Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Laba veselība ir mūsu lielākā vērtība, tādēļ par to ir atbilstoši jārūpējas. Tas ietver gan noteiktus ikdienas ieradumus, gan arī profilaktiskas pārbaudes pie veselības aprūpes speciālistiem.

Šobrīd, kad daudz laika tiek pavadīts pie ekrāniem, acīm ir lielāka slodze. Labākais veids, kā sekot līdzi redzes asuma izmaiņām un acu veselībai kopumā, ir regulāra redzes pārbaude pie optometrista. Savukārt, ja ir radušās kādas sūdzības, piemēram, sāpes vai sausuma sajūta acīs, palīdzēs acu ārsts oftalmologs.

Kā parūpēties par savu acu veselību?

Ideālā gadījumā redzes pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos vai trīs gados. Ja tiek pamanītas kādas redzes asuma izmaiņas vai radušās kādas citas sūdzības, piemēram, miglojas redze vai ir grūtības lasīt, laiks doties uz vizīti pie acu aprūpes speciālista.

Ķīnā ir apstiprināts, ka jaunais noslēpumainais koronavīruss var tikt nodots no cilvēka cilvēkam, un tas palielina šī vīrusa straujākas un plašākas izplatīšanās iespējamību, pirmdien paziņoja Ķīnas valdības ekspertu komandas vadītājs Džuns Naņšaņs.

Džuns, kurš ir respiratoro slimību eksperts, sacīja, ka divi cilvēki Guandunas provincē Ķīnas dienvidos inficējušies ar šo vīrusu no ģimenes locekļiem. Arī dažiem medicīnas darbiniekiem šī vīrusa testi bijuši pozitīvi, ziņoja laikraksts "China Daily".

Ķīnas varas iestādes pirmdien paziņoja, ka apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pārsniedzis 200. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicināja valdību spert visus iespējamos soļus pret šīs slimības uzliesmojumu.

"Jaunā koronavīrusa [izraisītās] pneimonijas uzliesmojums Vuhaņā un citās vietās ir jāuztver nopietni," sacīja Sji savā pirmajā publiskajā paziņojumā par šo krīzi. "Partijas komitejām, [provinču] valdībām un attiecīgajiem departamentiem visos līmeņos ir jāstāda pirmajā vietā cilvēku dzīvība un veselība."

Ķīnas karam ar koronavīrusa izplatīšanos būs ietekme uz daudzu izejvielu patēriņu.

Ķīnas enerģijas sektora pārstāvji jau tagad rēķina, ka februārī valsts naftas patēriņš, esot slēgtām rūpnīcām un apstājoties transporta plūsmai, varētu sarukt pat par ceturto daļu, ziņo "Financial Times".

Tiek rēķināts, ka Ķīnas melnā zelta patēriņš varētu samazināties par 3,2 miljoniem barelu dienā. Tas būtu līdzvērtīgs apmērs aptuveni 3% no visa globālā naftas patēriņa (pasaulē vidēji dienā šobrīd tiek patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas).

Šonedēļ, lai atbildētu pēkšņajiem izaicinājumiem naftas pieprasījuma frontē, sarosījusies Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija ("OPEC") un vairāki naftas ieguvēji, kas oficiāli nav minētā karteļa sastāvā (pamatā Krievija).

Akciju cenas pasaulē otrdien kritās pēc ASV kompānijas "Apple" paziņojuma, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" negatīvi ietekmē tās ieņēmumus.

"Apple" paziņoja, ka koronavīrusa dēļ tās ieņēmumu prognoze šim ceturksnim netiks izpildīta un viedtālruņu "iPhone" piegāžu apjomi samazināsies.

"Lielā ziņa ir "Apple", un lielais satraukums ir par to, cik lielā mērā [šis paziņojums] signalizē, ka Ķīnas ekonomika atgūsies lēnāk, nekā to gaida akciju tirgus? Tas vēl arvien ir milzu nezināmais," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

"Apple" akcijas cena tirdzniecības sesijas laikā samazinājās par nepilniem 2%, savukārt zelta kā investoru droša ieguldījuma cena pieauga.

"Šī veselības krīze rada lielu traucēkli uzņēmumiem pasaules otrajā lielākajā ekonomikā [Ķīnā], tāpēc tirgus dalībnieki atbrīvojas no akcijām," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no lidsabiedrības "Turkish Airlines" saņemto informāciju par pasažieriem, kuri trešdien, 26.februārī, lidojuši reisā Stambula-Rīga kopā ar koronavīrusa "Covid-19" inficēto pasažieri, pastāstīja CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

CAA, pamatojoties uz SPKC pieprasījumu un uz likumā "Par aviāciju" noteiktajām tiesībām, nekavējoties pieprasīja informāciju no aviosabiedrības par konkrētā reisa pasažieriem.

Vincevs uzsvēra, ka vienlaikus CAA sadarbojas arī ar Turcijas civilās aviācijas kompetento iestādi nepieciešamās palīdzības sniegšanā un informācijas apmaiņā.

Vincevs arī informēja, ka CAA pastāvīgi komunicē ar iesaistītajām organizācijām saistībā ar "Covid-19" izplatību. CAA arī organizējusi sanāksmi ar iesaistītajām veselības un aviācijas organizācijām, pārrunājot aktuālākos jaunumus vīrusa izplatībā, kā arī koordinējot iestāžu turpmāko sadarbību šajā jautājumā.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss. Inficētais Irānas pilsonis Rīgā ielidojis no Irānas tranzītā caur Turciju. Uz Rīgu no Turcijas tiešos reisus veic Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", kuras lidmašīna no Stambulas trešdien ielidoja Rīgā plkst.11.20. Ar "Turkish Airlines" aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Lai Rīgas centrā atgrieztos cilvēki, būs nepieciešami ne tikai pilsētas vadības, bet arī Latvijas valdības lēmumi un valsts un pašvaldības kopīgi pasākumi – tāds ir dažādu jomu ekspertu secinājums.

Rīgas centrs pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, jo iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, taču vēl lielāku klusumu centrā ienesis koronavīruss, jo pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā nav tūristu, slēgtas ir viesnīcas, arī restorāni, kafejnīcas.

Piektdaļa tukša

“Katra piektā ielu tirdzniecības telpa Rīgas centrālajās apkaimēs ir tukša,” atzīst nekustamā īpašuma Colliers international pētniecības un konsultāciju direktors Toms Andersons. Uzņēmums pērn septembrī organizēja pētījumu, vērtējot kopējo profesionālo tirdzniecības platību apjomu un dinamiku. Tas rāda, ka kopumā Rīgas centrālajās apkaimēs ir aptuveni 445 000 m2 iznomājamās platības, kuras ietver gan tirdzniecības platības ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos ar fasādes ieeju, kā arī atsevišķas ēkas, kuras iekļaujas ielu tirdzniecībā, no kurām pētījuma brīdī tukši bijuši 108 000 m2. Iznomāšanai tajā brīdī tikušas piedāvātas platības aptuveni 50 000 m2.

Vairāk nekā 30% no aptaujātajiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem sarucis pieprasījums pēc viņu precēm vai pakalpojumiem, informē Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

AHK veikusi savu biedru aptauju par koronavīrusa ietekmi un secināts, ka šī vīrusa ietekme uz Baltijā strādājošiem uzņēmumiem jau tagad ir liela un vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu ir jau ieviesuši konkrētus pasākumus saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Ap 30% no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā informēja, ka saistībā ar koronavīrusa izplatību un ieviestajiem piesardzības pasākumiem šobrīd nevar pieņemt būtiskus biznesa vai investīciju lēmumus. 33,3% no aptaujātajiem uzņēmumiem jau izjūt ietekmi uz sava uzņēmuma naudas plūsmu un ziņoja par samazinājušos pieprasījumu pēc viņu ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem uzņēmumiem novērtēja šā brīža koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību kā stipru vai vidēji stipru, lai gan lielākā daļa - 44% aptaujāto uzņēmumu Latvijā - uzskata, ka par koronavīrusa atstātajām sekām ir vēl pāragri spriest. Latvijā arī ir vislielākais tādu uzņēmumu īpatsvars Baltijā - 20%, kas sacīja, ka šobrīd vēl nav izjutuši nekādu koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību - Igaunijā šādu uzņēmumu ir tikai 5,7% un Lietuvā - 9,4%.

Grieķija atcēlusi prasību par karantīnas ievērošanu tiem tūristiem no Eiropas Savienības (ES) un vairākām citām valstīm, kuri būs vakcinējušies pret jauno koronavīrusu vai spēs uzrādīt nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu.

Jaunie noteikumi attieksies uz ES, ASV, Lielbritāniju, Izraēlu, Serbiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

No pirmdienas iebraucējiem no šīm valstīm vairs nav jāievēro nedēļu ilga karantīna, ja viņi var uzrādīt pierādījums, ka viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, vai negatīvu Covid-19 testu, kas veikts iepriekšējo 72 stundu laikā, paziņojusi Grieķijas Civilās aviācijas pārvalde.

Citi ierobežojumi, kas attiecas uz iekšzemes un starptautiskajiem avioreisiem, paliks spēkā līdz 26.aprīlim, paziņoja pārvalde.

Tikmēr koronavīruss turpina strauji izplatīties, un Grieķijā pēdējā laikā katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 1500 jaunu Covid-19 gadījumu.

Sekojot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aicinājumam veikt pēc iespējas plašu iedzīvotāju testēšanu, lai iegūtu precīzākus statistikas datus par patieso COVID-19 vīrusa izplatību dažādās vecumu grupās, "Centrālā laboratorija" (CL) ir sagatavojusies COVID-19 antivielu noteikšanas testu veikšanai.

Testēšanu CL uzsāks, tiklīdz PVO un Veselības ministrija būs apstiprinājušas, ka šo testu veikšana ir klīniski nozīmīga un palīdz pieņemt lēmumus sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības labā.

Antivielu testiem ir būtiska nozīme plašā iedzīvotāju apsekošanā, lai noteiktu, vai viņiem ir bijis koronavīruss un ir izveidojušās antivielas, tas nozīmē, ka viņi var atgriezties sabiedrībā un darbā, jo ir imūni un nespēj inficēt citus. Tomēr šie testi nesniedz pilnīgi precīzu atbildi par SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni vai neesamību cilvēka organismā un nebūs tik precīzi kā tie, ko pašlaik izmanto testēšanas centros, kur tiek noteikta vīrusa RNS. Tests spēj atklāt antivielas piecas līdz septiņas dienas pēc tam, kad cilvēks ir inficējies. Testam ir viltus pozitīvu rezultātu iespēja, ja persona iepriekš ir inficējusies ar kādu no citiem koronavīrusiem, kuri sastopami dabā. Arī negatīvs testa rezultāts neizslēdz slimības esamību. Testi būs visnoderīgākie cilvēkiem, kuriem vismaz nedēļu ir bijuši simptomi.