Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Vairāku ministriju jau decembrī krietni apcirptajā šāgada budžetā plānotie izdevumi ir ar trekniem plusiem salīdzinājumā ar 2006.gadu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Valsts kancelejas (VK) veiktajā pētījumā minēto dažādu izdevumu salīdzinājums ar tēriņiem 2006.gadā rāda, ka iespējas liesēt valsts pārvaldei vēl ir plašas.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) nācis ar uzstādījumu, ka valsts pārvaldes tēriņiem jāatgriežas 2006.gada izdevumu līmenī. Tiesa, vienu VK pētījums apstiprina - ar ļoti retiem izņēmumiem pamatā visos galvenajos izmaksu posteņos šogad atvēlētie izdevumi ir mazāki nekā pirms gada. Taču daudziem līdz premjera izvirzītajiem mērķim vēl ir tālu.

Pētījuma noskaņojums ir nepārprotams - pēdējos trīs gados nauda tērēta uz nebēdu un lielākoties visā valsts pārvaldē taupība bijusi sveša. Valsts pārvaldi tas pieradinājis, ka gadu no gada dažādiem izdevumiem no budžeta var prasīt vairāk naudas. Iespējams, tieši šis pieradums ir iemesls tam, kāpēc tagad, kad budžeta krīzes dēļ jostas jāsavelk, valsts pārvaldes liesēšana ir tik lēna un pavadīta ar amatpersonu žēlabām, ka izdevumu cirpšana vairs nav iespējama.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Četri politiskie spēki, kas patlaban veido valdošo koalīciju, ir pretlikumīgi tērējuši valsts budžeta finansējumu partijām, naudu izlietojot, piemēram, alkohola, pārtikas, putekļu sūcēja iegādei, sēru vainagiem un citām mantām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju 2012.gada pārskata pārbaužu rezultāti.

Pārbaužu rezultātā pieņemti četri lēmumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu un maksājumu veikšanas kārtības ierobežojumu pārkāpšanu. Birojs konstatējis, ka politisko partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ir pretlikumīgi tērējusi valsts budžeta finansējumu, apmaksājot biroja mēbeļu, papīra, pildspalvu, durvju plāksnīšu, putekļu sūcēja, printera kārtridžu, saimniecības preču un citu lietu iegādi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tērējusi no valsts budžeta piešķirto naudu, apmaksājot juridisko palīdzību, kā arī pārskaitījusi naudas līdzekļus no sava speciāla valsts budžeta konta uz savu ziedojumu kontu un sociālpolitiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni.

Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pirmdien publicētie dati par 2016.gadu.

Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,8% no kopējiem izdevumiem jeb 734,2 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,6% no izdevumiem jeb 620,1 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4,2% no izdevumiem, kas ir 1,033 miljardi eiro.

Baltijas valstīm seko Čehija un Polija (abās valstīs 3,6% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Ungārija un Somija (abās valstīs 2,9%), kā arī Islande, Slovākija un Luksemburga (visās valstīs 2,5%).

Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Grieķijā un Itālijā (abās valstīs 0,9%), Austrijā (1,3%) un Portugālē (1,4%).

Iekšlietu ministrija (IeM) pat nav mēģinājusi taupīt, bet vieglu roku tērējusi no valsts budžeta papildus piešķirtos līdzekļus aptuveni četru miljonu latu apmērā.

Likvidējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo Latvijas Policijas akadēmiju (LPA), pieļauti būtiski pārkāpumi. Nesaimnieciskas rīcības risks konstatēts arī Valsts robežsardzē, likvidējot Valmieras pārvaldi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2009. gadā IeM piešķirti papildu līdzekļi aptuveni četru miljonu latu apmērā iepriekš prognozējamām un gadskārtējā budžetā plānojamām vajadzībām - telpu un transportlīdzekļu nomai un VP aprīkojuma iegādei, kaut gan līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķir izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Satiksmes drošībai veltītā reida laikā policija trešdien no rīta Rīgā vienā no kravas automašīnām atklājusi arī vairākus imigrantus, kuru vidū vairāki bija nelegāli nodarbinātie, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Auto policija aizturēja pirms plkst.8 no rīta, kad personas, kas Latvijā ieradušās no Moldovas, bija ceļā uz darbu būvobjektā. Izsaukta Valsts robežsardze, un izrādījies, ka astoņas no desmit personām strādā bez darba atļaujām.

Robežsardzē skaidro, ka šī ir pēdējā laikā lielākā grupa ar nelegāli nodarbinātajiem trešo valstu pilsoņiem.

«Šis ir pirmais gadījums, pie tam, tas nav konstatēts objektā, bet uz ielas. Saskaņā ar Imigrācijas likumu viņi var zaudēt tiesības uz uzturēšanās atļaujas pagarinājumu, jo tas ir viens no smagākajiem pārkāpumiem, kas tiek ņemts vērā pie nākamās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas,» stāstīja Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes inspektors Uldis Brikmanis. Pēc viņa teiktā, tas ir administratīvais pārkāpums un «nav nekas krimināls».

Valsts robežsardze pārtraukusi vairāku transnacionālo noziedzīgo grupējumu darbību, kas veic zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju. Par līdzdalību aizturēti arī astoņi robežsargi un viens muinieks, informē Valsts robežsardze.

Papildus minēto grupējumu dalībnieki veica tabakas izstrādājumu kontrabandu no Krievijas, slēpjot to automašīnu apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs. Minētie tabakas izstrādājumi tika nogādāti uz Lietuvu un Poliju. Lai nodrošinātu valsts robežas netraucētu šķērsošanu, atsevišķi noziedzīgo grupējumu dalībnieki nodibināja kontaktus ar vairākiem robežsargiem, lai tie, par samaksu, nodrošinātu iepriekš sarunāto automašīnu paviršu robežpārbaudi, sekmējot noziedzīgās darbības.

2015.gadā Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonas, veicot operatīvās darbības pasākumu kompleksu, pārtrauca vairāku zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem pārvietošanu pāri valsts robežai. Tāpat tika pārbaudītas vairākas automašīnas, kuru apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs tika konstatēti kontrabandas tabakas izstrādājumi.

Iekšlietu ministrija noraidījusi Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājas Elīnas Egles paustās bažas par Latvijas nespēju nodrošināt robežapsardzību un nepieciešamību darbam Latvijas Valsts robežsardzē piesaistīt citu valstu robežsargus, liecina Iekšlietu ministrijas paustā informācija.

Tāpat tikuši noraidīti apgalvojumi par to, ka robežsardze ir korumpēta, kas traucējot veikt robežapsardzības funkcijas.

«Līdz šim uz «zaļās» robežas aizturētās kontrabandas apjoms nav bijis ievērojams, salīdzinot ar muitas kontrolēs aizturēto kontrabandu, turklāt kontrabandas transportēšanu pāri «zaļajai» robežai lielos apmēros ir ļoti grūti realizēt, tāpēc kontrabandas apkarošana daudz lielākā mērā ir Valsts ieņēmumu dienesta un muitas kompetence,» skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.

Tāpat Iekšlietu ministrija norāda, ka jau šobrīd Valsts robežsardze sadarbojas ar ārvalstu kolēģiem FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām) ietvaros.

ASV Valsts departaments devis Latvijai «zaļo gaismu» iegādāties no Savienoto Valstu uzņēmuma četrus helikopterus «Black Hawk» un saistīto aprīkojumu, vēsta ASV militārais izdevums «Defense News».

Pirkuma summa aplēsta uz 200 miljoniem ASV dolāru (173 miljoniem eiro), ziņo «Defense News».Šis darījums «atbalstīs ārpolitiku un Savienoto Valstu nacionālo drošību, palīdzot uzlabot NATO sabiedroto drošību,» paziņojusi ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra (DSCA).

Paziņojumā norādīts, ka šie helikopteri sekmēs «savietojamību ar ASV un NATO spēkiem», kad nepieciešama ātra reaģēšana dažādās misijās un ātra karavīru izvietošana ar helikopteriem. «Šo helikopteru pārdošana Latvijai nozīmīgi palielinās tās spējas nodrošināt karavīru pārvietošanu, robežu drošību, pretterorisma pasākumus, medicīnisko evakuāciju, meklēšanu un glābšanu (..) un kaujas atbalstu visos laikapstākļos,» teikts DSCA paziņojumā.«Defense News» vēsta, ka galvenais helikopteru piegādātājs būs ASV uzņēmums «Sikorsky».

Bērza saplākšņa ražotāju Kuldīgā SIA Stiga RM pārsteigušas robežsardzes regulārās pārbaudes rūpnīcā un vairāku darbinieku administratīva sodīšana par to, ka pasei beidzies derīguma termiņš vai nav deklarēta dzīvesvieta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai pievērstu uzmanību šādai Valsts robežsardzes darbībai, SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš uzrakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Savā vēstulē A. Ramoliņš norāda, ka kopš 2014. gada, kad SIA Stiga RM pārņēma maksātnespējīgā uzņēmuma ražotni, tajā ieguldīti teju 30 milj. eiro un tiek plānotas vēl 7 milj. eiro investīcijas. Ražotnē nodarbināti 177 darbinieki, bet nākotnē to skaits pieaugs. Tomēr ar skumjām A. Ramoliņs atzīst, ka joprojām daudzas valsts institūcijas vēlas savu darbu organizēt represīvā un uzbrūkošā formā. Šāda situācija nav normāla. «Esam spiesti secināt, ka atsevišķas valsts iestādes, iespējams, pārkāpjot pilnvaras un neievērojot procedūras, sākušas īstenot agresīvu kontrolējošo darbību ne tikai pret uzņēmumiem, bet arī tieši pret darbiniekiem, tādējādi faktiski aizbiedējot jau tā trūkstošas darba rokas,» vēstulē raksta A. Ramoliņš. «Stiga RM viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka valstī jāvalda likumam un noteiktai kārtībai, bet iebilst pret formu, kādā institūcijas un ierēdņi, kurus algo nodokļu maksātāji, savas pilnvaras īsteno,» raksta A. Ramoliņš.

Nesen aizturētajiem Grebņevas robežkontroles punkta robežsargiem, kuri iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā, kukuļos, iespējams, kopumā doti 5000 eiro.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone pastāstīja, ka starp aizturētajiem robežsargiem viens ir galvenais inspektors, divi vecākie inspektori, trīs inspektori un divi jaunākie inspektori. Četri robežsargi atvaļinājušies, diviem robežsargiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, bet diviem ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar noteikta veida pienākumu veikšanas aizliegumu Valsts robežsardzē, tostarp veikt robežkontroli.

Viņa skaidroja, ka pierādījumi nostiprināti pērn decembrī un šogad. Šobrīd nav informācijas par noziegumos iesaistīto personu kopējo noziedzīgo darbību rezultātā gūto peļņas apmēru saistībā ar automašīnu ar mainītiem identifikācijas numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības uz Krieviju un muitošanai pakļauto preču kontrabandu.

«Tautai par šo pievienošanos eirozonai stāsta – jūs brauksiet uz ārzemēm un tad vairs lati nebūs jāmaina uz eiro. Skaisti! Bet, ja tautai pateiktu, ka katram Latvijas iedzīvotājam, tai skaitā katram pensionāram, zīdainim, žurnālistam, par to būs jāsamaksā tūkstotis vai pat divi tūkstoši latu, tad tauta varbūt sāktu domāt – paga, paga, kādēļ man jāmaksā par grieķiem, spāņiem, portugāļiem, itāļiem, frančiem?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Tad, protams, nepieciešams referendums. Es redzu pirmās saprāta balsis.

