Mobilo sakaru operators “Tele2” informē, ka saskaņā ar “NielsenIQ” mazumtirdzniecības mērījumu indeksa datiem pēdējā gada laikā mobilo sakaru priekšapmaksas karšu kopējais tirgus Latvijā pēdējā gada laikā ir krities par 7,5%, vērtējot kopējo pārdoto priekšapmaksu karšu skaitu.

Būtiskākā ietekme uz šo segmentu ir Covid-19 izraisītajai pandēmijai, kas spēcīgi ietekmējusi tūrisma industriju un iedzīvotāju paradumus. Tieši tūristi iepriekš bija tie, kuri aktīvi izmantoja priekšapmaksas kartes, viesojoties Latvijā.

Pārliecinoši lielākā priekšapmaksas tirgus daļa saskaņā ar “NielsenIQ” datiem ir “Zelta Zivtiņa” zīmolam – 63,4%. Turklāt “Zelta Zivtiņa” zīmols, kas pieder mobilo sakaru uzņēmumam “Tele2”, ir vienīgais, kas spējis palielināt savu tirgus daļu priekšapmaksas karšu starta komplektu segmentā par 4,7% pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Jau vairākus gadus ir vērojams, ka priekšapmaksas karšu tirgus stagnē. Raugoties ilgtermiņā, galvenais iemesls ir iedzīvotāju paradumu maiņa, kā arī mobilo sakaru lomas pieaugums cilvēku ikdienā. Proti, šobrīd cilvēki pamatā izvēlas lietot mobilos sakarus pēcapmaksā, kas ļauj veikt zvanus un lietot mobilo internetu atbilstoši izvēlētajam plānam, nesatraucoties par kartes termiņa vai limita beigām,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

SIA ZetCOM valdes priekšsēdētājs Egils Trumpe nevēlas atklāt ne to, kura uzņēmuma - LMT vai ZetCom - iniciatīva bijusi apvienoties, ne to, kādēļ vispār pieņemts lēmums par apvienošanos, ne to, kāda bijusi darījuma summa. E. Trumpe tikai akcentēja - klientiem apvienošanās nesīs labumu.

Vēloties iegūt komentāru saistībā ar izplatīto paziņojumu par uzņēmumu LMT un ZetCom apvienošanos, Db.lv sazvanījās ar E. Trumpi. Atbildot uz jautājumu, kādēļ tika pieņemts lēmums apvienoties ar LMT, E. Trumpe pēc minstināšanās tikai sacīja, ka par piemēru esot ņemta Dānijas pieredze, kur noticis līdzīgs konsolidācijas process. Uz jautājumu, kāda bijusi darījuma summa, E. Trumpe atbildēja, ka par to viņš runāt negribot. Viņš nevēloties arī atklāt, kura uzņēmuma - LMT vai ZetCom - iniciatīva bijusi apvienošanās.

Vaicāts, kā uzņēmumu apvienošanās ietekmēs klientus, E. Trumpe norādīja, ka klienti var gaidīt labākus piedāvājumus un tehniskos risinājumus. Ar labākiem piedāvājumiem esot jāsaprot tarifi.

Šonedēļ Amigo savu klientu ērtībām atver 6 jaunus Amigo klientu apkalpošanas centrus - Amigo PUNKTI. Turpmāk Amigo lietotāji pilna servisa apkalpošanu varēs saņemt Rīgā Tirdzniecības centros Origo un Barona Centrs, kā arī Daugavpilī, Liepājā, Tukumā un Bauskā DT Mobile tīklu veikalos (Dual, Trodeks, Trodeks IT).

Egils Trumpe, SIA ZetCOM valdes priekšsēdētājs: "Mēs vienmēr esam ieklausījušies klientu vēlmēs, tāpēc esam gandarīti par iespēju sadarbībā ar DT Mobile pārstāvjiem atvērt Amigo PUNKTUS reģionos. Jo pateicoties Amigo sakaru augstajai kvalitātei, liela daļa Amigo kartes lietotāju atrodas ārpus Rīgas. Līdz ar Amigo PUNKTU atvēršanu mēs veiksmīgi turpinām realizēt Amigo sākotnējos mērķus - iegūt arvien pārliecinošākas tirgus pozīcijas un popularizēt Amigo kā lietotājiem draudzīgu un izdevīgu priekšapmaksas sarunu karti."

Jaunajos un vizuāli atraktīvajos Amigo PUNKTOS klientiem ir nodrošināta iespēja saņemt pilna servisa pakalpojumus vienuviet sākot no telefona un starta komplekta iegādes, ērtas un izdevīgas avansa papildināšanas, līdz pat tādiem pakalpojumiem kā SIM karšu nomaiņa, konsultāciju saņemšanu par Amigo pakalpojumu lietošanu un draudzīgā numura izvēle (iespēja izvēlēties īpašu tālruņa numuru). Draudzīgā numura izvēle ir priekšapmaksas sarunu kartēm unikāls, tikai Amigo lietotājiem pieejams pakalpojums, kas klientu vidū guvis lielu popularitāti.

2007.gada 31.maijā notikusi apvienošanās, kuras rezultātā 100% SIA ZetCOM daļu ir pārgājušas SIA Latvijas Mobilais Telefons īpašumā, Db.lv informēja SIA ZetCOM pārstāve Elīna Timermane. SIA ZetCOM piedāvā mobilo sakaru priekšapmaksas kartes AMIGO un Hallo!.

Arī turpmāk ZetCOM turpinās darboties kā atsevišķa juridiska persona.

2007. gada 25. maijā Konkurences padome ir atļāvusi SIA ZetCOM un SIA Latvijas Mobilais Telefons apvienošanos.

ZetCOM valdes priekšsēdētājs Egils Trumpe, komentējot darījumu, medijiem izplatītajā paziņojumā norāda: "Pēc apvienošanās ZetCOM darbības mērķi un stratēģija nemainīsies. Kompānija turpinās piedāvāt mobilo sakaru priekšapmaksas kartes AMIGO un Hallo!, un mobilo sakaru sniegšanai tāpat kā līdz šim tiks izmantots LMT tīkls. Prognozēju, ka ZetCOM apvienošanās tuvākajā laikā nenesīs krasas izmaiņas priekšapmaksas sarunu karšu tirgū, tomēr nedaudz varētu mainīties tirgus daļu procentuālais sadalījums."

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Tele2 ir pārtraucis līgumus un Zelta Zivtiņa priekšapmaksas karšu piegādi A/S Preses Apvienība/SIA Narvesen Baltija un SIA Plus Punkts.

Kā informē kompānija, Tele2 šādi ir spiests rīkoties, jo minētie mazumtirgotāji netika reaģējuši uz savstarpējos līgumos noteiktajā kārtībā izteikto pieprasījumu pārtraukt iekasēt no klientiem „apkalpošanas” maksu 10 santīmu apmērā par priekšapmaksas sarunu kartēm un čekiem.

Zināmu laiku Narvesen, Preses Apvienība un Plus Punkts tirgos to krājumos esošās Zelta Zivtiņas kartes, tomēr Tele2 joprojām aicina iegādāties Zelta Zivtiņas atjaunošanas kartes vietās, kur papildus maksa netiek iekasēta: Tele2 Klientu apkalpošanas centros, pie Tele2 dīleriem vai elektroniski mājas lapā www.zeltazivtina.lv, internetbankās un izmantojot pakalpojumu Zelta īsziņa, kā arī lielveikalos un citās tirdzniecības vietās, kur redzama Zelta Zivtiņas uzlīme. Izmantojot Zelta īsziņu un internetbanku pakalpojumus, klienti saņem par 5% vairāk naudas sarunām, turklāt no 15. maija Tele2 piešķir papildus 10% bonusu arī visiem tiem klientiem, kuri Zelta Zivtiņas karti papildina Tele2 Klientu apkalpošanas centros un pie dīleriem.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Šobrīd SEB Unibanka visā Latvijas teritorijā ir uzstādījusi 187 bankomātus, tostarp arī piecus skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomātus galvaspilsētā. Kopš 8. marta visu bankomātu piedāvāto pakalpojumu klāsts ir audzis, proti, klientu ērtībām tiek piedāvāts apmaksāt ne tikai LMT un Lattelecom rēķinus, bet arī Tele2 un BITES rēķinus. Paralēli jau esošajai iespējai papildināt OKartes, Amigo un Hallo! priekšapmaksas sarunu kartes, kopš marta sākuma ir iespējams papildināt arī Zelta Zivtiņas un Urā! sarunu kartes kredītu.

"Klients ir mūsu vērtība. Viņa dēļ cenšamies sakārtot, ieviest un pilnveidot. Visus līdzšinējos bankomātus esam papildinājuši ar divām nozīmīgām lietām, kas padarīs klientu maksājumu veikšanu daudz ērtāku. Visus nākamos bankomātus plānojam uzstādīt jau ar papildinājumiem, lai lietotājiem būtu maksimāli ērti saprast un lietot visus mūsu piedāvātos pakalpojumus, neatkarīgi no bankomāta ģeogrāfiskā izvietojuma," skaidro SEB Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

SEB Unibankas bankomāti piedāvā klientam izņemt skaidru naudu, aplūkot maksājumu kartes konta atlikumu, veikt Lattelecom, LMT, Tele2 un BITES rēķinu apmaksu, veikt mobilo telefonu priekšapmaksas kartes OKarte, Amigo, Zelta Zivtiņa, Hallo! un Urā! papildināšanu, kā arī aplūkot pēdējos sešus ar maksājumu karti veiktos darījumus un veikt pārskaitījumus starp maksājumu kartēm piesaistītajiem kontiem. Tāpat klienti bankomātos var reģistrēties pakalpojumam "Zelta īsziņa", kā arī mainīt šī pakalpojuma parametrus vai atteikties no tā. Bet visos piecos galvaspilsētas skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomātos ir iespējams veikt arī skaidras naudas iemaksu savā kartes kontā.

Otrdien, 5.janvārī, valdība vienojās, ka Latvijas Goda ģimenes apliecības 3+ Ģimenes karte, kas izsniegtas līdz 2015.gada 31.decembrim, turpinās darboties visu 2016.gadu, informē Labklājības ministrija (LM).

Šīs kartes piešķir, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja bērns mācās. Tās mērķis ir veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību, sniedzot atvieglojumus dažādu pakalpojumu saņemšanā daudzbērnu ģimenei.

LM uzsver, ka 3+ Ģimenes karte ir ne tikai kā daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošs dokuments, bet šīs kartes īpašniekiem ir arī tiesības saņemt atvieglojumus tiem pakalpojumiem, kurus sniedz atsevišķas valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskas un fiziskas personas.

Lai ieviestu Latvijas Goda ģimenes apliecības atbalsta programmu, laikā no 2013.gada līdz 2015.gada decembrim norisinājās pilotprojekts. Tā laikā sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi izstrādāta kartes izsniegšanas kārtība un nodrošinātas atlaides daudzbērnu ģimenēm vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumos.

Starptautiskā maksājumu karšu kompānja VISA attīsta zīmolu, piešķirot tam jaunu identitāti un struktūru. Šīs izmaiņas attiecas uz zili, balti zeltīto VISA logo, kā arī kartes dizainu. Kartes ar jauno zīmola identitāti būs pieejamas jau šā gada beigās. “Pēdējo gadu laikā mūsu biznesa pakalpojumu sfēra ir strauji paplašinājusies. Līdz šim mūsu zīmols lietotājiem ir asociējies tikai ar klientu kredītkartēm. Šodien debeta un priekšapmaksas produkti, biznesa maksājumu risinājumi, to apstrāde un autentifikācijas sistēmas ir svarīga mūsu biznesa sastāvdaļa,“ norāda Kristofers Rodrigess (Christopher Rodrigues), VISA International prezidents un galvenā amatpersona (Chief Executive Officer). “Mums jāattīsta zīmola izmantošanas veids, lai ļautu patērētājiem un tirgotājiem atšķirt dažādus VISA produktus un pakalpojumus, vienlaikus turpinot uzticēties VISA veikt ērtus un drošus maksājumus visā pasaulē. Mēs izmantojam šo iespēju atsvaidzināt zīmolu, lai nodrošinātu tā mūsdienīgumu un atbilstību klienta prasībām.” Uzlabotais zīmols ļaus efektīvāk lietot jaunākās tehnoloģijas un tādus maksājumu kanālus kā Internets, mobilie telefoni un plaukstas tehnoloģijas. Plaši pazīstamā VISA dūjas hologramma kartes priekšpusē tiks pārvietota uz kartes aizmuguri un integrēta magnētiskajā līnijā, ļaujot lielāku kartes priekšpuses daļu izmantot izdevēja jauniem dizainiem vai citai informācijai. Šis jauninājums apvienojumā ar mikroshēmu (chip) un PIN tehnoloģiju sniegs papildu drošību Eiropas karšu īpašniekiem, kas dodas uz valstīm, kuras vēl nav pārņēmušas šīs tehnoloģijas. Ar vairāk nekā 1 miljardu kartēm visā pasaulē, kuras pieņem vairāk nekā 22 miljonu vietās, VISA plāno pakāpenisku pāreju uz jauno izskatu. Jaunās zīmola vadlīnijas jūnijā būs pieejamas VISA biedru bankām un karšu ražotājiem, tomēr faktiskās izmaiņas kartē notiks nākamo trīs gadu laikā. 2005. gada beigās bankas varēs sākt izdot jaunās kartes ar uzlaboto dizainu un formātu. Lai skaidrotu izmaiņas, VISA strādās ar biedru bankām, tirgotājiem, piegādātājiem un likumu uzraudzības iestādēm. Zīmola izmaiņas tiek veiktas pēc 18 mēnešu darba un balstās uz pētījumu, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 7000 klientu, tirgotāju un banku izpēti 16 pasaules valstīs. Pēdējo 30 gadu laikā VISA ir kļuvusi par vienu no pasaules uzticamākajiem zīmoliem. Papildus kartēm VISA logo atrodams arī veikalu skatlogos, Internetā, pasta brošūrās, mobilajos telefonos, TV reklāmās un lielākajos sponsorētajos notikumos visā pasaulē. Logo struktūra uzskatāmi atspoguļo kā organizācijas dažādie zīmoli viens otru papildina. Jaunais, mūzdienīgais VISA zīmols apvieno visus VISA piedāvātos pakalpojumus un produkus ar atjaunināto zīmolu (VISA Gold, VISA Business, Verified by VISA, utt). Jaunajā dizainā tiks izmantoti tādi atpazīstamie elementi kā VISA vārds, baltā, zilā un zelta krāsas, kā arī slīpais raksts. Plānotās izmaiņas: - Burts V vārdā VISA tiks izgaismots ar zelta nokrāsu; - Logo būs lielāks un labāk saskatāms, jo pētījums norāda, ka klienti vēlas redzēt VISA vārdu, nevis tikai zīmi; - Karodziņi, kuri lietoti kā robežlīnijas, netiks lietoti. - VISA Electron tiks piemērota jaunā VISA logo izmaiņas gan uz kartes, gan POS; - Eiropā “V” tiks lietots atsevišķi savienojumā ar citu zīmolu, piemēram, kā VPAY (biznesa maksājumi), kas norādīs atšķirīgās maksāšanas iespējas. VISA ir pasaulē vadošā norēķinu preču zīme, ar vairāk nekā 1,1 miljardu karšu. Karšu tirdzniecības apjoms gadā sasniedz 2,6 triljonus Eiro. VISA kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 150 valstīs. VISA ir līderis globālajā maksājumu industrijā, kas piedāvā mūsdienīgus norēķinu produktus un tehnoloģijas saviem 21 000 biedriem – finansu institūcijām un karšu īpašniekem. Eiropā pašlaik tiek lietotas vairāk nekā 268 miljons VISA karšu, ar kurām no 2003.gada septembra līdz 2004. gada septembrim veiktie norēķini sasniedz 920 miljardi Eiro. Plašāka informācija www.visaeurope.com

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Krievija plāno 2008.gadā iestāties Zaļās kartes jeb Starptautiskajā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā. Tas nozīmēs, ka Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, šķērsojot Latvijas Krievijas robežu, būs derīga polise Zaļā karte, ko varēs iegādāties pie mūsu valsts apdrošinātājiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tādējādi tiktu atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko šobrīd apgrūtina sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas.

Par Krievijas plāniem un paveikto likumdošanas sakārtošanas jomā, lai iestātos Zaļās kartes sistēmā, informēja Krievijas atbildīgo institūciju pārstāvji nesen notikušajā starptautiskajā OCTA seminārā Sanktpēterburgā, kurā stāstīt par Latvijas pieredzi tika uzaicināts arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Līdz šim transportlīdzekļa īpašniekam, dodoties uz Krieviju ar savu automašīnu, bija nepieciešams iegādāties Krievijas OCTA apdrošināšanu, jo tajā nedarbojās ne OCTA standarta polise, kas derīga visās Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstīs, ne arī starptautiskā Zaļās kartes civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Kredītiestāde aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.

Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par «phishing» jeb «pikšķerēšanu», kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus, informē kredītiestādes pārstāve Vineta Savicka.

Banka pārbauda šo gadījumu un atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:

•internetbankas parole;

•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;

•kartes numurs;

•kartes derīguma termiņš,

eSIM lietotāju skaits telefonos gada laikā palielinājies par 61%, bet viedpulksteņos – par 22%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Kā informē “Tele2”, lai arī eSIM lietotāju skaits aug, tas kopumā vēl ir salīdzinoši neliels, jo ne visās ierīcēs pieejams eSIM un ir nepieciešams laiks, lai vecās ierīces tiktu pakāpeniski aizstātas ar jaunām, kas atbalsta šo pakalpojumu.

Šobrīd eSIM pakalpojums ir pieejams gan “Tele2” priekšapmaksas klientiem, gan pēcapmaksas klientiem, kuri izmanto “Zelta Zivtiņa” pēcapmaksas karti.

“Ja raugāmies, piemēram, uz eSIM pakalpojumu priekšapmaksas karšu klientiem, būtisks ieguvums ir iespēja daudz ātrāk un ērtāk pieslēgt mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī elastīgi mainīt tarifu plānus atbilstoši personīgajām vajadzībām. Šis pakalpojums ir ļoti piemērots arī tūristiem, kuri eSIM var iegādāties jau pirms ierašanās Latvijā, turklāt vienlaicīgi telefonā var izmantot gan priekšapmaksas eSIM, gan nepieciešamības gadījumā arī savu pastāvīgo pieslēgumu,” stāsta “Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Latvijā audzis sarunu karšu izmantotāju skaits, visvairāk jeb 700 tūkst. ir Zelta Zivtiņai.

Vislielākā artava sarunu karšu jomā ir mobilo sakaru operatoram Tele2, jo Zelta Zivtiņai (ZZ) šobrīd ir mazliet vairāk nekā 700 tūkst. klientu. Lai arī ir novērojama zināma mainīgā daļa, DB atzīmē Zelta Zivtiņas zīmola vadītāja Alise Avota, ZZ karšu skaits ir saglabājies stabils jau vairākus gadus. Taču kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, līdz ar to var secināt, ka sarunu kartes iedzīvotāji izmanto aktīvāk. Arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis DB norāda, ka pēdējā laikā ir vērojams LMT sarunu kartes OKartes lietotāju skaits pieaugums. Savukārt Bites karti ik mēnesi uzsāk lietot par 40% vairāk klientu, nekā tas bija gada sākumā, DB stāsta Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne. Kopumā Latvijā ir aptuveni 2,55 milj. mobilo sakaru lietotāju. Sarunu karšu artava no kopējā mobilo sakaru lietotāju skaita varētu būt aptuveni 35-40%. «Latvijā sarunu kartes iedzīvotāji izmanto daudz vairāk nekā vidēji Eiropā,» DB sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi aizvien biežāk izvērtē mobilo sakaru operatoru piedāvājumus, un liela nozīme šobrīd ir piedāvātajiem sarunu tarifiem. Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis ceturtdien žurnālistiem paskaidroja, ka jau pašlaik aizvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu izmanto numura saglabāšanas pakalpojumu, kas lietotājiem ļauj mainīt operatoru, saglabājot mobilā telefona numuru.

Turklāt ekonomiskā situācija to veicina, jo iedzīvotāji un uzņēmumi aizvien vairāk aizdomājas par saviem telekomunikāciju pakalpojumu rēķiniem. Operators ir arī konstatējis, ka Tele2 tīklā ir pieaudzis norunāto minušu apjoms, bet rēķinu apjoms ir samazinājies. Saņemto zvanu apjoms, kas tiek veikts no ārvalstīm, ir samazinājies.

Turklāt, lai gan ir palielināts PVN, Tele2 vadība ir pieņēmusi lēmumu, ka priekšapmaksas sarunu kartes Zelta Zivtiņa sarunu tarifi netiek paaugstināti, bet taisni pretēji tie tiek samazināti. Savukārt Tele2 pēcapmaksas sarunu tarifiem un mobilajam internetam ir piemērota paaugstinātā PVN. Tele2 vadība arī pieļauj, ka minēto iemeslu dēļ turpmāk varētu pieaugt Zelta Zivtiņa lietotāju skaits.

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.