Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

"Aizlieguma pieņemšanas gadījumā tā būs pirmā reize, kad Latvijas Republikā ar Saeimas lēmumu tiek aizliegta legāli eksistējoša nozare. Līdz ar to šādam īpašuma kontroles regulējumam jāparedz kompensācija, balstoties uz ECK piemērošanas praksi un principiāla rakstura normām. Kompensācijas neesamība liecina par likumdevēju pilnīgu nerēķināšanos ar uzņēmējdarbību,” komentē Sandra Vilciņa, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve.

Starptautiskās kažokādu federācijas izpilddirektors Mark Oaten norāda, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi pret uzņēmējdarbību vērstu lēmumu, kas ekonomikai izmaksās miljoniem eiro un simtiem darbavietu. “Ieklausoties tikai dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokļos, valdība turpmāk būs spiesta aizliegt citas lauksaimniecības nozares, piemēram, cūkkopību, vistkopību un liellopu gaļas audzēšanu. Šis aizliegums ir uzbrukums lauku kopienām. Tas ir arī uzbrukums ilgtspējīgām nozarēm. Kažokādas ir dabisks produkts, un lauksaimniecība ir ilgtspējīga nozare”.

Asociācija norāda, ka ja valsts pilnībā aizliegtu kažokzvēru audzēšanu, tā aizvērtu nozari, kas šobrīd ir apmēram 50 miljonus eiro vērta un nodarbina 300 darbiniekus. Taču likumprojektā nav paredzēti nekādi atlīdzības mehānismi šādu zaudējumu novēršanai. Šāda situācija neatbilst ne Satversmes 105. panta prasībām, ne ECK Pirmā protokola 1.pantam un citām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, pauž Latvijas Zvēraudzētāju asociācija.

Komersanti, kuri Latvijā tur un audzē kažokzvērus, kopš 2008. gada ir ieguldījuši vismaz 50 miljonus eiro šīs uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzturēšanai. No šiem līdzekļiem 40 miljonus eiro ieguldījuši investori no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēdējā gadā augušas arī Asociācijas biedru dažādas izmaksas par augstāku epidemioloģiskās drošības standartu ievērošanu un nemitīgām Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm, norāda zvēraudzētāji.

Asociācijas biedri dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, tikai pēdējo gadu laikā nodokļos Latvijas valstij samaksājot 1,15 miljonus eiro. Pēdējie divi gadi nozarei bija īpaši grūti, Covid-19 pandēmijas laikā kažokādu izsoles nenotika, līdz ar to bija paralizēta arī saimniecību darbība, kas atspoguļojas to finanšu rādītājos. Pirms Covid-19 pandēmijas nozare gada laikā nodokļos bija maksājusi vidēji ap 3,5 miljoniem eiro, savukārt apgrozījums sasniedza līdz pat 30 miljoniem eiro gadā, informē Latvijas Zvēraudzētāju asociācija.

Asociācijas biedri ir kažokzvēru audzēšanas un turēšanas komersanti, kuru darbība Latvijas Republikā ir atļauta Dzīvnieku aizsardzības likumā un stingri regulēta dažādos labturības un veselības drošības normatīvos. Likumprojekts paredz aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Tādējādi ar vienu jaunu likuma pantu tiktu aizvērta vesela nozare. Šādam solim jebkurā sfērā jābūt nopietni izsvērtam un pamatotam gan no ekonomikas, gan tiesību sistēmas skatupunkta, uzskata zvēraudzētāji.

Viņuprāt, aizliedzot kažokzvēru audzēšanas nozari, netiek aizliegta tirdzniecība – Latvijā audzētus kažokzvērus aizstās citu valstu saimniecībās audzētie kažokzvēri. Kažokādas un to izstrādājumus komersanti Latvijā ievedīs no valstīm, kur labturības noteikumiem uzmanība netiek pievērsta un tā netiek pienācīgi kontrolēta, tādejādi nesasniedzot nospraustos humāno apsvērumu mērķus, bet faktiski atbalstot pretējos.

Asociācija piemin, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir noteikušas plašus kompensācijas mehānismus, kuru vienojošie elementi ir zaudētie ienākumi un ar uzņēmējdarbības izbeigšanu saistāmie zaudējumi (aktīvi, darbinieki, jaunas nodarbošanās atrašana).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēdzamās zvēraudzētavas Ceļmalnieki zvērus pārstrādā ādās vai pārdod citām novietnēm

LETA, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru