Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Nē, tas ir maz, kurš mūsdienās par tādu naudu strādā? – šī ir jaunieša standarta atbilde, uzdodot jautājumu: «Vai tu strādāsi par 250 latiem mēnesī?»

Kāpēc jauniešiem palikt Latvijā?

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā vidējais bruto darba algas pieaugums sasniedza 33,4 %, salīdzinot ar pērno gadu, kas pārsniedz arī inflācijas apmēru, līdz ar to Latvijā labi nopelnīt vairs nav tik grūti. «Galvenais ir gribasspēks, uzņēmība un atbildības izjūta,» skaidro Ilze Stobova, Ministru prezidenta padomniece labklājības jautājumos.

Pēdējos gados Latvijā vērojama tendence uzņēmumiem paplašināties, līdz ar to arvien vairāk ir nepieciešami jaunie darbinieki. Labs piemērs šai tendencei ir A/S Lattelecom BPO, kurš pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājis savu darbinieku skaitu, tomēr arī šis uzņēmums, kā daudzi citi, saskaras ar nopietnu problēmu – cilvēku resursu trūkumu.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Gandrīz apskrējis gads, kopš noris Dienas biznesa inspirētais projekts Lielās dzīves skola, ko, pateicoties uzņēmumu un fizisko personu ziedojumiem, realizē labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar centru Dardedze. Pagājušās nedēļas nogalē jaunieši no visas Latvijas tikās augstskolā Turība, lai pārrunātu projektā pieredzēto, tiktos ar uzņēmējiem un izklaidētos.

Būs turpinājums

Pagājušā gada aprīlī Dienas bizness savā 15 gadu jubilejā sadarbības partnerus un draugus aicināja netērēt naudu dāvanām un puķēm, bet gan ziedot to labdarības projektam Lielās dzīves skola, kura mērķis ir jauniešiem no bērnu namiem un nabadzīgām ģimenēm palīdzēt apjaust karjeras iespējas un apzināties nākotnes perspektīvas.

Izdevniecības valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norādīja, ka gatavojoties izdevniecības 15 gadu jubilejai, kolēģu starpā apspriežoties, radās secinājums, ka labdarība varētu būt labs veids, kā savā attīstībā pakāpties soli augstāk. Arī ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka projekta mērķis ir sniegt iespēju, nevis cīnīties ar sekām, proti, nabadzību, atkarībām, darbaspēka izceļošanu uz ārzemēm utt. Projekts paredzēja veidot sociāli un ekonomiski aktīvus pilsoņus, nevis patērētājus no valsts nodrošinātiem pabalstiem.

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Atskatoties uz šosezon paveikto labdarības projekta Lielās dzīves skola ietvaros, gandarījums ir liels.

Šī gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola aizritējis veiksmīgi un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī interesentus, proti, jauniešus no Latvijas bērnunamiem. Visu gadu ar jauniešiem strādāja centra Dardedze sociālās darbinieces.

Cēloņi, nevis sekas

Db jau rakstīja, ka izdevniecība, šī gada aprīlī svinot 15 gadu pastāvēšanas jubileju, nolēma no partneriem un klientiem nevis saņemt dāvanas un ziedus, bet tam paredzēto naudu ziedot labdarības projektam Lielās dzīves skola, tādējādi palīdzot jauniešiem no bērnunamiem un nabadzīgām ģimenēm apjaust karjeras iespējas un apzināties savas profesionālās nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistījās bērnunams Zīļuks no Alsungas, Ventspils bērnunams Selga, bērnunams Stikli, Strazdes bērnunams, Baldones bērnunams, Iecavas internātpamatskola, bērnunams Annele no Bauskas, Jelgavas bērnunams, bērnunams Lejasstrazdi, Aglonas internātvidusskola, bērnunams Sprīdītis no Jūrmalas, bērnunams Pārgauja no Valmieras, Garšu bērnu ciemats no Cesvaines un Drabešu internātpamatskola no Cēsīm. «Es ļoti augsti vērtēju to, ka biznesa laikraksts ir uzņēmies atbalstīt ilgtermiņa izglītības projektu, kas palīdz jauniešiem no bērnunamiem uzsākt lielās dzīves gaitas,» stāsta portāla ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Esmu novērojusi, ka Db ir ne tikai labs kaimiņš, kas rūpējas par savu saimi, bet arī nepaliek vienaldzīgs par apkārt notiekošo un uzņemas sociāli atbildīgus pienākumus. Šajā gadā patiešām ir risināti cēloņi, nevis notikusi cīņa ar sekām, kas, cerams, kalpos par piemēru citiem.»

Aprīlī ceļu būvnieki varēs pieteikties diviem šogad lielākajiem ceļu rekonstrukcijas projektiem. 27 miljoni latu krīzes apstākļos ir kārdinoši liels skaitlis, lai kārtīgi pacīnītos, šodien, 4.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, šos miljonus valsts šogad iedalījusi galvenokārt diviem lieliem ceļu rekonstrukcijas darbiem ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma līdzdalību. Naudas maka turētāja valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC) aprīlī plāno izsludināt konkursu Latgales tranzīta ceļu rekonstrukcijai posmos Viskaļi - Koknese un Ludza - Nirza.

Diena norāda, ka cīņa solās būt nežēlīga, paCeļu būves nozarē sācies karšr kCeļu būves nozarē sācies karšo liecina pārtrauktā izsole vienā no šiem posmiem. Gada sākumā vienlaikus tika pātraukta izsoles procedūra vēl divos mazākos konkursos. Iemesls - jau pēc uzvarētāju noteikšanas konstatētas neprecizitātes izsoļu nolikumos.

Izpētīts, ka pieaug skolēnu skaits korekcijas klasēs, radot papildu risku Latvijas darba tirgū.

To audzēkņu skaits, kas savulaik nav apmeklējuši skolu, atstāti uz otru gadu un nonākuši korekcijas klasēs, pēdējos gados strauji pieaug: salīdzinājumā ar 2005./2006. mācību gadu, kad korekcijas klasēs Rīgā mācījās 579 skolēnu, šogad šis skaitlis ir jau gandrīz divkāršojies. Tas rada ievērojamu papildu riska faktoru, lai esošajā darbaspēka deficīta situācijā Latvijas darba tirgū turpmākajos gados vēl palielinātos nekvalificētu un nemotivētu potenciālo darbinieku skaits, liecina sniegtā informācija medijiem.

Lai šo situāciju risinātu, Latvijas Invalīdu Integrācijas fonds izstrādājis ESF projektu Motivācijas programmas ieviešana jauniešiem ar zemu pamata prasmju līmeni (projekta Nr. VPD1/ESF/NVA/06/GS/3.3.1.1/0001/0144), kas palīdz jauniešiem no korekcijas klasēm atrast motivāciju turpināt izglītoties un integrēties darba tirgū.

Finanšu pārvaldes platforma "Revolut" Latvijā iepazīstina ar lietotni, kas paredzēta bērniem, vecumā no 7 līdz 17 gadiem, un jauniešiem - "Revolut Junior".

"Revolut Junior" izveidota, lai palīdzētu vecākiem pārvaldīt savu nepilngadīgo bērnu finanses, tāpat, lai attīstītu jauniešu finanšu pārvaldes iemaņas. Lietotne būs pieejama visiem "Premium" un "Metal" plāna lietotājiem.

"Revolut Junior" nolūks - palīdzēt agrīnā vecumā attīstīt stabilas naudas pārvaldes iemaņas kontrolējamā drošā vidē, ar atbildīgu pieaugušo uzraudzību. Kontus jauniešiem varēs izveidot tikai pieaugušie (vecāki vai aizbildņi), kuri ir "Revolut" klienti. Tiem būs iespēja vienā lietotnē vērot un pārvaldīt ne vien savu, bet arī savu atvasīšu kontus, tagad "Revolut" klienti varēs izvēlēties vienu finanšu pārvaldes rīku visai savai ģimenei.

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Niks Haļavins strādā pie jaunas mobilās lietotnes – tērzēšanas aplikācijas jauniešiem vecumā no 14 gadiem

"AntiLand" daudzi izmanto iepazīšanās nolūkos, un "Google" un "App Store" tā ir definēta kā pieaugušajiem domāta aplikācija. Tāpēc viņš strādā pie jauna projekta, kas būs pieejams arī jauniešiem vecumā no 14 gadiem, jo tieši pusaudžiem, šajā vecumā meklējot sevi, mēdz būt daudz sociālu problēmu.

