Saskaņā ar Komisijas rudens ekonomikas prognozēm paredzams, ka ekonomikas izaugsme sasniegs 2,8 % Eiropas Savienībā un 2,6 % euro zonā, salīdzinot ar 1,7 % un 1,4 % 2005. gadā. Galvenie impulsi ir liels iekšzemes pieprasījuma pieaugums jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem un noturīga izaugsme visā pasaulē. Saimnieciskā darbība 2007. un 2008. gadā nedaudz samazināsies, atspoguļojot tendences visā pasaulē un jo īpaši Amerikas Savienoto Valstu situāciju.
Tomēr tiek prognozēts, ka IKP pieaugums turpmākajos divos gados saglabāsies aptuveni potenciāla robežās (ES: 2,4 % gan 2007., gan 2008. gadā; euro zona: 2,1 % 2007. un 2,2 % 2008. gadā). Kopumā laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam ES paredzēts radīt 7 miljonus jaunu darbavietu (5 miljonus euro zonā). Tas ļaus palielināt nodarbinātības līmeni no 63¾ % 2005. gadā līdz 65½ % 2008. gadā, samazinot bezdarbu ES no augstākā rādītāja - vairāk nekā 9 % no darbaspēka 2004. gadā - līdz 7,3 % 2008. gadā (7,4 % euro zonā). Tiek prognozēts, ka 2008. gadā arī inflācija pakāpeniski samazināsies zem ECB noteiktās 2 % inflācijas robežvērtības euro zonā.
"Pēc gadiem ilgiem neiepriecinošiem rezultātiem Eiropas Savienības ekonomika 2006. gadā būs guvusi labākos panākumus kopš desmitgades sākuma, un paredzams, ka tās izaugsme 2007. un 2008. gadā būs tās potenciāla līmenī. Tas parāda ekonomisko reformu un budžeta konsolidācijas dotos ieguvumus. Panākumiem būtu jāstimulē dalībvalstis virzīties tikai pa to ceļu, kas vienīgais spēj nodrošināt stabilu un labu izaugsmi un vairāk jaunu darbavietu", teica Hoakins Almunja, ekonomikas un monetāro lietu komisārs.
Šodien publicētajās Komisijas ekonomikas prognozēs ekonomikas izaugsme sasniegs 2,8 % ES un 2,6 % euro zonā, kas par aptuveni 1 procenta punktu pārsniedz pagājušā gada izaugsmi un par 0,5 procenta punktiem pārsniedz pagājušā pusgada prognozes. Raugoties nākotnē, tiek prognozēts, ka saimnieciskā darbība attīstīsies līdz 2,4 % gan 2007., gan 2008. gadā Eiropas Savienībā (2,1 % 2007. un 2,2 % 2008. gadā euro zonā).
Tas, ka ekonomiskās prognozes bija jākoriģē uz augšu, izriet no 2006. gada pirmās puses rezultātiem, kas ir labāki, nekā prognozēts. Reālais IKP pieaugums bija 0,8 % pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un 0,9 % 2006. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, gan ES, gan euro zonā. Šis ir straujākais izaugsmes temps sešos gados.
Ekonomiskās izaugsmes pamatā ir spēcīgs iekšējais pieprasījums jo īpaši ieguldījumi 2006. gada pirmajā pusē pieauga tempā 6 % gadā, un pieaugums, visticamāk, saglabāsies stabils, ņemot vērā nepārtrauktu jaudas izmantojuma palielināšanos, uzņēmumu bilanču uzlabošanos, labvēlīgus finansiālos nosacījumus un lielu peļņas normu. Paredzams, ka jo īpaši pieaugs Ieguldījumi iekārtās, 2006. gadā - par vairāk nekā 5 %, tie nedaudz samazināsies 2007.-2008. gadā. Patēriņa palielinājumu prognozes paredz pakāpeniskāku, atspoguļojot uzlaboto darba tirgu. No otras puses, eksportu joprojām balsta spēcīgā pasaules ekonomika.
Bezdarbs, inflācija un deficīti: tendence samazināties
Šā gada pirmajā pusē ievērojami pieaugusi nodarbinātība, tādjādi atspoguļojot preču un darba tirgus strukturālo reformu labvēlīgo ietekmi, kā arī atjaunoto uzticību ekonomikai. Kopumā laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam ES paredzēts radīt 7 miljonus jaunu darbavietu, tostarp 5 miljonus euro zonā. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk jaunu darbavietu nekā euro zonā bija iepriekšējos trijos gados un par 3/4 vairāk nekā visā ES. Tāpēc paredzams, ka nodarbinātības līmenis 2008. gadā varētu sasniegt 65½% (pieaugums salīdzinājumā ar 63¾ % 2005. gadā).
