2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms septembrī sarucis straujākā tempā, nekā prognozēja eksperti, liecina jaunākie Eurostat dati.

Septembrī eirozonas rūpniecības produkcijas apjomi sarukuši par 0,5%, savukārt Eiropas Savienībā apjomi samazinājušies par 0,2%.

Augustā rūpniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1% un 0,6%.

Savukārt šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, apjomi eirozonā pieauguši par 1,1%, bet ES valstīs – par 1,2%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ilgtermiņa patēriņa preču rūpniecības produkcijas apjomi eirozonā sarukuši par 2,6%, bet ES – par 1,6%. Kapitāla preču apjomi samazinājušies attiecīgi par 1% un 0,2%.

Valstīs, par kurām ir pieejami dati, rūpniecības produkcijas apjomi samazinājušies 12, bet pieauguši – 13. Lielākais kritums novērots Portugālē – par 11,2%, Luksemburgā – par 4,1%, Horvātijā – par 3,3% un Čehijā – par 2,8%. Savukārt straujākais kāpums bijis Īrijā – par 2,9%, Rumānijā – par 2,4%, Ungārijā – par 1,8% un Polijā – par 1,4%. Eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā - apjomi mēneša laikā samazinājušies par 0,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, rūpniecības apjomi gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir palielinājušies par 2,2%, savukārt Latvijā industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir palielinājušies par 9,6%, kas ir straujākais pieaugums ES, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

No visām ES valstīm industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir pieauguši 14 valstīs, bet samazinājušies - astoņās. Otrs straujākais rūpniecības apjomu pieaugums bija Lietuvā (8,3%), bet trešais - Polijā (7,9%). Savukārt viskrasāko samazinājumu piedzīvojusi Itālija (- 2,7%), Grieķija (- 2,3%) un Dānija (- 2,2%).

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, industriālās rūpniecības apjomi eirozonā ir samazinājušies par 2,0%, bet 27 ES valstīs par 1,3%. Augustā gan eirozonas, gan ES rūpniecības izaugsmes dati bija pozitīvāki - šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, industriālās rūpniecības apjomi 17 eirozonas valstīs pieauga vidēji par 1,4%, savukārt ES valstīs kopumā – par 1,0%

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, rūpniecības nozares ražošanas apjomi Latvijā sasniedza 20,5% pieaugumu (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), ko ietekmēja 2020. gada aprīļa mēneša zemā bāze, kad rūpniecības nozari skāra pandēmijas izraisītās sekas un rūpniecības nozare uzrādīja apjomu kritumu par 9,2%, informē Finanšu ministrija.

Pozitīvu ietekmi šogad devusi pandēmijas situācijas uzlabošanās Eiropas Savienībā (ES), kas savukārt stimulē rūpniecību un citus ekonomiskos procesus tās dalībvalstīs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apstrādes rūpniecībā, kas ir lielākā rūpniecības nozare Latvijā, reģistrēts pieaugums par 20,3% pret pērnā gada aprīli, kamēr ieguves rūpniecībā saražotie apjomi sasniedza 15% pieaugumu, bet saražotie elektroenerģijas un gāzes apjomi palielinājušies par 23,1%.

Augsti pieauguma tempi pret pērnā gada aprīli vērojami gandrīz visās apstrādes rūpniecības preču grupās: būvmateriālu saražotajos apjomos (+31,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+24,3%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā pieaugums par 34,0%, kā arī mēbeļu ražošanas pieaugums sasniedz 40,6%. Saražotās pārtikas un dzērienu pieaugumu apjomi pieauguši attiecīgi par 7,3% un 22,6%. Ievērojams pieaugums arī tekstilizstrādājumu (+50,1) un apģērbu (+28%) saražotajos apjomos. Papīra un poligrāfijas nozarēs pieaugumi attiecīgi 10,2% un 26,5%. Arī ķīmiskās vielas un to produktu ražošana palielinājusies par 17,9%. Vienīgā preču grupa, kas uzrādījusi saražoto apjumu kritumu, ir elektrisko iekārtu ražošana (-4,5%), ko noteica pērnā gada augstā bāze, kad šī preču grupa uzrādīja ražošanas pieaugumu tempu, kamēr pārējās preču grupās bija vērojams ievērojams saražoto apjomu samazinājums.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Savukārt realizēto preču apjoms šajā laika periodā ir par 8.4 milj. Ls jeb par 2.5% vairāk nekā 2011.gadā kopā realizēto preču apjoms.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājā rūpniecības produkcija saražota par 328.3 milj. Ls (10.3% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņu mēnešu periodu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 75.9 milj. Ls jeb par 30.1%.

Liepājā aug rūpniecība

Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē šā gada deviņos mēnešos sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012.gada deviņos mēnešos bija 344.2 milj. Ls (10.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 86.7 milj. Ls jeb par 33.6%.

2009. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusgadu iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 18.4%. 2009. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo ceturksni IKP samazinājies par 18.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

IKP lejupslīdi noteica apjomu kritumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 15.8%) – par 29.0%, transporta un sakaru nozarē (11.2%) – par 15.0%, apstrādes rūpniecībā (9.2%) – par 24.4% un būvniecībā (7.1%) – par 29.5%.

2009.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 2.ceturksni (faktiskajās cenās) privātajā galapatēriņā samazinājās izdevumi izglītībai – par 9.5%, pārtikai – par 18.5%, transportam, sakariem – par 18.5%, alkoholiskiem dzērieniem, tabakai – par 26.3%, restorāniem un viesnīcām – par 43.7 %.

Db jau rakstīja, ka Lietuvā un Igaunijā IKP kritums bijis mazāks, nekā iepriekš lēsa eksperti. Igaunijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājies par 16.6%. Vairāki ārvalstu ekspertu iepriekš prognozēja, ka Igaunijas ekonomika otrajā ceturksnī samazināsies par 18.3%. Lietuvas IKP šī gada otrajā ceturksnī sarucis par 20.2% nevis 22.4%, kā norādīts iepriekš.Taču sezonāli izlīdzinātais IKP Lietuvā pirmajā ceturksnī samazinājās par 9.8%, nevis par 12.3%, kā paredzēts iepriekš. Savukārt SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad saruks par 12%.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā šā gada pirmajā pusgadā palielinājies par 50,4 milj. Ls jeb par 29,5%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Liepāja apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanā un realizācijā sasniegusi augstāko līmeni starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā Liepājā bija 213,8 milj. Ls (10,2% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 25,6 milj. Ls jeb par 13,6%. Bet, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, š.g. otrā ceturkšņa rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi palielinājušies par 23,6 milj. Ls jeb par 24,9%.

2012. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 20,7 milj. Ls, kas ir 9,7% no Liepājā saražotajām precēm jeb 2,7% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 193 milj. Ls, kas ir 90,3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14,4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecība, pēc krituma maijā, atkal uzrādīja nelielu pieaugumu 1.4% apmērā. Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. To straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā atrodošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasījuma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja iztirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi, ne tikai Latvijā, uzsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums par tā noturību saglabājas.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, rūpniecības produkcija saražota 687 Ls apmērā un realizēta 769 Ls apmērā, kas ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām pilsētām.

Lai gan saražotās rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms naudas izteiksmē 1. ceturksnī Liepājā samazinājies par 2.7%, tas ir zemākais kritums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām, rāda pašvaldības apkopotie statistikas dati.

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni saražotās rūpniecības produkcijas apjomi naudas izteiksmē samazinājies gan Latvijā kopumā, gan visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Liepājā šā gada 1.ceturksnī saražota rūpniecības produkcija par 58.2 milj. Ls (6.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 35.8 milj. Ls, jeb par 38.1%.

Eiro cena šodien noslīdēja līdz pēdējo divu ar pusi mēnešu zemākajam līmenim pret ASV dolāru.

