Google un Facebook būtu vajadzējis iegādāties mikroblogošanas vietni Twitter, bet nu šīs kompānijas var kost pirkstos, jo Twitter kļuvis par straujāk augošo sociālo platformu, raksta forbes.com.

Turklāt Twitter nav apsteidzis citus sociālos tīklus par mata tiesu, bet gan atrodas pārliecinošā vadībā, liecina GlobalWebIndex (GWI) ziņojums. Pašlaik 21% pasaules interneta lietotāju vismaz reizi mēnesī izmanto Twitter.

Novērots, ka laikā no 2012. gada otrā ceturkšņa līdz 2012. gada ceturtajam ceturksnim aktīvu Twitter lietotāju skaits audzis par 40% jeb līdz 288 miljoniem aktīvu lietotāju, kas izmantojuši Twitter pēdējā mēneša laikā. Tādējādi kopš 2009. gada jūlija Twitter lietotāju skaits audzis par 714%.

Visstraujāk Twitter lietotāju skaits audzis Honkongā (par teju 100%), ASV (94%), Krievijā (62%), Ķīnā, Itālijā un Dienvidkorejā.

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

Baltijas valstīs lielāko banku klientu vairums izmanto internetbanku, kas savukārt arvien vairāk sāk aizvietot filiāļu funkcijas.

Lielākā daļa Hansabankas, SEB Bankas un arī Parex bankas klientu izmanto internetbankas, kur arī veic lielāko daļu norēķinu. Baltijas valstu skatījumā lielākais lietotāju skaits ir Igaunijā un Latvijā. Nenoliedzami, ka bankas, ņemot vērā vispārēju internetizāciju, varētu izmantot internetbanku kā virtuālo filiāli un palielināt tajā esošo informācijas apjomu par bankas pakalpojumiem, pieļauj SEB Bankas speciālisti.

"Ir bankas Baltijā, kas šādu praksi ir ieviesušas," tā SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. Db jau vēstīja, ka jaunas izmaiņas nupat piedzīvojusi Hansabankas internetbanka hanza.net - pilnveidots dizains un lietojamība, tā veidota kā personīgais finanšu konsultants. Banka uzsver, ka jaunajā hanza.net lietotājiem esot pārskatāmāka sava personīgā informācija un izvēles, kā arī pilnveidota precīzi piemērotu piedāvājumu un informācijas proaktīva saņemšana. Izmaiņas, kas nebija saistītas ar jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, sāktas pērn oktobrī, pie tām Hansabankā strādājuši 50 cilvēki. Igaunijā internetbanka jau mainījusies, bet Lietuvā tas notiks tuvākajā laikā.

#Šobrīd kompānijai ir 350 tūkstoši aktīvo lietotāju dienā un 800 tūkstoši aktīvo lietotāju mēnesī.

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut paziņojis par ienākumu un izdevumu balansa sasniegšanu

To kompānija sasniegusi pērn decembrī, kas noticis pēc 2,5 gadu darbības. Revolut apgalvo, ka līdzīgiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tādu rezultātu sasniegšanai parasti nepieciešami aptuveni pieci gadi.

«Lai arī priecājamies, ka mūsu uzņēmējdarbības modelis darbojas, peļņa šobrīd nav mūsu prioritāte. Pašlaik kompānijas svarīgākais uzdevums ir izplatīšanās pēc iespējas vairāk pasaules valstīs, kuru starpā tuvākajos plānos ir ASV, Singapūra un Austrālija,» saka Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs.

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Viedtālruņus lieto jau 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaugot šo mobilo ierīču lietotāju skaitam, mainās arī iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi, noskaidrots aģentūras TNS pētījumā TNS Latvia Digital.

Jau šobrīd to interneta lietotāju vidū, kuru īpašumā ir viedtālrunis, vispopulārākā ierīce interneta izmantošanai ir viedtālrunis (81% gadījumu) savukārt, «parasto» mobilo telefonu lietotāju vidū joprojām vispopulārākais interneta piekļuves veids ir, izmantojot galda datoru (74% gadījumu), norāda TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2012. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1 212 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Pieaudzis ir arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars - ja 2011. gada pavasarī pēdējo septiņu dienu laikā internetu bija izmantojuši 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada pavasarī tie jau ir 67%.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Sociālajā tīkla Facebook lietotāju skaits, kas mediju apmeklē vismaz reizi mēnesī, ir sasniedzis vienu miljardu, citējot kompānijas vadītāja Marka Cukerberga pausto, vēsta BBC.

Kopumā Facebook lietotāji ir 1,13 triljonus reižu nospieduši «like», ielādējuši 219 miljardus fotogrāfiju, kā arī atzīmējuši 17 miljardus atrašanās vietu.

Lietotāju skaits, kas apmeklē Facebook, izmantojot mobilo tālruni, kopš šā gada jūnija pieaudzis par 48 miljoniem, sasniedzot 600 miljonus.

Facebook tika dibināts 2004. gadā, un patlaban raugās uz attīstības tirgiem, kuru iedzīvotājus vēlas piesaistīt sociālajam tīklam.

Facebook izaugsme ir nepieciešama, ja kompānija vēlas saglabāt kompānijas vērtību. Kopš Facebook pirmā publiskā piedāvājuma, kad uzņēmuma vienas akcijas cena bija 38 ASV dolāri, ir sarukusi līdz aptuveni 22 ASV dolāriem. Investori cer, ka kompānija atradīs jaunus veidus, kā palielināt savu lietotāju skaitu.

Sociālais tīkls Facebook samaksājis 20 tūkstošus ASV dolāru britu pētniekam Džekam Vaitonam (Jack Whitton), kurš laimīgā kārtā apsteidza kibernoziedzniekus un pirmais atklāja Facebook nepilnību, kas ļautu hakeriem piekļūt sociālā medija lietotāju profiliem, vēsta BBC.

Nepilnība bija sociālā medija piedāvātajā iespējā, kas ļauj Facebook lietotājiem savienot savus mobilos tālruņus ar viņu Facebook lietotāju kontiem. Iespēja ļauj lietotājiem piekļūt saviem Facebook profiliem nevis izmantojot e-pasta adresi, bet viedtālruni, savukārt profila atjauninājumus iespējams veikt, nosūtot teksta ziņojumu. Lai aktivizētu šo iespēju, lietotājam jānosūta teksta ziņojumu uz Facebook. Sociālā tīkla sistēma, savukārt, lietotājam uz tālruni nosūta aktivizācijas kodu, kurš savieno lietotāja Facebook profilu ar viņa viedierīci.

Pašlaik Facebook šo nepilnību ir salabojusi, taču, kā norāda drošības analītiķis Grehams Klūlijs (Graham Cluely), šī nepilnība varēja atstāt ievērojamu negatīvu efektu uz sociālā medija lietotājiem. Riskam, ka visai viegli varētu tikt uzlauzti viņu Facebook konti, bija pakļauti simtiem miljonu lietotāju, norāda G. Klūlijs.

Rīgā autovadītāju iecienītās aplikācijas Waze lietotāju skaits ir pasaulē otrais lielākais pēc Parīzes, aģentūra LETA apliecināja Waze līdzdibinātājs Uri Levina.

Pēc viņa teiktā, aplikācija Latvijā lejuplādēta pusmiljonu reižu.

Sākotnēji Waze esot labi veicies tikai Izraēlā, un kompānija 2010.gadā teju gadu esot stagnējusi ar ļoti nelielu lietotāju skaita pieaugumu, bet pēcāk, sasniedzot kritisko masu, lietotāju skaits esot sācis augt atsevišķās Eiropas pilsētās, arī Rīgā. Lietotāju skaita pieaugumu globāli Levins skaidro ar uzlabotu algoritmu, kas ļāva ātrāk izveidot lietojamas ceļu kartes.

Uz jautājumu, kāpēc Rīgā Waze ir veicies tik labi, Levinam uzreiz skaidras atbildes nebija, jo viņa kompānija parasti nekādu tirgus izpēti un mārketinga aktivitātes jaunajos tirgos neveic. Viņš pieļāva, ka par labu Waze izplatībai varēja nospēlēt tas, ka Rīga ir salīdzinoši neliela pilsēta un daudzi par aplikāciju uzzinājuši mutvārdu ceļā. Līdzīgu efektu viņš esot pieredzējis arī citās ziemeļu valstīs.

Interneta giganta Google e-pasta pakalpojuma Gmail aktīvo lietotāju skaits sasniedzis 425 miljonus, informē kompānija. Tas nozīmē, ka Gmail apsteidzis Microsoft Hotmail un kļuvis par pasaulē lielāko e-pasta pakalpojumu.

Vēl šā gada janvārī Gmail izmantojuši 350 miljoni lietotāju, bet piecu mēnešu laikā to skaits pieaudzis par 75 miljoniem.

Google arī norāda, ka pašlaik Gmail izmantojot 45 ASV valsts iestādes, bet kompānijas produkti tiek aktīvi lietoti 65 no 100 lielākajām universitātēm, kā arī tos izmanto pieci miljoni dažādu kompāniju.

Tomēr Google e-pasta pakalpojumam esot mazāk unikālo lietotāju un šajā aspektā Gmail atpaliekot no Hotmail un Yahoo e-pasta, aprēķinājusi interneta analītiķu kompānija comScore.

Savukārt aptuveni pirms gada dienas gaismu ieraudzījušajam Google sociālajam tīklam Google+ esot 250 miljoni lietotāju, un lielākā daļa no tiem Google+ piekļūst izmantojot mobilās ierīces, kā, piemēram, planšetdatorus un viedtālruņus. Vairāk nekā puse no Google+ lietotājiem (150 miljoni) esot aktīvi. Savukārt vidējais Google+ lietotājs sociālajā tīklā pavada 12 minūtes, norāda kompānija.

Iespēja sasniegt plašāku cilvēku loku, vienkārša lietošana un mazāk gar acīm ņirbošu reklāmu - galvenie iemesli, kādēļ pēdējā pusgada laikā divkāršojies to Latvijas interneta lietotāju skaits, kuri uzgriezuši muguru neapšaubāmajam pašmāju socializācijas portālu flagmanim draugiem.lv un pievērsušies nepilnu pusmiljardu pasaules iedzīvotāju aptverošajam Facebook, raksta laikraksts Diena.

Facebook.com sniegtā informācija liecina, ka patlaban šajā sociālajā portālā reģistrējušies 130 tūkstoši lietotāju no Latvijas, kas ir divreiz vairāk nekā gada sākumā. Salīdzinājumam, draugiem.lv ir 750-800 tūkstoši aktīvo lietotāju, kas esot tuvu kopējam Latvijas interneta lietotāju skaitam, apgalvo portāla radošais direktors Guntars Meluškāns.

«Vienīgais iemesls, kāpēc reģistrējos atpakaļ draugos bija cilvēki, kuri joprojām nav reģistrējušies Facebook,» neregulāru iegriešanos pašmāju portālā paskaidro IT speciālists Tonijs Gorodničenko, kurš draugiem.lv esot kopš pašiem pirmsākumiem, kad portālā vēl nebija pat 10 tūkstoši lietotāju.

2019. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā (t.i., no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem) pieaudzis par 8 000 lietotājiem, sasniedzot 1 429 000 lietotājus jeb Real Users, liecina "gemiusAudience" dati.

Vidēji mēnesī Latvijā 1 234 000 lietotāji interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus,1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros.

53 procenti no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 47 procenti – vīrieši.

Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka turpina samazināties gados jauno interneta lietotāju skaits no datoriem. Tikmēr turpina pieaugt interneta lietotāju skaits vecumā pēc 55 gadiem, kas internetu pārlūko no datoriem – ja 2009. gadā šajā vecuma grupā 119 000 lietotāju lietoja internetu no datoriem, tad 2019. gadā šiem parametriem atbilda jau 260 000 Real Users.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Kibernoziedznieki turpina uzbrukumus uzņēmumiem, kas uzkrāj savu klientu privātos datus – melnajā tirgū parādījušies iepazīšanās portāla BeautifulPeople.com 1,1 miljona lietotāju dati, informē IT risinājumu izplatītājs Baltimax.

Iepazīšanās portāls BeautifulPeople.com, kurā var iekļūt tikai tad, ja saņemts citu tās dalībnieku apstiprinājums, ka esi pietiekoši pievilcīgs, pastāv no 2002.gada, taču šādās nopietnās nepatikšanās esot iekļuvis pirmo reizi. Pagājušā gada decembrī gan tika konstatēta ielaušanās portāla serverī, taču BeautifulPeople.com pārstāvji toreiz apgalvoja, ka tas ir bijis vien testa serveris un lietotāju dati ir drošībā.

Diemžēl šā gada aprīļa beigās noskaidrojās, ka BeautifulPeople.com lietotāju kontu dati ir nopludināti un tiek pārdoti melnajā tirgū. Starp tirgotajiem datiem ir lietotāju vārdi, adreses, viņu norādītie ienākumi, seksuālā orientācija, ģimenes stāvoklis, tālruņu numuri, e-pasta adreses un pat privātās sarakstes ziņojumi.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft oficiāli laidusi klajā savu jauno tiešsaistes e-pasta pakalpojumu Outlook.com, kas aizstās kompānijas esošo Hotmail un kuram vajadzētu mest izaicinājumu tādam grandam kā Gmail.

Microsoft Outlook.com e-pasta pakalpojums paredzēts, lai aizstātu Hotmail, kuru kompānija iegādājās deviņdesmito gadu nogalē, un vienā pakalpojumā apvienotu dažādus citus Microsoft e-pasta sniedzējus, kā, piemēram live.com un msn.com.

Lietotāji, kuri izmanto citu Microsoft piederošu e-pasta servisu pakalpojumus, līdz vasarai tiks pārcelti uz Outlook.com. Kompānija uzsver, ka šis process notiks automātiski un tiks saglabāti visi lietotāju dati - korespondence, adreses utt. Lai veicinātu Outlook.com izaugsmi, Microsoft plāno organizēt plašu reklāmas kampaņu, kuras apmēri aplēsti 90 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Šajā laikā cilvēki ar jaunu sparu nododas mājas kārtošanai un aug interese pārdot sev vairs nevajadzīgās lietas.

"Pirmajās divās nedēļās pēc ārkārtējā stāvokļa izziņošanu valstī portāla apmeklētāju un ievietoto "pērļu" daudzums kritās pat līdz 30%. Cilvēkiem bija jāpierod pie reālās situācijas - mājmācība, darbs no mājām utt. Taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies un portālā katru dienu aug ievietoto "pērļu" daudzums un 12. aprīlī tas sasniedza rekordlielu skaitu - 5200 preces," stāsta Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Martā portālu apmeklēja 176 tūkstoši unikālo lietotāju, no kuriem 95,6% ir no Latvijas, 2,6% no ASV un pārējie no Eiropas. 92% apmeklētāju ir sievietes, bet no kopējā reģistrēto lietotāju skaita, kas ir 151,6 tūkstoši, 94% ir sievietes. 36,1 tūkstotis reģistrēto lietotāju pēdējā mēneša laikā ir ienākuši portālā. Jaunu reģistrēto lietotāju skaits dienā pieaudzis par 35%. Februārī jauno reģistrēto lietotāju skaits bija 2738, martā 2737, aprīlī - 3403.

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.