Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Šī gada vasaras trijos mēnešos uzņēmumos veikti 57 reidi, lai pārbaudītu datorprogrammu legalitāti. Pārkāpumi konstatēti gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā. Pārbaužu rezultātā ierosinātas 13 krimināllietas par nelicencētu datorprogrammu lietošanu.

«Daļa komersantu joprojām cenšas taupīt, savā darbā izmantojot pirātiskās datorprogrammas, tomēr neatkarīgi no datorprogrammu vērtības un pārkāpumu izdarīšanas motīviem tiek pārkāptas autortiesības, un par to draud kriminālatbildība. Turklāt datorprogrammu autortiesību īpašniekiem nākas maksāt kompensācijas par zagto datorprogrammu izmantošanu,» norāda starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Krimināllietas ierosinātas pret tādiem uzņēmumiem kā ELPA 2, Sensi Grow, Alt and Ko, Bāzes Baltijas, Divi Simti divi, Coldtrans Serviss, Attach, S-Print, Kuma CR, Munks Print partneri un Graftik.

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu pērn ierosināti 27 kriminālprocesi, bet par mazākiem pārkāpumiem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Savukārt kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pērn sasniedza 322 541 eiro, datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvju organizācijas BSA pārstāvji.

Izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa - 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas.

Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi (instalējusi) nelicencētu datorprogrammu, var tikt saukta pie kriminālatbildības, bet apsūdzības var tikt izvirzītas arī uzņēmuma vadībai, kas atbild par uzņēmuma datoros esošo programmatūru.

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Business Software Alliance Latvijas organizācijas (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros tika konstatēts, ka 46 procentos datorveikalu Latvijā ir iespējams iegādāties nelegālas datorprogrammas, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

No pērnā gada oktobra līdz decembrim akcijas ietvaros speciāli apmācīti cilvēki apmeklēja veikalus, kas nodarbojas ar programmatūras tirdzniecību, un izteica vēlmi iegādāties programmatūru. Noslēpumainie pircēji apmeklēja 160 veikalus 30 Latvijas pilsētās un noskaidroja, cik daudzos no tiem var iegādāties pirātiskas datorprogrammas.

"Konstatējām, ka gandrīz katrs otrais veikals Latvijā ir gatavs pārdot nelegālas datorprogrammas, tādējādi nostādot pircēju autortiesību pārkāpēja lomā. Pircējam minot, ka pērk datoru lietošanai mājās, pārdevēji paši piedāvāja instalēt tajā nelegālas datorprogrammas. Jāpiebilst, ka pārdevēji par šo pakalpojumu nereti prasījuši tikpat lielu naudu, cik maksātu licencētu programmu komplekts mājām," stāsta BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju jūnija sākumā stāsies spēkā saistošie noteikumi par jaunajiem stāvvietu tarifiem. Piemēram, teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela, par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā.

Šā gada 20. februārī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi un atbilstoši likumam nosūtīja tos izvērtēšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

16. martā Rīgas dome no ministrijas saņēma vēstuli, kurā RAPLM lūdza pašvaldībai paskaidrot grozījumu veikšanas nepieciešamību, to atbilstību saistošo noteikumu mērķim un ekonomisko pamatojumu autostāvvietu lietošanas tarifa likmes palielināšanai, kā arī maksas noteikšanai par iedzīvotāju kartes izsniegšanu. Ministrija arī norādīja uz nepieciešamību noteikt rezervēto autostāvvietu izveidošanas kritērijus un kārtību un informēt ministriju par izteikto norādījumu izvērtēšanas rezultātiem un veiktajām darbībām situācijas sakārtošanai.

Biežāk nekā katrā trešajā datorveikalā pārdevēji ir gatavi pārdotajā datorā uzstādīt nelegālu programmatūru, secināts organizācijas Business Software Alliance (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros.

Šā gada aprīlī un maijā veiktās akcijas ietvaros arī atklāts, ka, salīdzinot ar aizvadītā gada pavasari, nedaudz audzis to veikalu skaits, kas piedāvā pirātiskas datorprogrammas (no 42 pērn uz 43 veikaliem šogad). Tāpat pētījumā konstatēts, ka 40% datorveikalu ir gatavi pārdot datoru bez operētājsistēmas.

Kopumā ir pieaudzis uzskats, ka nelegāla programmatūra ir negatīvi vērtējuma un nelietojama, secināts pētījumā. Šā gada pavasarī tā domāja 65% pētījuma dalībnieku, salīdzinot ar 2011. gada pavasari, kad šādu pārliecību pauda tikai 42% pētījuma dalībnieku.

Gada griezumā nav mainījies aptaujāto daudzums, kas domā, ka nelegālu programmatūru tirgot ir pieļaujams, bet paši to nepraktizē. Gan pērn, gan šogad šādi domājuāši 23% aptaujāto. Negatīva attieksme pret nelegālu programmatūru visaugstākā bija Rīgas (73%), Kurzemes (64%) un Vidzemes (69%) datorveikalu pārdevējiem. Savukārt visvairāk datorveikalu pārdevēju, kas šādu praksi uzskata par pieņemamu un arī piekopj ir Zemgalē (24%) un Latgalē (14%), secināts BSA pētījumā.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Business Software Alliance ir nākusi klajā ar gadskārtējo pētījumu par datorprogrammu pirātismu - Global Piracy Study 2006. Pētījums rāda, ka Baltijā datorprogrammu pirātisms ir nodarījis 73 miljonu USD lielus zaudējumus, no kuriem par lielāko daļu atbildīga Lietuva.

Lietuvā no visām datorprogrammām, kuras tiek lietotas valstī, 57% ir nelegālās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Lietuvā šis skaitlis nav mainījies, savukārt zaudējumi, kas nodarīti valstij, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājušies no 25 līdz 31 miljonam USD.

Par 1% mazāk nekā Lietuvā pirātiskās programmas lieto Latvijā, t.i. no visām valstī lietotajām datorprogrammām 56% ir nelegālas. Datorprogrammu pirātisms Latvijai 2006. gadā ir nodarījis 26 miljonu USD lielus zaudējumus. 2005. gadā Latvijā pirātisma līmenis bija tāds pats kā šogad Lietuvā - 57%, savukārt zaudējumi bija mazāki - 20 miljoni USD.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un biedrības Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci datorprogrammu autortiesību nozarē.

Vienošanās mērķis ir mazināt datorprogrammu ražotāju, izplatītāju un datortehnikas remontu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī īpaši tā saukto «aplokšņu algu» izmaksu, kas tādejādi samazina negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē, informē VID.

Vienošanās ietvaros DAA biedri iedalīti divās grupās pēc pamatdarbības veida – komersanti, kuri nodarbojas ar programmēšanu un datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību, kā arī komersanti ar citiem pamatdarbības veidiem, piemēram, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, citu programmatūru tiražēšana u.c.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Šodien, 5.jūnijā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēti grozījumi Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, kas paredz lielāku maksu par autostāvvietām Rīgas pilsētā. Trešdien, 6. jūnijā, šie noteikumi stājas spēkā.

Grozījumi paredz, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumiem tiks noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Rīgas dome atbalstījusi grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi", kas paredz paaugstināt autostāvvietu maksu.

Grozījumi paredz, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumiem tiks noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmala);

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, Db.lv informēja dome.

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā, atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam, tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi".

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

" par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Līdzšinējie uzņēmēju centieni panākt, lai valsts apkaro degvielas ievešanu un nelegālu tirdzniecību, cietuši neveiksmi.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA), atsaucoties uz Ministru prezidenta Aigara Kalvīša pausto atbalstu asociācijas izteiktajam priekšlikumam ar likumu noteikt degvielas deklarēšanu uz Latvijas un trešo valstu sauszemes robežām, Finanšu ministrijai (FM) iesniegusi likumprojektu. LDTA par likuma mērķi norādījusi novērst ar administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm nenoformētas un citādi nedeklarētas degvielas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas un to valstu robežām, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Likumprojektā kā kompetentās iestādes norādītas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts robežsardze. Atspoguļota arī degvielas deklarēšanas kārtība un norādīts, kādai būtu jābūt iegūtās informācijas izmantošanas un apmaiņas kārtībai.

Foto: Husqvarna.com

Akumulatora zāģi ir kļuvuši par neatņemamu palīgu dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tie nodrošina lielisku mobilitāti un efektivitāti, pateicoties to vieglumam, mazajam trokšņu līmenim un videi draudzīgajai darbībai. Šajā rakstā mēs sniedzam svarīgus padomus par to, kā izvēlēties labāko akumulatora zāģi, ņemot vērā tādus faktorus kā zāģa garums, akumulatora veids un jauda. Mūsu mērķis ir palīdzēt jums atrast ideālu risinājumu jūsu vajadzībām.

Akumulatora zāģa priekšrocības

Akumulatora zāģu ieviešana tirgū ir radījusi revolūciju dārzkopības un mežsaimniecības darbu veikšanā. To īpašības - viegls svars, zems trokšņa līmenis un nulles izplūdes gāzu emisijas - padara šos instrumentus par izcilu izvēli dažādiem darbiem. Galvenās akumulatora zāģu priekšrocības:

Par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, 2009. gadā tiks noteikta maksa - eirovinjete, Db.lv informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Circene.

To paredz grozījumi likumā Par autoceļiem, kas otrdien, 1.jūlijā tika izskatīti Ministru kabinetā. Ceļu lietošanas maksa atšķirsies pēc ceļa izmantošanas laika. Plānots, ka vienas dienas vinjete maksās līdz 7.70 LVL, bet uz gadu, atkarībā no transportlīdzekļa asu skaita un ietekmes uz vidi – vidēji 280 LVL. Tiek lēsts, ka kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas maksas varētu būt ap 11.9 miljoniem latu.

Autoceļu lietošanas maksas pamatā ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Paredzēts, ka šie maksājumi tiks uzskaitīti kā Satiksmes ministrijas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un iekļauti Valsts pamatbudžeta programmā Valsts autoceļu fonds. Ieņēmumi no ceļu infrastruktūras lietošanas maksas tiks izmantoti valsts ceļu finansēšanai.