Pasta monopoltermiņa beigu tuvošanās saistīta ar milzu investīcijām tā modernizācijā, savukārt LP darījumi izraisījuši uzraugu uzmanību.
Es pēc savas būtības esmu cilvēks, kam patīk izvirzīt lielus mērķus, un es nespēju izsekot visiem tehniskajiem piedāvājumiem un jauninājumiem, tāpēc Latvijas Pastā (LP) strādā vairāki struktūrvienību vadītāji un daudzi citi padotības darbinieki, kas sakārto visu pa plauktiņiem, bet mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums nav daudz laika un iemesls ir 2009. gads, kad beigsies LP monopols, to sarunā ar Db atzīst LP ģenerāldirektors Gints Škodovs.
Kuluāros dzirdēts, ka LP tiek gatavots pārdošanai un par tā iegādi interesējies Somijas pasts. Cik patiesas ir runas par šāda darījuma iespējamību?
Diemžēl man nāksies jūs apbēdināt, jo Somijas pasts negrib LP. Vienkāršāk un lētāk ir ieguldīt dažus desmitus miljonu un izveidot sistēmu no jauna. Iegādājoties mūs, viņi iegādājas arī kaudzi ar problēmām, kuras būs jārisina. Galvenais ir tas, ka LP ir 1000 pasta nodaļas un divas trešdaļas no tām ir nerentablas. LP ir gandrīz 8000 darbinieku. Kāpēc kādam vajadzētu iegādāties problēmas? Viņi apzinās, ka ar mazāk darbiniekiem var nodrošināt labu servisu. Un te mēs atgriežamies pie LP privatizācijas, un valdība ir pret. Veicām LP novērtējumu, un tas trīs gados pieaudzis par 18 milj. Ls (pasta vērtība ir ap 54 milj. Ls - Db). Mums vēl ir iespējas to palielināt līdz 2009. gadam, kad beidzas monopols, kas arī nākotnē ietekmēs LP vērtību. Monopola beigas nozīmē, ka tirgū var ienākt jebkurš, piemēram, Deutsche Post (DP) ar milzu finanšu resursiem, kā rezultātā LP vairs nebūs dzīvotspējīgs. DP apgrozījums ir ap 30 mljrd. EUR gadā. Varu pieminēt arī britu Royal Mail, kuram 2005. gadā peļņa bija 1 milj. GBP dienā, tātad gadā ap pusmiljardu. Nopirkt LP tādām kompānijām ir noskaitīt kapeikas, bet tā vietā, lai iztērētu vairāk nekā 50 milj. Ls, domāju, izvērtējot viņi sapratīs, ka izdevīgāk ir izveidot jaunu sistēmu, investējot vien kādus 10 milj. Ls, toties saņemot iestādi bez problēmām. Vienmēr esmu uzsvēris: ja pie Latvijas valdības atnāk kāds, kurš saka, ka grib nopirkt LP šobrīd, kad vērtība ir tuvu maksimumam, tad tas būtu jādara pēc principa - te ir vērtība, taisa izsoli, kurš sola vairāk, tas arī iegūst.
Un tomēr LP ar darījumiem iepirkumu un nekustamo īpašumu sfērā ir izpelnījies valsts kontrolējošo iestāžu uzmanību. Kādu iznākumu gaidāt no šīm pārbaudēm?
Man par šīm pārbaudēm galva galīgi nesāp. Es vairāk uztraucos par problēmām, kas radās saistībā ar preses piegādi, jo tur mēs esam ziepes sataisījuši, un tās ir jārisina.
Neatbildēts paliek jautājums par KNAB pārbaudi. Medijos izskanējis, ka paši esat gājuši uz KNAB, lai tas veiktu pārbaudi par jūsu darījumu ar zemi Stacijas laukumā.
Tieši tā arī ir. Kāds ir iedomājies, ka zeme tur maksā 26 milj. Ls, bet man neviens par tādu summu nav novērtējis un reāli nācis pirkt! Sarunās ar nekustamo īpašumu speciālistiem esmu saņēmis vērtējumu, un tas diemžēl nepārsniedz 1000 EUR/m2. Un eksperti ir parakstījušies par šo summu, atbildot ar savām zināšanām un sertifikātiem, bet sabiedrība jau dzird to, kurš skaļāk kliedz. Varu taisnoties, ka es nezogu, neviens mani nesadzirdēs, tāpēc arī priecājos, ka nāks un pārbaudīs mūsu darījumus. Par Valsts kontroli runājot, ceru, ka viņi atnāks nevis martā, bet agrāk.
