Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

«Apšaubāma iniciatīva ir vienkāršota pieeja atsevišķu tirdzniecības telpu un kases aparātu nodalīšanai alkohola tirdzniecībai. Tas atbalsta lielo tirdzniecības tīklu biznesu, kuri to spējīgi īstenot lielākās telpās un ar atbilstošām investīcijām. Ko darīt lauku veikala īpašniekam - telpu nenodalīsi, kases aparātu otru nopirkt un izvietot arī nav viegli,» komentējot Veselības ministrijas virzīto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam portālam db.lv sacīja a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

«Atteikties no alkohola tirdzniecības - citu iepirkšanās vietu bez nelegālajām miestā bieži vien nemaz nav... Iegūst visi, tikai ne tas mazais bizness, par kura attīstību visi skaļi iestājas,» viņš piebilda.

Runājot par VM plānu, V. Kaže norādīja, ka «virkne priekšlikumu pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību un veicinās mērenību alkohola patēriņā - galvenokārt tie, kas vērsti uz pastiprinātu kontroli pār alkohola apriti».

«Pozitīvi vērtējama sodu efektivizācija par alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām, industrija no savas puses ir gatava iesaistīties, un to jau darām sabiedrības izglītošanas jautājumos alkohola lietošanas sakarā. To mēs redzam kā būtiskāko prioritāti - prevencijai ir jābūt svarīgākai par novēlotiem mēģinājumiem cīnīties ar sekām. Izglītots patērētājs būs arī mazāk tendēts riskēt un lietot nelegālu produktu - iegūs valsts (lielāki nodokļu ieņēmumi, mazāks slogs sociālajam un veselības budžetam), iegūs patērētājs (veselības kaitējuma samazinājums), sabiedrība (darba vietas un mazāka nelabvēlīgo sociālo faktoru ietekme), kā arī legālā industrija (netiek radīti nelegālajam tirgum labvēlīgāki apstākļi),» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Veselības ministrijas virzītajā Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012.-2014.gadam paredzēts veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta degvielas uzpildes stacijās. Plāns paredz arī būtiski ierobežot reklāmu, piemēram, izslēdzot sabiedrībā populārus cilvēkus.

Kā pasākuma, kas attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, izpildes termiņš minēts jau 2013.gada 30.decembris.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns portālam db.lv pauda bažas, vai Veselības ministrijas virzītais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam sasniegs cerēto rezultātu. Viņaprāt, tas varētu pat pasliktināt situāciju.

Kā sacīja M. Stirāns, degvielas tirgotājiem ministrijai ir jautājums - vai tiešām ir pārliecība, ka plānā minētie pasākumi samazinās alkohola patēriņu un šie apjomi no legālās tirdzniecības nepāries uz nelegālo tirgu. Tas, savukārt, rezultētos ar zaudētiem nodokļu ieņēmumiem un radītu potenciālu risku iedzīvotāju, kuri patērē nelegālo, nekvalitatīvo alkoholu, veselībai un dzīvībām. «Tie cilvēki, kuri gribēs, tie nopirks tik un tā,» sacīja M. Stirāns.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Nacionālās drošības komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Indulis Emsis (ZZS)

8.Saeimas laikā notikušas 140 komisijas sēdes.

Komisijas pamatfunkcija ir veikt parlamentāro kontroli pār Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestādēm, līdz ar to daļa sēžu veltītas drošības institūciju, piemēram, Drošības policijas, Galvenā Kriminālpolicijas pārvaldes, Satversmes aizsardzības biroja, Robežsardzes un citu iestāžu pārstāvju uzklausīšanai un atskaitēm. Līdztekus tam komisija skatījusi arī daudz un dažādus jautājumus, kuru vidū kā būtiski minami:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošana;

2) narkotisko vielu un nelegālā alkohola izplatības apkarošana;

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Valsts sekretāru sanāksmē Satversmes aizsardzības birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu «Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums». Saskaņā ar Nacionālās drošības padomes 2003.gada 29.janvāra sēdes lēmumu tika izstrādāts un akceptēts «Valsts drošības sistēmas optimizācijas projekts». Projekts paredz veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, lai īstenotu demokrātiskiem principiem atbilstošu valsts drošības iestāžu reorganizāciju ar mērķi izveidot atbildīgāku valsts drošības sistēmu un panākt Latvijas atbilstību dalībai NATO. Vienlaicīgi nepieciešams harmonizēt valsts drošības iestāžu (VDI) darbību reglamentējošo likumdošanas aktu normas, to skaitā, normas, kas nosaka valsts drošības iestāžu darbinieku sociālās garantijas. Valsts drošības iestāžu likuma 23. pants paredz, ka VDI amatpersonām tiek piešķirtas izdienas pensijas. Saskaņā ar šī likuma 11.panta pirmo daļu VDI kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija un Militārās pretizlūkošanas dienests. Divu pēdējo iestāžu izdienas pensiju piešķiršanas kārtību reglamentē atsevišķi likumi -«Militārpersonu izdienas pensiju likums» un likums «Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm». Likums nepieciešams, lai nodrošinātu ar izdienas pensijām arī SAB amatpersonas un saglabātu darbā amatpersonas, kuras tika pārceltas darbā uz biroju sakarā ar Drošības policijas struktūrvienības iekļaušanu Satversmes aizsardzības biroja sastāvā. Tiek noteikta Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju noteikšanas un aprēķināšanas kārtība. Tiek noteikts, ka šo izdienas pensiju izmaksāšanas kārtību reglamentēs Ministru Kabineta noteikumi, kuru projekts ir izstrādāts, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Valdības sēdē akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā». Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos esošo prasību pārkāpšanu patērētāju kreditēšanā, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, izpārdošanā vai cenu pazemināšanā, par uzraudzības institūcijas lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu, kā arī par distances līgumu regulējošo noteikumu pārkāpšanu un viltotu preču pārdošanu vai piedāvāšanu. Likumprojekts arī papildus paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās obligātās informācijas neiekļaušanu ar patērētāju noslēgtajā līgumā, kas ļaus administratīvi sodīt personas, kas ar patērētāju noslēgtajā līgumā par dzīvošanai paredzētās ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku un līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas, nebūs ietvērušas normatīvajos aktos noteikto informāciju. Likumprojekts paredz lielāku atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti, kā arī diferencē atbildību fiziskajām un juridiskajām personām. Atsevišķos pantos palielināts piemērojamo naudas sodu lielums, kā arī atcelts naudas soda minimālais apjoms, lai par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem varētu uzlikt tiem samērīgu administratīvo sodu. Likumprojekts precizē APK lietotos terminus atbilstoši Saeimas 2001.gada 22.novembrī izdarītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atsakoties no termina «kvalitāte» lietošanas, nosakot, ka precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Likumprojekts novērš APK normu un uzraudzības iestāžu dublēšanos 149.2 un 166.15 pantā, kā rezultātā administratīvos sodus par telekomunikāciju līdzekļu realizāciju bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem turpmāk varēs uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Pagaidām netiek noteikti kādi jauni ierobežojumi vai mīkstināti pašlaik esošie zemes iegādes ierobežojumi ES komerstruktūrām un fiziskām personām, jo valdība pie šī jautājuma atkārtoti atgriezīsies pēc nedēļas. Grozījumi pašreizējos normatīvajos aktos tika ierosināti pēc ES piekāpšanās jautājumā par ierobežojumiem brīvajam zemes tirgum. Tādējādi Latvijai ir tiesības septiņus gadus pēc iestāšanās ES ierobežot citu valstu fizisko personu un komercstruktūru tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus Latvijā — tātad līdz 2010. gada aprīlim. Diskusija izvērtās starp tieslietu ministru A. Aksenoku, kurš aicināja izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka ES fiziskās personas un komercstruktūras Latvijā lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi varētu iegādāties tikai tad, kad tas būtu vismaz trīs gadus attiecīgo zemi nomājis un nodarbojis ar lauksaimniecisko ražošanu vai mežsaimniecību. Savukārt ārzemniekiem tiktu liegta iespēja iegādāties zemes pierobežā, rezervātos un aizsargjoslās. Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvis A. Bernāns norādīja, ka Latvijai nekādi grozījumi faktiski pašreizējos normatīvajos aktos nav jāizdara, jo pašlaik jau pastāv ārzemniekiem būtiski ierobežojumu lauku un meža zemes iegādē. Viņš norādīja, ka piedāvātie grozījumi paplašinot ES personu tiesības, ko ES nemaz neprasot, piemēram, ES vēlas, lai Latvija lauku zemi ļauj pirkt fermeriem, nevis fiziskajām personām. Turklāt A. Bernāns aicināja grozījumus normatīvajos aktos neizdarīt ātrāk, pirms Latvijā būs noticis referendums par iestāšanos ES.

Tuvāko divu nedēļu laikā valsts institūciju un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji apkopos priekšlikumus efektīvai bērnudārzu tīkla attīstībai Latvijā, kas kalpos par pamatu turpmākajām diskusijām un rīcībai, - tā šodien vienojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga vadītā darba grupa.

Sanākot uz pirmo sēdi, darba grupa iepazinās ar līdz šim paveikto risinot jautājumus, kas saistīti ar vietu trūkumu bērnudārzos, kā arī apmainījās viedokļiem par turpmāk veicamajiem pasākumiem.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora Artūra Skrastiņa sniegtās informācijas, rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs pērn bija 24 887 bērni. Visvairāk ar vietu trūkumu bērnudārzos saskaras līdz divu gadu vecu mazuļu vecāki - pēc pagājušā gada datiem rindā bija 11 587 bērni līdz divu gadu vecumam.

Jautājumu par iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību pagājušajā gadā risināja Ekonomikas ministrijas vadīta darba grupa. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš šodien informēja par iepriekš izstrādātajiem priekšlikumiem, lai īstermiņā mazinātu vietu trūkumu bērnudārzos.

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Situācija ir kritiska, un saasinātajos ekonomiskajos apstākļos šis ir pēdējais brīdis, lai nozarē strādājošie vienotos par darbības vienotu koncepciju, uzskata AS G4S Latvia. Apsardzes nozare atzīta par vienu no netīrākajām, vērtējot nomaksāto nodokļu apjomu, aiz sevis atstājot celtniecību.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia ceturtdien, 10. jūlijā tikās ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas vadību, lai pārrunātu situāciju drošības pakalpojumu nozarē, Db.lv informē AS G4S Latvia pārstāve Signe Znotiņa.

Pašlaik drošības pakalpojumu tirgū Latvijā strādā aptuveni 300 licenzētas kompānijas, kas, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir nepamatoti augsts rādītājs. Lielo komersantu skaitu, visticamāk, vēsturiski veidojuši salīdzinoši vieglie nosacījumi, kas ļauj kļūt par apsardzes kompāniju, ko nosaka gan Apsardzes darbības likums, gan MK Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Valdības sēdē akceptēja noteikumus «Kārtība, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi)», kuri nosaka aizsargājamās amatpersonas un kārtību, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi) un sadarbojas ar citām valsts institūcijām,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Noteikts, ka Drošības policija aizsargā šādas amatpersonas: valsts amatpersonas: Ministru prezidentu; citas ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktās amatpersonas. Kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvjus (izņemot tās amatpersonas, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests): ārvalstu valdību vadītājus; ārvalstu ārlietu ministrus;ANO, Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītājus; citas ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju amatpersonas – pēc ārlietu ministrijas ierosinājuma. Drošības policija organizē valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un veic drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam. Drošības pasākumu pilns apjoms ir valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana (turpmāk – drošības eskorts), darbavietas, dzīvesvietas, pagaidu uzturēšanās vietas Latvijā apsardze un informācijas nesankcionētas ieguves novēršana. Drošības pasākumu daļējs apjoms ir atsevišķi šajos noteikumos minētie drošības pasākumi. Par ārvalstu amatpersonu plānotajām vizītēm Latvijā ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs rakstiski informē Drošības policijas priekšnieku ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad ārlietu ministrija ir saņēmusi informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu. Noteikts, ja nepieciešams, Drošības policija, pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka pavēli, veic drošības pasākumus valsts amatpersonu uzturēšanās laikā ārvalstīs. Atkarībā no valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju pārvietošanās veida ir šādi drošības eskorti:†transportlīdzekļu eskorts – attiecīgos transportlīdzekļus pavada viens vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi. Drošības policija to organizē un izpilda sadarbībā ar Valsts policiju; miesassargu eskorts, kuru nodrošina Drošības policija. Ja Latvijā notiek pasākumi, kurus rīko vai kuros piedalās valsts amatpersonas, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvji, pēc Drošības policijas norādījuma un tās vadībā sabiedrisko kārtību pasākumos nodrošina Valsts policija. Noteikts, ka drošības pasākumos iesaistīto institūciju darbību koordinē Drošības policijas amatpersonas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Revīzijā konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē un uzrādīšanā ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos Ls 490 383 176 apmērā.

Ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos konstatētas nepilnības 490 383 176 latu apmērā Ekonomikas ministrijas gada pārskatā nekustamie īpašumi uzrādīti Ls 35 391 005 vērtībā. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 31.12.2007. Ekonomikas ministrija vai tās padotībā esošā iestāde kā nekustamā īpašuma īpašnieks valsts personā reģistrēta 4 087 īpašumiem ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 411 334 351.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk - VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā - 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.