Pēc tam, kad bezdarba līmenis 2004. gadā bija sasniedzis augstāko līmeni - 9 % gan ES, gan euro zonā, paredzams, ka 2006. gadā bezdarba līmenis abās jomās samazināsies līdz aptuveni 8 % un līdz 2008. gadam turpinās samazināties - attiecīgi līdz 7,3 % ES un līdz 7,4 % euro zonā.
Darbaspēka produktivitātes pieaugums arī pastiprinās, kopā ar pieaugošiem ieguldījumiem un nodarbinātību tas labvēlīgi ietekmēs potenciālo ražošanas apjoma pieaugumu. Kopš 2004. gada ir izdevies apturēt ilgtermiņa potenciālā pieauguma samazināšanos un paredzams, ka pieauguma tendence turpinās pakāpeniski kāpt līdz 2,3 % 2008. gadā Eiropas Savienībā (2,1 % euro zonā).
2 % inflācija euro zonā, kā jau bija paredzēts, šogad ir saglabājusies ļoti stabila, kamēr ES tā no 2,2 % ir pieaugusi līdz 2,3 %. Kaut arī strauji auga enerģijas cenas, pamatinflācija saglabājas relatīvi zema, norādot uz to, ka naftas cenu kāpumam nav bijis nozīmīgas sekundārās ietekmes. Tā kā prognozē pieņemts, ka šāda ietekme lielākoties neradīsies, tiek plānots, ka nominālā inflācija attiecīgajā laikposmā 2007. gadā saglabāsies nedaudz lielāka par 2 % abās zonās un 2008. gadā euro zonā nokritīs zem 2 %.
Valsts finanses arī izrādās labākas nekā prognozēja pavasarī, vidējais budžeta deficīts bija paredzēts 2 % no šā gada IKP (gan ES, gan euro zonā), kas ir mazāk nekā 2,3 % Eiropas Savienībā un 2,4 % euro zonā 2005. gadā, galvenokārt pateicoties lielākiem ieņēmumiem, nekā bija paredzēts. Neskatoties uz vispārējo uzlabojumu, piecās dalībvalstīs, tostarp divās euro zonas valstīs, šogad joprojām ir valsts budžeta deficīts vairāk nekā 3 % apmērā no IKP. Ņemot vērā pieejamos 2007. gada budžetus un parasto pieņēmumu, ka nesekos politikas maiņa, tiek lēsts, ka valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 1,6 % 2007. gadā un līdz 1,4 % 2008. gadā Eiropas Savienībā (attiecīgi 1,5 % un 1,3 % euro zonā).
Pasaules perspektīvas ir spožas, bet riski joprojām pastāv
Izaugsmi ES veicina spēcīga pasaules ekonomika. Tiek prognozēts, ka šogad izaugsme pasaulē būs 5,1 %, kas ir nedaudz mazāk nekā 2004. gadā sasniegtais rekords. Bet tas, iespējams, mazināsies šā gada beigās un nākošā gada sākumā, galvenokārt tādēļ, ka paredzama ražošanas apjoma samazināšanās Amerikas Savienotajās Valstīs, kamēr citi izaugsmes centri lielā mērā turpinās palielināties. Paredzams, ka pasaules IKP pieaugs mēreni nedaudz virs 4,5 % 2007.-2008. gadā.
Tajā pašā laikā arī ārējais sektors apdraud ekonomikas perspektīvas. Izteiktāka ASV attīstības palēnināšanās negatīvi ietekmētu izaugsmi. Arī pasaules norēķinu nelīdzsvarotības haotiskās izpausmes turpina apdraudēt izaugsmes rādītājus.
Bet iznākums var būt arī labāks, nekā paredzēts. Pasaules tirdzniecība varētu izrādīties dinamiskāka, jo īpaši Āzijā. Vietējā tirgū darba tirgus rādītāji jo īpaši varētu uzlaboties vairāk nekā prognozēts, kas, savukārt, varētu veicināt privāto patēriņu.
Un, visbeidzot, pēdējie gadu pieredze liecina, ka naftas cenas var attīstīties divējādi. Ģeopolitiskie saspīlējumi var izraisīt jaunus naftas cenu lēcienus, bet pieprasījuma samazināšanās piespiestu samazināt cenas, kas, savukārt, varētu mazināt ASV ražošanas samazināšanās ietekmes apjomu.
Pilns Komisijas rudens prognožu teksts atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/activities_keyindicatorsforecasts_en.htm
Pielikumā: Galvenie ekonomiskie indikatori 1992-2008
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa