Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

ES mērogā veiktais 27 000 mājsaimniecību pētījums ir atklājis, ka Eiropas telesakaru pakalpojumu jomā rodas jauni patēriņa modeļi. 24 % mājsaimniecību ir atteikušās no fiksētā telefona līnijas par labu mobilajiem telefoniem, un 22 % no tām izmanto datoru, lai veiktu zvanus internetā.

Palielinās dalībvalstu skaits, kurās Eiropas mājsaimniecībām ir bezvadu piekļuve internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus. Tikmēr 29 % Eiropas mājsaimniecību pērk telesakaru un informācijas nesēju pakalpojumu komplektus. Tas ir gandrīz par 10 % augstāks rādītājs nekā pagājušajā gadā. Tomēr patērētāju galvenā prioritāte šajā ātri mainīgajā vidē joprojām ir pakalpojumu kvalitāte, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Arvien vairāk lietotāju fiksēto telefonu vietā izvēlas mobilos telefonus, un 24 % no ES 27 mājsaimniecībām lieto tikai mobilos telefonus. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks jaunajās dalībvalstīs (39 %) nekā ES - 15 (20 %), izņemot Somiju (61 %) un Portugāli (48 %). Dažās dalībvalstīs līdzās šim pieaugumam arvien vairāk lieto arī bezvadu piekļuvi internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus (Čehijas Republika, Slovākija, Austrija un Itālija).

Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Kā rāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu grupas SKDS pētījums vairāk nekā puse (51,3%) Latvijas turīgāko iedzīvotāju lieto kompānijas Nokia ražotos mobilos telefonus, un 64,7% izmanto mobilo sakaru operatora LMT pakalpojumus.

Latvijas turīgāko iedzīvotāju vidū iecienītākie kompāniju Nokia, Samsung un SonyEricsson ražotie mobilo telefonu modeļi. 51,3% turīgo dod priekšroku Nokia, 18,7% Samsung un 17,3% SonyEricsson.

Iedzīvotājiem, kuru ikmēneša ienākumu līmenis ir viss 500 Ls izvēlas arī LG mobilos telefonus.

Apmēram 25% no Latvijas turīgākajiem savus mobilos telefonus maina tiklīdz viņiem iepatīkas kāds jauns modelis. Taču lielākā daļa (>50%) savus mobilos maina tikai tad, kad tie saplīst vai nolietojas.

SKDS direktors Arnis Kaktiņs apgalvo, ka vīrieši savus telefonus biežāk nekā sievietes.

Mobilo telefonu maiņas biežums dažādās vecuma grupās

No šodienas Swedbank piedāvā jaunu mobilo lietotni Swedbank 2019, kas sākumā būs pieejams Android lietotājiem, bet drīzumā arī iOS, informē bankas pārstāvji.

Android lietotāji var izmantot jau pirmo jauno funkciju: mobilos bezkontakta maksājumus.

Swedbank 2019 mobilo bezkontaktu maksājumu limits ir izveidots 150 eiro vienai transakcijai, un šī funkcija tiek papildu aizsargāta ar obligāto ekrāna aizslēgšanu.

«Iesaistot klientus Swedbank 2019 lietošanā, mēs aicinām ikvienu izmēģināt tās jauno lietošanas loģiku, dizainu un funkcijas, kuru klāsts ar laiku tiks papildināts. Tādā veidā ikviens klients var piedalīties jauna digitāla pakalpojuma izstrādē, veidojot vēl nebijušu sadarbības modeli. Tāpēc aicinu ikvienu interesentu papildus esošajai Swedbank lietotnei lejupielādēt arī jauno Swedbank 2019, izmēģināt to ikdienā, maksāt ar tālruni un sniegt mums savus ieteikumus jaunās versijas izstrādē,» norāda Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Pēdējā laikā presē arvien biežāk parādās raksti par tēmu – jauno noteikumu stāšanās spēkā no 2015.gada 1.janvāra, saskaņā ar kuriem vecie gāzes baloni tiks izņemti no apgrozības, bet patērētājiem tiks piedāvāti jauni baloni. Pēc Ekonomikas ministrijas un PTAC uzskatiem, minētie noteikumi ievērojami paaugstinās patērētāju drošības līmeni. Šajā sakarībā mēs uzskatām par savu pienākumu izskaidrot sabiedrībai savu pozīciju dotajā jautājumā. Jā, drošības jautājums gāzes pārdošanas balonos segmentā ir ļoti svarīgs.

Jā, tiešām baloni ar zīmi PI daudz drošāki, par cik tie ir jauni... Taču nepieciešams noskaidrot galveno – kādēļ notiek gāzes sprādzieni patērētāju dzīvokļos. Ja paklausāmies Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, tad var rasties uzskats, ka uzsprāgst vecie baloni, nomainīsim vecos balonus uz jauniem un visas problēmas būs atrisinātas. Patiesībā neuzsprāgst jau baloni. Notiek eksplozija gāzes noplūdes dēļ, un vainojamas tajā ir nepareizas darbības pie pieslēgšanas, ekspluatācijas, kā arī novecojušās un tehniski bojātās plītis. Ja pie tehniski bojātas plīts, cauras savienotājas šļūtenes pievienot jaunu balonu, vai tad visas problēmas būs atrisinātas? Tālāk rodas visai kutelīgs jautājums – uz kā rēķina Ekonomikas ministrija gatavojas nomainīt balonu parku Latvijā. Uz to pašu patērētāju rēķina. Ekonomikas ministrija paredz, ka drošības mērķiem katram patērētājam jāatdod 50 eiro par jauno balonu, bet lauku iedzīvotājiem minētie tēriņi pieaugs vairākkārtīgi, par cik viņi iegādājās uzreiz pa 3-4 baloniem. Situācijā, kad patērētāji skaita katru centu šāds princips nostrādās pēc zemāk minētā...

Ņemot par pamatu vecos zīmolus kā kultūras kodus, būtu svarīgi ne tik daudz gremdēties nostaļģijā un apelēt pie vēsturiskā mantojuma (spilgts piemērs tam ir Dzintars), bet ļoti svarīgi ir darboties jauno laiku, jauno mediju, jaunās komunikācijas kontekstā, uzskata McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

«Ja tikai cenšamies atdarināt pagātni, tad ierobežojam sevi auditorijā, laikā un komunikācijas veidos, un pēc kāda laika šos resursus arī izsmeļam. Es ieteiktu vecos zīmolus ņemt par pamatu, bet veidot jaunus formātus,» pauda Mūrnieks.

Piemēram, mūzikas industrijā ļoti labi piemēri ir tā sauktās «remix» vai «cover» versijas, kad mākslinieks ņem zināmu autordarbu un izveido savu versiju par to. No vienas puses, tas ir tautā iemīļots skaņdarbs, bet, no otras puses, tas cilvēkiem paver iepriekš neatklātu dimensiju tajā, kā to var izpildīt un uztvert.

Pēc Mūrnieka domām, Latvijā pieredze veco zīmolu izmantošanā ir dažāda un, pieaugot maksātspējai tās auditorijas vidū, kura piedzīvojusi padomju laikus un atceras daudzus padomju laika zīmolus, pieprasījums pēc tiem tagad Latvijā un arī eksports NVS valstīs varētu būt diezgan liels.

Ābeļu komercdārzu kopējā stādījumu platība 2017. gadā sasniedza 3,2 tūkst. hektāru, kas ir par 0,8 tūkst. hektāru jeb 33,5 % vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktā ābeļu komercdārzu apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Ābeļu komercdārzu platību pieaugumu ietekmēja jaunu dārzu (līdz 4 gadiem) stādījumu platības pieaugums par 2,5 reizēm salīdzinājumā ar 2012. gada apsekojuma rezultātiem. 13,3 % ābeļu stādījumu platības un 18,5 % no ābeļu kopskaita iestādīti pēdējo četru gadu laikā (2012. gadā – attiecīgi 7 % un 10 %). Ābeļu komercdārzi, kas vecāki par 25 gadiem aizņem 57,8 % no kopējās ābeļu stādījumu platības un veido 21,3 % no ābeļu kopskaita.

2017. gadā komercdārzos bija 1,4 milj. ābeļu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2012. gadā. Vidējais ābeļu stādījumu blīvums vienā hektārā bija 447 ābeles, bet atsevišķos stādīšanas laika posmos tas bija atšķirīgs. Vislielākais stādījumu blīvums bija 15–24 gadus vecos dārzos – 710 ābeles vienā hektārā, pirms 5 līdz 14 gadiem stādītos dārzos – 676 ābeles, turpretim dārzos, vecākos par 25 gadiem – tikai 200 ābeles. Tas nozīmē, ka jaunākos dārzos tiek stādītas ābeļu šķirnes, kurām nepieciešama mazāka augšanas platība, piemēram, pundurābeles un puspundurābeles.

Novecojoši mobilie telefoni sākt kļūt par problēmu, jo cilvēki cenšas iegādāties arvien jaunus mobilos telefonus nedomājot, kas notiek ar iepriekšējo telefonu, ziņo Techdigest.

Techdigest akcentē, ka šo problēmu ir grūti novērst, jo mobilo telefonu ražotāji aģitē to, ka mobilie telefoni ir jāmaina ik gadu.

Kompānijas Nokia veiktais pētījums 13 valstīs, kurā piedalījās 6 500 cilvēku, atklāja, ka puse aptaujāto cilvēku nemaz nezināja, ka ir iespējams pārstrādāt vecos mobilos telefonus. Pētījums arī atklāja, ka vidēji katram cilvēkam mājās ir 5 mobilie telefoni, un viens no divdesmit telefoniem tiek izmests miskastē, bet pārējie vienkārši mētājas mājās.

Nokia ir nolēmusi uzlabot cilvēku informētību saistībā ar telefonu pārstrādi. "Ja katrs no trīs miljardiem cilvēku, kuriem pieder mobilais telefons, atnestu kaut vai vienu telefonu atpakaļ, mēs spētu savākt 240 000 tonnas izejmateriālu un samazināt siltumnīcas efektu. Jāatzīmē, ka no vecajiem telefoniem ir iespējams pārstrādāt līdz pat 80%," uzsver Nokia pārstāvis Markus Terho.

Rīgas policijā jūlijā reģistrēti divi gadījumi, kad kāds līdz šim nenoskaidrots vīrietis uz ielas pierunā jaunas meitenes uzrādīt mobilos tālruņus un vēlāk tos nozog.

Viena no zādzībām notika vakar Rīgā, Sedas ielā pēc pulksten 17:00. Kāds vīrietis piegāja pie divām jaunām sievietēm un lūdza uzrādīt viņu mobilos tālruņus. Vīrietis paskaidrojis, ka tikko Mežciema rajonā kādai sievietei nozagts mobilais tālrunis un viņam nepieciešams pārbaudīt meiteņu tālruņus. Vīrietis abus mobilos tālruņus it kā paņēmis pārbaudīt, taču vēlāk jaunietes atklāja, ka svešinieks pazudis ar visiem tālruņiem.

Līdzīgs gadījums reģistrēts pirms divām nedēļām, kad tādā pašā veidā līdz šim nenoskaidrots vīrietis nozaga sievietei mobilo tālruni.

Cietušās sievietes aizdomīgo vīrieti raksturo kā aptuveni 30 gadus vecu, melnā sporta apģērbā, kājās sandales, bez matiem.

Laikā no 19. līdz 30. novembrim Latvijas Zaļais punkts un tā sadarbības partneri SIA Pērkons un Dēli un SIA TOPO CENTRS aicina Latvijas iedzīvotājus nodot nolietotus mobilos telefonus otrreizējai pārstrādei. Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto mobilo telefonu savākšanai no iedzīvotājiem.

Akcijas ietvaros 23 Latvijas pilsētās 45 mobilo telefonu tirdzniecības vietās būs izvietoti īpaši spainīši nolietoto mobilo telefonu un to aksesuāru savākšanai. Nododot pārstrādei neizjauktu mobilo telefonu un aizpildot speciālu anketu, iedzīvotāji piedalīsies izlozē. Akcijas beigās katrā no tirdzniecības vietām izlozēs dāvanu karti 50 Ls vērtībā, ar kuru sešu mēnešu laikā varēs iepirkties attiecīgajā veikalā.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Pērkons un Dēli valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ločmelis: „Ja netiks risināti jautājumi par nolietoto mobilo tālruņu nodošanas iespējām, mēs, mobilo tālruņu tirgotāji, zināmā mērā būsim līdzvainīgi dabas un apkārtējās vides vēl lielākā piesārņošanā. Un kur visērtāk būtu iedzīvotājiem savus nolietotos tālruņus nodot? Laikam jau to tirdzniecības vietās! Tāpēc aizvien vairāk mobilo tālruņu tirgotāju pievienojas kustībai, ko īsumā varētu raksturot - dzīvosim zaļi! Ja Tev ir nolietots mobilais tālrunis – sāc arī dzīvot zaļi un nodod to!”

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu «Visu cieņu vecajam telefonam!».

Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde apskatāma arī LMT klientu centrā Liepāja, kur tā papildināta ar slavenu liepājnieku telefoniem.

Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši jau 9972 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji – no tiem 506 tālruņus nodevuši liepājnieki.

Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. LMT noskaidrojis, ka mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 43% LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

Ministru Kabinets atbalstījis Iekšlietu ministrijas iniciatīvu, kas būtiski atvieglo policijas iespējas bez tiesas sankcijas noklausīties telefonsarunas.

Līdz ar ministru kabineta atbalstu, policija dažās minūtēs tagad varēs uzzināt, kurš, kad un ar ko runājis pa telefonu, kā arī to, kur atrodas subjekts.

Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan norādījuši, ka jaunās policijas tiesības tiks izmantotas tikai likumīgu mērķu operatīvai sasniegšanai.

Turklāt jaunajā kārtībā esot maz kā jauna. Līdzīga norma likumdošanā jau pastāvot - policija arī tagad var saņemt informāciju par cilvēka atrašanās vietu un sarunām bez tiesas sankcijas. Tomēr šī pati likuma norma ļauj operatoram šo sankciju pieprasīt. Jaunie likuma grozījumu priekšlikumi strikti sadalot, kādos gadījumos tiesas sankcija vajadzīga, kādos - nē.

“Tele2” vēl uz trim mēnešiem pagarinājis iespēju ukraiņu bēgļiem, kas ieradušies Latvijā, lietot mobilos sakarus bez maksas, lai sazinātos ar saviem tuviniekiem Ukrainā vai citviet Eiropā.

Līdz ar to patvēruma meklētāji no Ukrainas mobilos sakarus bez maksas kopumā varēs lietot pusgadu.

“24. februārī, Krievijai iebrūkot Ukrainā, mēs pieņēmām lēmumu piešķirt 10 000 īpašas SIM kartes tiem ukraiņiem, kas, bēgot no kara, ieradīsies pie mums Latvijā. Sākotnēji bija plānots, ka bezmaksas mobilos sakarus nodrošināsim trīs mēnešus, bet kara darbība Ukrainā diemžēl nebeidzas, tādēļ turpināsim savu iespēju robežās palīdzēt cilvēkiem, kas šobrīd nevar atgriezties savās mājās,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” dati liecina, ka zvanu ilgums uz Ukrainu ir pieaudzis aptuveni 50 reizes. Ja pirms kara sākuma kopējais zvanu ilgums no Latvijas uz Ukrainu bija aptuveni 1 000 minūtes jeb 16 stundas dienā, tad šobrīd zvanu ilgums ir 50 000 minūtes jeb 833 stundas dienā.

Iedzīvotāji gan privātām vajadzībām, gan darba nolūkos aktīvi veic zvanus uz ārvalstīm, liecina Tele2 dati.

Viens mobilo sakaru lietotājs, zvanot no Latvijas uz ārzemēm, norunā aptuveni 30 minūtes mēnesī jeb vienu minūti dienā. Aktīvāk uz ārvalstīm zvana biznesa klienti, norunājot divas reizes vairāk nekā mobilo sakaru lietotājs, kam ir privātais pieslēgums.

Arī ceļojot Latvijas iedzīvotāji norunātajām sarunu minūtēm vairs neseko līdzi tik rūpīgi kā agrāk. Atrodoties ārpus Latvijas jeb viesabonēšanā telefona saruna dienā ilgst vidēji 4,5 minūtes. Līdzīgi kā veicot starptautiskos zvanus no Latvijas, arī šeit ir novērojama atšķirība starp privātpersonām un biznesa pārstāvjiem - pēdējie mobilos zvanus ārvalstīs veica par 30% vairāk.

«Mūsdienas klientam ir svarīgi, lai viņš varētu sazināties ar ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Mobilo sakaru industrija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, kā arī ir ieviesti dažādi oficiālie regulējumi, kas devuši iespēju klientiem ārvalstīs mobilos sakarus lietot daudz izdevīgāk. Pēc mūsu tīkla datiem mēs redzam, ka zvani uz ārvalstīm vai viesabonešānā gadu no gada tiek veikti arvien vairāk. Nedaudz vairāk starptautiskie zvani un zvani ārvalstīs tiek veikti vasaras periodā, kad cilvēki dodas baudīt brīvdienas uz ārzemēm,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pārdoto mobilo telefonu daudzums palielinājies par 8%, neskatoties uz to, ka kopējais mobilo telefonu tirgus Latvijā stagnē, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati. Uzņēmuma dati arī rāda, ka par 12% pieaudzis to klientu skaits, kas iegādājas dārgākus mobilos tālruņus.

Populārāko telefonu vidū būtiskas pārmaiņas nav novērojamas, joprojām līderu trijniekā ir "Samsung", "Huawei" un "iPhone", taču šogad savas pozīcijas ir stiprinājuši arī "Nokia" un "Xiaomi", kas gūst arvien lielāku popularitāti.

"Mēs varam novērot, ka palielinās telefonu dzīves cikls – šobrīd tie jau ir divi gadi. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju, tajā pašā laikā nedaudz ir palielinājies to klientu skaits, kas iekārtas pērk uzreiz par pilnu summu," saka "Tele2" mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

"Kopējo tirgus attīstību ietekmē inovāciju trūkums mobilo telefonu jomā, jo, lai arī tirgū parādās jauni modeļi, klienti ir kļuvuši prasīgāki un viņus pārsteigt ir arvien grūtāk. Tas atspoguļojas arī kopējā Latvijas mobilo telefonu tirgus kritumā par 10%. Skatoties uz nākamo gadu, lielākais un aktuālākais jautājums telekomunikāciju nozarē ir, kas notiks ar "Huawei" pozīcijām tirgū," viņa piebilst.

Mobilos sakarus slāpējoša iekārta, ar kuras palīdzību bija plānots ierobežot cietumos neatļautos, bet tik ļoti populāros mobilos sakarus, ir izgāzusies, jo iekārta ir paredzēta darbībai tuksnesī, nevis apdzīvotā vietā.

Kā Db pastāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, beļģu kompānijas Innovative System Developers Group N.V. piedāvātā ierīce netiek izmantota tuvākajās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā bija plānots uzstādīt 12 šādas iekārtas. Šādus signālu slāpētājus izmanto armijas bāzēs, kas izvietotas tuksnesī. "Tur neviens signāls neies cauri, ja uzgriezīs pilnā jaudā," tā V. Puķīte.

Var secināt, ka šādi signālu slāpētāji tiešām nav piemēroti izmantošanai pilsētvidē, jo, to darbinot pilnā jaudā, mobilos tālruņus nevarētu lietot arī tuvāko rajonu iedzīvotāji. SIA Latvijas Mobilais telefons preses sekretāre Elīna Lidere apstiprināja, ka savulaik mobilo sakaru operatora klientiem, kas uzturējušies cietumu tuvumā, bijuši slikti vai pat vispār liegti mobilie sakari. "Mobilo tālruņu signāla slāpēšana cietumos savulaik sagādājusi problēmas LMT klientiem, kas dzīvojuši netālu no šīm ieslodzījuma vietām. LMT saņēma vairākas sūdzības par sakaru traucējumiem, jo signāla slāpētājs iedarbojās arī ārpus cietuma sienām," viņa pavēstīja.

Mobilo sakaru kompānija BITE nākotnē centīsies ieviest jaunus standartus savā darbībā Latvijā, to skaitā Latvijā vēl nepārstāvētu ražotāju mobilos telefonus un citās valstīs pieprasītus tarifa veidus, kādi pašlaik Latvijā vēl nav pieejami, Db.lv pastāstīja BITE jaunias ģenerāldirektors Freds Renčaks.

Kompānija BITE nākotnē plāno pārstāvēt Latvijā vēl nepārstāvētus mobilos telefonus. Par iPhone gan F. Renčaks izteicās samērā šaubīgi, jo jau lielajām sakaru kompānijām esot grūti iegūt līgumu ar Apple, nemaz nerunājot par mazāka mēroga kompānijām, saka F. Renčaks.

Taču neskatoties uz to, BITE tuvākajā laikā sola savā tālruņu saimē pieņemt citu kompāniju mobilos telefonus, piemēram, Blackberry un citus.

Kompānija arī sola nākotnē uzlabot 3G datu pārraides ātrumu, kas pašlaik ir 3,2 megabiti sekundē (Mb/s). Šogad plānots šo ātrumu palielināt līdz 7,2 Mb/s, savukārt vēlāk līdz 14,4 Mb/s.

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Eiropas Komisija veic priekšdarbus, lai visā Eiropā varētu atļaut izmantot mobilo tālruni lidojumu laikā, liecina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sniegtā informācija medijiem.

Eiropas Komisija šodien ieviesusi noteikumus, kā saskaņot nosacījumus Viseiropas mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai lidojumu laikā. Tagad darījumu ļaudis un patērētāji lidojumos pa visu Eiropu varēs izmantot mobilos tālruņus: saņemt zvanus, zvanīt paši, kā arī saņemt un rakstīt īsziņas. Tas nozīmē, ka ar tiem 90 % Eiropas aviopasažieru, kuriem, iekāpjot lidmašīnā, ir mobilais tālrunis, varēs sazināties arī lidojuma laikā.

"Lai sniegtu tādus Viseiropas telekomunikāciju pakalpojumus kā mobilie telefonsakari lidojumā, ir vajadzīga vienota regulatīvā struktūra, kas tos nodrošinātu visā Eiropā. Tāpēc šodien Eiropas Komisija ir attiecīgi rīkojusies. Šāda jauna pakalpojuma ieviešanai bija jāpieņem viens regulatīvs lēmums attiecībā uz visu Eiropas gaisa telpu," teica ES komisāre telekomunikāciju jautājumos Vivjena Redinga. "Mēs tagad ceram, ka operatori, nosakot savu piedāvāto pakalpojumu cenas, rīkosies pārskatāmi un novatoriski. Iespēja izmantot mobilo sakaru pakalpojumus ir ļoti saistošs jauns pakalpojums jo īpaši darījumu klases ceļotājiem, kuriem nepieciešamas saziņas iespējas, lai kur tie būtu un lai kur tie dotos. Tomēr, ja telefona rēķins, kuru patērētājs pēc tam saņems, būs šokējoši liels, šis pakalpojums neattīstīsies. Es arī aicinu aviokompānijas un operatorus nodrošināt lidmašīnā tādus apstākļus, lai tie pasažieri, kas vēlēsies izmantot sakaru pakalpojumus lidojuma laikā, netraucētu pārejos pasažierus."

Ziemeļkorejas iedzīvotāji, kuri 100 dienu ilgā sēru perioda laikā, kas valstī noteikts pēc Kima Čenira nāves, izmantos mobilos telefonus tiks uzskatīti par «kara noziedzniekiem» un attiecīgi sodīti, brīdinājusi valdošā Strādnieku partija.

Britu laikraksts The Daily Telegraph norāda, ka nav zināms, kas tiks uzskatīts par mobilo telefonu izmantošanu – zvanīšana, īsziņu sūtīšana vai citas darbības. Aizlieguma pārkāpēji tiks pasludināti par kara noziedniekiem un tiem tiks piespriests «attiecīgs sods», vēsta laikraksts.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas noslēgtību, valstī eksistē mobilo tālruņu tirgus. Ziemeļkorejā ir aizliegs internets (pieejams tikai valdības izveidots intranets Kwangmyong, kurā tiek izvietots stingri uzraudzīts saturs), tāpēc tālruņi kalpo par nozīmīgāko komunikācijas veidu.

No Ziemeļkorejas 24,5 miljoniem iedzīvotāju, 1,1 miljonam cilvēku (mazāk nekā pieci procenti) ir pieejamas fiskētas tālruņu līnijas, savukārt mobilos telefonus izmanto aptuveni 700 tūkstoši.