Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par globālā uzņēmuma Siemens vadītāju Latvijā ir kļuvis IKT un enerģētikas nozares eksperts Ilvars Pētersons, kas par savu galveno uzdevumu izvirzījis uzņēmuma darbības paplašināšanu, piedaloties dzelzceļa infrastruktūras, vilcienu un lokomotīvju, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektu realizācijā, informē uzņēmums.

«Siemens Latvijā ir senas tradīcijas, īstenojot pirmo infrastruktūras projektu jau 19.gadsimtā. Mēs piedāvājam risinājumus ne tikai dzelzceļa un enerģētikas infrastruktūrai, bet arī energoefektīvus risinājumus rūpniecības un veselības aprūpes nozarē, īpaši specializējoties elektrifikācijas, automatizācijas un digitalizācijas jomā,» uzsver I. Pētersons.

«Kā viens no mūsu pēdējiem realizētajiem infrastruktūras projektiem, kas ir starp modernākajiem Eiropā, bija VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas Šķirotavas stacijas projekts, kurā nodrošinājām Siemens ražoto tehnoloģisko aprīkojumu un centralizētu vadības sistēmu vagonu šķirošanas uzkalnam. Mūsu risinājumi Latvijai nozīmīgākā dzelzceļa satiksmes mezgla darbībai ir palīdzējuši padarīt konkurētspējīgāku vilcienu pārvadājumu tranzīta ceļu uz Latvijas ostām. Šādu un līdzīgu projektu realizācija, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un Rail Baltica projekti, ir tie, kuros Siemens inovatīvās tehnoloģijas var veicināt Latvijas produktivitātes kāpumu,» skaidro I. Pētersons.

Nokia un Siemens kopuzņēmums, telekomunikāciju iekārtu ražotājs Nokia Siemens Networks samazinās 17 tūkstošus jeb 23% darbavietu, vēsta BBC.

Tiek lēsts, ka 74 tūkstošus lielās uzņēmuma komandas samazinājums par vairāk nekā piektdaļu, sarucinās kompānijas darbības izmaksas par vienu miljardu eiro.

Uzņēmums, kas darbojies ar zaudējumiem, pieder Somijas kompānijai Nokia un Vācijas Siemens. Nokia Siemens Networks pēdējā laikā ir pieredzējis sīvu sāncensību ar Ķīnas elektronikas gigantu Huawei un zviedru Ericsson.

Kompānijas īpašnieki apsver iespēju Nokia Siemens Networks padarīt par neatkarīgu uzņēmumu. «Tas būtu liels solis. Iespējams, ka uzņēmuma mērķis ir sākotnējais publiskais piedāvājums (Initial Public Offering). Šāds solis nevar tikt paveikts ar pastāvošo uzņēmuma struktūru un pašreizējo darbības modeli,» uzskata Swedbank analītiķis Jari Honko (Jari Honko).

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Siemens AG, Eiropā lielākā inženiertehniskā kompānija, izskata dažādas iespējas saistībā ar Osram biznesu, ieskaitot iespējamu sākotnējo publisko piedāvājumu vai pārdošanu, Bloomberg uzzinājis no neoficiāliem informācijas avotiem.

Minhenē bāzētā Siemens par Osram pārdošanu konsultējusies ar investīciju bankām.

Saskaņā ar informācijas avotu sniegto informāciju pagaidām nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un Siemens varētu paturēt vienību savā īpašumā.Kā sākotnējā publiskā piedāvājuma vai pārdošanas iespējamais laiks tiek minēta nākamā gada pirmā puse.

Osram, otras lielākās apgaismojuma kompānijas pasaulē (pēc pārdošanas apjomiem) pēc Royal Philips Electronics NV, vērtība ir no 6,5 - 7 miljardiem eiro, lēš Morgan Stanley analītiķis Londonā Bens Uglovs.

«Nākamajos divos līdz piecos gados Osram būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai padarītu to par labāko savā klasē,» stāstījis Uglovs, paskaidrojot: «Diskusijas Siemens ir par to, vai Osram ir pietiekami stratēģiska, lai investētu šādu naudu.»

Vācu Süddeutsche Zeitung par jaunākajām vēsmām kopš 2008. gada ilgstošajā skandālā ziņo, ka ekonomisko nedienu vajātā Grieķija pat gatava nākt pretī Siemens un nepieprasīt brango soda naudu. Tā vietā kompānija Atēnām atlaidīs daļu iekrātā parāda par iepriekšējiem pasūtījumiem un iesaistīsies jaunos projektos, lai vairotu grieķiem tik nepieciešamās darba vietas.

Konflikta būtība ir kopš 1992. gada Siemens maksātie kukuļi grieķu amatpersonām par ienesīgiem valsts pasūtījumiem. Laikraksts ziņo, ka līdz 2006. gadam Siemens maksājis Grieķijas Telekomunikāciju organizācijas (OTE) vadībai un politiķiem, lai saņemtu valsts telefonu tīklu uzturēšanas pasūtījumu kā arī tiesības ieviest drošības sistēmu 2004. gada olimpiādei Atēnās.

Ne jau Siemens vien bojājis Grieķijas biznesa vidi – ne ar ko labākas nav bijušas kompānijas Daimler, MAN un Ferrostal. Pirms nepilna gada arī ASV kompānija Comverse Technology pašmāju likumsargiem samaksājusi 1,2 miljonus dolāru soda naudu par OTE dotu 536 tūkstošu dolāru kukuli.

Vācijas konglomerāts Siemens AG trešdien paziņojis, ka tas, pasakoties par veikumu ekonomiskās krīzes laikā, izmaksās kopumā 430 miljonus ASV dolāru saviem darbiniekiem visā pasaulē. Tā būšot vienreizēja īpaša prēmija, liecina kompānijas paziņojums.

«Siemens plāno apbalvot savus darbiniekus par izcilu sniegumu finanšu un ekonomiskās krīzes laikā ar vienreizēju īpašu maksājumu,» norādīts paziņojumā. «Mūsu 400 tūkstoši darbinieku var būt ļoti lepni par savu sasniegumu,» runājot par to, ka kompānija veiksmīgi pārvarējusi krīzi, norādījis Siemens AG prezidents un vadītājs Pēteris Losčers (Peter Loscher).

Saskaņā ar Siemens sniegto informāciju ASV strādājošie saņems gandrīz 100 miljonus dolāru no kopējās summas 2010.gada decembrī. Nauda tikšot sadalīta starp darbiniekiem, kas nav vadošos amatos.

«Kompānija ir tikai tik laba, cik labi ir tās darbinieki, un mēs esam lepni, ka daži no lielākajiem talantiem nozarē strādā Siemens ASV,» sacījis Ēriks Spīgels (Eric Spiegel), Siemens Corporation prezidents un vadītājs. «Mūsu darbinieki ir pamats mūsu panākumiem un mēs patiesi cienām viņu ieguldījumu un viņu lojalitāti mūsu uzņēmumam. Ar šo vienreizējo maksājumu mēs vēlamies pateikties viņiem par smago darbu un pārliecināties, ka uzņēmuma panākumi tiek dalīti ar viņiem,» viņš piebildis.

Telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs Nokia Siemens Networks, kurā pilnu kontroli gatavojas pārņemt Somijas mobilo telefonu ražotājs Nokia, apsver 8,5 tūkstošu cilvēku atlaišanu, lai uzlabotu rentabilitāti.

Kompānija savu darbinieku skaitu iecerējusi samazināt par 17%, tādējādi paredzēts, ka 2014. gadā Nokia Siemens Network strādās 42 tūkstoši cilvēku, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Bloomberg. Darbinieku skaitu iecerēts samazināt slēdzot atsevišķas ražotnes un pārtraucot noteiktu iekārtu ražošanu.

Aizvadīto divu gadu laikā Nokia Siemens Networks jau samazināja darbinieku skaitu par 20 tūkstošiem cilvēku, lai atjaunotu kompānijas rentabilitāti un pārtrauktu tirdzniecības apjomu samazināšanos. Izskanējušo informāciju par paredzēto darbinieku skaita samazināšanu ne Nokia, ne arī Nokia Siemens Networks nav komentējušas.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Somijas tehnoloģiju kompānija Nokia, kas savu mobilo telefonu un pakalpojumu biznesu pārdod Microsoft par 3,79 miljardiem eiro, no ASV tehnoloģiju milža aizņemsies aptuveni 1,5 miljardus eiro, lai apmaksātu aizņēmumu, kas tika ņemts Siemens daļas izpirkšanai kopuzņēmumā Nokia Siemens Networks (NSN).

Šā gada jūlijā Nokia piekrita iegādāties Vācijas kompānijas Siemens 50% daļu kopuzņēmumā NSN. Darījuma vērtība tika aplēsta 1,7 miljardu eiro apmērā. Kompānija pēc tam tika pārsaukta par Nokia Systems and Networks. «Nokia paredzējusi izmantot šos līdzekļus, lai apmaksātu finanses, kuras tika piesaistītas NSN akciju iegādei,» pavēstījusi kompānija.

Saskaņā ar šā darījuma noteikumiem, Microsoft Nokia piešķirs konvertējamas akcijas trijos maksājumos, katru 500 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Microsoft iegādājusies Nokia mobilo telefonu biznesu par 3,79 miljardiem eiro. ASV kompānija arī pavēstījusi, ka grasās iegūt Nokia patentu licenci. Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Vācijas industriālais konglomerāts Siemens AG ir paziņojis, ka turpinās plašu reorganizāciju, kas būs lielākā Vācijas industriālajā vēsturē un pārdos apgaismes ķermeņu ražošanas nodaļu Osram, raksta Fox Business.

Osram akcijas tiks izliktas pārdošanā jau šoruden. Siemens plāno pārdot lielāko akciju daļu, paliekot kā ilgtermiņa investors.

Pirmdien Siemens paziņoja, ka no atsevišķām savām daļām izveidos jaunu nodaļu, kura izstrādās dažādus enerģijas piegādes risinājumus. Jaunā nodaļa nodrošinās kompānijai 100 miljardu eiro lielus ieņēmumus. «Mēs izveidosim skaidru izaugsmes plānu,» preses konferencē otrdien paziņoja Siemens galvenais izpilddirektors Peters Loesčers (Peter Loescher).

Kompānijas jaunizveidoto darbības sektoru, kas pievienosies Siemens enerģijas un veslības aprūpes sektoriem, vadīs Rolands Busčs (Roland Busch), kas pašlaik ir kompānijas galvenais attīstības vadītājs.

Koncernam Siemens 2008./2009. finanšu gads bijis sevišķi grūts. Ievērojami samazinājušies gan rūpnīcu iekārtu, gan apgaismes produktu pasūtījumi, liekot Eiropas lielākajai inženierijas kompānijai tālāk samazināt darbinieku skaitu, ziņo Bloomberg.

Pasūtījumu apjoms Siemens 2008./2009. finanšu gadā, kas beigsies rīt, 29. septembrī, būs samazinājies par aptuveni 20%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada. Tagad Minhenē bāzētā kompānija plāno samazināt darbinieku skaitu, lai to piemērotu pieprasījumam.

Jau sākoties 2009. gadam, Siemens pievērsa lielu uzmanību izmaksu samazināšanai, un turpinās to darīt arī turpmāk. Šogad Siemens samazinājis kompānijā strādājošo skaitu līdz 408 tūkst. darbinieku no 420 tūkst. šī gada sākumā.

Siemens akcijas cena Frankfurtes vērtspapīru tirgū, gaidot rītdienas finanšu pārskatu, samazinājusies par 2.02 eiro jeb 3% līdz 63.94 eiro.

Vācijas konglomerāts Siemens AG ceturtdien paziņojis par fiskālā ceturtā ceturkšņa zaudējumiem 467 miljonu eiro apmērā, vēsta MarketWatch.

Atbilstošajā ceturksnī iepriekšējā gadā Siemens cieta 1,13 miljardu eiro zaudējumus.

Ieņēmumi pieauguši no 19,71 miljarda eiro līdz 21,23 miljardiem eiro.

Dow Jones Newswires aptaujātie analītiķi bija prognozējuši tīros zaudējumus 281 miljona eiro un ieņēmumus - 20,24 miljardu eiro apmērā.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju jauno pasūtījumu apjoms audzis par 25%.

Kā vēstīts, Siemens vakar paziņoja, ka, pasakoties par veikumu ekonomiskās krīzes laikā, tas izmaksās kopumā 430 miljonus ASV dolāru saviem darbiniekiem visā pasaulē. Tā būšot vienreizēja īpaša prēmija.

«Mūsu 400 tūkstoši darbinieku var būt ļoti lepni par savu sasniegumu,» runājot par to, ka kompānija veiksmīgi pārvarējusi krīzi, norādīja Siemens prezidents un vadītājs Pēteris Losčers (Peter Loscher).

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Šā gada aprīlī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 7378 nodokļu maksātājiem 45,69 miljonu latu apmērā.

Kā norāda VID – tas ir par 5,33 miljoniem latu jeb 13,2% vairāk nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā, kad VID PVN pārmaksas atmaksu veicis 6488 nodokļu maksātājiem un atmaksājis 40,36 miljonus latu.

Dienests skaidro, ka pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksas sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas.

VID arī akcentē, ka neskatoties uz šā gada aprīlī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa (par 13%), gan atmaksu skaits (par 11%), atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies. Šā gada aprīlī PVN atmaksas veiktas vidēji divdesmit dienu laikā, kas esot vidēji par piecām dienām ātrāk nekā pirms gada.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Vācijas industriālais konglomerāts Siemens AG biznesa gada ceturto ceturksni noslēdzis ar neto peļņu 1,23 miljardu eiro apmērā. Kopējā biznesa gada beļņa bijusi 6,14 miljardus eiro.

Peļņas pieaugumu veicinājis pārdošanas apjomu pieaugums Āzijā, kā arī veiksmīgi rezultāti rūpniecības un enerģētikas jomās, vēsta Bloomberg.

Iepriekšējā biznesa gada pēdējā ceturksnī, kompānija piedzīvoja zaudējumus 396 miljonu eiro apmērā. Kompānijas ieņēmumi pieauguši par 5% un sasnieguši 20,35 miljardus eiro.

Kompānijas izpilddirektors Peters Loesčers uzsver, ka labie rādītāji sasniegti pateicoties sabalansētajam biznesa portfelim, tomēr norāda, ka turpmāk «nestabilā ekonomiskā vide» var ietekmēt uzņēmumu, raksta Forbes. Siemens paredz, ka 2012. gadā izaugsme būs «vidēja».

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu no 2010. gada septembra līdz 2011. gada martam.

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, EK ierosinājusi atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. EK ierosinājusi arī saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.

PVN atmaksas direktīva stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tajā paredzēta PVN atmaksa par darījumu izmaksām, kas nodokļu maksātājiem radušās dalībvalstī, kurā tie nav reģistrēti. Ar direktīvu ievieš elektronisku sistēmu, kuru izmantojot nodokļu maksātājs iesniedz atmaksas pieteikumu portālā, kas izveidots dalībvalstī, kurā šis nodokļu maksātājs ir reģistrēts. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šis elektroniskais portāls ir pieejams no 2010. gada 1. janvāra.

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Tas ir par 7% labāk nekā gadu iepriekš, kad pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu.

«Indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, ir devušas pozitīvu efektu – ir uzlabojušies kredītu atmaksas radītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams sagaidīt datus par pilnu gadu, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.