Lai veiktu SEB Unibankas Rīdzenes filiāles (Vaļņu iela 11) mazās klientu apkalpošanas zāles renovāciju un veidotu to kā pirmo 24h klientu apkalpošanas centru Latvijā, SEB Unibanka līdz septembra beigām slēdz Rīdzenes filiāles mazo klientu apkalpošanas zāli, kas atrodas Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā. Mazā klientu apkalpošanas zāle tiks slēgta šā gada 14. augustā, lai uzsāktu telpu renovāciju, kuru pabeidzot klientiem tiks nodrošināta vēl ērtāka SEB Unibankas finanšu pakalpojumu izmantošana. Līdz rekonstrukcijas darbu pabeigšanai visi pastāvīgie un arī jaunie SEB Unibankas klienti tiek aicināti apmeklēt un nepieciešamos finanšu darījumus veikt blakus esošajā Rīdzenes filiāles galvenajā apkalpošanas zālē. Tās darba laiks darbadienās ir no 9.00 līdz 17.00. Rīdzenes filiāles galvenajā klientu apkalpošanas zālē SEB Unibankas klienti var saņemt visus bankas, līzinga, arī pensiju uzkrājumu, apdrošināšanas un citus investīciju pakalpojumus un bankas speciālistu bezmaksas konsultācijas par finanšu pakalpojumiem. Uz rekonstrukcijas laiku Rīdzenes filiāles galvenajā zālē klientus apkalpos papildu speciālisti. Pēc rekonstrukcijas darbu beigšanas klientus jaunajās telpās turpinās apkalpot 4 klientu apkalpošanas speciālisti. “Ieviešot pirmo 24h klientu apkalpošanas centru, SEB Unibanka realizēs SEB grupā veiksmīgi izmantotu klientu apkalpošanas modeli, kas bankas darba laikā ļauj klientiem saņemt bankas speciālistu konsultācijas un veikt nepieciešamos finanšu darījumus, savukārt pēc bankas darba laika izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj patstāvīgi izmantot bankas sniegtos pakalpojumus. Pēc renovācijas ārpus bankas darba laika klienti 24 stundas diennaktī varēs izmantot Ibankas terminālu, bankomātus, tai skaitā arī skaidras naudas iemaksas bankomātu,” stāsta SEB Unibankas filiāļu tīkla direktors Aleksandrs Bimbirulis. Rekonstrukcijas laikā viens no diviem bankomātiem, kas šobrīd atrodas pie Rīdzenes filiāles mazās klientu apkalpošanas zāles, tiks pārvietots pie Rīdzenes filiāles galvenās ieejas durvīm kā diennakts bankomāts, savukārt otrs bankomāts tiks novietots 24 stundu klientu apkalpošanas telpās. Šobrīd SEB Unibankas filiāļu tīklu veido 64 filiāles un klientu apkalpošanas centri, no tiem 22 atrodas tieši Rīgā. SEB Unibanka apkalpo vairāk kā 760 000 klientus – privātpersonas un uzņēmumus – visā Latvijā.

Sakarā ar SIA Namsaimnieks-9 iesniegumu par būvdarbiem Rīdzenes ielā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka no 3.decembra līdz 2008.gada 30.jūnijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Rīdzenes ielā, posmā no Rīdzenes ielas ēkas Nr. 25 līdz 13.Janvāra ielai, informēja Rīgas dome.

SIA Namsaimnieks-9 uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas Rīdzenes ielas slēgtajā posmā, transporta piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam, operatīvā transporta satiksmi un Vecrīgas īpašās režīma zonas saglabāšanu.

Transportlīdzekļu satiksmi Rīdzenes ielā var atjaunot pirms rīkojumā minētā laika, ja darbi tiek pabeigti ātrāk.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis apdzīvot Jūrmalas rezidenci, apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, kura uz laiku ieņem arī prezidenta preses padomnieka amatu.

Viņa norādīja, ka Vējonis dzīvo un strādā Jūrmalas rezidencē, savukārt atveseļošanos viņš turpina nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari.

Taujāta, vai Jūrmalā dzīvo arī prezidenta kundze, Jaunzeme atzina, ka pašlaik uz šo jautājumu nevarot atbildēt.

Pēc likuma Jūrmalas rezidence paredzēta Latvijas Valsts prezidenta institūcijai un visiem iekārtošanas darbiem speciāli līdzekļi nav piešķirti - iekārtošana notika ar Valsts prezidenta kancelejas finansējumu un to kā savu pienākumu veic paši kancelejas darbinieki, iepriekš pastāstīja bijušais prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence, kuras remontā ieguldīti teju divi miljoni latu, stāv tukša, un pašreizējais prezidents Andris Bērziņš tajā nav «spēris kāju». Par tālāko ēkas izmantošanu skaidrības nav, vēsta laikraksts Diena.

Savulaik vērienīgie remontdarbi Valda Zatlera prezidentūras laikā izpelnījās nesaudzīgu kritiku, bet tagad nepilnus 9000 latus vērtā ūdenssiena netiek darbināta un par 2242 latiem pirktais vīna ledusskapis stāv tukšs.

Lai arī V. Zatlers vēl labu laiku pēc remontdarbu beigām izmantoja rezidenci Zigfrīda Meierovica prospektā 31, pašreizējais prezidents Andris Bērziņš tajā nav spēris kāju. Valsts prezidenta sekretāre Līga Krapāne skaidroja, ka A. Bērziņš rezidenci neizmanto un negrasās to darīt arī turpmāk. Pagaidu rezidence Melngalvju namā pilnībā atbilstot visu prezidenta funkciju veikšanai, un A. Bērziņš pats mitinās dzīvoklī Rīgā vai laukos Amatas novadā.

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Vecu cilvēku ilgstošas aprūpes jomā Latvijas tirgū sevi piesaka uzņēmums ar franču kapitālu Senior Baltic. Pilotprojektā tas būvēs rezidenci ar 200 gultas vietām.

SeniorBaltic aprīlī dibināja divas franču kompānijas – Korian un Seniour Group. Uzņēmums Latvijā pirmo rezidenci plāno sākt būvēt septembrī; vieta ir izraudzīta Pārdaugavā netālu no Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas, zeme jau esot nopirkta. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2013. gadam. Piecos tūkstošos kvadrātmetru būs vietas 200 senioriem, par viņiem rūpēsies 120 cilvēku personāls – tas nozīmē viens aprūpētājs uz diviem klientiem. Uzturēšanās maksa mēnesī būs ap 800 – 900 eiro (ap 600 latu). Pašlaik dažādos Latvijā aprūpes namos viena vieta izmaksā līdz 500 eiro (līdz 300 – 450 latu).

Jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomniece Aija Jakubovska apliecinājusi, ka Vējonis ir pieprasījis aprēķinus par to, cik izmaksā apsardzes nodrošināšana viņa pašreizējā dzīvesvietā, kas atrodas Ogres daudzstāvu namā, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Pēc aprēķinu saņemšanas viņš izvērtēs, vai turpināt dzīvot Ogrē vai tomēr pārcelties uz Jūrmalas rezidenci.

R. Vējonis pēc ievēlēšanas pagājušā nedēļā paziņoja, ka turpinās dzīvot ar ģimeni daudzdzīvokļu mājā Ogrē. Vējonis pagājušā nedēļā apstiprinājis, ka tikšot izskatīta iespēja Jūrmalas rezidenci izmantot brīžos, kad plānotas svarīgas tikšanās. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube jau paziņojis, ka, Vējonim izvēloties palikt dzīvot savā dzīvesvietā, proti, dzīvoklī Ogrē, palielināsies apsardzes izmaksas.

Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar SIA Rīgas Nami ir konceptuāli izvērtējusi iespēju Rīgas pils remonta laikā kā Valsts prezidenta pagaidu rezidenci Rīgā nomāt Rīgas Nami pārvaldījumā esošo Melngalvju namu.

Patlaban vēl nav veikti detalizēti aprēķini un noskaidrota nepieciešamā platība, bet ir izvērtēta teorētiska iespēja Melngalvju namā strādāt Valsts prezidenta kancelejai.

Atšķirībā no ASV bijušās vēstniecības telpām, kas no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) pārvaldījumā esošajiem objektiem tika piedāvāts Valsts prezidenta pagaidu rezidencei un bez ievērojama remonta nav lietojama, Melngalvju namā nav nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi un laiks, lai veiktu priekšdarbus telpu pielāgošanai. Otrkārt, nomājot telpas Melngalvju namā, Valsts prezidenta kancelejai papildus nebūtu jāmaksā par reprezentācijas telpu nomu valsts vizīšu svinīgajiem pasākumiem, kas ievērojami ekonomētu budžeta līdzekļus. Šajā gadā vien tiek plānotas vairākas ienākošās valsts vizītes, un tā kā Rīgas pils ierobežotais telpu daudzums liedz iespēju valsts vizītēs pilī organizēt visus svinīgos pasākumus, Valsts prezidenta kancelejai jau vairākus gadus nākas īrēt papildus telpas gan valsts vizītēm, gan citiem plašāk apmeklētiem Valsts prezidenta pasākumiem.

Ukrainas protestētāji aizvadītajās brīvdienās «ieņēma» bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vasaras rezidenci «Mežigorje», kas tagad kļuvusi pieejama apmeklētājiem. Villa pārsteigusi opozīciju ar greznību, turklāt pamatīgo izšķērdību apliecina arī tajā atrastie dokumenti, vēsta pasaules mediji.

Opozīcija V. Janukoviča rezidenci, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Kijevas, ieņēma pēc tam, kad bijušais prezidents pēc viņa atcelšanas no amata metās bēgt.

Vasaras rezidencē un tās 140 hektāru teritorijā atrodams botāniskais dārzs, garāža ar antīko automašīnu kolekciju, koka kuģis, marmora savrupmāja un privāts zoodārzs, golfa laukums, vēsta AP. «Mums trūkst vārdu,» atzina kāds aktīvists, kurš centās regulēt apmeklētāju plūsmu.

Vidējā mēnešalga Ukrainā ir 500 ASV dolāri, tādējādi V. Janukoviča dzīvesveids ir vēl viens no faktoriem, kas spēlē par sliktu bijušajam prezidentam. Ukraiņi uzskata korupciju valdībā par vienu no galvenajām problēmām, ziņo medijs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) prezidenta rezidenci Jūrmalā varētu izmantot, organizējot svarīgas tikšanās.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma Vējonis apstiprināja, ka rezidencē neplāno dzīvot, lai gan tikšot izskatīta iespēja to izmantot brīžos, kad plānotas svarīgas tikšanās.

«Rezidences atrašanās vieta ir laba, tur ir mierīga atmosfēra pie Baltijas jūras, kur var runāt par svarīgiem jautājumiem,» sacīa Vējonis.

Jau ziņots, ka Vējonis vēlas turpināt dzīvot savā dzīvoklī Ogrē, kā arī apņēmies turpināt personīgi komunicēt sociālajā tīklā Twitter, to viņš šodien pavēstīja intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā.

«Es pieļauju, ka būs vesela virkne problēmu un viņi [drošības darbinieki] būs ļoti neapmierināti ar šo situāciju,» sacīja Vējonis, piebilstot, ka arī dzīvoklī ir iespējams nodrošināt drošību un vieta, kur «esi dzīvojis visu laiku, ir mīļākā».

Latvijas Banka trešdien, 17. jūnijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Rīgas pilij 500. Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece, skaidro centrālā banka.

Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA, tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.

Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis nedzīvot Jūrmalas rezidencē, taču par ēkas turpmāku izmantošanu vēl tiek domāts. «Ir izlemts, ka nedzīvos,» apstiprināja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Par risinājumiem, kā to izmantot, vēl tiekot diskutēts.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols atzina, ka situācija ir problemātiska, jo Jūrmala un Rīgas pils ir likumā minētās prezidenta rezidences. Turklāt Jūrmala ir valsts stratēģiski svarīgo objektu sarakstā. «Vēl nezinām risinājumu,» viņš piebilda.

Savukārt uzņēmuma Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina aģentūrai teica, ka pagaidām VNĪ nav saņēmuši oficiālu informāciju, ka Jūrmalas rezidence netiks izmantota.

«Katrā ziņā nekustamo īpašumu VNĪ arī turpmāk apsaimniekos, tehniski uzraudzīs, un, ja arī rezidence netiks pastāvīgi lietota, ēkas tehnisko stāvokli tas neietekmēs,» norādīja Laukšteina.

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma atjaunošanas programmas ietvaros jaunu elpu ieguvusi Farmācijas muzeja mājvieta Riharda Vāgnera ielā Rīgā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā 18. gadsimta rokoko stila ēkai atjaunota ārējā fasāde, logi un ieejas portāls ar greznajām ieejas durvīm, kā arī ēkas ilgtspējīgai saglabāšanai atjaunota lietus ūdens novadīšanas sistēma, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraudzību SIA “Būvēlogs Projekti”, projekta risinājumus izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” speciālisti. Kopējais projekta budžets – 295,2 tūkstoši eiro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas - UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) un mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis t/c Galerija Centrs esošajā Rīdzenes ielā ceturtdien atklāja skulpturālu objektu-skatāmlūku, kas ir atsauce uz šī gada Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Skulpturālais objekts ir kā pirkstu nospiedums vērienīgajai Latvijas ekspozīcijai Venēcijā. Tas kopā ar Latvijā pazīstamākā arhitektūras fotogrāfa Anša Starka fotogrāfijām, kas tapušas ekspozīcijas uzbūves laikā, ir centiens notvert Latvijas paviljona sajūtu un iedzīvināt to tepat Rīgā, norāda LLMC vadītāja Solvita Krese.

«Ņemot vērā, ka par Latvijas paviljonu saņemam tik daudz labu atsauksmju no visas pasaules un pirmajā mēnesī to apmeklējuši jau 26 tūkstoši mākslas skatītāju, mēs nolēmām sajūtu par ARMPIT ienest arī Rīgas pilsētvidē. Venēcija ir tālu, ne visiem sasniedzama, taču šeit – Rīdzenes ielā katrs var pienākt un ielūkoties skatāmlūkā, lai noķertu sajūtu par tur uzcelto Latvijas paviljonu,» par skulpturālo objektu stāsta S.Krese.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Brīvdienās varēs tirgot auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un "e-talonus", piektdien lēma valdība.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

Pēcpusdienā valdība veiks labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā 

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā,...

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. "Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Ar novembri degvielas uzpildes stacijās Statoil uzsāk pāreju uz ziemas degvielu – benzīnu ar paaugstinātu tvaika spiedienu un arktisko dīzeļdegvielu, Db.lv informēja SIA Latvija Statoil degvielas produktu vadītājs Ēriks Ulmanis.

Līdztekus Latvija Statoil uzņemas iniciatīvu un 7.novembrī uzsāk arī informatīvu kampaņu ar aicinājumu "Netaisi bākā kokteili!". Tās mērķis ir pievērst auto vadītāju uzmanību tam, ka ziemas degviela jāsāk lietot vēl pirms nopietna sala iestāšanās un jādara tas regulāri, lai, iestājoties salam, tvertnē būtu 100% laika apstākļiem atbilstoša degviela. Īpaši tas attiecināms uz dīzeļdegvielu. Tā kā Latvija ir vienīgā Baltijas valstu vidū, kur likumdošana neuzliek par pienākumu tirgotajiem ziemā tirgot tikai arktisko dīzeļdegvielu, tad autobraucējiem pašiem jābūt zinošiem un vērīgiem.

Mērenā klimata un arktiskās dīzeļdegvielas sastāvs ir atšķirīgs. Arktiskajā dīzeļdegvielā ir mazāk parafīnu, jo zemās temperatūrās tas sabiezē un aizsprosto degvielas filtru. Tāpēc arī ar nelielu salu neizturīgas dīzeļdegvielas devu degvielas tvertnē pietiek, lai arktiskā dīzeļdegviela zaudētu savas īpašības. "Joks ir tāds, ka pat tad, kad automašīnas degvielas līmeņa indikators parāda, ka tvertne it kā ir tukša, tajā joprojām ir nedaudz degvielas. Tāpēc, ja arktiskā dīzeļdegviela tiek iepildīta tvertnē, kur iepriekš bijusi salu neizturīga dīzeļdegviela, gaidītā efekta var nebūt," stāsta Ē. Ulmanis.

2021. jūnijā auto tirdzniecības pieauguma temps sarucis un joprojām spēcīgi atpaliek no pirms Covid-19 laika pārdošanas apjomiem, informē Latvijas Auto asociācija.

Šī gada jūnijā pārdotas vien 1657 jauno auto vienības pret 1841 2019. gada jūniju. Pandēmijas sekas auto industrijā joprojām būtiski ietekmē visu industriju. Aizvien izteiktāk sāk iezīmēties ražošanas problēmas, kuras izraisījis pusvadītāju deficīts, kā rezultātā vairākiem auto tirgotājiem tiek kavētas piegādes un tie nespēj apmierināt faktisko pieprasījumu pēc jauniem auto.

Salīdzinot pret 2020. gada jūniju jaunu vieglo auto tirgus ir pieaudzis par 16%, bet kopumā gada griezumā tirgus pieaugums veido 18%. Taču pārdošanas apjomi joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada.

Ar 292 jūnijā pārdotajām automašīnām tirgus līdera pozīciju nostiprinājusi Toyota, kuras tirgus daļa pirmajā pusgadā veido 17,3%. Tai seko VW ar 197 pārdotām automašīnām un 13,3% tirgus daļu. Tur pat uz papēžiem min Skoda, kura ar jūnijā pārdotām 173 automašīnām ieņem 12,9% tirgus pirmajā pusgadā.

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Opozīcijā esošā Saskaņas centra Saeimas frakcija no Alkoholisko dzērienu aprites likuma iesaka izslēgt normu, kas aizliedz no 22. 00 vakarā līdz 8.00 no rīta tirgot veikalos alkoholiskos dzērienus.

«Tieši šī ierobežojuma dēļ Latvijā ir tik izplatīta nelegāla alkohola tirdzniecība! Visi, kas vēlās iegādāties alkoholu naktī, zina, kurās vietās to var izdarīt. Labākajā gadījumā cilvēki nopērk alkoholu diennakts veikalos, kur nereti apgrozījuma palielināšanas dēļ pārkāpj likumu - čeku par pirkumu pārdevēji izsit pēc plkst. 8.00 no rīta. Bet gribu atzīmēt, ka tas vēl nav tik briesmīgi - ja alkohols tiek nopirkts veikalos, tad tā ir licenzēta prece, kura vismaz ir kvalitatīva,» tā Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.