Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Jau trešo nakti turpinās Lībijas bombardēšana, apkarotjot tās dikatatora Muamara Kadafi bruņotos spēkus. Operācijas laikā tehnisku iemeslu dēļ ir nogāzies ASV iznīcinātājs F-15E Strike Eagle, lidmašīnas piloti nav cietuši un ir izglābti, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

ASV iznīcinātājs nogāzās netālu no nemiernieku kontrolē esošās Bengāzi pilsētas, kur abus pilotus sagaidīja līksmojoši vietējie iedzīvotāji, kuri pateicās tiem par sabiedroto militārajām operācijām. Gaisa triecienu rezultātā ir ievērojami samazinātas M. Kadafi spēku kaujas spējas un koalīcija ir ieguvusi faktisku kontroli pār Lībijas debesīm, kā rezultātā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka ASV drīzumā varētu nodot kampaņas vadību Francijai, Lielbritānijai vai NATO.

Tikmēr Lībijas televīzija pārraidīja M. Kadafi uzrunas, kurās tas klāstīja, ka ASV iznīcinātāja nogāšanās ir «uzvara pār krustnešiem,» kā arī lamāja Dāniju, ka tās iznīcinātāji ir iznīcinājuši viņa komandcentru.

Vismaz divi no Lībijas diktatora Muamara Kadafi dēliem piedāvā tagadējam diktatoram plānu, kas paredz viņa diktatūras maiņu uz konstitucionālu demokrātiju Lībijā.

Jaunizveidoto demokrātiju pārvaldītu M.Kadafi dēls Seifs Islams Kadafi (Seif al-Islam el-Gaddafi), svētdien paziņoja Lībijas diplomāts un oficiālais pārstāvis.

Šobrīd vēl nav skaidrs, vai diktators, kas 40 gadus pārvaldīja Lībiju, piekritīs viņa dēlu izteiktajam piedāvājumam demokratizēt valsti, tomēr kāda diktatora dēliem Seifam un Sādi Kadafi tuvu stāvoša persona apgalvoja, ka M.Kadafi izteica vēlmi sadarboties, tā raksta laikraksts The New York Times.

Divi no septiņiem M.Kadafi dēliem sliecas par labu Rietumu ekonomiskajām un politiskajām vērtībām, tomēr citi divi dēli – Kamis un Mutašims Kadafi tiek uzskatīti par tagadējā diktatora ideju sekotājiem.

Lībijas līderis Muamars Kadafi klīst no vienas Tripoles slimnīcas uz otru, lai izvairītos no NATO lidmašīnu nakts reidiem, atsaucoties uz Eropas valdības amatpersonas sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Kadafi patveras slimnīcās, jo zina, ka NATO lidmašīnas tās nebombardēs, stāstījusi amatpersona, atsaucoties uz izmeklēšanā secināto. Viņš atteicies atklāt savu vārdu, jo informācija nav domāta plašākai sabiedrībai.

Informācijas avots arī stāstījis, ka vecākie komandieri Kadafi spēkos pārtraukuši izmantot mobilos tālruņus, jo baidās, ka viņu sarunas pārtver Francijas, Lielbritānijas un ASV izlūkošanas dienesti. Tā rezultātā viņiem esot radušās komunikācijas problēmas.

Šonedēļ sabiedroto spēki pastiprinājuši savus uzbrukumus Kadafi režīmam. ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirms divām dienām solīja palielināt spiedienu uz viņu.

«Varonīgi gājis bojā Muamars Kadafi. Kauns Muamara Kadafi slepkavām,» teikts nesen nogalinātā Lībijas diktatora piemiņas plakātā Krievijas Valsts tirdzniecības un ekonomikas universitātē Maskavā, kas redzams Radio Brīvā Eiropa mājaslapā publicētā fotogrāfijā.

Kadafi bijis šīs augstskolas goda doktors, bet tas nebūt nav vienīgais iemesls Krievijas nepatikai pret gāztā diktatora bēdīgo galu. Brīvā Eiropa ziņo, ka līdz ar Kadafi nogalināšanu Krievija riskē zaudēt ienesīgos kontraktus par infrastruktūras objektu būvi un ieroču piegādi desmit miljardu ASV dolāru vērtībā. Lībijas Nacionālā Pārejas padome (NPP) un eventuāli jaunā valdība pret Kadafi vecajām saistībām visdrīzāk izturēsies kritiski, un arī Krievijas visai novēlotā NPP atzīšana tikai septembrī, kad varas kausu svari jau skaidri bija nosvērušies par labu nemierniekiem, varētu neizrādīties sekmīga NPP simpātiju veicināšanai pret Krieviju.

Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības (ANO) padome sestdien vienbalsīgi ieviesa sankcijas pret Lībijas līderi Muammaru Kadafi un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, nosakot iebraukšanas un aktīvu ierobežojumus, tādā veidā palielinot spiedienu uz Kadafi atkāpties, lai pārtrauktu asinspirti, kas pavada tautas sacelšanos.

ANO Drošības padomes pieņemtajā dokumentā noteikts ieroču embargo, Kadafi un vairāku citu Lībijas amatpersonu iebraukšanu citās valstīs un Lībijas aktīvu iesaldēšanu ārvalstīs.

Izteikts aicinājumus vardarbīgo pret Kadafi demonstrējoši cilvēku apspiešanu izvērtēt Starptautiskajā krimināltiesā. ANO Drošības padome aicināja tiesāt visus, kas ir atbildīgi par civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Rietumvalstu līderi skaidri paziņoja, ka Kadafi 41 gadu ilgušajai valdīšanai ir jābeidzas.

«Kad līdera vienīgais veids, kā saglabāt varu, ir spēka izmatošana pret savu tautu, viņš ir zaudējis tiesības valdīt un, šobrīd atkāpjoties, rīkoties, kā būtu labāk viņa valstij,» ASV prezidenta Baraka Obamas palīgs teica telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Otro nakti pēc kārtas turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Muamara Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis apsolījis «ilgu karu». ASV norāda, ka starptautiskie militārie spēki tiks vērsti pret visiem Kadāfi spēkiem, kas uzbruks opozīcijai, ziņo Associated Press.

Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Līdz ar starptautisko militāro spēku iejaukšanos Lībijas opozīcijas vienības kļuvušas drošākas un nākušas klajā ar jauniem solījumiem gāzt no amata Kadāfi. «Es jūtu, ka maksimāli divu dienu laikā mēs iznīcināsim Kadāfi,» norādījis kāds opozīcijas pārstāvis.

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Lībijas Nacionālās Pārejas padomes spēkiem (NTC) Sirtas pilsētā izdevies sagūstīt gāzto valsts diktatoru Muamaru Kadafi, M. Kadafi, īsi pēc notveršanas, no gūtajiem ievainojumiem miris, paziņojuši NTC pārstāvji, vēsta Reuters.

M. Kadafi ticis sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtā, kuru šodien pēc vairāku nedēļu ilgām kaujām ieņēma Lībijas nemiernieki. Iespējams, M. Kadafi ticis ievainots un sagūstīts, kad viņa konvojs centies pamest pilsētu, bet tam esot uzbrukušas NATO lidmašīnas.

Db.lv jau vēstīja, ka gada sākumā Lībijā uzliesmoja sacelšanās pret M. Kadafi režīmu, vēlāk tā pārvērtās asiņainā pilsoņkarā, kurā iesaistījās arī NATO valstis.

NATO gaisa triecienu aizsegā, Lībijas nemiernieki ar laiku ieņēma M. Kadafi lojālistu kontrolētās valsts daļas, tostarp arī galvaspilsētu Tripoli.

Sacelšanās pret valdošajiem režīmiem uzliesmojušas arī citās arābu valstīs.

Francijas iznīcinātāji ir uzsākuši militāru operāciju, lai pārtrauktu Lībijas diktatora Muamara Kadafi karaspēka uzbrukumu nemiernieku kontrolē esošajai Bengāzi pilsētai, atsaucoties uz Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī paziņojumu, vēsta BBC.

Līdz šim operācijā jau ir iesaistītas ap 20 lidmašīnas, kuru galvenais uzdevums ir apturēt M. Kadafi uzbrukumu. Lidmašīnas uzbrūk diktatora sauszemes karaspēkam, apšaudot tankus un citu bruņutehniku. Vidusjūrā, pie Lībijas krastiem, atrodas arī ASV karakuģi, kuri ar spārnotajām raķetēm apšauda M. Kadafi spēku pozīcijas ap galvaspilsētu Tripoli, vēsta CNN.

Pirmajos triecienos M. Kadafi spēkiem piedalīsies Lielbritānijas, Francijas un Kanādas gaisa spēki.

Jau vēstīts, ka ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru M. Kadafi spēkiem ir jāpārtrauc kara darbība un jāatvelk militārās vienības no galvenajām nemiernieku pilsētām.

NATO ir pārņēmusi militārās operācijas Lībijā vadību, tomēr tikai neliela daļa no 28 dalībvalstīm veiks uzlidojumus Muamara Kadafi lojālajiem spēkiem, vēsta pasaules ziņu aģentūras. Līdz šim operāciju vadīja ASV.

«Ceturtdien, sešos no rīta pēc Griničas laika, NATO pārņēma starptautiskās operācijas vadību,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. «Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. NATO turpinās aizsargāt civiliedzīvotājus no uzbrukumiem,» skaidroja A. Rasmusens.

Uzlidojumos Lībijā no NATO valstīm piedalās Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Dānijas, ASV un Beļģijas iznīcinātāji. Gaisa triecienus ir kritizējusi Turcija, kas ir vienīgā NATO musulmaņu valsts. Arī Vācija ir atteikusies piedalīties operācijās, savukārt Nīderlande piedalīsies tikai lidojumiem slēgtās zonas uzturēšanā un neveiks uzbrukumus M. Kadafi sauszemes spēkiem.

Sabiedroto spēki ir uzsākuši jaunus uzlidojumus M. Kadafi spēkiem Lībijas rietumu pilsētas Misrātas tuvumā, vēsta BBC. Misrātā jau vairākas dienas noris niknas un asiņainas kaujas starp nemierniekiem un valdības karaspēku.

M. Kadafi lojālās vienības ir piespiestas atkāpties no pilsētas, tomēr tās iedzīvotāji apgalvo, ka tā joprojām tiek apšaudīta. Tikmēr vairāku NATO valstu flotes ir sākušas Lībijas jūras blokādi, lai nepieļautu ieroču piegādi diktatora armijai. Pastāv aizdomas, ka Sīrija ir piegādājusi ieroču kravas M. Kadafi spēkiem.

Pats M. Kadafi, uzstājoties savu atbalstītāju priekšā, zvērēja, ka viņam pievienosies «visas islāma armijas un mēs uzvarēsim iebrucējus».

Līdz šim sabiedroto lidmašīnas Lībijā ir veikušas 300 uzlidojumus un pret režīma militārajiem mērķiem ir izšautas 162 Tomahawk spārnotās raķetes. Katras raķetes cena ir ap vienu miljonu ASV dolāru.

Lībijas līderis Muamars Kadāfi atzinis, ka bijušie Eiropas sabiedrotie, piemēram, Itālijas Silvio Berluskoni, ir viņu nodevuši, jo nostājušies pret viņu, kā arī norādījis, ka biznesa saitēm ar Eiropu, iespējams, nodarīts ilgstošs kaitējums, vēsta CNBC.

Lībijas līderis sacījis, ka Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš oficiāli atzinis Lībijas nemiernieku izveidoto Nacionālo padomi un aicinājis veikt gaisa uzlidojumus, ir «garīgi traucējumi».

«Es biju patiesi satriekts par manu Eiropas draugu attieksmi,» teicis Kadāfi, piebilstot, ka tādējādi esot sagandēta arī ekonomiskā sadarbība.

Vaicāts par savām attiecībām ar Berluskoni, kurš iepriekš bija Kadāfi tuvākais draugs Eiropā, viņš sacījis: «Es esmu tik satriekts, es jūtos nodots, es pat nezinu, ko Berluskoni pateikt.»

Jāatgādina, ka ES vadītāji samitā, kas norisinājās pagājušajā nedēļā, pieprasīja Kadāfi atkāpties no amata.

Vācijas tālruņu kompānijas Alice ilgtermiņa «seja» Vanesa Heslere (Vanessa Hessler) ir atlaista, ziņo thelocal.de. Db.lv jau rakstīja, ka viņa aizstāvēja nogalinātā Lībijas diktatota Muamara Kadafi ģimeni un viņa dēlu Mutasimu, ar kuru viņu saistīja romantiskas attiecības.

«Sākot ar šo brīdi, viņa vairs nav mūsu reklāmas seja,» paziņojis Spānijas kompānijas Telefonica, kas nesen iegādājās Alice, pārstāvis.

Heslere, 23 gadus veca modele no Itālijas, kļuva slavena kā Alice «seja» gan televīzijā, gan internetā, gan drukātajos medijos.

Viņai attiecības ar 33 gadus veco Mutasimu Kadafi bijušas vairākus gadus. Lībijas diktatora dēls cīņā ar nemiernieku spēkiem nesen tika nogalināts.

Intervijā Itālijas žurnālam Diva e Donna Heslere sacīja, ka Kadafi ģimene bija «normāli cilvēki», un pauda savu nepatiku par režīma gāšanu.

Nav šaubu, ka Sīrijas valdība izmantojusi ķīmiskos ieročus un ir jāsauc pie atbildības, atzinis ASV viceprezidents Džo Baidens.

«Neviens nešaubās par to, ka nevainīgi vīrieši, sievietes un bērni kļuvuši par ķīmisko ieroču izmantošanas upuriem Sīrijā. Nav ne mazāko šaubu, kurš ir atbildīgs par briesmīgo ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā: Sīrijas režīms,» sacījis Džo Baidena sacīto citē NBCNews.

Triecieni Sīrijas prezidenta Bašara Al Asada valdības spēku militārajiem objektiem varētu sākties tuvāko dienu laikā, iespējams, jau ceturtdien, norādījušas Baltā Nama amatpersonas. Iespējams, pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis gan nebūtu Bašara Al Asada režīma gāšana, bet gan lai piespiestu Sīriju pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

Muamara Kadafi spēkiem tuvojoties nemiernieku bastionam Bengāzi, ANO Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Lībijas pilsētām.

Militārā operācija pret M. Kadafi karaspēku sāksies tuvākajās stundās un tā būs strauja, pavēstīja Francijas valdības pārstāvis Fransuā Baruāns (Francois Baroin), ziņo AFP. Gaisa uzlidojumos piedalīsies Francijas, Lielbritānijas un Arābu Līgas spēki. Par gatavību piedalīties ir paziņojušas arī Kanāda un Norvēģija.

Rezolūcija paredz lidojuma aizliegumu visiem M. Kadafi militārajiem gaisa transportlīdzekļiem, kā arī «visus nepieciešamos pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu civiliedzīvotājus». Praksē tas nozīmē triecienus M. Kadafi lojālajiem gaisa spēkiem, kā arī iespējamus uzlidojumus militārajām vienībām un dažādām armijas būvēm, norāda BBC.

ASV veiktie raķešu triecieni Šairatas gaisa spēku bāzei Sīrijā ir adekvāta rīcība, lai nepieļautu atkārtotu ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Tas ir skaidrs signāls, ka ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana nav pieļaujama, ministrija norāda presei izplatītajā paziņojumā.

5. aprīlī Ārlietu ministrija nosodīja ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem Sīrijas Idlibas provincē un aicināja nekavējoties izmeklēt notikušā apstākļus un sodīt tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka ANO Drošības padomes dalībvalstis tomēr spēs vienoties par rezolūciju, kas nosodītu ķīmisko ieroču uzbrukumu un ļautu izmeklēt notikušo.

Sīrijas valdības veiktais ķīmisko ieroču uzbrukums ir smags starptautisko normu un tiesību, tostarp Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, pārkāpums. Kā konvencijas dalībvalsts, Sīrijas valdība ir atbildīga par tajā noteikto saistību ievērošanu.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, sadarbojoties ar Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu, iznīcinājusi 156 konfiscētos, nodotos vai izņemtos ieročus – gan gludstobra bises, gan pistoles, revolverus, karabīnes un munīcijas sastāvdaļas.

Ieroči kausēti krāsnī, kurā temperatūra sasniedz 1500 Celsija grādus un ieroči sāk zaudēt formu un pārvērsties šķidrā agregātstāvoklī pēc desmit minūtēm.

Līdz šā gada sākumam ieroču iznīcināšana bija Valsts policijas pienākums, taču līdz ar likuma maiņu šis darbs jāveic Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Ieroču iznīcināšana notiek divos etapos. Aģentūrā ieroči iznīcināšanai nonāk gan no Valsts policijas Atļauju sistēmas, kur tos labprātīgi nodod gan īpašnieki, gan to mantinieki, gan no citām tiesībsargājošajām iestādēm. Iznīcināšanai paredzēti arī ieroči no ieroču veikaliem, kuri likumā paredzētajā laikā nav tikuši realizēti, kā arī ieroči un munīcija no iztiesātām krimināllietām.

Turpinoties kara darbībai Lībijā, tās diktators Muamars Kadafi ir paziņojis, ka pametīs valsti, lai dotos uz Centrālāfrikas republiku, kur izveidos dzīvnieku patversmju tīklu.

M. Kadafi nabadzīgajā Āfrikas valstī cer izveidot dzīvnieku patversmju tīklu, kurš aprūpēs vecus kaķus, suņus un citus dzīvniekus, kurus iedzīvotāji pamet vienus tuksneša smiltīs.

M. Kadafi savu lēmu pamato ar to, ka, turpinoties kardarbībai un sabiedroto gaisa triecieniem, viņam nav nekādas vēlēšanās turpināt vadīt valsti. «Es vienkārši esmu no visiem noguris. Man gribas mierīgas vecumdienas, kaut kādā neskartā pasaules nostūrī. Un galu galā, man jau kopš bērnības ir patikuši kamieļi un citi dzīvnieki. Godīgi sakot, es savulaik nemaz negribēju veikt valsts apvērsumu,» uzstājoties valsts televīzijā, skaidroja ekscentriskais diktators.

Katara ir piekritusi noslēgt ar Lībijas nemierniekiem darījumu, kura ietvaros tie saņems naudu ieročiem apmaiņā pret to kontrolē esošo naftu, vēsta Associated Press.

Katara iegādāsies uzkrāto naftu, kas atrodas Lībijas nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Kad uzsāksies naftas piegādes vēl nav zināms, norāda nemiernieku līderi. Par naudu, kas tiks iegūta no naftas pārdošanas ir iecerēts iegādāties ieročus.

Tikmēr Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka piekristu uguns pārtraukšanai, ja vien Muamara Kadafi bruņotie spēki pamestu Lībijas pilsētas un atļautu norisināties miermīlīgiem protestiem pret tā varu. «Kadafi brigādēm ir jāpamet Lībijas pilsētas un jādot tiesības Lībijas iedzīvotājiem izvēlēties, kādā pasaulē tie grib dzīvot,» skaidro nemiernieku pārstāvji.

Lībijas austrumos starp nemierniekiem un M. Kadafi lojālistiem joprojām turpinās niknas kaujas, nemiernieki ir apturējuši valdības spēku uzbrukumu un pārgājuši kārtējā pretuzbrukumā. Sabiedroto gaisa uzlidojumu rezultātā ir bojā gājuši arī septiņi civiliedzīvotāji, kad, bombardējot armijas konvoju, tika sašauts kāds benzīnvedējs, kurš uzsprāgstot iznīcināja divas blakus esošās mājas, vēsta BBC.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, ko veicināja investoru optimisms par firmu peļņas rādītāju publicēšanas periodu, kā arī negaidīti labs ziņojums par mazumtirdzniecības datiem un atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju.

Londonas biržas indekss kritās, sarūkot naftas cenām un naftas kompāniju BP un «Shell» akciju cenām, un to veicināja arī britu mārciņas vērtības kāpums pret ASV dolāru. Kritās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga.

«BK Asset Management» eksperte Keitija Liens izskaidroja ASV dolāra vērtības samazināšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem. Tramps tviterī bija apsūdzējis Krieviju un Ķīnu, ka tās «spēlē Valūtas devalvācijas spēli».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, jo atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju, mazināja investoru bažas par jēlnaftas piegāžu drošību.

Trešdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar kritumu, tirgos augot satraukumam par ASV iespējamo militāro darbību Sīrijā.

Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,4% līdz 297,78 punktu atzīmei, kas ir zemākais līmenis kopš jūlija vidus.Indekss jau vakar samazinājās par 1,8% pēc tam, kad ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka ASV uzskata - Sīrijas valdība ir atbildīga par iedzīvotāju nogalināšanu ar ķīmisko ieroču palīdzību pagājušajā nedēļā.

Tā, Vācijas DAX 30 saruka par 0,5%, Francijas CAC 40 – par 0,3%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,5%.

Ievērojamu kritumu piedzīvoja arī Āzijas tirgi, Filipīnu biržas indeksam samazinoties par 3,02%,Taizemes indeksam – par 2,65%, Indonēzijas biržas indeksam – 0,87%.Japānas akcijas tirgus indekss Nikkei 225 saruka par 1,51%, Hongkongas Hang Seng – par 1,6%.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Jaunattīstības valūtu vērtības pret dolāru trešdien piedzīvo ievērojamu samazinājumu, Indijas rūpijai un Turcijas lirai sarūkot līdz rekordzemiem līmeņiem.

Tāpat samazinājās arī Brazīlijas reāls un Meksikas peso, tomēr lielākais zaudētājs bija Indijas rūpija. Dolārā vērtība pret to pieauga par veseliem 3,9% līdz 68,76 rūpijām par dolāru.

Indijas rūpijas vērtība piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā divdesmit gadu laikā līdz rekordzemam līmenim. Šajā gadā rūpijas vērtība jau ir kritusies par 19,5%.

Vērtība sarūk, jo naftas cenu kāpums draud pasliktināt valsts tekošā konta deficītu, kā arī ekonomiku ievest lielākajā krīzē kopš 1991. gada.

«Indijas budžets un tekoša konta deficīts ir atbildīgi par rūpijas kritumu,» trešdien atzinis Indijas finanšu ministrs Palaniapians Čidambarams. Valdība veic pasākumus, lai samazinātu deficītu līdz 70 miljardiem ASV dolāru nākamgad. Patlaban tas ir aptuveni 87,8 miljardi dolāru apmērā.