Šobrīd ir tāda situācija: mēs sēžam siltā mājā uz sauszemes. Pēkšņi no Titānika, kurš uzskrējis uz aisberga un grimst, mums sauc: «Zēni un meitenes, nāciet pie mums uz Titānika, jo tas ir modernākais un ātrākais okeāna laineris! Mēs draudzīgi kopā smelsim no tā ārā ūdeni!»

Es saku, nekāpsim šobrīd uz Titānika, pagaidīsim. Ja viņi nenogrims, izsūknēs ūdeni, aizlāpīs caurumus, tad kāpsim un brauksim, bet tagad pagaidīsim. Kādēļ kāpt uz grimstoša kuģa? Tā es domāju,» skaidrojis Ventspils mērs.

Veicot revīzijas sešās pašvaldībās, Valsts kontrole piecās no tām ir atklājusi «melnās kases», kur netiek dokumentēta naudas plūsma.

Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis ceturtdien žurnālistiem paziņoja, ka «melnās kases» konstatētas Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles pašvaldībās. Turklāt Līgatnes pašvaldībā bijušas pat deviņas «melnās kases».

Līgatnes pašvaldību patlaban vada Vienotības pārstāvis Ainārs Šteins.

Aptuvens naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, Valsts kontrolei nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot «melnās kases» apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.

Lielbritānijas valdība savu globālās finanšu krīzes skarto banku izdzīvošanai tērējusi 850 miljardus sterliņu mārciņu. Tā liecina Lielbritānijas Nacionālā auditora ziņojums, raksta AFP.

«Ir grūti iedomāties sekas ekonomikai un sabiedrībai, ja lielākajām bankām būtu ļauts sabrukt,» norāda Nacionālais auditoru birojs, skaidrojot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu uzkrājumu glābšanai un finanšu sistēmas uzticības atjaunošanai un stiprināšanai.

Lielbritānija ir viena no daudzajām valstīm, kas tērējusi lielus līdzekļus, lai glābtu savas bankas, ieskaitot Royal Bank of Scotland un Lloyds Banking Group.

Tehnoloģiju kompānija Samsung aizvadītajā gadā reklāmai ASV tirgū tērējusi 401 miljonu dolāru, tādējādi pārspējot Apple, kas pērn tādiem pašiem nolūkiem iztērējusi 333 miljonus dolāru.

Gadu iepriekš dienvidkorejiešu kompānija reklāmās tērēja tikai 78 miljonus ASV dolāru. Eksperti ievērojamo lēcienu gada laikā skaidro ar Samsung cīņu pret Apple, lai iegūtu dominējošas pozīcijas viedtālruņu tirgū. Gadu iepriekš reklāmas tēriņu ziņā dominēja Apple. Samsung aizvadītajā gadā situāciju nolēma mainīt un uzsāka agresīvas kampaņas televīzijā, vides reklāmas jomā, internetā un drukātajos medijos.

Kompānijas apņēmība saglabājusies arī šajā gadā, vēsta Wall Street Journal. Par to liecina ASV Superkausa laikā pārraidītās reklāmas, kā arī Barselonas Pasaules Mobilais kongress, kur Samsung bija izveidojis iespaidīgu izmēru stendu. Samsung nesamierinās tikai ar tiešu reklamēšanos, bet arī veic pamatīgas investīcijas savos stratēģiskajos partneros – apmāca to darbiniekus, palīdz iekārtot veikalus u. c., norāda Wall Street Journal.

Ar katru dienu arvien vairāk tirgotāji izjūt lielāko kļūdu, ko eiro ieviešanā ir pieļāvusi Latvijas Banka un Latvijas valdība. Tā ir nepareizi saplānotā sīknaudas masa apritē, kas pārpludinājusi veikalu kases un pircēju makus. Ja šī Latvijas Bankas kļūda vēl nebūtu nekas traģisks, tad to papildina komercbanku augstie tarifi par sīknaudas iemaksāšanu kontā.

Tā savā paziņojumā medijiem norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), piebilstot, ka katrs var veikt eksperimentu un pamēģināt lūgt samainīt sīknaudu pret banknoti veikalā vai doties monētas iemaksāt savā bankas kontā.

Asociācija atgādina, ka jau pirms nepilna gada tā piedāvāja Latvijas Bankai līdzdarboties eiro ieviešanas plānošanā. Toreiz banka esot atteikusi atteica. Līdzīgi rīkojusies arī valdība, kad LTA pirms pusgada vērsās pie tās pārrunāt komercbanku līdzatbildību eiro ieviešanas procesā, konkrēti – neņemt komisijas maksu par monētu ieskaitīšanu kontā.

Līdz ar to LTA atkārtoti aicina, tagad jau jauno valdību, «novērst eiro ieviešanas kļūdu un neērtības gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem».

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

2008. gadā Latviju apmeklējuši 5.5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2007. gadā, leicina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērējuši 403 milj. Ls, kas ir par 65 milj.Ls vairāk nekā 2007.gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Lietuvas (75 milj. Ls) un Vācijas (42 milj. Ls). Vidēji dienā ceļotāji tērējuši 51 Ls, savukārt tie valsts apmeklētāji, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā izdeva vidēji 25 Ls.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 86% ārvalstu ceļotāju un NVS valstīm – 10%.

Pēc apsekojuma datiem 22% ārvalstu ceļotāju Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā). Brīvdienu pavadīšanu Latvijā kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši 31% ārvalstu ceļotāju, draugu un radu apmeklējumu – 13% ārvalstu ceļotāju, kā arī darījumu kārtošanu – 16%, bet 9% ārvalstu ceļotāju kā savu ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos.

Zatlera Reformu partija (ZRP) pirmsvēlēšanu laikā iztērējusi 244 051,60 latus, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) iesniegtā deklarācija.

Visvairāk ZRP tērējusi par reklāmas izvietošanu (193,5 tūkstošus latu). Par reklamēšanos sabiedriskajā radio partija tērējusi 23,3 tūkstošus latu, savukārt reklāmas izvietošana komerciālajā radio ZRP izmaksājusi 42,5 tūkstošus latu.

Laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un plaši izplatīti visā valsts teritorijā izvietotā reklāma partijai izmaksājusi 16,9 tūkstošus latu.

Pasta (ieskaitot elektronisko) pakalpojumu izmantošana, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, partijai izmaksājusi 3,9 tūkstošus latu, kustamas un nekustamas mantas īre vēlēšanu kampaņas vajadzībām – 6,8 tūkstošus latu, bet labdarības pasākumu finansēšana, sponsorēšana, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojums) – 1,8 tūkstošus latu.

Liela daļa iedzīvotāju ir tērējusi komercbankās esošos uzkrājumus, preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Patlaban galvenās tautsaimniecības nozares, tādas kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un rūpniecība demonstrē noturīgu pieaugumu pēdējos mēnešos. Tas ļauj sagaidīt, ka arī atlikušajos gada mēnešos ekonomiskā izaugsme valstī saglabāsies samērā augsta, lai gan izaugsmes tempi tomēr mazināsies augstākas bāzes un nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmē, paredz LB pārstāvis, piebilstot, ka jāatzīmē nozarē vērojamās pozitīvās aktivitātes – turpinās jaunu ražotņu atklāšana, jaunu produktu izstrāde un jaunu tirgu apgūšana.

Labie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji ļāva gaidīt arī labāku, kā iepriekš prognozēts, ekonomisko izaugsmi, tāpēc dati par IKP gada pieaugumu par 5.3% šī gada 3. ceturksnī nav pārsteigums, uzsver I. Rimšēvičs, norādot, ka tomēr apstrādes rūpniecības tempu samazinājums liecina, ka pilnīgi izvairīties no nelabvēlīgās ārējās vides ietekmes Latvijai tomēr nākotnē var arī neizdoties. Tāpēc gada beigās tomēr var gaidīt izaugsmes tempu piebremzēšanos palēnināšanos. Tomēr arī ņemot vērā šo sagaidāmo piebremzēšanos, kopumā 2012. gadā IKP izaugsme sagaidāma 5% apjomā, paredz LB.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.