Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības Alfa komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.

Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija.

Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās pie NEPLP, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. LRTK arī pieprasījusi PBK atsaukt nepatiesos un Lietuvas pilsoņus aizskarošos apgalvojumus un aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.

LRTK trešdien, 9.oktobrī, pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem apturēt to PBK pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā, Baltkrievijā un citās pie Eiropas Savienības (ES) nepiederošās valstīs, vēsta portāls Lrytas.lt.

«Tika pieņemts lēmums uz trim mēnešiem PBK apturēt programmu retranslāciju, kas veidotas trešajās valstīs, kuras ir ārpus ES. Tas ir aptuveni 70% PBK raidījumu. Par lēmumu vienbalsīgi nobalsoja visi desmit komisijas locekļi,» sacīja komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns. Pats kanāls netiks atslēgts, bet, ja šo programmu pārraide netiks pārtraukta, tam draud licences anulēšana.

Lietuvas Žurnālistu savienības vadītājs un LRTK loceklis Daiņus Radzevičs aģentūrai LETA sacīja, ka LRTK sagaida, ka NEPLP izvērtēs PBK rīcības atbilstību Latvijas likumdošanai, kas īpaši neatšķiroties no Lietuvas likumdošanas, un izvērtēs, kā tālāk var darboties licence tādam televīzijas kanālam, kura darbība ne līdz galam atbilst likumdošanai.

NEPLP izvērtēs visas juridiskās iespējas, kā reaģēt uz PBK translēto aizskarošo raidījumu, aģentūrai LETA sacīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants.

Viņš uzsvēra, ka NEPLP nevarēs pieņemt tieši tādu pašu lēmumu, kādu pieņēma kolēģi Lietuvā. Viņa vadītajai organizācijai ir jābalstās uz likumiem, kādi ir spēkā Latvijā, tādēļ rīt tiks izvērtētas pilnīgi visas iespējas, kā šajā situācijā reaģēt, uzsvēra Dimants. Viņš piebilda, ka 9.oktobra vakarā NEPLP vēl nebija saņēmusi konkrētā PBK raidījuma ierakstu, līdz ar to, iespējams, pašu raidījumu rīt vēl nevarēs izvērtēt.

Savukārt PBK norāda, ka par autorraidījumā Cilvēks un likums paustajiem viedokļiem vispirms atbild minētās programmas autori un personas, kas šos viedokļus izteikušas. PBK atzīst, ka, neraugoties uz vārda brīvības fundamentālo nozīmi jebkuras demokrātiskas valsts pastāvēšanā un uz to, ka plašu rezonansi izraisījusī Lietuvas vēsturisko notikumu interpretācija izskanēja konkrētā žurnālista autorprogrammā, arī vārda brīvības tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Taču demokrātiskā valstī tikai tiesa, vispusīgi izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, var pieņemt lēmumu, kā vērtējami vienas vai otras puses izteiktie viedokļi. PBK nevar uzņemties veikt tiesas funkcijas.

Kanāls uzskata, ka tikai no tiesas lēmuma var «izrietēt tālākas konsekvences» saistībā ar izteikto viedokļu autoriem vai mediju, kas tās publiskojis. Balstoties uz tiesas lēmumu, PBK ir gatavs atvainoties par minētā raidījumā izteikto pozīciju un izpildīt jebkurus citus tiesu instanču lēmumus saistībā ar šo programmu.

PBK izsaka nožēlu, ka minētais raidījums ir aizskāris Lietuvas iedzīvotāju pilsoniskās jūtas. PBK ir gatavs piedāvāt savu Lietuvas lokālo ziņu Lietuvas laiks informatīvo platformu Lietuvas sabiedrības pārstāvjiem viedokļa paušanai par šo problēmjautājumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik NEPLP priekšgājēja Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nolēma piemērot 2000 latu naudas sodu SIA PBK «par raidījuma Gadsimta noslēpumi izplatīšanu, nenodrošinot tajā iekļauto faktu godīgu, objektīvu un vispusīgu atspoguļošanu»

Sods telekompānijai tika piemērots, jo Latvijas Vēsturnieku komisija atzina, ka PBK raidījumā Gadsimta noslēpumi Baltijas okupācijas fakti atspoguļoti vienpusēji un neobjektīvi, izmantojot padomju vēstures traktējumu.

2004.gada 31.augustā PBK pārraidīja raidījumu, kurā interpretēti vēstures fakti par Molotova un Ribentropa paktu. Ažiotāža šī raidījuma dēļ radās Lietuvā, kuras Radio un televīzijas komisija vērsās NRTP ar vēstuli un pārmetumiem par PBK raidījumu. Lietuva rosināja kanālu pat slēgt.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra