Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Sākot no 1. jūlija, domēna vārdu reģistrācija Latvijas līmeņa domēnā «.lv» notiks pēc jauniem līguma noteikumiem, Db norādīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd spēkā esošos stingros noteikumus, kas aizliedz reģistrēt domēna vārdu, uz kuru kādam citam ir pirmtiesības, aizstās kārtība, kas pieļauj gandrīz jebkura domēna vārda reģistrāciju.

Šobrīd domēna vārda reģistrācija tiek atteikta, ja uz pieteikto domēna vārdu ir tiesības citai personai. Piemēram, nedrīkst piešķirt Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu nosaukumu, jo preču zīmju īpašniekiem ir pirmtiesības kļūt par atbilstoša nosaukuma domēna vārdu lietotājiem. Tāpat netiek reģistrēti personu vārdi, kā arī pastāv noteikti ierobežojumi ģeogrāfisku vietu vai objektu nosaukumiem. Reģistrāciju atsaka arī tad, ja domēna vārds ir nepieklājīgs vai aizskarošs.

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Partjas Skaistā Nākotne dibinātāji mūziķis Gustavo jeb Gustavs Butelis, reklāmists Aivars Čivželis jeb Čižiks un Viesturs Dūle iecerējuši mainīt savus vārdus. Tieslietu ministrija skaidro, ka katrs vārda vai uzvārda maiņas gadījums jāvērtē individuāli, ņemot vērā gan maiņas iemeslu, gan latviešu valodas pareizrakstības noteikumus.

(Papildināta no 7. rindkopas)

Izdevumam Sestdiena V. Dūle pastāstīja, ka partijas dibinātāji definē sev, ka neākstās, bet sāk jaunu dzīvi, tāpēc noliek iepriekšējo slavas mantojumu. «Līdzīgi kā jaunstrāvnieki, kas bija pilnīgi avangardiski, vai Rainis; viņi mainīja savus vārdus, mēs vienkārši ņemam jaunus vārdus, ko ierakstām arī pasē,» sarunā ar izdevumu sacīja V. Dūle.

Viestura Dūles vārds turpmāk būšot Zuarguss, Gustavo – Arstarulsmirus, bet Čižika – Jurgstulaistus. Partijas veidotāji mainīšot arī uzvārdus, taču, lai būtu vienkāršak, publiskajā telpā nolēmuši paziņot tikai vārdus, raksta Sestdiena.

Ja raugās no augstākā līmeņa domēnu puses, dažas valstis ir laimīgākas nekā citas, raksta BBC.

Kā piemēru medijs min Klusā okeāna Tuvalu salas, kurām ir raidorganizācijām pievilcīgs .tv domēns, kā arī Tongu, kuras .to domēns ir sekmējis tādu interneta vietņu kā go.to (doties uz) un how.to (kā) izveidi. Taču, iespējams, visvairāk šajā vārdu spēlē ir paveicies Melnkalnei. Pēc tam, kad tā 2006.gadā atdalījās no Serbijas, Melnkalne ieguva domēnu .me - ideālu domēnu sociālo mediju paaudzei.

«Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka .me būs sava daļa tirgū,» stāstījis .me reģistra Melnkalnē izpilddirektors Predrags Lesiks (Predrag Lesic). BBC piebilst: «Šī daļa tagad ir milzīga.»

Kopš «palaišanas dzīvē» 2008.gadā reģistrēti vairāk nekā 320 tūkstoši domēna vārdu, padarot to par jebkad visātrāk pārdoto debitējušo augstākā līmeņa domēnu. Tas ir īss, personisks un populārs, sekmējot tādu domēna vārdu kā youand.me (tu un es) un whatabout.me (dziesmas nosaukums) izveidi. To bijis viegli izmantot uz darbību aicinošu domēna vārdu veidošanai, piemēram, notify.me (paziņo man).

Patlaban visaktīvāk savām vecumdienām krāj Jāņi starp vīriešu vārdiem un Ineses starp sieviešu vārdiem, liecina Swedbank apkopotā informācija par 3.līmeņa pensiju plānu klientu vārdiem.

Swedbank pensiju 3. līmeņa plānos uzkrāj 1 477 Jāņi un 867 Ineses. Šo vārdu īpašnieki ir arī līderpozīcijās pēc vidējā uzkrātā kapitāla starp vārdu grupām. Pēc aktivitātes un uzkrātajām summām vārdu grupās starp vīriešiem otrajā vietā ir Aleksandri, bet trešajā – Andri. Savukārt sieviešu vārdu grupās 2.vietā ir Tatjanas, bet trešajā – Daces.

Bankas statistika arī liecina, ka patlaban sievietes ir aktīvākas krājējas vecumdienām – 57% klientu ir sievietes un 43% - vīrieši.

«Ja paskatās vārdu griezumā, visaktīvākie krājēji ir Jāņi un Ineses. Tam nav kāda zinātniska skaidrojuma, bet, kā atklāj šo vārdu populārs skaidrojums internetā, Jāņiem ir gan intuīcija, gan izpalīdzēt spēja, gan praktiskuma gars, gan fantāzija. Savukārt Inese ir krietna saimniece, kas prot minimāliem līdzekļiem panākt efektu un prot izveidot pamatu zem kājām,» datus komentē Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.

Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.

Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Valstī kopumā reģistrēti 903 uzņēmumi, kuru nosaukumā ir iekļauts vārds «Latvija». Vēl populārāks ir starptautiskais nosaukums «Latvia», kas ievīts 1 245 uzņēmumu nosaukumos. Uzņēmumiem ar patriotiskajiem nosaukumiem pārsvarā ir lielāks apgrozījums nekā vidēji valstī, liecina Lursoft statistikas dati.

2012. gadā vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu, kura firmā iekļauts Latvijas vārds, bijis 59,482 tūkst. Ls, kamēr vidēji valstī tas bija četras reizes mazāks. Tiesa gan, ka pēdējos gados apgrozījuma starpībai ir bijusi tendence sarukt, jo, piemēram, 2010. gadā uzņēmumu ar Latvijas vārdu nosaukumā vidējais apgrozījums bijis teju piecas reizes augstāks nekā vidēji valstī.

Atšķirības starp abām uzņēmumu grupām redzamas ne tikai vidējā apgrozījuma rādītājā, bet arī peļņā un zaudējumos. 2010. gadā vidējie zaudējumi uz vienu uzņēmumu valstī bija 73 lati, bet uzņēmumiem, kas nes Latvijas vārdu, tie bijuši vien vidēji astoņu latu apmērā. Pērn šī atšķirība starp abām grupām izlīdzinājusies, jo gan vieni, gan otri gadu noslēguši ar neitrālu rezultātu – nulle latiem.

Sākot no 1.jūlija, domēna vārdu reģistrācija Latvijas augstākā līmeņa domēnā .lv notiek saskaņā ar jauniem līguma noteikumiem, kuri pieļauj gandrīz jebkura domēna vārda reģistrāciju, Db norādīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Viņš atgādināja, ka līdz šim spēkā esošie stingrie noteikumi aizliedza reģistrēt domēna vārdu, uz kuru kādam citam ir pirmtiesības.

Nākamais solis, ko plāno spert NIC domēna vārdu reģistrācijas sistēmas pilnveidošanā, ir reģistratūru modeļa ieviešana. Jau septembrī NIC plāno aicināt potenciālos interesentus uz tikšanos, lai prezentētu un apspriestu reģistratūru darbības principus.

Iepriekš domēna vārda reģistrācija tika atteikta, ja uz pieteikto vārdu bija tiesības citai personai. Piemēram, nedrīkstēja piešķirt Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu nosaukumus, jo preču zīmju īpašniekiem bija pirmtiesības kļūt par attiecīgā nosaukuma domēna vārdu lietotājiem. Tāpat netika reģistrēti personu vārdi, kā arī pastāvēja noteikti ierobežojumi ģeogrāfisku vietu vai objektu nosaukumiem. Reģistrāciju atteica arī tad, ja domēna vārds ir nepieklājīgs vai aizskarošs.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Uzvārda mainīšana Latvijā ir ierasta, piemēram, pēc precībām, sievai pārejot vīra uzvārdā vai arī atgūstot meitas uzvārdu, šķirot laulību. Ar vārdu gan ir citādi, tomēr gadā sastopami arī līdz pat 200 vārda maiņas gadījumu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nereti, kad bērnam tiek piešķirts ļoti neparasts vārds, vēlāk viņš šo vārdu maina, jo ikdienā tā lietošana ir apgrūtinoša vai arī apkārtējie šo vārdu kropļo, tādējādi vārda īpašniekam radot nepatīkamus brīžus, laikrakstam stāstījusi Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma- Laimere. Vārds, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, arī ir visbiežāk minētais iemesls vārda maiņas iesniegumos.

Vēl joprojām diezgan populāri esot arī starptautiski lietojamie vārdi: «Tos personas vēlas mainīt tāpēc, ka, piemēram, uzturas ārvalstīs (visbiežāk strādā vai mācās) un vēlas iegūt samērā viegli attiecīgajā valstī sadzīvē lietojamu vārdu (bez mīkstinājuma un garumzīmēm), piemēram, Elena, Vanesa, Emanuela, Linda, Belinda, Kristiana, Aleksandra, Angela,» skaidrojusi Dzimtsarakstu departamenta direktore.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Tiesāšanās strīda ābols ir Lattelecom piedāvātā domēna reģistrācijas maksa, kas ir divas reizes mazāka nekā līdzšinēji NIC piedāvātie septiņi lati.

Tā noskaidroja DB. Vasarā ar Satiksmes ministrijas (SM) lēmumu par domēna «.lv» reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētāju konkursa kārtībā tika atzīts Lattelecom. Savukārt pašreizējais domēna «.lv» reģistra turētājs Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts saistībā ar šo lēmumu ir vērsies administratīvajā tiesā.

«Lattelecom piedāvātā cena ir 3,10 Ls, neskaitot PVN. Diemžēl mūsu rīcībā nav pilnas informācijas par Lattelecom piedāvājumu - tā ir komercinformācija un mums sniegta netiek,» DB norādīja LU Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) vadītāja Katrīna Sataki. Cenu ietekmē vairāki faktori un viens no būtiskākajiem ir reģistrēto domēna vārdu skaits, proti, jo vairāk domēna vārdu, jo lētāku var noteikt cenu.

No šā gada 1.septembra ".lv" domēna reģistra uzturētājs NIC paaugstinās maksu par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

"Ņemot vērā resursu cenu un normatīvo aktu prasību sloga pieaugumu, lai arī turpmāk NIC spētu attīstīt un nodrošināt drošu un nepārtrauktu ".lv" domēna darbību atbilstoši starptautiski pieņemtajiem tehniskajiem standartiem, esam pieņēmuši lēmumu paaugstināt maksu par ".lv" domēna vārda lietošanas tiesībām līdz 12EUR (+PVN) gadā.", norāda ".lv" reģistra NIC vadītāja Katrīna Sataki.

Šī ir pirmā reize ".lv" domēna 30 gadu pastāvēšanas laikā, kad tiek paaugstināta tā cena.

Maksa par ".lv" domēna vārda reģistrēšanu un lietošanu tika ieviesta 1997.gada 1.aprīlī. Pirmos četrus ".lv" domēna pastāvēšanas gadus domēna vārdu reģistrācijas, uzturēšanas, infrastruktūras izbūves u.c. izdevumus sedza reģistra uzturētājs. Interneta pielietojumam vēršoties plašumā un piesaistot arvien vairāk ne tikai godprātību lietotāju, bet arī kiberuzbrucēju, radās nepieciešamība arvien vairāk resursu ieguldīt ".lv" domēna drošības un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, infrastruktūras attīstībā, ".lv" domēna vārdu lietošanas noteikumu izstrādē, strīdu un sūdzību izskatīšanā u.c. Bez papildu finansiālu līdzekļu piesaistes to visu paveikt bija neiespējami, tādēļ, sekojot pieredzei citās pasaules valstīs, tai skaitā, jau tajā laikā populārā domēna ".com" piemēram, tika ieviesta maksa arī par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Tirgojot grāmatas ASV četras vasaras un klauvējot pie vairāk nekā 10 000 durvju, esmu atklājis: tā kā pirmais iespaids ir pirmais solis pārdošanas ciklā, tas arī ir vissvarīgākais. Ja es netieku tālāk pār ārdurvīm, tad iepazīstināt ar pārdodamo produktu vairs nebūtu jēgas.

Taču tas attiecas ne tikai uz pārdošanas jomu. Spēja radīt labu pirmo iespaidu palīdzēs tev ikdienas dzīvē – vienalga, vai tā būtu darba intervija, lietišķā tikšanās vai randiņš. Pirmā iespaida radīšanas pamati palīdzes tev visdažādākajās dzīves situācijās.

Pirmais iespaids veidojas jau pirmo 7 sekunžu laikā, un, lai to pēc tam mainītu, būs nepieciešamas vairākas tikšanās. Tas, ko tieši mēs pasakām pirmajā tikšanās reizē, veido tikai 7% no pirmā iespaida, bet vissvarīgākie faktori ir ķermeņa valoda un tonis – attiecīgi 55% un 38%. Lūk, vairāki triki, kā atstāt labu pirmo iespaidu.

1. Esi pārliecināts par sevi

Pārliecības par sevi radīšana sākas vēl pirms tikšanās. Tas, kā tu jūties, ir cieši saistīts ar to, kā tu sevi pasniedz. Ja vēlies būt pārliecināts par sevi, rīkojies pārliecinoši! Nesēdi un nesērfo savā Facebook lapā, gaidot rindā uz darba interviju, bet labāk stāvi, iespiedis rokas sānos, vai vismaz tādā pozīcijā, kad tu aizņem pēc iespējas vairāk vietas. Tavai klātbūtnei jābūt redzamai.

Viesturs Dūle un Gustavs Butelis, pazīstams arī kā Gustavo, reģistrējuši nodibinājumu, kura mērķis būs Latvijas un citu valstu iedzīvotāju izglītības un intelektuāli – altruistiskās attīstības veicināšana, liecina Lursoft dati.

Tāpat nodibinājuma «Starptautiskais Intelektuāli - Altruistiskās Attīstības Informācijas Centrs «Ayfaar»» dibinātāju vidū ir arī Ingūna Ģēģere, Māris Pelēķis, Sanda Krasta, Maira Dzene un Viktorija Bērziņa.

Nodibinājuma juridiskā adrese ir Stokholmas iela 12-4, Rīga, un tas reģistrēts 12. novembrī.

Jau rakstīts, ka V. Dūle pērn nāca klajā ar paziņojumu, ka vecāku doto vārdu viņš nomainīs pret vārdu Zuarguss Klororus-Zarmass. Savukārt G. Butelis turpmāk vēlas saukties par Arstarulsmirusu Arsujumfusu – Tarusu. Līdzīgas vārda izmaiņas piedzīvoja arī režisords Aivars Čivzelis, mainot vārdu uz citu – Jurgstulajstus Lajurgus-Urgurus.

Latvijas domēnu vārdu reģistra turētājs NIC izveidojis jaunu klientu apkalpošanas tiešsaistes sistēmu ar nosaukumu NIC24, lai atvieglotu un paātrinātu domēnu vārdu reģistrācijas un pārvaldīšanas procesus.

Izmantojot NIC interneta mājas lapas nic.lv vai nic24.lv, turpmāk varēs ne tikai ātri un viegli piereģistrēt jaunus domēna vārdus, bet veikt arī citas darbības, kas saistītas ar to administrēšanu, pavēstīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Līdz šim izmaiņas DNS serveros un personas datu apstrādē tika veiktas tikai uz rakstisku vai uz e-pastu sūtītu iesniegumu pamata. Turpretī jaunā sistēma ļaus lietotājam pašam jebkurā diennakts laikā kontrolēt savu domēnu vārdu stāvokli, veikt nepieciešamās izmaiņas tehniskajā vai kontaktinformācijā, kā arī iesniegt jaunus pieteikumus. Arī rēķinus par domēnu vārdu lietošanas apmaksu klienti turpmāk varēs aplūkot elektroniski.

SIA "Exceed" izstrādājis mācīšanās platformas "TextAid" versiju latviešu valodā, kas pamatā domāta bērniem, skolēniem, kā arī studentiem un citiem cilvēkiem ar mācību traucējumiem.

"TextAid" versija latviešu valodā ir izstrādāta sadarbībā ar "ReadSpeaker". Citās Eiropas valodās šis mācību palīglīdzeklis ir jau vairākus gadus, piemēram, Beneluksa valstīs to lietojot vairāk nekā 20 tūkstoši skolēnu un trīs tūkstoši skolotāju. "Ņemot vērā, ka piedāvājam gatavu produktu, kas sevi ir pierādījis Eiropā, mūsu skatījumā nākotnē to varētu piedāvāt ikvienam," teic Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

Šobrīd uzņēmums uzrunā gan specializētās skolas, gan vispārējās izglītības iestādes, jo teju katrā klasē ir bērni, kam šāds palīglīdzeklis būtu noderīgs. Risinājumu "Exceed" ir prezentējis vairākās skolās un atsauksmes no skolotājiem un logopēdiem esot labas. Viņš norāda, ka platformu varot viegli integrēt dažādās mācību platformās, ko apliecina starptautiskā pieredze, tādējādi "TextAid" nebūtu vēl viena atsevišķi izmantojama vietne.

Latvijā ir ieviests domēna vārdu paplašinājums «.mobi», kas ir izveidots mobilā satura popularizēšanai un nodrošināšanai. Tādējādi visi «.lv» domēna vārdu lietotāji varēs saviem domēna vārdiem aktivizēt atbilstošus domēna vārdus ar paplašinājumu «.lv.mobi» bez maksas, DB informē LU Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

«Protams, nav nozīmes tam, kādu domēna vārdu izmantot, lai piedāvātu mobilo tālruņu lietotājiem draudzīgu saturu. Arī risinājums, piemēram, www vietā ierakstot m, ir lietotājiem ērts. Bet mēs vēlējāmies piedāvāt iespēju izmantot «lv.mobi», lai pievērstu uzņēmumu, iestāžu un mājas lapu uzturētāju uzmanību neapstrīdamam faktam – internets piedzīvo jaunu attīstības lēcienu un to nedrīkst ignorēt,» uzsver NIC vadītāja Katrīna Sataki.

DB jau rakstīja, ka Latvijā tuvākajā laikā ir plānots ieviest jaunu domēna vārdu paplašinājumu «.mobi».

«NIC iecere - visām mobilajām lapām ieviest vienotu domēna vārda sistēmu - ir apsveicama. No vienas puses, tas atvieglos mobilo telefonu lietotāju ikdienu, no otras puses - uzņēmumu un iestāžu komunikāciju ar klientiem. Klientiem nebūs jālauza galva, kāda varētu būt lapas mobilā versija, savukārt uzņēmumi varēs vieglāk komunikācijā ar klientu izmantot vēl vienu kanālu - mobilo telefonu,» DB norādīja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Mēs esam pieraduši domāt, ka mūsu valstī nav inovāciju, kas varētu pārsteigt pasauli. Bet šādas inovācijas tomēr ir! Par piemēru var kalpot multimediju pašmācības komplekss “Quick Teacher”, kas, pirms vairākiem gadiem radīts Latvijas tirgum, nu jau veiksmīgi tiek tirgots visā pasaulē. Līdz 2008. gada beigām pasaulē bija pārdots vairāk nekā 20 000 programmu. Kur slēpjas šo programmu veiksmes atslēga? Par šiem jautājumiem izvaicājām kompānijas vadītāju Aleksandru Obuleviču.

Kurš, Jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kas pieaugušiem cilvēkiem liedz efektīvi apgūt svešvalodas? Kāpēc mēs nemācāmies, kaut arī to vēlamies?

No psiholoģijas viedokļa, viss ir ļoti vienkārši. Vairumam pieaugušo nav skaidra priekšstata par to, ko tieši viņiem nozīmē “iemācīties svešvalodu”. Ko tieši jūs saprotat ar šo jēdzienu – vai grasāties dzīvot citā valstī un valoda jums nepieciešama saziņai vietējā sabiedrībā vai arī jūs vienkārši reizi gadā aizbraucat uz kādu kūrortu, vai lasīsiet oriģināldarbus svešvalodā vai arī jums pietiek ar saraksti pa e-pastu, vai varbūt jūs vēlaties izteikt savas domas un saprast, ko saka sarunbiedrs? No uzdevuma, ko sev izvirzīsiet, būs atkarīgs tas, vai sasniegsiet iecerēto mācību mērķi.