Tirgus dalībnieki pēc pagājušas nedēļas reitingu aģentūru paziņojumiem (samazināja Grieķijas kredītreitingu un «melnās listes» sākumā tika nolikts arī Spānijas kredītreitings) pievēsuši pastiprinātu uzmanību eiro zonas ekonomikas problēmām. «Ja ne Grieķija, tad dolāra cena jau vakar būtu atgriezusies pie došanās zemākos līmeņos (tā teikt: turpinājusi šā gada otrās puses tendences), bet tagad tirgū runā par eiro zonas iekšējām problēmām un tas pazemina eiro vērtību,» skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Šodien eiro papildus triecienu deva Vācijas ZEW indeksi, kas atklāja, ka Vācijas investoru noskaņojums pasliktinās jau trešo mēnesi pēc kārtas.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

2010.gada 1.ceturksnī Liepājā apstrādes rūpniecības produkcija saražota par 63.4 milj. Ls, kas ir 9.4% no Latvijas kopapjoma. Salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 5.3 milj. Ls jeb par 9 %, kas ir lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Tā liecina Liepājas domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas apkopotie statistikas dati.

Salīdzinot 2010.gada 1.ceturkšņa apstrādes rūpniecības rādītājus ar 2009.gada ceturto ceturksni, Liepāja ir vienīgā pilsēta starp septiņām lielākajām pilsētām, kurā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi palielinājušies (par 2.2%). Pārējās pilsētās (arī Latvijā kopumā) šajā laika periodā apstrādes rūpniecības izlaides apjomi samazinājušies.

Vienlaikus ir kritušies preču realizācijas apjomi. Kritums vērojams visās septiņās lielākajās pilsētās. Liepājā apstrādes rūpniecības realizācijas apjomi samazinājušies par 8.1%, kas ir trešais mazākais samazinājums aiz Rēzeknes (2.1%) un Rīgas (6.5%). Vislielākais apstrādes rūpniecības produkcijas realizācijas apjoma samazinājums bijis Ventspilī – par 31.8%.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Lai arī eirozonā un 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs pērnā gada nogalē jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies, Latvijā jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms gan gada, gan mēneša griezumā ir pieaudzis, turklāt tas ir straujākais pieaugums ES, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, ES jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies par 1,2%, bet eirozonā – par 2,7%, mēneša griezumā samazinājums ir attiecīgi 1,3% un 1,5%. Kopumā no 27 ES valsīm jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies astoņās valstīs, bet palielinājies – 13 valstīs.

Latvijā mēneša griezumā pērnā gada novembrī rūpniecības apjomi ir palielinājušies par 23,2%, kas ir lielākais pieaugums ES. Tāpat, salīdzinot pērnā gada novembri ar 2010. gada novembri, jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoma palielināšanās ziņā Latvija ir ES līdere - jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir pieaudzis par 35,6%.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm Latvijas rūpniecības sektorā, sagaidāms, ka rūpniecības pieaugums nākamajos mēnešos turpināsies, turklāt, iespējams, būs vēl lielāks. Tā prognozē tirgus eksperti.

Db.lv jau vēstīja, ka 2010.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 13.3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 13.3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2.8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16.3%.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjomu palielinājumu par 9,1% šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu galvenokārt sekmēja eksporta iespējas, aizvien saglabājoties vietējo un ārējo tirgu maksātspējas atšķirībām. Tā skaidro Finanšu ministrija, kas prognozē vietējā pieprasījuma saglabāšanos zemā līmenī, līdz ar ko apstrādes rūpniecības turpmākā attīstība būs atkarīga ne tikai no spējas noturēt savu tirgus daļu ārējos tirgos, bet arī no šo tirgus pozīciju palielināšanas.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Ir produkti, kas tiek tirgoti ar 0 % uzcenojumu, bet ir tādi, kam tas ir 15 - 20 %.

Tā intervijā Lietišķajai Dienai atzina Maxima Latvija vadītājs Arūns Zimnicks. Šoruden situācija mazumtirdzniecībā vēl var pasliktināties, jo tirgus turpinās krist.

«Mēs paredzam, ka viss būs vēl sliktāk, nekā tagad. Tirgus turpinās krist, bet cik daudz – to grūti pateikt. Visi ekonomisti, kas kaut ko prognozēja gada sākumā, izrādās, netrāpīja. Mēs arī varam netrāpīt,» tā Zimnicks.

Viņš uzskata, ka apjomu ziņā tirgum vairs nav kur krist, jo tas jau tagad atrodas 2004. gada līmenī un tālākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums varētu notikt uz tikai deflācijas rēķina. Šī gada pirmajā pusē mazumtirdzniecības kritums jau bijis 23% un turpmāk pie šī skaitļa klāt varētu nākt vēl kādi 2 – 3 % mēnesī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.