Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Pavasaris nekustamo īpašumu tirgū ir aktīvs un karsts periods, tāpēc vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv sadarbībā projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu Karstie piedāvājumi! Kampaņa norisināsies no 1. līdz 30 aprīlim. Tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīt plašo jauno projektu klāstu, izstaigāt tos virtuāli vai klātienē, un atrast savu jauno mājokli.

Jauno projektu kampaņa Karstie piedāvājumi ir ilggadēja City24.lv tradīcija, kas katru reizi rada vislielāko potenciālo pircēju interesi. Kampaņa norisinās viena mēneša garumā divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt kampaņas mājaslapā. Tur pārskatāmā veidā iespējams apskatīt visu kampaņas dalībnieku piedāvāto. Jaunums – lielāko daļu jauno projektu pavasara "karsto piedāvājumu" kampaņas laikā varēs apskatīt ne vien fotogrāfijas, bet arī izstaigāt 360 grādu virtuālajās tūrēs, kas ne tikai ļauj pilnvērtīgi iepazīt jebkuru īpašumu, bet arī veicina lēmuma pieņemšanu par tā iegādi.

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia gatavojas iegādāties nekustamo īpašumu portālus City24 Igaunijā un Latvijā.

Ņemot vērā to, ka iegādei paredzēto uzņēmumu AS Kinnisvaraportaal un SIA City24 tirdzniecības apjoms Igaunijā gadā nepārsniedz divus miljonus eiro, darījumam nav nepieciešams regulatoru apstiprinājums, norāda Eesti Meedia.

Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, vēsta, ka City24 un KV.ee Igaunijā turpinās darboties kā atsevišķi portāli, un kompānija neplāno aktīvi iejaukties šo uzņēmumu vadībā.

City24 portāla iegādē svarīgu lomu spēlējis fakts, ka tas nodrošinās Eesti Meedia iespēju paplašināt darbību Latvijas tirgū, kur KV.ee nav izdevies nostabilizēties.

2017. gadā divu entuziastu nodibinātais startup uzņēmums “GetaPro” balstījās uz ideju par platformu, kur kvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem satikties ar tiem, kuri meklē palīgus mājas, organizatoriskos, izglītojošos, juridiskos un dažādos citos jautājumos. Tobrīd nevienam no idejas autoriem – Jurijam Fridkinam un Aleksejam Kolpakovam - pat pārdrošākajos plānos neietilpa nākotnes vīzija, ka kādreiz šo ideju novērtēs Londonas biržā kotēts uzņēmums.

“GetaPro”, kuru nupat iegādājās vērienīgais Baltijas sludinājumu portālu uzņēmums “Baltic Classifieds Group” (“BCG”), ir platforma, kur dažādu nozaru pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt savus pakalpojumus, savukārt jebkuram platformas lietotājam vajadzības gadījumā ir iespēja atrast uzticamus speciālistus dažādu darbu paveikšanai. Portāls šobrīd pulcē vairāk nekā 10 000 dažādu pakalpojumu sniedzēju un līdz šim ar “GetaPro” palīdzību bijusi iespēja saņemt vairāk kā 130 000 pasūtījumu. Viena mēneša ietvaros portāla apmeklētāji, kuri meklē uzticamus speciālistus, izvieto vairāk nekā 5 000 darba piedāvājumu sludinājumus.

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā Rīgā patlaban atpaliek no cenām abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinā un Viļņā, liecina Igaunijas kompānijas RIA.COM Marketplaces apkopotā informācija, analizējot nekustamo īpašumu portālu kv.ee, city24.ee, DOM.RIA.com, city24.lv, aruodas.lt un domoplius.lt datus.

Cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma Rīgā patlaban ir vidēji 1390 eiro, kamēr Tallinā – 1800 un Viļņā 1500 eiro.

Rīgā, kur vidējā cena par 1 m² ir 1390 eiro, pēdējā mēneša laikā vērojams cenu pieaugums par 1%, kas ir diezgan liela atšķirība salīdzinājumā ar Tallinu, kur kāpums bija par 7,5%. Cena objektos 30–50 km attālumā no Rīgas ir vidēji 524 EUR/m². Rīgā liels pieprasījums ir pēc otrreizējā tirgus dzīvokļiem (700–900 EUR/m²) un vienistabas dzīvokļiem. Latvijā cilvēki labprāt pirktu īpašumu jaunceltnēs, taču to daudzums tirgū ir ļoti niecīgs, un cilvēki nevēlas maksāt 1500 EUR/m².