Piemēram, daļai ir citi uzskati vai atšķirīga seksuālā orientācija, un viņi tiek apcelti skolā. "Mēs vēlamies jauniešiem izveidot ļoti drošu vietu, kur viņi var būt patiesi. Tas nav viegli, bet mēs jau esam investējuši jaunākajās tehnoloģijās, lai saturs tiktu automātiski analizēts. Mums jau ir līdzīgi risinājumi, bet jaunās tehnoloģijas spēs atpazīt, ka saturs ir nepiemērots. Tas spēs mācīties pats no sevis, piemēram, ja kāda bilde vai ziņojums tiek iztulkots negatīvi, viss šāda veida saturs tiks automātiski bloķēts," stāsta N. Haļavins.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Darbinieku atlases aģentūru speciālisti nosauc nākotnes perspektīvāko profesiju Top 5, kuras studējot, bez darba nepaliks, raksta laikraksts Dienas bizness.

Ir sākusies dokumentu pieņemšana studijām vairumā augstskolu, un, kā jau ierasts, pirmajās dienās pie galvenās Latvijas Universitātes (LU) ēkas veidojas gara jo gara studēt gribētāju rinda. LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis prognozē, ka tāpat kā pērn, arī šogad populārākās studiju programmas būs vadības zinību programma, komunikāciju zinātnes, tiesību zinātnes, ekonomikas bakalaura un angļu filoloģijas programma.

Arī pēc pirmās pieteikumu pieņemšanas dienas pilna laika pamatstudiju programmās Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) vispopulārākā studiju programma ir Uzņēmējdarbība un vadīšana, kur dienas laikā bija iesniegts 221 pieteikums, aiz sevis atstājot Būvniecību ar 153 pieteikumiem un Muitas un nodokļu administrēšanu ar 127 pieteikumiem.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Jaunieši, kas ir vieni no nepieredzējušākajiem autobraucējiem, pa Latvijas ielām un ceļiem pārvietojas ar vecām automašīnām, kurām biežāk uzrādās ievērojami un drošību apdraudoši trūkumi, liecina Hansa Līzings veiktā aptauja un CSDD statistikas dati.

Kā liecina Hansa Līzings un e-Sample veiktā aptauja, katrs piektais jaunietis brauc ar automašīnu, kas ir vecāka par 15 gadiem. Turklāt visvecākās automašīnas ir 18-20 gadus veciem jauniešiem. Savukārt lielākā daļa jauniešu brauc ar apmēram 10 gadus vecu auto. Kā liecina CSDD statistika, 68% automašīnām, kas vecākas par 15 gadiem ir kādi būtiski bojājumi vai trūkumi – 38% no šīm auto ir bojāts rāmis un virsbūve, 30% no auto ir bojāta bremžu sistēma, kas nereti ir iemesls ceļu satiksmes negadījumiem. Atgāzes sistēmas trūkumi un bojājumi ir 18,2 % auto.

Normunds Krapsis VP RGPP KP Ceļu policijas nodaļas priekšnieks: "Jauniešiem nav nekādu grūtību iegādāties automašīnu – vajadzīgi vien pārsimts lati, tikai diemžēl šiem auto pārsvarā vajadzētu atrasties metāllūžņu nodošanas punktos, nevis uz Latvijas autoceļiem. Pārgalvīgā braukšana un ceļu satiksmes noteikumu ignorēšana kombinācijā ar vieglprātīgu attieksmi pret auto tehnisko stāvokli ir ļoti bīstama un nopietni apdraud visus ceļu satiksmes dalībniekus, un statistika diemžēl nav iepriecinoša. Jāņem vērā, ka jaunieši ir arī visnepieredzējušākie no autovadītājiem."

Cēsu pilsētas domes izsludinātajā konkursā par iespēju jauniešiem strādāt vasarā pieteikušies 80 strādātgribētāji, Db.lv informē Cēsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Zauere.

Darbam pieteikušies jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunieši strādās četras stundas dienā, divas nedēļas. Akcija ilgs trīs mēnešus no jūnija līdz augustam. Par darba vietām jauniešiem izvēlēta zemnieku saimniecība Kliģeni, kur nodarbinās 72 jauniešus, SIA CDzP strādās seši jaunieši, bet vēl divi jaunieši būs nodarbināti pie Cēsu 2. pamatskolas. Lielākoties jaunieši veiks āra sakopšanas darbus, laistīs apstādījumus un uzkops pilsētas zaļo zonu – parkus un skvērus.

Šogad Cēsu jauniešu atsaucība ir vērojama nedaudz mazāka, iespējams tāpēc, ka jauniešiem bija iespēja pieteikties darbam vasarā Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā akcijā, kur darba periods ir viens mēnesis. Domes izsludinātajā akcijā noteiktais divu nedēļu ilgais darba periods izvēlēts apzināti, lai pēc iespējas vairāk jauniešiem dotu iespēju strādāt un pelnīt.

Ar Ziemeļu Ministru Padomes sociālās grantu programmas "Ziemeļu darbības plāns riska bērniem un jauniešiem" atbalstu Limbažu rajona Viļķenes pagasta "Lejasradziņos" trešdien, 29. augustā, tiks atklāta pirmā sociālās uzvedības korekcijas nometne nosacīti notiesātu jauniešu grupai Latvijā.

Granta saņēmējs un nometnes organizētājs ir biedrība "Rīgas pilsētas misija". Granta apmērs ir 3990 lati.

Nometne ilgs trīs nedēļas. Tās pamatā būs piedzīvojumu terapijas un pieredzes izglītības metodes, kas ļaus jauniešiem drošā vidē modelēt dzīves situācijas un apgūt jaunu pieredzi un instrumentus viņu ikdienas dzīves grūtību pārvarēšanai.

"Rīgas Pilsētas Misija" šo projektu realizējusi sadarbībā ar Valsts Probācijas dienestu un daudziem finansiālā atbalsta sniedzējiem.

Ziemeļu Ministru padomes mazo sociālo grantu programma "Ziemeļu darbības plāns riska bērniem un jauniešiem" Latvijā darbojās no 2000.gada līdz 2005.gadam (pēdējais pieteikumu konkurss).

Ja panākumi atnāk pēc trim vai četriem gadiem, tā ir uzskatāma par lielu veiksmi, par jaunu uzņēmumu veidošanu un attīstīšanu saka riska kapitāla uzņēmuma Eko Investors valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs.

Jūsu uzņēmums bija viens no Ideju kausa* atbalstītājiem.

Jā. Varētu teikt, ka viens no šīs idejas autoriem. Jau pirms pusotra gada vai diviem bijām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ar ideju organizēt līdzīgu konkursu tam, kāds ir Skandināvijā. Izrādījās, ka LIAA jau bija uz tādām pašām domām nākusi, un viņiem bija partneri Zviedrijā. Līdz ar to dabiski iznāca, ka mēs bijām viens no atbalstītājiem.

Aizmetņi jau bija pirms tam, piemēram, biznesa plānu konkursi. Bet tie bija nelieli, un balvu fondi bija nelieli. Mēs gribējām, lai konkurss būtu nacionāls – lai tiktu aptvertas visas augstskolas, un pēc iespējas visi jaunie enerģiskie cilvēki. Liekas, ka tas diezgan labi izdevās.

Vītolu fonds ceturtdien, 17.maijā saņēmis lielāko ziedojumu fonda pastāvēšanas vēsturē - 5 miljonus Austrālijas dolāru jeb vairāk nekā 3 miljonus eiro tam ziedojis Gunārs Šterns, informē fonda pārstāvji.

Visus dzīves laikā uzkrātos līdzekļus viņš ir novēlējis Latvijas jauniešu izglītošanai.

Jau pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene dibināja Gunāra dzīvesbiedres Metas tēva, docenta Jāņa Fridrichsona, piemiņas stipendiju, kura tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem. Taču šobrīd saņemtais testamentārais ziedojums ne vien dāvā cerību tik daudziem talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību, bet arī apliecina ziedotāja uzticību Vītolu fonda darbam.

Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Ziemeļvidzemē, skaistajā Gulbenes un Alūksnes apkārtnē. Kad četrdesmito gadu beigās sākās izceļošana uz citām valstīm, Šternu ģimene devās uz Austrāliju.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.