Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

Pilsētu attīstība ir nepārtraukts dinamisku pārmaiņu process, kuru veicina spēja sadarboties, rast piemērotākos risinājumus un tehnoloģijas

Viedā pilsēta ir līdzsvars starp iedzīvotāju vajadzībām, tehnoloģijām un sadarbību starp institūcijām. «Mūsdienās pieaug urbānā populācija un cilvēki pārceļas uz lielākām pilsētām, jo tur ir attīstītāka ekonomika un plašākas darba iespējas. Tāpēc var redzēt ekonomisko nevienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, ir plaisa starp lielām un mazākām pilsētām. Tāpēc katrai pilsētai vajag skatīties, kā kļūt gudrākai. Taču urbānā infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas nevar mainīties vienā dienā,» saka Tomass Millers (Thomas Müller), bee smart city līdzdibinātājs. Plašāk par mūsdienu pilsētu dažādi eksperti diskutēja konferencē Open City.

Skaidrs skats nākotnē

"2021. gada kontekstā ir svarīgs jautājums, kā uzvedīsies tirgotāji un jaunās ķēdes. Tirgū ienākot jaunam spēlētājam, varam sagaidīt kādas pārmaiņas. Ir skaidrs, ka vietējie ražotāji spēs nodrošināt Latvijā ražoto pārtikas produkciju, taču daudz kas būs atkarīgs no tirgotājiem un viņu izvēlētās politikas".

Tā, prognozējot 2021.gadu pārtikas nozarē, žurnālam Dienas Bizness norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Ja fokuss patērētāju piesaistei būs tikai un vienīgi zemākā cena, tā būtu bīstama tendence pārtikas nozarei un mūsu tautsaimniecībai. Cenas ziņā mūsu ražotājiem ir grūti konkurēt ar lēto importu un citu valstu ražotājiem, kuru vietējais tirgus ir mērāms miljonos. Konkurence būs sīva, lietuvieši ir agresīvi, Lidl vēlēsies iekarot savu vietu tirgū. Šādos apstākļos Latvijas pārtikas ražotājiem būs svarīga ne vien patērētāju, bet arī tirgotāju lojalitāte. Un patērētāji ir tie, kas var ietekmēt, kādas preces veikali izliek savos plauktos. No ražotāju puses varu teikt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu konkurētspējīgi, ražosim kvalitatīvus produktus, bet sagaidām valdības atbalstu, lai citu valstu ražotājiem nav papildu priekšrocību," norāda I.Šure.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

BIM - būves informācijas modelēšana, ir kļuvusi par būtisku jēdzienu būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības jomā. No 2025. gada daļai ēku BIM kļūs par obligātu prasību, tādējādi liekot uzsvaru uz procesu efektivitāti un kļūdu novēršanu. Lai gan tirgū ir pieejami daudzi rīki, kas paredzēti BIM izmantošanai un sniedz priekšrocības projektētājiem un pasūtītājiem, to licences var būt dārgas, un nepieciešamas ievērojamas apmācības. Tirgū trūkst vienkāršu un intuitīvu rīku, kas būvuzņēmējiem ļautu veidot rasējumus, skices un griezumus jebkurā ēkas vietā, izmantojot modeļos jau esošo informāciju. Katrā būvprojektā ir neskaidras zonas, kuras var atrisināt, izmantojot šādu rīku, un tas varētu ietaupīt gan laiku, gan naudu. Šāds rīks būtu noderīgs gan lielos būvlaukumos ar plašu komandu, gan mazos, kur darbu veic tikai 2-3 cilvēki. Šāda veida vajadzībām tika radīts eksperimentāls rīks, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Norvēģijas finanšu instrumentiem.

Būvprojekta stadijā izstrādātie rasējumi parasti ir pietiekami, lai risinājumus saskaņotu institūcijās, iztāmētu un noslēgtu līgumu ar būvuzņēmēju. Tomēr bieži vien tie ir nepietiekami, lai faktiski izbūvētu risinājumu. Lai veiktu būvniecības darbus, nepieciešams precīzi saprast visus izmērus, apjomus un to savietojamību ar citām projektētām daļām. Piemēram, inženiertīklu projektos nereti netiek detalizēti risināta caurulēm vai kabeļiem paredzēto stiprinājumu atrašanās vieta. Šīs detaļas parasti paliek būvuzņēmēju ziņā. Ja situācija ir vienkārša, ar būvprojekta esošo informāciju var būt pietiekami. Bet, ja nepieciešams veikt sarežģītākus darbus, kā, piemēram, stiprināt caurules vai kabeļu trepes, kas jāizvieto uz viena stiprinājuma un visam jābūt estētiski pievilcīgam, situācija kļūst sarežģītāka. Šādas detaļas būtu vieglāk saprast un risināt, ja būtu pieejama skaidra skice. BIM modeļos ir visa nepieciešamā informācija, lai veidotu šādas skices, bet pašlaik nav vienkārša un ērtas rīka, ar kuru būvuzņēmējs varētu tās veidot. Tādēļ mēs vēlamies piedāvāt alternatīvu iespēju - intuitīvu un viegli lietojamu rīku, kas ļautu būvuzņēmējiem un to apakšuzņēmējiem pašiem izveidot rasējumus un skices. Mēs uzskatām, ka šāds rīks būtu noderīgs arī projektētājiem un tāmētājiem, jo bieži vien ir nepieciešams no ifc faila ātri iegūt ģeometrijas rasējumus.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Skats uz Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd ir samērā optimistisks, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī skats uz ekonomiku ir diezgan optimistisks," teica Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, jūnijā, atbilstoši plānotajam, valsts varētu izbeigt masveidīgi atbalstīt tautsaimniecību, saglabājot atbalstu tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, tūrismā. "Ne tik plašā apmērā kā līdz šim, bet dažām nozarēm vēl varētu palīdzēt," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies, tāpēc nav arī pamata atslābt, proti, ir jāpaveic ļoti daudz mājasdarbu, lai, piemēram, bērni rudenī varētu atgriezties skolā.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents atzina, ka Latvija Covid-19 pandēmijas krīzē ir cietusi nedaudz smagāk kā Lietuva un Igaunija, kas pamātā ir saistīts ar ekonomikas struktūru. "Mums bija lielāks īpatsvars aviopārvadājumiem, mums bija lielāks īpatsvars tranzītam, līdz ar to tas mums ir trāpījis vairāk. Tajā pašā laikā tādu ļoti būtisku atšķirību tieši šīs krīzes pārciešanā, visticamāk, nav bijis," sacīja Kazāks.

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “One Development”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā, ir iegādājies un atjaunos vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 27.

Ēkas renovācijas projekts paredz saglabāt un atjaunot ēkas fasādi un citus vēsturiskos elementus. Kopējās investīcijas projekta realizācijai sasniedz 5 miljonus eiro.

Izsolē par 2,3 miljoniem eiro pārdota Rakstnieku poliklīnikas ēka 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3...

Pēc nama atjaunošanas vēsturiskās sešstāvu ēkas piecos stāvos, saskaņā ar pašreizējo plānojumu, atradīsies kopumā 40 dzīvokļi platībā no 25 – 108 m2.

Renovācijas projekta ietvaros plānots saglabāt un atjaunot ēkas fasādes elementus, balkonus, dekoratīvās karnīzes un vīteņveida kāpnes, kurām ir īpaša vēsturiskā vērtība. Projektu plānots pilnībā pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos 

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un...

“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd saglabājas nemainīgi augsts pieprasījums pēc dzīvojamajām platībām Rīgas centrā, savukārt piedāvājums ir ierobežots. Taču ēka Raiņa bulvārī 27 ir unikāla gan tās vēstures, gan atrašanās vietas dēļ, jo šajā rajonā pārdošanā esošu dzīvokļu praktiski nav. Mūsu mērķis ir radīt vienu no skaistākajiem renovētajiem projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā un unikālu dzīvojamo projektu Raiņa bulvārī, jo tamlīdzīgs skats uz operu, pilsētas kanālu un parku nav no ne viena cita nama logiem. Ēkas vēsturisko elementu atjaunošana un saglabāšana būs viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, kura veikšanā noteikti palīdzēs mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze vēsturisko namu renovācijā,” stāsta uzņēmuma “One Development” vadītājs Mihails Guščins.

Daudzstāvu ēku Raiņa ielā 27 būvēta 1874. gadā un to projektējis latviešu arhitekts, sabiedriskais darbinieks un viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem J.F. Baumanis, kurš pazīstamas ar savām eklektiskā stila celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā un tā dēvētajā Rīgas bulvāru lokā. Ēkai Raiņa 27 bija nozīmīga loma arhitekta radošajā vīzijā, jo tā, līdz ar būvi Raiņa ielā 31, veido vienotu ansambli, lai izceltu viņa paša projektēto Lomonosova ģimnāziju Raiņa bulvārī 29. Šobrīd ēkas tuvumā atrodas Latvijas Universitāte, Rīgas valsts 1.ģimnāzija, vēstniecības un daudzas viesnīcas.

“Nekustamo īpašumu tirgus attīstībai ir būtiska ne tikai jaunu projektu radīšana, bet arī kvalitatīva vēsturisko īpašumu atjaunošana. Tas ir īpaši svarīgi galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Tāpēc “BlueOrange” pēdējos gados mērķtiecīgi atbalsta gan jaunu projektu attīstību, gan pārdomātu un kvalitatīvu vēsturisko nekustamo īpašumu projektu realizāciju. Šogad vien, neskatoties uz kopējo piesardzību nekustamo īpašumu tirgū, “BlueOrange” nekustamo īpašumu nozarei ir atvēlējusi 19,8 milj EUR. Tie ir 18 377 m2 jaunu platību un 10 938 m2 renovētu platību,” norāda BlueOrange Kredītu pārvaldes vadītāja Marina Antonova.

Šis ir jau trešais projekts, kuru nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” realizēs ar bankas “BlueOrange” finansējumu.

Šī gada sākumā ir pabeigta Schoolhouse&Lofts ēkas atjaunošana Čaka ielā 30a, kuras pagalmā savulaik atradās meiteņu komercskola.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” specializējas vēsturisko ēku renovācijā, un līdz šim realizējis tādus projektus kā “Blaumaņa Residence”, “Miera Residence” un “Schoolhouse&Lofts”. Vienlaikus uzņēmums šobrīd īsteno arī savu pirmo nekustamā īpašuma jauno projektu – “Mežaparka vārti”.

Bijušais NBA basketbolists Šakils O’Nīls par 22 miljoniem dolāru pārdod savu māju Floridā, raksta Business Insider.

Māja viņa īpašumā bijusi 26 gadus – 1993.gadā viņš to iegādājies par mazāk nekā 4 miljoniem dolāru. 2018.gadā viņš par māju prasīja 28 miljonus dolāru, bet pēc tam cenu samazināja.

Mājai ir 12 guļamistabas, 557 kvadrātmetru plašs iekštelpu basketbola laukums, garāža 17 automašīnām un 29 metrus garu baseinu. Tajā atrodas kinozāle, cigāru telpa, āra BBQ un no mājas paveras skaists skats uz ezeru.

Basketbolists savas aktīvās gaitas pārtrauca 2011.gadā, karjeras laikā nopelnot vairāk nekā 286 miljonus dolāru.

Ieskats Šakila O’Nīla īpašumā – galerijā augstāk!

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis īrēs penthouse jeb jumta stāva dzīvokli Ņujorkas rietumos, Manhetenā, vēsta New York Post.

Tiek vēstīts, ka dzīvokļa īre 71 stāva tornī izmaksās 8000 ASV dolāru mēnesī (aptuveni 7200 eiro).

Dzīvoklī ir logi līdz griestiem, caur kuriem paveras skats uz upi. Apartamentos ir arī šefpavāra virtuve un spa vannasistaba.

Porziņģis šajā ēkā īrēs vēl divus dzīvokļus saviem brāļiem Mārtiņam un Jānim.

Ēkā pieejama sporta zāle, spa, bērnu spēļu istaba, biljarda zāle, kafejnīca un trīs baseini.

Šajā ēkā ir arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) standarta izmēra basketbola zāle, kurā vasaras sākumā trenējās Porziņģa komandas biedrs Ņujorkas Knicks zvaigzne Karmelo Entonijs, kurš tagad kopā ar ASV izlasi gatavojas Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

Oslo arhitekti Snøhetta nākuši klajā ar pirmajiem Lofoten Opera Hotel attēliem. Viesnīca atradīsies Norvēģijas Lofotu salās, vēsta thelocal.no.

Viesnīcas būve vīsies ap iekšējo pagalmu, no tās pavērsies skats uz Norvēģu jūru.

«Atrašanās vieta ir iespaidīga, saulaina, majestātisku ainavu elementu vidū, bet vienlaikus savienota ar jau apdzīvotām vietām un ostām,» norāda arhitekti.

11 000 kvadrātmetru lielajā būvē atradīsies vairākas viesnīcas un dzīvokļu kompleksi, spa, jūras ūdens baseini un amfiteātris. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm izveides izmaksas mērāmas 400 miljonos kronu (49 miljoni eiro). Būvniecības darbus iecerēts sākt šā gada otrajā pusē.

Kompleksa mērķauditorija būšot ļoti bagāti tūristi, kuri arvien biežāk izvēloties brīvdienas pavadīt Norvēģijā.

Kā galveno prioritāti šim gadam 60% Latvijas uzņēmumu min izmaksu samazināšanu. Otrā un trešā biežākā atbilde – darbinieku labbūtības un kvalifikācijas celšana (51%), kā arī klientu servisa uzlabošana (49%).

Tikmēr vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu (52%) norāda, ka šogad plāno savā izaugsmē ieguldīt finanšu līdzekļus un lielākā daļa izaugsmi finansēs no uzņēmuma pašu līdzekļiem, liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Par nozīmīgām uzņēmuma prioritātēm tiek atzītas arī pieprasījuma palielināšana (42%) un jaunu produktu attīstība (39%).

Uzņēmumu prioritātes nedaudz atšķiras pa nozarēm, ņemot vērā katras jomas galvenos izaicinājumus. Piemēram, 64% ražojošo uzņēmumu galvenā prioritāte ir tieši izmaksu samazināšana, savukārt būvniecības jomā, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, galvenā prioritāte ir darbinieku labbūtības un kvalifikācijas celšana (69%). Tā kā tirdzniecības jomas uzņēmumiem viens no galvenajiem izaicinājumiem ir pieprasījuma mazināšanās, tad prioritātes fokuss ir tieši uz izmaksu samazināšanu (65%) un tad seko darbinieku labbūtības jautājumi (50%). Arī pakalpojumu jomā strādājošiem uzņēmumiem galvenais fokuss ir izmaksu samazinājums (57%), kam seko klientu servisa uzlabošana (51%).

Iedzīvotāju turīgākā slāņa papildu «slaukšana» Eiropas valstīs ir labi pazīstama, taču citas zemes ir arī krasi atšķirīgā situācijā – gan slānis taukāks, gan rezultāts valstu budžetiem smeķīgāks

Citās zemēs ar solidaritātes vai tā saucamo bagātības nodokli apliekamās summas ir krietni virs tā līmeņa, ko par bagātības slieksni uzskata Latvijā (48 tūkst. eiro ienākumu gadā vai 4 tūkst. eiro mēnesī solidaritātes nodokļa gadījumā). Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners (31.01.2017. DB) rosina piemērot bagātības nodokli ne tikai ienākumiem, bet arī īpašumiem, zeltam, vērtslietām, mākslas darbiem, precīzāk – to neto vērtībai. Šāda nodokļa likme varētu būt 0,5% apmērā no īpašuma neto vērtības. Te var vilkt paralēles ar lielo pensiju saņēmējiem – to loks ir tik ļoti ierobežots, ka jājautā, vai iekasētais vispār sedz pie tā strādājošo ierēdņu sviedru izmaksas? Atmiņā palicis Lattelecom vadītāja Jura Gulbja apsveikums bijušajam Swedbank vadītājam Mārim Mančinskim ar jauno amatu Krievijas bankā, īpaši izceļot to, ka nu viņam vairs nebūs jāmaksā solidaritātes nodoklis.