Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Pagājušās nedēļas laikā (25.februāris– 2.marts) Latvijas teritorijā par 69% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja vidēji 23 no 100 000 iedzīvotājiem, kas ir 4 reizes mazāk par epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Lai arī saslimstība ar gripu samazinās, pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu epidēmijas līmenī joprojām bija Gulbenes, Krāslavas un Līvānu pilsētās un reģionos. Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 26 pacienti.

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 76% audzēkņu, bet skolas – 90% audzēkņu.

Pagājušās nedēļas laikā Latvijas teritorijā par 53% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja vidēji 76 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripa epidēmijas līmenī joprojām ir saglabājusies Aizkraukles, Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas un Tukuma pilsētās un rajonos. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Daugavpils pilsētā un rajonā, kur slimo 477 no 100 000 iedzīvotājiem.

Saslimstība ar gripu samazinājās visās vecuma grupās, taču ar gripu joprojām visbiežāk slimo bērni. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums - pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 73% audzēkņu, bet skolas – 90% audzēkņu.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 56 pacienti. Slimnīcā ārstējas arī 6 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros ir reģistrējuši pirmo gripas gadījumu šajā sezonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SVA epidemiologi norāda, ka arī iepriekšējās sezonās novembra mēnesī tika reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi un šis pirmais reģistrētais gadījums vēl neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu.

Gripas aktivitāte Eiropas valstīs joprojām ir zema, kas ir raksturīgi šim laika periodam, atsevišķi gripas gadījumi reģistrēti 16 Eiropas valstīs.

Savukārt saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1173 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, visaugstākā saslimstība ar saaukstēšanās slimībām reģistrēta Aizkraukles un Valkas pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76,5% audzēkņu, skolas – 91,4%.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtie dati liecina, ka tuvāko nedēļu laikā varētu pieaugt saslimstība ar gripu.

Jau pagājušajā nedēļā slimnīcās ārstējās 8 pacienti, kuriem uzstādīta diagnoze gripa. SVA epidemiologi norāda, ka saslimstība ar gripu ir iepriekšējo gadu līmenī un slimnīcās ārstējas galvenokārt bērni, lai novērstu iespējamās gripas izraisītās komplikācijas.

Tāpat arī pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām – ar tām slimoja vidēji 861 no 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk augšējo elpceļu infekciju gadījumi tika reģistrēti Balvu, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Gripa visstraujāk izplatās organizētos kolektīvos – skolās, bērnu dārzos un citās mācību iestādēs, tādēļ, atsākoties mācībām, svarīgi atcerēties par gripas profilakses pasākumiem – telpu vēdināšanu, slimnieku izolāciju, personīgās higiēnas ievērošanu, masveida pasākumu ierobežošanu un citiem, akcentē SVA.

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība Latvijā nedaudz samazinājās un vidējā saslimstība ar gripu bija 261 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tātad par 2 procentiem mazāk nedēļu iepriekš.

Gripa epidēmijas līmenī ir reģistrēta 17 teritorijās no 31 monitoringā iekļautajām, savukārt 8 teritorijās gripa joprojām nav reģistrēta. Visvairāk ar gripu slimoja Tukuma, Aizkraukles un Preiļu pilsētu un rajonu iedzīvotāji.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka saslimstība samazinājusies bērniem vecuma grupā līdz 15 gadiem.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 127 pacienti, vislielākais slimnīcās ievietoto skaits ir Rīgā (58) un Daugavpilī (45). Slimnīcā ārstējas arī 4 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Nedaudz ir uzlabojies izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 66% audzēkņu, bet skolas – 86% audzēkņu.

Pagājušās nedēļas laikā (3. – 9.marts) Latvijas teritorijā par 65% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja tikai vidēji 8 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripas izplatība reģistrēta tikai 5 teritorijās – Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Ludzas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 17 pacienti (13 no tiem Rīgā).

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni, savukārt vecuma grupā virs 65 gadiem nav reģistrēts neviens gripas gadījums. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 77% audzēkņu, bet skolas – 91% audzēkņu.

Vairumā Eiropas valstu gripas intensitāte ir vērtējama kā vidēja vai zema. SVA epidemiologi prognozē, ka Latvijā tuvākajās nedēļās gripas izplatība varētu turpināties tikai kā atsevišķi (sporādiski) gadījumi. Šajā sezonā gripas epidēmijas intensitāte vērtējama kā vidēja. Saslimstība bija nedaudz augstāka par pēdējo 5 gadu vidējo līmeni, tomēr 3,5 reizes zemāka kā pagājušajā gripas sezonā.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Honkongā Ķīnā aptuveni 300 cilvēki tiek turēti karantīnā, jo kādā no viesnīcām līdz ar šiem cilvēkiem dzīvojis arī 25 gadus vecs vīrietis, kuram atklāta saslimšana ar cūku gripu, ziņo BBC. Šis vīrietis ir pirmais ar cūku gripu saslimušais šajā valstī.

25 gadus vecais vīrietis, kurš pēc slimības atklāšanas ir ievietots slimnīcā, bija atgriezies no Meksikas.

Patlaban viesnīcu, kur mitinājies ar cūku gripu saslimušais apsargā policisti. Tā no sabiedrības tikšot izolēta septiņas dienas. Aptuveni 200 viesiem un 100 darbiniekiem, kuri atrodas karantīnā, tikšot dotas zāles Tamiflu. Tiekot meklēti arī cilvēki, kuri kopā ar saslimušo lidojuši vienā lidmašīnā, kā arī taksometru šoferi, kuri viņu veduši.

Tikko arī Francija paziņoja par pirmajiem atklātajiem ar cūku gripu inficētajiem. Visi nesen ir bijuši Meksikā.

Saslimstība ar Covid-19 Igaunijā turpina pieaugt un gadījumā, ja koronavīrusa izplatību neizdosies apturēt, šomēnes noteikto stingro ierobežojumu režīmu var nākties atstāt spēkā visu vasaru, otrdien brīdinājusi premjerministre Kaja Kallasa.

Kā viņa raksta sociālajā tīklā "Facebook", valdības konsultatīvās zinātniskās padomes un Veselības departamenta dati liecina, ka jaunie ierobežojumi stabilizējuši līdz tam vērojamo eksplozīvo vīrusa izplatību, tomēr šobrīd būtu pāragri izdarīt galīgos secinājumus par šo ierobežojumu ietekmi, jo saslimstība, lai gan lēnāk, tomēr turpina pieaugt.

"Skaitļus var saukt par bezkaislīgiem, bet tie nemelo. Salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu saslimstība augusi par septiņiem procentiem, bet vecuma grupā no 55 līdz 85 gadiem - vairāk nekā par desmit procentiem. Nav neviena apriņķa, kur saslimstības koeficients būtu mazāks par vienu, daudzos apriņķos saslimstība aug," norādījusi premjere.

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, ceturtdien lēma valdība.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Kruīza kuģim ar 2 tūkstošiem pasažieru pavēlēts palikt jūrā pie Austrālijas krasta pēc tam, kad tika konstatēts, ka trīs no apkalpes locekļiem ir saslimuši ar cūku gripu, ziņo BBC.

Kuģim Pacific Dawn, visticamāk, būs jāatgriežas ostā nevis jāturpina plānotais ceļojums.

BBC norāda, ka patlaban vairāk nekā 100 Austrālijas iedzīvotājiem ir konstatēta saslimšana ar cūku gripu.

Kuģis Pacific Dawn tiek vainots cūku gripas uzliesmojumā Austrālijā, jo amatpersonas ļāva 2 tūkstošiem pasažieru izkāpt Sidnejā, neraugoties uz aizdomām par iespējamajiem saslimušajiem ar cūku gripu uz kuģa. Vēlāk vismaz 20 pasažieriem tika konstatēta saslimšana.

Eksperti brīdinājuši, ka straujais saslimušo ar cūku gripu pieaugums Austrālijā varētu novest pie epidēmijas, kas skartu aptuveni 25% no iedzīvotājiem.

Visā pasaulē jau 13 400 cilvēki 48 valstīs ir saslimuši ar cūku gripu. 100 ir miruši.

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gripas epidēmija reģistrēta Alūksnes un Bauskas rajonos, gripas gadījumi reģistrēti arī Aizkraukles, Balvu, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, gripas epidēmija ir sākusies aptuveni 4 nedēļas agrāk, liecina sniegtā informācija medijiem.

Vidējā saslimstība ar gripu pagājušajā nedēļā Latvijā bija 25 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem jeb vairāk nekā 500 gadījumi visā Latvijā. Saslimuši ir galvenokārt bērni vecumā līdz 15 gadiem. Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 55 slimnieki.

Visā Latvijas teritorijā pieaugusi arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām – ar tām slimoja vidēji 1361 no 100 000 iedzīvotājiem. Visaugstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām reģistrēta Aizkraukles, Balvu, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Ir samazinājies arī izglītības iestāžu apmeklējums – pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 74% audzēkņu, skolas – 89% audzēkņu.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 22. līdz 28.oktobrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām augstāka par vidējo saslimstību (1174 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) pagājušajā nedēļā tika novērota Jelgavā, Ludzā, Valmierā, Preiļos, Alūksnē un Rīgā.

SVA speciālisti atgādina, ka pašreiz ir piemērotākais laiks, lai vakcinētos pret gripu. It īpaši ieteicams vakcinēties ir tiem:

1) kas sirgst ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām,

2) kuru darba specifika ir saistīta ar atrašanos publiskā vietā un sastapšanos ar daudziem cilvēkiem, kas var pārnēsāt gripas vīrusu (sabiedriskā transporta konduktori, pārdevēji, skolotāji u.tml.).

Skolēniem un studentiem gripas pote var novērst saslimšanu un mācību kavējumus vairāku nedēļu garumā, kas īpaši svarīgi varētu būt devīto un divpadsmito klašu skolēniem. Par vakcināciju pret gripu būtu jāpadomā arī tiem, kuriem ir tiešs kontakts ar cilvēkiem ar hroniskām slimībām un kuri, saslimstot ar gripu, var inficēt šos cilvēkus, piemēram, ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki.

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 266 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā ar gripu slimoja aptuveni 6000 Latvijas iedzīvotāju.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 124 pacienti, no tiem 58 - Daugavpilī, bet 49 – Rīgā. Slimnīcā ārstējas arī 3 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām. Tāpat kā iepriekš, ar gripu slimo galvenokārt bērni vecumā līdz 15 gadiem, bet vismazāk slimo iedzīvotāji, kas vecāki par 65 gadiem. Ir samazinājies arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 65% audzēkņu, bet skolas – 83% audzēkņu.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 25 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta 15 teritorijās.

Gripas pazīmes ir:

· pēkšņs sākums,

Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 5. līdz 11.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1167,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Aizkraukles, Jelgavas, Madonas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76% audzēkņu, skolas - 91%.

SVA epidemiologi norāda: pašreiz saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām ir tādā pašā līmenī kā pagājušā rudens-ziemas sezonā, un arī situācijas attīstība ir tāda pati kā pagājušajā sezonā.

Pagājušajā (2006. – 2007.gada) sezonā pirmie laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi tika reģistrēti 2007.gada janvāra pirmajā nedēļā. Bet gripas epidēmija Latvijā sākās 6.nedēļā (februāra sākumā). Iepriekšējā sezonā saslimstība ar gripu bija vērtējama kā "augsta", jo saslimstības maksimālais līmenis vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 6 gadu vidējo maksimālo saslimstības rādītāju.

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros ģimenes ārsti reģistrējuši 3 gripas gadījumus, savukārt slimnīcās ar aizdomām par saslimšanu ar gripu ievietoti 13 slimnieki, liecina sniegtā informācija medijiem.

Visi saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā. Vidējā saslimstība ar gripu pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Visā Latvijas teritorijā pieaugusi arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām – ar tām slimoja vidēji 1223 no 100 000 iedzīvotājiem. Visaugstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām reģistrēta Jelgavas, Ogres un Rīgas pilsētās un rajonos.

Pagājušajā nedēļā saņemta informācija par četriem gripas saslimšanas gadījumiem.

Par šiem gadījumiem ziņojušas slimnīcas un Latvijas Infektoloģijas centra Virusoloģijas laboratorija. Ņemot vērā to, ka pēdējo nedēļu laikā gripas vīruss ir diagnosticēts laboratoriski, ir atsākušās mācības izglītības iestādēs un saglabājas zema gaisa temperatūra, iespējams, tuvāko nedēļu laikā pieaugs slimnieku skaits, kas inficējušies ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripas vīrusu, ziņo vortāls medicine.lv. Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā (salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu) nedaudz pieauga vidēji par 13 %, bet vecuma grupā virs 15 gadiem saslimstība samazinājās.

Visaugstākā saslimstība reģistrēta Bauskā, Jelgavā, Rēzeknē, Saldū un Tukumā. Vidējā saslimstība ar elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā bija 522 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, nedēļu iepriekš - 453 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Katru nedēļu Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) saņem arī informāciju no Eiropas gripas uzraudzības tīkla, kur tiek apkopota informācija par saslimstību ar gripu 27 Eiropas valstīs. Eiropā pagājušā gada pēdējā nedēļā augsts gripas aktivitātes līmenis bija vērojams Portugālē, vidēji augsts - Francijā, Itālijā, Īrijā, Spānijā un Lielbritānijā. Pārējās 17 valstīs gripas aktivitāte bija zema.

