Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Pētījumā secināts, ka integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52%, rēķinot pēc ieņēmumiem. Situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos liecina, ka šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai.

KPMG Baltics ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.

Kā konstatējuši pētījuma autori, tad, neapvienojot Lattelecom un LMT, pastāv būtisks risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidos integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu Lattelecom un LMT.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs šodien žurnālistiem sacīja, ka konsultantu sagatavotais risinājums ir tikai KPMG Baltics ieteikums, bet par galīgo risinājumu lems valdība. «Valdība, lemjot par valstij labāko uzņēmumu turpmākās darbības stratēģiju, ņems vērā arī stratēģiskās infrastruktūras jautājumus un elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanu universālā pakalpojuma ietvaros,» skaidroja Loginovs.

KPMG Baltics konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte informēja, ka pētījumā secināts - tehnoloģiju konverģences rezultātā notiek dažādu telekomunikāciju pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē, kā arī nodrošina uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu.

«Latvija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vadošo telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju integrācija nav notikusi. Arī visās Baltijas valstīs notiek telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju integrācijas procesi, kas nākotnē var būtiski mainīt gan tirgus struktūru, gan ietekmēt Lattelecom un LMT tirgus daļas,» stāstīja Miezīte.

KPMG Baltics veiktajā pētījumā ir konstatēts, ka konkurences un jaunas paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā telekomunikāciju tirgus vērtība, klientu bāze un vidējie ieņēmumi uz vienu lietotāju 2010.-2015.gada periodā Latvijā turpināja samazināties. Tas atbilst tendencēm visā Eiropā, kur notiek operatoru apvienošanās, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz operatoru darbu.

«Kopumā telekomunikāciju tirgus vērtība Latvijā šajā periodā samazinājās par 3%. Tas liek uzņēmumiem meklēt risinājumus tirgus zaudējumu kompensācijai, integrējoties vai arī attīstot jaunus pakalpojumus,» skaidroja Miezīte.

Citi pētījumā apskatītie iespējamie scenāriji paredz turpināt attīstīt katru uzņēmumu atsevišķi, kas nozīmē veikt paralēlas investīcijas produktu attīstīšanā, kas jau tagad notiek, piemēram, uzņēmumiem attīstot televīzijas pakalpojumus. Kā rāda ziņojums, tad lielāks skaits integrētu operatoru automātiski nenozīmē zemākas pakalpojumu cenas, bet ir riski, ka uzņēmumiem būs mazāk pieejamu resursu jaunu produktu attīstībai un investīcijām jaunās tehnoloģijās, kas potenciāli var novest pie to konkurētspējas un vērtības samazināšanās.

Loginovs norādīja, ka, īstenojot KPMG Baltics piedāvāto risinājumu, būtu vairāki ieguvumi. Piemēram, pārdodot ap 30% akciju biržā, iegūto naudu varētu izmantot citiem prioritārajiem mērķiem. Tāpat šis risinājums sniegtu iespēju attīstīt eksporta iespējas un ieiet citu valstu telekomunikāciju tirgos, kā arī kalpotu par iespēju attīstīt Latvijas kapitāla tirgu. Tāpat būtu ieguvumi arī patērētājiem, jo pakalpojumi būtu ērtāki un kvalitatīvāki.

Loginovs arī piebilda, ka apvienojot Lattelecom un LMT, kā arī daļu akciju piedāvājot biržā, ilgtermiņa ietaupījums varētu būt ap 100 miljoniem eiro. «Turklāt, ja pēc vairākiem gadiem valsts gribētu samazināt līdzdalību uzņēmumā, tad caur biržu to varētu izdarīt mazās paketēs,» sacīja Loginovs.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība 8.augustā uzdeva PA līdz 5.oktobrim izstrādāt konkrētu priekšlikumu tālākai rīcībai ar valstij piederošajām LMT un Lattelecom kapitāldaļām.

Kā aģentūrai LETA sacīja kompānijas Telia Company vecākais viceprezidents Roberts Andersons, tā kā Telia Company vēl nav iepazinusies ar pētījuma rezultātiem, sniegt plašākus komentārus par iespējamo situācijas attīstību patlaban nav iespējams. Taču uzņēmums Telia Company ir gatavs iesaistīties konstruktīvā dialogā.

«Mēs gaidām savlaicīgu risinājumu abu akcionāru interesēs, kas vienlaikus novērstu akcionāru bažas un atbalstītu kopējos nozares turpmākās attīstības mērķus, nodrošinot, ka Latvija spēj būt globāli konkurētspējīga un digitalizēta sabiedrība," uzsvēra Andersons.

2015.gada 20.novembrī tika saņemts LMT un Lattelecom apvienošanas piedāvājums no TeliaSonera, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

KPMG Baltics uzvarēja PA slēgtajā iepirkumā par valsts stratēģijas izstrādi rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām. Minēto stratēģiju auditorkompānija piedāvāja izstrādāt par 179 400 eiro.

Kā liecina SIA Firmas.lv informācija, Nīderlandē reģistrētajai kompānijai Sonera Holding B.V. uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, Telia Company AB - 24,5%, SIA Lattelecom pieder 23%, VAS Latvijas Radio un televīzijas centrs - 23%, bet Privatizācijas aģentūrai - 5%.

Savukārt uzņēmuma Lattelecom 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% - Dānijā reģistrētajai kompānijai Tilts Communications.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra