ASV telekomunikāciju tirgū gaidāmi «optikas kari» starp kabeļtelevīzijas kompānijām un «parastiem» telekomunikāciju uzņēmumiem. Iegūvēji varētu mājsaimniecības un mājas ofisi, kas tūvākajos gados tiks bombardēti ar superātru pieslēgumu un augošu pakalpojumu klāsta piedāvājumiem cenu konkurences apstākļos. Par to raksta žurnāls Business Week. Business Week norāda, ka telekomunikāciju uzņēmumi kā, piem., Verizon, cenšas panākt un apsteigt kabeļtelevīzijas ielauzšanos viņu lauciņā, blakus simtiem digitālo TV kanāliem arī piedāvājot interneta telefoniju un ātru interneta pieslēgumu. Verizon pieteicis plānus par vairākiem miljardiem $ attīstīt t.s. «optika līdz mājām» tīklu, kas piedāvās 30 megabitu sekundē (Mbps) interneta pieslēgumu, augsta izšķīruma (High Definition) televīziju un balss sarunas. Kā raksta Business Week, šī tīkla ātrumu pēc vajadzības varēs palielināt līdz 100 Mbps līdz gala lietotājam. Lai mazinātu savas izmaksas, Verizon konkurents SBC izmanto t.s. optiku līdz ielai, kas pieslēdz gala lietotājus vietējam optikas sadalītājam ar vara vadiem izmantojot kautko līdzīgu DSL tehnoloģijai. Superātro pieslēgumu ierīkošana, atkarībā no tehnoloģijas un mājokļa izvietojumu maksā no 300 līdz 1200 $ par mājsaimniecību, teikts Business Week rakstā. Latvijā arī redzāmas līdzigu tendenču pazīmes, jo Baltkom piedāvā kompleksos pieslēgumus ar digitālo kabeļtelevīziju. internetu un balss telefoniju, bet Lattelekom paziņojis par nodomiem piedāvāt televīziju un citu saturu izmantojot savu tīklu.

Telia Sonera sadarbībā ar mobilo telefonu ražotāju Nokia un interneta maršrutēšanas un pārraides ierīču ražotāju Cisco sāks testēt jaunu uzņēmumu telefonijas sistēmu, kas apvienos mobilo un fiksēto telefoniju. Par to preses konferencē Barselonā paziņoja TeliaSonera koncerna vadītājs Anderss Igels (Anders Igel). Sistēma izmantos bezvadu internetu un interneta telefoniju uzņēmuma telpās, bet ārpus biroja, lietotāji zvanīs pa mobilo sakaru tīklu. Galvenokārt tiks izmantotas jaunākās paaudzes Nokia t.s. multiradio ierīces jeb telefoni, kas darbojas gan GSM un UMTS mobilo sakaru tīklos, gan bezvadu internetā. Nokia jau šopavasar piedāvās dažas šādas ierīces, tostarp plauksdatoru-telefonu, ar kuru vienkāršāk rakstīt un lasīt e-pastu. A. Igels teica, ka jauno sistēmu vispirms testēs, visticamāk, kādos Somijas uzņēmumos lai pilnveidotu tā funkcionalitāti. Interneta piekļuvi un t.s. «interneta biroja centrāli» (IP PBX) nodrošinās Cisco. Nākotnē šādas telekomunikācijas piedāvās kā TeliaSonera pakalpojumu uzņēmumiem, A. Igels teica. Cisco pārstāvis Mahmūds Dassurs (Mahmoud Dassur) norādīja, ka IP biroju centrāle ir arī pieejama vidējo un mazo uzņēmumu vajadzībām ar nosaukumu Cisco Call Express. Tā bezvadu interneta zonā un mobilos tīklos nodrošina tādas funkcijas kā sarunu pāradresāciju viena uzņēmuma lietotāju starpā, «klātienes konstatēšanu» (presence detection), kopēju uzņēmuma elektronisko telefonu sarakstu katram lietotājam, kalendāru u. tml.

Valdības izveidotā darba grupa vienojusies ar Skandināvu telekomunikāciju kompāniju TeliaSonera par tās Lattelecom daļu pārdošanu, pretī iegūstot visas Latvijas Mobilā telefona (LMT) daļas.

It kā jau labi, ka valsts beidzot būs atrisinājusi savas saistības ar šiem uzņēmumiem, turklāt, pēc darījuma abu pušu paustā, par tiem iegūs maksimāli augstāko cenu. Tomēr visa šī sakarā ir vairākas neskaidrības.

Pirmkārt, visu šo Lattelecom un LMT pārdošanas procesu caurvij zināma noslēpumainības aura un caurspīdīguma trūkums, kas radies savulaik Latvijas valdības un TeliaSonera noslēgtā miera izlīguma dēļ. Dīvaini, ka sabiedrībai tā arī nekas nav zināms par Latvijas pelnošāko un daļēji valsts īpašumā esošu uzņēmumu privatizācijas nosacījumiem. Te nu būtu īstā reize, kad Jaunā laika pārstāvji, kas parak-stīja šo līgumu un sludina atklātību, varētu ar darbiem apliecināt, ka ir gatavi sekot pašu sludinātajām vērtībām un izstāstīt, kas tad rakstīts skandalozajā mierizlīgumā.

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Latvijas ekonomisko situāciju par sliktu atzīst 75 % iedzīvotāju, bet 68 % uzskata, ka valsts attīstās nepareizā virzienā, liecina DnB NORD Latvijas barometrs.

Pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju nākamajā gadā paredz sev mazākus ieņēmumus nekā šogad. Savukārt pārskatot ģimenes budžetu, 28 % respondentu atzinuši, ka viena no jomām, kurai viņi plāno tērēt vairāk naudas, ir savas un ģimenes locekļu veselības aprūpe.

Vēl respondenti ir bijuši ļoti kritiski, vērtējot savas darba vietas saglabāšanas izredzes – 22 % uzskata, ka ir liela iespējamība pazaudēt darbu, savukārt 18 % atturējušies izteikt jebkādas prognozes par šo jautājumu.

DnB NORD Latvijas barometrs tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi no mēneša norāda uz vispārējā iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņām.

Zviedrijas iedzīvotāji 2003. gadā pirmo reizi par mobiliem sakariem un internetu tērēja vairāk, nekā par parastiem fiksētiem balss telefonijas pakalpojumiem. Tā vēsta zviedru biznesa avīze Dagens industri (DI), atsaucoties uz Zviedrijas regulatora datiem. Kopumā zviedru tēriņi par dažāda veida telekomunikācijām sasniedza jaunu rekordu - 50.4 miljardus kronu. No tā 17.2 miljonus kronu iztērēja par mobilajiem sakariem, kas ir 3 % vairāk, nekā 2002. gadā. Savukārt tēriņu par fiksēto balss telefoniju saruka par 4 % lidz 24.4 miljardiem kronu. Tomēr šis skaitlis bija mazāks nekā kopējais tēriņs par mobilajiem sakariem, internetu un datu pārraides pakalpojumiem. Kā ziņo DI atsaucoties uz regulatoru, tikai 3 % zviedru šobrīd būtu gatavi pilnībā atteikties no fiksētā telefona. Savukārt 42 % to darītu, ja samazinātos mobilo sakaru izmaksas.

Saskaņā ar Lattelecom grupas izvirzītajiem mērķiem 2008. gadam uzņēmuma darbības prioritāte būs platjoslas interneta attīstība – līdz gada beigām Lattelecom plāno palielināt platjoslas interneta pieslēgumu skaitu par aptuveni 40%, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Par prioritāro jomu platjoslas interneta attīstību Lattelecom izvirzījis ceturto gadu pēc kārtas.

"Pastāvīgo interneta pieslēgumu skaita palielināšana ir būtisks Lattelecom attīstības virziens, ņemot vērā gan to, ka tajā vērojams straujākais ieņēmumu pieaugums, gan arī to, ka tā ir platforma, balstoties uz kuru mums būs iespēja piedāvāt nākotnes pakalpojumus, piemēram, IP telefoniju, paplašināta spektra televīzijas pakalpojumus un citus inovatīvos risinājumus," skaidro Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis.

Iepriekšējā gadā Lattelecom izdevies būtiski pārsniegt prognozēto platjoslas interneta pieslēgumu skaitu – 2007. gada nogalē pieslēgumu skaits sasniedza 151 tūkstoti. Visvairāk interneta pieslēgumu tika ierīkots Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā, savukārt citviet Latvijā Lattelecom interneta platjoslas piekļuves pakalpojumus visvairāk lieto abonenti Jelgavas, Daugavpils un Liepājas rajonā.

Pasaules līderis interneta tehnoloģiju izstrādē Cisco Systems paziņojis 2007. finanšu gada pirmā ceturkšņa rezultātus laika periodam, kas noslēdzās 2006. gada 28. oktobri.

Cisco pirmā ceturkšņa neto ieņēmumi no produkcijas pārdošanas sasniedza 8,2 miljardus ASV dolāru. Savukārt tīrā peļņa par pirmo ceturksni bija 1,6 miljardi dolāru. Iespaidīgu ieguldījumu pirmā ceturkšņa rādītājos deva arī gada sākumā pārņemtā ASV kompānija Scientific Atlanta, kuras daļa ieņēmumos pārsniedza 580 miljonus dolāru, gluži tāpat kā iepriekšējā ceturksnī. Dati liecina, ka 2007. gada pirmais ceturksnis nozīmīgākajos rādītājos pārspējis aizvadītā finanšu gada pirmo ceturksni - tīrie ieņēmumi no pārdošanas pieauguši par 25%, tīrā peļņa palielinājusies par aptuveni 300 miljoniem dolāru jeb vairāk nekā 27%.

Arī Baltijas valstīs Cisco darbība šā finanšu gada sākumā ir bijusi veiksmīga. Tā uzskata Cisco Systems pārstāvniecības Latvijā vadītājs Vladimirs Sazonovs: "Mēs esam sasnieguši tos mērķus, kurus nospraudām gada sākumā, un esam apmierināti ar panākumiem."

TeliaSonera sāks piedāvāt mobilās sarunas internetā, izmantojot bezvadu interneta tīklus, raksta portāls di.se. Tas praktiski nozīmē, ka ar jauna tipa mobilajiem telefoniem, kas var pieslēgties t.s. WiFi jeb bezvadu interneta punktiem (kādi sastopami mājās, ofisos un sabiedriskās vietās) varēs zvanīt par lētākiem tarifiem. TeliaSonera uzskata, ka šādi pat varēs atteikties no mājas fiksētā telefona, jo ienākot mājās, kur ir WiFi rauteris, telefons pārslēgsies no parastā GSM vai UMTS režīma uz interneta telefoniju par zemiem tarifiem. Tomēr dāņu mobilo sakaru analītiķis Džons Strands (John Strand) ar skepsi izteicies par šo biznesa modeli. Viņš uzskata, ka tas ir novecojis, jo daudzi operatori pasaulē sākuši piedāvāt fiksētās maksas abonementus, tas ir, neierobežotus zvanus savā tīklā par fiksētu mēnešmaksu. Turklāt, nozares pazinēji arī norāda, ka drīzumā varētu parādīties bezmaksas zvanu rīks Skype priekš mobilajiem telefoniem, kas darītu iespējamus pilnīgi bezmaksas zvanus starp diviem telefoniem, kas abi atrodas internetā caur WiFi un darbojas it kā tīklam pieslēgti datori. Skype veic bezmaksas zvanus starp datoriem un mazmaksas zvanus uz citiem telefoniem.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, norāda, ka uzņēmuma pielietotās tehnoloģijas CDMA mobilo sakaru pakalpojumi kļūst aizvien pieprasītāki ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā.

Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa vērš uzmanību, ka pēc CDMA attīstības grupas novembra beigās publicētajiem aprēķiniem, ir redzams, ka šī standarta pakalpojumu lietotāju loks strauji pieaug un šobrīd pasaulē CDMA mobilo sakaru pakalpojumus izmanto jau 475 miljoni cilvēku.

No 2007. gada septembra līdz 2008. gada septembrim CDMA lietotāju skaits audzis par 15.7 procentpunktiem. Turklāt Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika ir visstraujāk augošie reģioni, kur CDMA lietotāju skaits pagājušajā gadā vien audzis par 14 miljoniem jeb 125%.

«Šobrīd GSM mobilie sakaru pakalpojumi vēl ir populārāki – īpaši Eiropā, jo šis standarts ir vecāks par CDMA, tāpēc tā ieviešana daudzās valstīs norisinājās ātrāk, kas arī izskaidro tā lielo tirgus daļu. Tomēr pēdējos gados, īpaši pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos, vērojama CDMA mobilo sakaru strauja izaugsme un lietotāju pieaugums. Turklāt CDMA potenciālu pierāda fakts, ka tas kā galvenais mobilo sakaru standarts ir tādās ekonomiski attīstītās valstīs kā Japāna un ASV,» skaidro R.Peļņa.

2010. gads parādīja, ka Latvija ir ceļā uz maksas televīziju. «Pirmais, kas atslēdzās no bezmaksas apraides, bija telekompānija TV5, šobrīd aizvien aktuālākas kļūst runas par LNT un TV3 aiziešanu no bezmaksas apraides. Tādēļ prognozējam, ka tas ir tikai laika jautājums, kad valsts pāries pilnībā uz maksas televīziju,» DB uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Būtisks notikums telekomunikācijas nozarē šogad bija Konkurences padomes lēmums ļaut apvienoties IZZI un Baltkom. «Pat Latvijas lielākais un ietekmīgais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom bija nobažījies par iespējamo apvienošanos un gaidāmo konkurenci, medijos izplatīdams nepatiesu informāciju, ka Baltkom un IZZI iecerētā apvienošanās varētu radīt uzņēmumu ar dominējošu stāvokli. Tas ir zīmīgi, īpaši ņemot vēra faktu, ka šādu ziņu izplatīja uzņēmums, kurš arī pēc iespējamās IZZI un Baltkom apvienošanās nenoliedzami būs dominējošā stāvoklī tirgū. Par to liecina, piemēram, klientu bāze, kas Lattelecom ir vairāk nekā divas reizes lielāka, nekā abiem uzņēmumiem kopā ņemot,» pārdomās dalās E. Jugno.

Informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) iepazīstina ar jaunāko HP iPAQ ierīci HP iPAQ 514 Voice Messenger - gludas formas nelielu viedtālruni (smartphone), kas biznesa lietotājiem nodrošina pielāgojamu bezvadu e-pasta lietošanu, pateicoties ērtai balss vadībai un brīvroku funkcionalitātei.

HP iPAQ 514 Voice Messenger iekļautas interneta telefonijas balss pārraides iespējas, push e-pasts un jaunākā Windows Mobile 6 operētājsistēma. HP iPAQ Voice Messenger ieņem līderpozīcijas arī pēc baterijas darbības ilguma - ar pilnībā uzlādētu bateriju nepārrauktu sarunu režīmā darbības ilgums ir līdz sešām stundām. HP iPAQ 514 sērijas tālrunis ir pirmais HP jaunajā viedtālruņu grupā, kas palīdz īpaši steidzīgiem profesionāļiem pieslēgties tīklam no jebkuras vietas.

Ar vairāk nekā 20 balss komandām jaunais iPAQ nodrošina klientiem brīvroku funkcionalitāti. Izmantojot efektīvo balss atbildes (voice reply) iespēju, lietotāji var atbildēt uz saviem e-pastiem, nodiktējot un nosūtot atbildi balss formā, kas izslēdz nepieciešamību rakstīt. Lietotāji var arī noklausīties e-pasta un teksta ziņojumus, vadīt tālruņa un kalendāra uzdevumus, kā arī dot mutiski komandu lietojumprogrammu atvēršanai.

Cisco Systems pirmā ceturkšņa neto ieņēmumi no produkcijas pārdošanas sasnieguši 8,2 miljardus ASV dolāru, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Piķis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa par pirmo ceturksni bija 1,6 miljardi dolāru.

Iespaidīgu ieguldījumu pirmā ceturkšņa rādītājos deva gada sākumā pārņemtā ASV kompānija Scientific Atlanta, kuras daļa ieņēmumos pārsniedza 580 miljonus dolāru, gluži tāpat kā iepriekšējā ceturksnī.

Dati liecina, ka 2006. gada pirmais ceturksnis nozīmīgākajos rādītājos pārspējis aizvadītā finanšu gada pirmo ceturksni - tīrie ieņēmumi no pārdošanas pieauguši par 25%, tīrā peļņa palielinājusies par aptuveni 300 miljoniem dolāru jeb vairāk nekā 27%.

Aizvadītais ceturksnis Cisco kompānijai bija bagāts ar dažādiem notikumiem. Tā, piemēram, Amsterdamas pilsētas dome plāno izmantot Cisco Ethernet, lai veicinātu plašas iespējas izmantot IP telefoniju, TV un interneta pakalpojumus visā pilsētas teritorijā. Tajā pašā laikā Silikona ielejā plānots ieviest bezvadu internetu un šajā iniciatīvā ievērojama loma atvēlēta Cisco Systems, tādejādi bezvadu interneta priekšrocības varētu baudīt aptuveni divarpus miljoni iedzīvotāji.

2007.gada 13.septembris

Paziņojums presei

Alcatel-Lucent (Euronext Paris un NYSE: ALU) informē, ka nozares analītiķu uzņēmums Gartner jau piekto gadu pēc kārtas ir ierindojis Alcatel-Lucent pirmajā vietā Rietumeiropas biznesa telefonijas tirgū. Balstoties uz piegādāto tālruņu līniju skaitu 2006.gadā, Alcatel-Lucent tirgus daļa sasniedza 17%. Papildus, uzņēmums ir ierindots līderu sektorā, Gartner izstrādātajā diagrammā "The Magic Quadrant for Corporate Telephony in Europe, the Middle East and Africa, 2007" [Maģiskais kvadrants biznesa telefonijai Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā 2007.gadā].

Savā ikgadējā ziņojumā Gartner analītiķi lēš, ka 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vispārējais biznesa telefonijas tirgus ir nedaudz krities, taču IP telefonijas ienākšana tirgū ir būtiski paplašinājusies. Alcatel-Lucent joprojām atrodas pirmajā pozīcijā TDM (Time Division Multiplex), kā arī kopējā TDM un IP telefonijas sektorā un ieņem otro vietu IP sektorā.

Izsaka bažas par Lattelecom monopolstāvokļa izmantošanu. «Bieži saskaramies ar situāciju, kad Lattelecom, izmantojot savu monopolstāvokli Latvijas tirgū un plašo pakalpojumu klāstu, sāk subsidēt fiksēto telefoniju no citu pakalpojumu ieņēmumiem - pārsvarā no datu pārraides,» Db bažas pauda Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš paskaidroja, ka pēdējā laikā ir vērojami tarifu piedāvājumi, kas ir zemāki par starpoperatoru noteiktajiem tarifiem - piemēram, Lattelecom par 9.90 Ls nodrošina 2500 sarunu minūtes vienam numuram. Ja atskaita PVN, iznāk, ka minūte klientam maksā 0.003 Ls.

Savukārt starpoperatoru norēķinos Lattelecom no citiem operatoriem prasa 0.008 Ls + PVN, tātad 2.5 reizes vairāk. «Nav skaid­ra arī regulatora nostāja šajā jautājumā - vai tiešām regulējamais operators var sniegt bezmaksas sarunas, ja klients lieto uzņēmuma datu pārraidi, un vai tiešām galapatērētāju tirgū cenas var būt zemākas, nekā tās ir starp­o­peratoru tirgū, ko kontrolē SPRK,» iestājās R.Peļņa.

Ventspils pilsētas dome atbalstījusi projekta „Virtuālas biznesa atbalsta infrastruktūras izveide Baltijas valstīs” iesniegšanu Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā.

Projektā paredzēts izveidot virtuālu platformu internetā (portālu), kurā būs pieejami biznesa atbalsta pakalpojumi. Izmantojot modernākos saziņas rīkus – interneta telefoniju, diskusiju grupas, video tērzēšanu, video konferences un citus – tiks nodrošinātas konsultācijas jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem, sniegti biznesa atbalsta e-pakalpojumi, izveidota e-biznesa platforma, kā arī būs pieejami e-apmācības kursi par biznesu un multimediju tehnoloģijām. Tiks publicēta aktuāla informācija un informācija par pašiem uzņēmumiem, to piedāvātajiem pakalpojumiem un precēm.

Projekta iesniegums tiek gatavots kopā ar vadošo partneri – Klaipēdas Ekonomiskās attīstības aģentūru (Lietuva). Projekta mērķauditorija ir Kurzemes un Klaipēdas reģioni, paredzot, ka izmantot virtuālās platformas piedāvātās iespējas var arī uzņēmēji un interesenti no citurienes, aptverot vēl lielāku ģeogrāfisko teritoriju.

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome noteikusi pienākumu SIA Telefant nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi publisko mobilo telefonu tīklu numuriem numerācijas diapazonā 29000000 – 29009999, informē SPRK.

Šādu lēmumu regulatora padome pieņēma, jo komersants nepareizi izmantojis tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz publisko mobilo telefonu tīklu numuriem.

SIA Telefant kā elektronisko sakaru komersantam atbilstoši Elektronisko sakaru likumam ir jāievēro un jāizpilda ierobežoto resursu lietošanas nosacījumi, tai skaitā nosacījumi attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību pareizu izmantošanu. Regulators, veicot pārbaudes, secināja, ka ir nosacījumi, kurus SIA Telefant neievēro - izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana tiek nodrošināta uz numuriem, kas nav aktivizēti vai izmantoti publiskajā telefonu tīklā Latvijā, kā arī nav izmantoti galalietotāja galiekārtas pieslēgumiem Latvijā reģistrēta elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā. Izsaukuma uzsākšana no numuriem tiek veikta caur Igaunijā reģistrētu komersantu AS Telefant.

Spānijas kompānija Fon vēlas apvienot privātus bezvadu tīklus savstarpēji dalītā «tīklu tīklā», lai konkurētu ar trešās paaudzes (3G) mobilo telefoniju. Šajā projektā ar no interneta telefonijas kompānijas pārdošanā iegūto naudu arī iesaistījies Skype viens no dibinātājiem, zviedru uzņēmējs Niklas Zenstrēms (Niklas Zennström). Par to raksta zviedru biznesa avīze Dagens industri. Fon ideja ir pierunāt personas un uzņēmumus, kam ir bezvadu tīkls ar platjoslas pieslēgumu internetam, ar to dalīties ar citiem bezvadu tīkla turētājiem. Parasti «WiFi» tīkli sniedzas dažu desmit metru radiusā ap bezvadu rauteri-raidītāju. Praktiski Fon ideja nozīmē, ka Fon biedrs, atrodoties cita Fon biedra bezvadu tīklā, vārētu veikt bezmaksas vai mazmaksas zvanus caur internetu. Pieslēgumu arī varētu izmantot sērfošanai internetā. Pasākumā ari piedalās zviedru uzņēmējs un Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Ula Alvārsons (Ola Ahlvarsson), kas kļuvis par Fon Zviedrijas pārstāvniecības vadītāju. Blakus N. Zenstrēmam, Fon arī atbalstījis interneta meklēšanas motors Google. Mobilo sakaru operatori, piedāvājot t.s. 3G pakalpojumus, arī sola ātru interneta pieslēgumu caur mobilo telefonu. Izmantojot HSDPA tehnoloģiju, tas varētu pat sasniegt 3 megabitus sekundē (Mbps). Fon uzskata, ka varētu piedāvāt vēl lielākus ātrumus, ja fiksētais pamatpieslēgums, kas «baro» bezvadu tīklu, ir pietiekami ātrs un nenoslogots.

Zviedri arvien vairāk darba lietu kārto ar mobilo sakaru īsziņām un čatošanu, atstājot novārtā darbavietas fiksēto telefonu, raksta zviedru avīze Dagens Nyheter, atsaucoties uz Upsalas universitātes komunikāciju pētnieku Hokanu Selgu.

Kā raksta avīzes portāls dn.se, Upsalas universitātes Informācijas tehnoloģiju (IT) fakultātes pētnieks H. Selgs konstatējis, ka galvenokārt gados jaunie darbinieki pāriet no balss zvaniem fiksētos un mobilos tīklos uz īsiem tiešas sarakstes veidiem.

Pētījumā H. Selgs tomēr konstatē, ka darba vietās kopumā balss sarunas aizvien ir svarīgākais saziņas līdzeklis darba vajadzībām, taču citi elektronisko sakaru līdzekļi iegūst arvien lielāku lomu.

«Konstatējām, ka telefonsarunai, vienalga vai fiksētā vai mobilā tīklā, vai izmantojot IP (interneta) telefoniju, ir liela nozīme visās [darba] situācijās. Tikpat populārs ir e-pasts, turklāt ar priekšrocību, ka kontaktēšanās tiek piefiksēta dokumentāli. To īpaši novērtē, ja mērķis ir panākt vienošanos. Gan SMS [īsziņas], gan tiešsaites vēstījums [čats] tiek atzīts par piemērotu neformālā kontekstā vai sazinoties ar personu, kuru labi pazīst. Steidzamās lietās SMS ir otrs labākais variants pēc telefonsarunas,» raksta H. Selgs.

Kompānija Avaya Inc. paziņojusi par savu sadarbību ar Latvijas kompāniju iPro, kuras apvienojot spēkus plāno nodrošināt IP telefoniju, telefonijas pakalpojumus un citus risinājumus Latvijas uzņēmumiem.

Vienošanās starp Avaya un iPro ir jau stājusies spēkā, un iPro pārstāvēs visu Avaya produktu klastu, ieskaitot visus risinājumus, kā arī IP telefonijas un to pielikumu apkalpošanu.

"Abas puses lieliski papildina viena otru. Abām ir vienādas vērtības, kā arī vienādi mērķi tirgū. Kompānija iPro ir pazīstama ar saviem panākumiem finanšu iestāžu apkalpošanas jomā, tieši tāpēc vienošanās par sadarbību palīdzēs mums veiksmīgi darboties tajā segmentā, kurš līdz šim nav bijis mūsu stiprā puse. Ja ir vēlēšanās pārdot visaugstākās kvalitātes produktus, ir nepieciešams pieredzējis personāls, kā arī ilgtermiņa partnerattiecības", - saka Tomass Mačernis, kompānijas Avaya reģionāls menedžeris Baltijas valstīs.

Latvija kļuvusi par ceturto valsti Eiropā, kas uzsākusi jaunā Flash OFDM bezvadu interneta tīkla izveidi. Pirmoreiz Latvijā šīs tehnoloģijas ieviešanu īsteno VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA), kas jau otrdien testa režīmā sāka pārbaudīt jauno tehnoloģiju trīs uzstādītajās bāzes stacijās Ulbrokā, Mārupē un Jūrmalā, Db.lv informēja Valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" mārketinga vadītāja Zane Lase. Flash OFDM ir jauna un progresīva datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina mobilu un ātru pieslēgumu vispasaules tīmeklim. "Šī ir revolucionāri jauna tehnoloģija, kas ļaus izmantot visas bezvadu interneta priekšrocības, sākot ar interneta lietošanu piemājas dārzā vai guļot pludmalē, kā arī, piemēram, braucot automašīnā," tehnoloģijas priekšrocības uzsver VITA valdes priekšsēdētājs Juris Kanels. VITA izmanto salīdzinoši zemās 450 MHz radio frekvences, kas nodrošina plašu tīkla pārklājumu un iespēju saņemt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jebkuram lietotājam, kas atrodas bāzes stacijas zonā. Bezvadu interneta cienītājiem šī tehnoloģija ir ļoti izdevīga un ērta, to apliecina arī lietotāji un operatori vairākās valstīs. Slovākijā gada laikā ar Flash OFDM tehnoloģiju bezvadu internetu veiksmīgi lieto jau 35% iedzīvotāju un ierīkotas jau 100 bāzes stacijas. Vācijā bezvadu internetu iespējams izmantot, braucot ātrgaitas vilcienos no Frankfurtes uz Ķelni. Savukārt Somijā kompānija "Digita" oktobrī uzsākusi komerciālā Flash OFDM tīkla izveidi, ar mērķi nodrošināt pilnu valsts teritorijas pārklājumu trīs gadu laikā. Izmantojot Flash OFDM mobilo internetu lietotājam iespējams pilnvērtīgi strādāt tīmeklī, lietojot Skype un IP telefoniju. Jaunais mobilā bezvadu interneta risinājums nodrošina datu pārraides ātrumu līdz pat 2,7 Mbs, taču tehnoloģija ir jauna un strauji attīstās, tāpēc tuvākajā laikā paredzams vairākkārtīgs datu pārraides ātruma pieaugums. Lai izmantotu interneta piekļuves pakalpojumu, lietotājam būs nepieciešams modems stacionāriem datoriem vai PC MCI datu karte klēpjdatoriem. Pilotprojektu VITA realizē sadarbībā ar SIA Siemens. Turpmāko trīs mēnešu laikā jauno tehnoloģiju pārbaudīs speciālisti un izmēģinās lietotāji.