Kopumā sešās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un citās atsevišķās valstīs 14 dienu kumulatīvā saslimstība ir virs 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka patlaban aviosatiksme ar šīm valstīm nebūtu atjaunojama, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aprēķini.

Kā iepriekš norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tās valstis, ar kurām potenciāli varētu atsākt aviosatiksmi, tiks vērtētas, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar Covid-19 sasirgušo skaitu, kas nedrīkstēs pārsniegt 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.

Šo sešu valstu vidū pirmajā vietā ierindojusies Zviedrija, kur kumulatīvā 14 dienu saslimstība mērāma 74,7 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem. Otrajā vietā ir Apvienotā Karaliste ar 65,9 gadījumiem, bet trešajā - Beļģija ar 41,5 sasirgušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Īrija patlaban ierindojusies ceturtajā vietā pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības - tur kopumā reģistrēti 40,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Portugālē, kura pēc SPKC aprēķiniem ierindojusies piektajā vietā, šis mērījums sasniedzis 31,4 sasirgušos, bet Maltā - 25,6.

Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.

Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas - sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet viens - virs 85 gadiem.

Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.

Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

Austrāļu traģiskā līderība saslimstībā ar melanomu tiek skaidrota ar dabas apstākļiem, bet ādas vēža augšupejošā skala ASV ir saistīta ar nelabvēlīgu tirgus regulējumu. Pret sauļošanās krēmiem liberālās Eiropas ieguvums ir mazāks saslimstību skaits.

Pēc šā gada karstās vasaras biznesa un ekonomikas ziņu vietne Quartz prognozē, ka amerikāņu saslimstība ar melanomu turpina pieaugt, šā ādas vēža paveidam gadā pārsniedzot 22 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Situācija ASV ir sliktāka par Ziemeļamerikas vidējo rādītāju – 21,1 saslimšanas gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Teksasas starptautiskais melanomas pētniecības fonds AIM at Melanoma skaidro, ka rekordaugstā saslimstība ar melanomu Austrālijā un Jaunzēlandē ir saistīta ar to atrašanos vistuvāk ozona caurumam atmosfērā virs Antarktīdas. Šajās zemēs saslimstību daudzums ir 54,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā. Salīdzinot ar Eiropu, Austrālijas sievietes ar sevišķi bīstamo ādas vēža paveidu saslimst desmit reizes biežāk, bet Austrālijas vīrieši – pat 20 reizes biežāk, lēš CNN.

Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 29. oktobra līdz 4.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1218 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Jelgavas, Ludzas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Bērnudārzu un skolu apmeklējums ir labs – 76 līdz 90%.

Kaut arī ar gripu iedzīvotāji šobrīd vēl neslimo, tomēr esot jāatceras, ka gripai un saaukstēšanās slimībām ir līdzīgi simptomi, bet tās izraisa dažādi vīrusi. Kopumā vērtējot, gripa ir smagāka nekā citas elpceļu infekcijas un tādi simptomi kā drudzis, locītavu sāpes, nogurums un sauss klepus ir izplatītāki un intensīvāki. Saaukstēšanās, atšķirībā no gripas, parasti neizraisa nopietnas veselības problēmas, piemēram, pneimoniju. Tā kā gripai un citām saaukstēšanās slimībām ir līdzīgi simptomi, tās ir grūti atšķirt, balstoties tikai uz simptomiem, tādēļ, lai noteiktu saslimšanas iemeslu un turpmāko ārstēšanu, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Pasaules augstākā veselības nozares amatpersona apšaubījusi plānus vakcinēt miljoniem cilvēku pret «neapturamo» cūku gripas pandēmiju, jo, lai sāktu vakcināciju, jāgaida vēl vairāki mēneši, vēsta Guardian.

Pasaules Veselības Organizācijas (PTO) vadītāja Margareta Čana Guardian sacījusi, ka vakcīna pret cūku gripu vēl nebūs pieejama vairākus mēnešus.

«Vakcīnas nav. Vienai vajadzētu būt drīzumā pieejamai, jau augustā, bet tas, ka tā būs pieejama, nav tas pats, kas vakcīna, kas ir pierādījusi sevi kā drošu,» viņa akcentējusi, norādot, ka klīnisko eksperimentu dati vēl nebūs pieejami divus vai trīs mēnešus.

M. Čanas sacītais radot šaubas par vairāku valstu plāniem sākt riska grupu vakcinēšanu pret cūku gripu jau nākammēnes.

Vācija paziņojusi, ka tā paredzējusi vakcinēt gandrīz trešdaļu no iedzīvotājiem, bet Austrālija plānojot vakcinēt visus vēl nesaslimušos iedzīvotājus.