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2017. gadā viens kvadrātmetrs nekustamā īpašuma maksāja aptuveni 1700 eiro, un gada laikā, atbilstoši Igaunijas Zemesgrāmatas statistikai, vidējā cena ir palielinājusies pat par apmēram 12%. 2018.gadā Tallinā vidējā cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma svārstās ap 1800 eiro. Analizējot šīs valsts tirgu pa pilsētām, redzams, ka vislētākais nekustamais īpašums ir Meizakilā – apmēram 40 EUR/m², bet Tatru un Sauē – vidēji 168 eiro. Dažādos apriņķos šis skaitlis variējas no 168 līdz 1700 eiro. Liels pieprasījums vērojams ne tikai nelielo dzīvokļu, bet arī dārgo apartamentu sektorā.

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Pavasaris nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti aktīvs periods, tādēļ vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv sadarbībā projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu Karstie piedāvājumi. Kampaņa norisināsies no šī gada 1.līdz 30 aprīlim, un tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīt plašo jauno projektu klāstu, izstaigāt tos virtuāli vai klātienē, lai atrastu savas jaunās mājas. Jauno projektu kampaņa Karstie piedāvājumi ir ilggadēja City24.lv tradīcija, kas ik reizi rada vislielāko potenciālo pircēju interesi. Tā norisinās divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt kampaņas mājaslapā. Tur pārskatāmā veidā iespējams izpētīt visu kampaņas dalībnieku piedāvāto. Daļu jauno projektu pavasara karsto piedāvājumu kampaņas laikā varēs apskatīt ne vien fotogrāfijās, bet arī izstaigāt 360 grādu virtuālajās tūrēs, kas ne tikai ļauj pilnvērtīgi iepazīt jebkuru īpašumu, bet arī veicina lēmuma pieņemšanu par tā iegādi.

Daudzi projekti, kas piedalījās iepriekšējo gadu kampaņās, jau ir realizēti, taču piedāvājums vēl joprojām ir plašs un daudzveidīgs, jo to vietā nāk pavisam jauni projekti, savukārt citos uzsākta vai turpinās nākamo kārtu būvniecība. Tas nozīmē, ka kampaņas ietvaros ikvienam ir iespējams atrast ne vien savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko, bet arī pirmajiem uzzināt par projektiem, kurus vēl tikai attīstīs. Vietnē iespējams sazināties arī ar SEB bankas pārstāvjiem un pieteikties kredīta konsultācijai.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Informācijas iegūšana no starptautiskā mājokļu iznomāšanas portāla airbnb un viesnīcu rezervēšanas portāla booking.com ir visu Eiropas valstu nodokļu administrāciju problēma. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, atbildot uz jautājumu, vai VID nevērtē iespējamo nodokļu nemaksāšanu, izmantojot šos portālus.

Kā skaidroja Cīrule, nodokļu administrācijām visā Eiropā esot grūtības iegūt informāciju par šo portālu klientiem, šķetinot jautājumus par nodokļu nomaksu. Tādēļ VID kopā ar citu valstu nodokļu administrācijām risina šo problēmu.

Pēc viņas teiktā VID viens pats nevarot uzvarēt šos portālus, bet, ja «visa Eiropa izvirza kopīgus mērķus, tad esam daudz spēcīgāki».

Apsverot domu iegādāties jaunu auto, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju gan jaunus, gan lietotus spēkratus meklētu internetā, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Sludinājumu portālos auto meklētu 73% iedzīvotāju Latvijā, 65% – Igaunijā un 80% – Lietuvā. Savukārt oficiālo auto tirgotāju mājas lapās auto meklētu 34% Latvijas iedzīvotāju, 32% Igaunijā un 36% Lietuvā dzīvojošo.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa iedzīvotāju, apsverot auto iegādi, meklētu piedāvājumus vairākās vietās. Piemēram, apmēram viena ceturtdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kā arī 44% Igaunijas iedzīvotāju, izvēloties auto, apmeklētu auto salonu, bet trešdaļa iedzīvotāju vērstos pēc informācijas pie radiniekiem vai paziņām.

Turklāt aptauja pierāda, ka Latvijā un Lietuvā joprojām populāras ir auto tirgošanas vietas – tur jaunu spēkratu sev meklētu 42% respondentu Latvijā un 48% – Lietuvā. Savukārt Igaunijā šo variantu izvēlētos vien 24% respondentu.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.