Par globālā uzņēmuma Siemens vadītāju Latvijā ir kļuvis IKT un enerģētikas nozares eksperts Ilvars Pētersons, kas par savu galveno uzdevumu izvirzījis uzņēmuma darbības paplašināšanu, piedaloties dzelzceļa infrastruktūras, vilcienu un lokomotīvju, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektu realizācijā, informē uzņēmums.

«Siemens Latvijā ir senas tradīcijas, īstenojot pirmo infrastruktūras projektu jau 19.gadsimtā. Mēs piedāvājam risinājumus ne tikai dzelzceļa un enerģētikas infrastruktūrai, bet arī energoefektīvus risinājumus rūpniecības un veselības aprūpes nozarē, īpaši specializējoties elektrifikācijas, automatizācijas un digitalizācijas jomā,» uzsver I. Pētersons.

«Kā viens no mūsu pēdējiem realizētajiem infrastruktūras projektiem, kas ir starp modernākajiem Eiropā, bija VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas Šķirotavas stacijas projekts, kurā nodrošinājām Siemens ražoto tehnoloģisko aprīkojumu un centralizētu vadības sistēmu vagonu šķirošanas uzkalnam. Mūsu risinājumi Latvijai nozīmīgākā dzelzceļa satiksmes mezgla darbībai ir palīdzējuši padarīt konkurētspējīgāku vilcienu pārvadājumu tranzīta ceļu uz Latvijas ostām. Šādu un līdzīgu projektu realizācija, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un Rail Baltica projekti, ir tie, kuros Siemens inovatīvās tehnoloģijas var veicināt Latvijas produktivitātes kāpumu,» skaidro I. Pētersons.

Nokia un Siemens kopuzņēmums, telekomunikāciju iekārtu ražotājs Nokia Siemens Networks samazinās 17 tūkstošus jeb 23% darbavietu, vēsta BBC.

Tiek lēsts, ka 74 tūkstošus lielās uzņēmuma komandas samazinājums par vairāk nekā piektdaļu, sarucinās kompānijas darbības izmaksas par vienu miljardu eiro.

Uzņēmums, kas darbojies ar zaudējumiem, pieder Somijas kompānijai Nokia un Vācijas Siemens. Nokia Siemens Networks pēdējā laikā ir pieredzējis sīvu sāncensību ar Ķīnas elektronikas gigantu Huawei un zviedru Ericsson.

Kompānijas īpašnieki apsver iespēju Nokia Siemens Networks padarīt par neatkarīgu uzņēmumu. «Tas būtu liels solis. Iespējams, ka uzņēmuma mērķis ir sākotnējais publiskais piedāvājums (Initial Public Offering). Šāds solis nevar tikt paveikts ar pastāvošo uzņēmuma struktūru un pašreizējo darbības modeli,» uzskata Swedbank analītiķis Jari Honko (Jari Honko).

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Vācu Süddeutsche Zeitung par jaunākajām vēsmām kopš 2008. gada ilgstošajā skandālā ziņo, ka ekonomisko nedienu vajātā Grieķija pat gatava nākt pretī Siemens un nepieprasīt brango soda naudu. Tā vietā kompānija Atēnām atlaidīs daļu iekrātā parāda par iepriekšējiem pasūtījumiem un iesaistīsies jaunos projektos, lai vairotu grieķiem tik nepieciešamās darba vietas.

Konflikta būtība ir kopš 1992. gada Siemens maksātie kukuļi grieķu amatpersonām par ienesīgiem valsts pasūtījumiem. Laikraksts ziņo, ka līdz 2006. gadam Siemens maksājis Grieķijas Telekomunikāciju organizācijas (OTE) vadībai un politiķiem, lai saņemtu valsts telefonu tīklu uzturēšanas pasūtījumu kā arī tiesības ieviest drošības sistēmu 2004. gada olimpiādei Atēnās.

Ne jau Siemens vien bojājis Grieķijas biznesa vidi – ne ar ko labākas nav bijušas kompānijas Daimler, MAN un Ferrostal. Pirms nepilna gada arī ASV kompānija Comverse Technology pašmāju likumsargiem samaksājusi 1,2 miljonus dolāru soda naudu par OTE dotu 536 tūkstošu dolāru kukuli.

Siemens AG, Eiropā lielākā inženiertehniskā kompānija, izskata dažādas iespējas saistībā ar Osram biznesu, ieskaitot iespējamu sākotnējo publisko piedāvājumu vai pārdošanu, Bloomberg uzzinājis no neoficiāliem informācijas avotiem.

Minhenē bāzētā Siemens par Osram pārdošanu konsultējusies ar investīciju bankām.

Saskaņā ar informācijas avotu sniegto informāciju pagaidām nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un Siemens varētu paturēt vienību savā īpašumā.Kā sākotnējā publiskā piedāvājuma vai pārdošanas iespējamais laiks tiek minēta nākamā gada pirmā puse.

Osram, otras lielākās apgaismojuma kompānijas pasaulē (pēc pārdošanas apjomiem) pēc Royal Philips Electronics NV, vērtība ir no 6,5 - 7 miljardiem eiro, lēš Morgan Stanley analītiķis Londonā Bens Uglovs.

«Nākamajos divos līdz piecos gados Osram būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai padarītu to par labāko savā klasē,» stāstījis Uglovs, paskaidrojot: «Diskusijas Siemens ir par to, vai Osram ir pietiekami stratēģiska, lai investētu šādu naudu.»

Telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs Nokia Siemens Networks, kurā pilnu kontroli gatavojas pārņemt Somijas mobilo telefonu ražotājs Nokia, apsver 8,5 tūkstošu cilvēku atlaišanu, lai uzlabotu rentabilitāti.

Kompānija savu darbinieku skaitu iecerējusi samazināt par 17%, tādējādi paredzēts, ka 2014. gadā Nokia Siemens Network strādās 42 tūkstoši cilvēku, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Bloomberg. Darbinieku skaitu iecerēts samazināt slēdzot atsevišķas ražotnes un pārtraucot noteiktu iekārtu ražošanu.

Aizvadīto divu gadu laikā Nokia Siemens Networks jau samazināja darbinieku skaitu par 20 tūkstošiem cilvēku, lai atjaunotu kompānijas rentabilitāti un pārtrauktu tirdzniecības apjomu samazināšanos. Izskanējušo informāciju par paredzēto darbinieku skaita samazināšanu ne Nokia, ne arī Nokia Siemens Networks nav komentējušas.

Vācijas konglomerāts Siemens AG trešdien paziņojis, ka tas, pasakoties par veikumu ekonomiskās krīzes laikā, izmaksās kopumā 430 miljonus ASV dolāru saviem darbiniekiem visā pasaulē. Tā būšot vienreizēja īpaša prēmija, liecina kompānijas paziņojums.

«Siemens plāno apbalvot savus darbiniekus par izcilu sniegumu finanšu un ekonomiskās krīzes laikā ar vienreizēju īpašu maksājumu,» norādīts paziņojumā. «Mūsu 400 tūkstoši darbinieku var būt ļoti lepni par savu sasniegumu,» runājot par to, ka kompānija veiksmīgi pārvarējusi krīzi, norādījis Siemens AG prezidents un vadītājs Pēteris Losčers (Peter Loscher).

Saskaņā ar Siemens sniegto informāciju ASV strādājošie saņems gandrīz 100 miljonus dolāru no kopējās summas 2010.gada decembrī. Nauda tikšot sadalīta starp darbiniekiem, kas nav vadošos amatos.

«Kompānija ir tikai tik laba, cik labi ir tās darbinieki, un mēs esam lepni, ka daži no lielākajiem talantiem nozarē strādā Siemens ASV,» sacījis Ēriks Spīgels (Eric Spiegel), Siemens Corporation prezidents un vadītājs. «Mūsu darbinieki ir pamats mūsu panākumiem un mēs patiesi cienām viņu ieguldījumu un viņu lojalitāti mūsu uzņēmumam. Ar šo vienreizējo maksājumu mēs vēlamies pateikties viņiem par smago darbu un pārliecināties, ka uzņēmuma panākumi tiek dalīti ar viņiem,» viņš piebildis.

Somijas tehnoloģiju kompānija Nokia, kas savu mobilo telefonu un pakalpojumu biznesu pārdod Microsoft par 3,79 miljardiem eiro, no ASV tehnoloģiju milža aizņemsies aptuveni 1,5 miljardus eiro, lai apmaksātu aizņēmumu, kas tika ņemts Siemens daļas izpirkšanai kopuzņēmumā Nokia Siemens Networks (NSN).

Šā gada jūlijā Nokia piekrita iegādāties Vācijas kompānijas Siemens 50% daļu kopuzņēmumā NSN. Darījuma vērtība tika aplēsta 1,7 miljardu eiro apmērā. Kompānija pēc tam tika pārsaukta par Nokia Systems and Networks. «Nokia paredzējusi izmantot šos līdzekļus, lai apmaksātu finanses, kuras tika piesaistītas NSN akciju iegādei,» pavēstījusi kompānija.

Saskaņā ar šā darījuma noteikumiem, Microsoft Nokia piešķirs konvertējamas akcijas trijos maksājumos, katru 500 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Microsoft iegādājusies Nokia mobilo telefonu biznesu par 3,79 miljardiem eiro. ASV kompānija arī pavēstījusi, ka grasās iegūt Nokia patentu licenci. Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Šogad tiks slēgtas kopumā desmit izglītības iestādes un vēl 12 reorganizētas, aģentūra LETA uzzināja IZM.

IZM ir saskaņojusi visus pašvaldību lēmumus par šogad slēgšanai vai reorganizēšanai pieteiktajām izglītības iestādēm. Līdz ar to līdz nākamā mācību gada sākumam tiks slēgtas desmit izglītības iestādes - Rīgas 68.vidusskola, to pievienojot Rīgas 34.vidusskolai, Bērzgala pamatskola, Bērzu sākumskola, to pievienojot Gulbenes vidusskolai, Gārsenes pamatskola, Sarkaņu pamatskola, Strautiņu pirmsskolas izglītības iestāde "Zemenīte", to pievienojot Strautiņu pamatskolai, Saldus sākumskola, to pievienojot Saldus 2.vidusskolai, Daugavpils pilsētas 6.pirmsskolas izglītības iestāde, to pievienojot J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolai, kā arī Aulejas pamatskola un Gaujienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis", to pievienojot Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolai.

Kompānijas Siemens Uzraudzības padome plāno piedzīt no bijušajiem koncerna vadītājiem zaudējumus, ko viņi nodarījuši uzņēmumam. Viens no viņiem – Heinrihs fon Pīrers – jau piekritis atmaksāt uzņēmumam 5 miljonus eiro, raksta rynok.biz.

Šodien Siemens Uzraudzības padome plāno oficiāli vērsties pret bijušajiem uzņēmuma vadītājiem, kuri pēc padomes domām, nepienācīgi veikuši savus pienākumus. Uzraudzības padome norādījusi, ka uzņēmuma bijušie vadītāji neizveidoja efektīvu uzņēmuma iekšējās kontroles mehānismu, bet slēguši koruptīvus darījumus daudzās pasaules valstīs.

Vācijas un ASV tiesībsargājošās iestādes noskaidrojušas, ka laikā no 2000. līdz 2006. gadiem Siemens vadītāji kukuļos saņēmuši apmēram 1.3 miljardus eiro, kas kalpoja izdevīgu līgumu nodrošināšanai.

Piekrītot labprātīgi atmaksāt piecus miljonus eiro, H. Fon Pīrers panāca vienošanos ar Siemens un koncerns paziņoja, ka nevērsīsies pret viņu tiesā.

Koncernam Siemens 2008./2009. finanšu gads bijis sevišķi grūts. Ievērojami samazinājušies gan rūpnīcu iekārtu, gan apgaismes produktu pasūtījumi, liekot Eiropas lielākajai inženierijas kompānijai tālāk samazināt darbinieku skaitu, ziņo Bloomberg.

Pasūtījumu apjoms Siemens 2008./2009. finanšu gadā, kas beigsies rīt, 29. septembrī, būs samazinājies par aptuveni 20%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada. Tagad Minhenē bāzētā kompānija plāno samazināt darbinieku skaitu, lai to piemērotu pieprasījumam.

Jau sākoties 2009. gadam, Siemens pievērsa lielu uzmanību izmaksu samazināšanai, un turpinās to darīt arī turpmāk. Šogad Siemens samazinājis kompānijā strādājošo skaitu līdz 408 tūkst. darbinieku no 420 tūkst. šī gada sākumā.

Siemens akcijas cena Frankfurtes vērtspapīru tirgū, gaidot rītdienas finanšu pārskatu, samazinājusies par 2.02 eiro jeb 3% līdz 63.94 eiro.

Vācijas industriālais konglomerāts Siemens AG ir paziņojis, ka turpinās plašu reorganizāciju, kas būs lielākā Vācijas industriālajā vēsturē un pārdos apgaismes ķermeņu ražošanas nodaļu Osram, raksta Fox Business.

Osram akcijas tiks izliktas pārdošanā jau šoruden. Siemens plāno pārdot lielāko akciju daļu, paliekot kā ilgtermiņa investors.

Pirmdien Siemens paziņoja, ka no atsevišķām savām daļām izveidos jaunu nodaļu, kura izstrādās dažādus enerģijas piegādes risinājumus. Jaunā nodaļa nodrošinās kompānijai 100 miljardu eiro lielus ieņēmumus. «Mēs izveidosim skaidru izaugsmes plānu,» preses konferencē otrdien paziņoja Siemens galvenais izpilddirektors Peters Loesčers (Peter Loescher).

Kompānijas jaunizveidoto darbības sektoru, kas pievienosies Siemens enerģijas un veslības aprūpes sektoriem, vadīs Rolands Busčs (Roland Busch), kas pašlaik ir kompānijas galvenais attīstības vadītājs.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmums «Alstom» izteikuši jaunus piedāvājumus, lai panāktu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu to vilcienu ražošanas biznesu apvienošanai, pirmdien paziņoja «Alstom».

«Alstom» norāda, ka uzņēmums un «Siemens» nolēmuši vēl vairāk mainīt izteikto piedāvājumu, lai mazinātu EK bažas saistībā ar šī darījuma ietekmi uz konkurenci.

Uzņēmums gan skaidro, ka to biznesu vērtība, kurus piedāvāts pārdot, saglabājas nemainīga un veido aptuveni 4% no to kopējā tirdzniecības apjoma.

Ja šis darījums tiks apstiprināts, tad tiks izveidots uzņēmums ar aktivitātēm 60 valstīs un gada apgrozījumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

Gan Francijas, gan Vācijas valdības paudušas atbalstu šim darījumam, uzsverot, ka Ķīnas giganta CRRC darbības izvēršana globālajā tirgū negatīvi ietekmēs Eiropas ražotāju darbību.

CRRC jau spējis noslēgt nozīmīgus līgumus tādās ASV pilsētās kā Bostonā, Losandželosā un Filadelfijā, kā arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Maķedonijā un Čehijā.

Siemens Mobility (SM) darbības joma ir viss, kas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, proti, uzņēmums var piegādāt jebkuras sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu kustībai, pašus vilcienus, ieskaitot ātrvilcienus, kā arī īstenot pilnībā pabeigtus projektus, ja vien klients to vēlas, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta SM vadītājs Ziemeļeiropā (Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija un Baltijas valstis) Stēns Norbijs Nilsens (Sten Norby Nielsen), kurš Rīgā uzstājās konferencē 5G Techritory.

Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Vācijas industriālais konglomerāts Siemens AG biznesa gada ceturto ceturksni noslēdzis ar neto peļņu 1,23 miljardu eiro apmērā. Kopējā biznesa gada beļņa bijusi 6,14 miljardus eiro.

Peļņas pieaugumu veicinājis pārdošanas apjomu pieaugums Āzijā, kā arī veiksmīgi rezultāti rūpniecības un enerģētikas jomās, vēsta Bloomberg.

Iepriekšējā biznesa gada pēdējā ceturksnī, kompānija piedzīvoja zaudējumus 396 miljonu eiro apmērā. Kompānijas ieņēmumi pieauguši par 5% un sasnieguši 20,35 miljardus eiro.

Kompānijas izpilddirektors Peters Loesčers uzsver, ka labie rādītāji sasniegti pateicoties sabalansētajam biznesa portfelim, tomēr norāda, ka turpmāk «nestabilā ekonomiskā vide» var ietekmēt uzņēmumu, raksta Forbes. Siemens paredz, ka 2012. gadā izaugsme būs «vidēja».

Francijas mašīnbūves uzņēmums Alstom un Vācijas rūpniecības gigants Siemens panākuši vienošanos, lai apvienotu savus vilcienu ražošanas biznesus, pirmdien vēsta vācu laikraksts Handelsblatt.

Laikraksts norāda, ka abas kompānijas pārvarējušas iepriekšēju atturību par iespējamu kopuzņēmumu ar abām pusēm pieņemamu vienošanos.

Taču Siemens izrādījis interesi arī par Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmumu Bombardier, kura Eiropas bizness ir bāzēts Berlīnē, un abas kompānijas jau izstrādājušas detalizētu plānu par kopuzņēmuma izveidi, raksta Handelsblatt.

Siemens uzraudzības padome otrdien rīkos sanāksmi, lai pārrunātu abas šīs iespējas.

Alstom un Siemens kopuzņēmums apvienotu inženierijas gigantus, kas ražo savās valstīs izmantotos ātrgaitas vilcienus, tostarp Francijas pasaulē atpazīstamos TGV vilcienus.

Vācijas industriālais konglomerāts Siemens 2008./2009. finanšu gada pirmo ceturksni, kas beidzās 2008. gada 31. decembrī, pabeidza ar 2 miljardu eiro lielu peļņu, ziņo aģentūra Reuters.

Kompānijas peļņa finanšu gada pirmajā ceturksnī apvieno visu trīs kompānijas biznesa divīziju finanšu rezultātus. Attiecīgajā laika periodā 2007. gadā Siemens peļņa bija par 20% mazāka.

Tirgus analītiķi paredz, ka Siemens 2008./2009. finanšu gada kopējā peļņa būs robežās no 8.0 līdz 8.5 miljardiem eiro.

Kompānijas akcijas cena pēc finanšu rezultātu paziņošanas palielinājās par 14.2%

Konglomerāta Siemens biznesam ir plašs spektrs, sākot ar kodolreaktoru būvniecību un vilcienu vagonu ražošanu līdz dzirdes uzlabošanas palīglīdzekļiem un spuldzēm.

Vācijas inženierijas milzis Siemens piektdien paziņoja, ka likvidēs 7800 darbavietu visā pasaulē, no kurām vairāk nekā 3000 darbavietu tiks likvidētas Vācijā.

Darbavietu samazināšana notiks, kompānijai īstenojot restrukturizācijas plānu, kura mērķis ir ietaupīt vienu miljardu eiro.

«Cenšoties racionalizēt administratīvās un vadības funkcijas, apmēram 7800 darbavietas tiks likvidētas, tostarp ap 3300 Vācijā,» paziņoja uzņēmums, kurā visā pasaulē strādā vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.

Kompānijas ģenerāldirektors Jozefs Kēzers 2014.gada maijā paziņoja par plānu līdz 2016.gadam plašas restrukturizācijas laikā visā pasaulē likvidēt 11,6 tūkstošus darbavietu, samazinot gan nodaļu, gan hierarhijas līmeņu skaitu.

«Panāktais ietaupījums tiks ieguldīts inovāciju, ražīguma un izaugsmes iniciatīvās, no kurām ievērojama daļa būs Vācijā,» teikts kompānijas piektdien izplatītajā paziņojumā.

Siemens ir uzsācis sarunas ar Krievijas valsts koncernu Rosatom par sadarbību kodolenerģijas jomā, ziņo Spiegel.

Sarunu vadīšanu par šo sadarbību uzņēmies Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins personīgi.

«Mēs jau vairāk nekā 150 gadus aktīvi sadarbojamies ar Krieviju biznesa jomā un esam izveidojuši labas partnerattiecības, ko mēs gribam vēl vairāk padziļināt,» pēc sarunas sajūsmināts paudis Siemens valdes priekšsēdētājs Pēteris Lešers. Arī no Rosatom puses tiek uzskatīts, ka sadarbība stiprinās abu pušu pozīcijas pasaules tirgū, jo kā nekā tās rezultātā varētu veidoties pasaules lielākais kodolenerģijas kopuzņēmums, raksta lenta.ru.

Siemens ar Rosatom atsevišķās kodolenerģijas jomās sadarbojas jau kopš 1990. gada. Iepriekš Siemens bija iecerējis veidot kopuzņēmumu ar franču koncernu Areva, taču šī iecere neizrādījās veiksmīga.

Vācijas rūpniecības gigants Siemens saskata potenciālu līdz pat 20 000 darbvietu likvidēšanai, uzņēmumam īstenojot plašu restrukturizācijas programmu, ceturtdien vēsta vācu žurnāls Manager Magazin.

«Siemens» vadītājs Jozefs Kēzers šā mēneša sākumā norādīja, ka kompānijas «Vision 2020+» stratēģijas ietvaros 20 000 administratīvo darbvietu varētu kļūt liekas, raksta žurnāls.

Žurnāls piebilst, ka darbvietu likvidēšana skartu vien pārvaldes struktūrās strādājošos, nevis rūpniecību darbiniekus.

Kā vēstīts, «Siemens» augusta sākumā paziņoja, ka, sākot no oktobra, īstenos vērienīgus restrukturizācijas pasākumus, samazinot rūpniecības struktūrvienību skaitu no piecām līdz trīs, lai tās kļūtu neatkarīgākas un labāk spētu ātri reaģēt uz tirgus pieprasījumu.

«Siemens» šobrīd pasaulē nodarbina gandrīz 380 000 cilvēku.

Vācijas konglomerāts Siemens AG ceturtdien paziņojis par fiskālā ceturtā ceturkšņa zaudējumiem 467 miljonu eiro apmērā, vēsta MarketWatch.

Atbilstošajā ceturksnī iepriekšējā gadā Siemens cieta 1,13 miljardu eiro zaudējumus.

Ieņēmumi pieauguši no 19,71 miljarda eiro līdz 21,23 miljardiem eiro.

Dow Jones Newswires aptaujātie analītiķi bija prognozējuši tīros zaudējumus 281 miljona eiro un ieņēmumus - 20,24 miljardu eiro apmērā.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju jauno pasūtījumu apjoms audzis par 25%.

Kā vēstīts, Siemens vakar paziņoja, ka, pasakoties par veikumu ekonomiskās krīzes laikā, tas izmaksās kopumā 430 miljonus ASV dolāru saviem darbiniekiem visā pasaulē. Tā būšot vienreizēja īpaša prēmija.

«Mūsu 400 tūkstoši darbinieku var būt ļoti lepni par savu sasniegumu,» runājot par to, ka kompānija veiksmīgi pārvarējusi krīzi, norādīja Siemens prezidents un vadītājs Pēteris Losčers (Peter Loscher).

Ziemeļvalstu lielākās bankas pārstrukturēšanās pasākumi atsevišķus finanšu tirgus uzraugus dara tramīgus

Dānijas un Somijas banku regulatori izteikuši bažas, ka restrukturētā Nordea attiecīgajos tirgos saglabā savu nozīmīgumu, reizē kļūstot grūtāk uzraugāma, raksta Bloomberg. Ar 657 miljardu eiro kopējo aktīvu apjomu 2016. gada trešajā ceturksnī Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstīs. Jaunā gada sākumā ir stājusies spēkā bankas veiktā konsolidācija – pārrobežu saplūšana, kas līdz ar izrietošām pārmaiņām uzraudzības režīmā licis dāņu un somu tirgus uzraugiem izteikt bažas par finanšu stabilitāti reģionā.

Stokholmā, Helsinkos un Kopenhāgenā kotētā Nordea kā vienota banka ir izveidojusies 20. gadsimta beigās saplūšanu un pārņemšanas darījumu sērijā no somu, dāņu, norvēģu un zviedru bankām. Pēdējā laikā banka reorganizē savu darbību, kas acīmredzot ir vērsts uz tirgus pozīciju stiprināšanu un darbības optimizāciju. Atšķirīgos tirgos tas izpaužas dažādi. Baltijā pašlaik aizvien norit Nordea un DNB bankas apvienošanās process, un kopš oktobra beigām Latvijas Konkurences padome izskata zviedru Indy AB pieteikumu par izšķirīgās ietekmes iegūšanu DNB Baltija un Nordea Baltija. Konkurences padomei lēmums ir jāpieņem līdz februāra beigām.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.