Bet kāpēc Šīna kungs un Delna uzskata, ka LP ir noslēdzis neizdevīgu darījumu un nav guvis maksimālo labumu saistībā ar zemes nomu Stacijas laukumā?
Jāsāk ir no paša sākuma, - kā zeme nonāca LP pamatkapitālā, ko centos izstāstīt raidījumā De Facto, tomēr informācija neizskanēja tā, lai sabiedrība saprastu. Esmu analizējis šo darījumu un saņēmis dažādus viedokļus, un liela daļa uzskata, ka Satiksmes ministrija ieguldījusi zemi LP pamatkapitālā, kas uzņēmumam nav nepieciešama. No otras puses, ministrija jau neko citu neizdarīja, kā ieguldīja zemi, kas atrodas zem pastam piederošās ēkas. Fakts kā tāds, ka bija 150 dažādi zemes gabali, bet uz Stacijas laukuma zemes bija mums piederošā ēka. Ne jau par zemi ir jautājums! Risinājums jāatrod, ko darīt ar ēku, jo tā LP nav nepieciešama. Pirms zemes ieguldīšanas pamatkapitāls bija 1,3 milj. Ls, tagad tas ir 6,5 milj. Ls, no kuriem zeme ir 4,2 milj. Ls. Un būtiskākais ir tas, ka zemi negribu pārdot, jo tā ir nepieciešama, lai īstenotu attīstības programmu, kuras laikā ir paredzēts ieguldīt 43 milj. Ls LP modernizācijā, un šogad mums būs nepieciešami 10 - 15 milj. Ls, nākamgad vēl ap 10 milj. Ls. Sākumā finansējām modernizāciju no uzkrātajiem līdzekļiem, bet visu 43 milj. Ls tomēr nebija, tagad domājam par kredītu. Loģisks jautājums - vai banka man dotu kredītu ar izdevīgiem nosacījumiem, ja mans pamatkapitāls ir 1,3 - 2,3 milj. Ls? Tāpēc man ir nepieciešams, lai pamatkapitāls būtu 6,5 milj. Ls un zeme paliktu LP pašumā, un valde arī pieņēma lēmumu, ka zeme netiek pārdota.
Tomēr Diena, Šīns un Delna uzsver, ka zemes vērtība ir 26 milj. Ls?
Zīmīgi, ka Šīns šogad zemes vērtību samazinājis līdz 12 - 14 milj. Ls, kas izriet no Dienas publikācijām. Satiksmes ministrija pirms zemes ieguldīšanas veica novērtējumu, un vērtētāji pateica, ka tās vērtība ir tikai 4,2 milj. Ls. Ja tā zeme tiešām maksā 26 milj. Ls, tad es atrisinātu visas problēmas ar investīcijām, un man nebūtu jāaizņemas no bankas. Taču, ja es par šo zemi iegūstu tikai 8 milj. Ls, nepieciešamība pēc naudas paliek joprojām, bet banka pret mani izturēsies nievājoši, jo pamatkapitāls ir mazs. Un es tik droši saku: mēs zemi pārvērtējām, bet vairāk par 6,8 milj. Ls neviens nenovērtēja. Jautājums - kuru no variantiem es izvēlos - optimistiskāko vai pesimistiskāko? Es izvēlējos par labu pesimistiskākajam, kuru vērtētājs parakstījis ar savu vārdu. Bet tas ir tikai šķietami pesimistisks. Ilgtermiņā tas uzņēmumam ir izdevīgāk.
Ir izvēlēts pesimistiskākais variants, tomēr LP ir veicis arī citus darījumus ar citiem sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Kāpēc tie tiek pārdoti vai iznomāti par ļoti zemu cenu?
Šādam formulējumam es kategoriski nepiekrītu! Par Stacijas laukuma zemes nomu mēs saņemam vienreizēju maksājumu 4 milj. Ls plus katru gadu vēl 200 tūkst., bet zeme jo-projām paliek LP īpašumā. Par citiem darījumiem jārunā vispār kopumā. LP īpašumi dalās divās grupās - vieni pilnībā atbrīvoti, bet otra daļa īpašumu daļēji atbrīvoti. Klasiskais piemērs ir Ventspils pasta ēka, kuru izsolē pārdevām par 0,5 milj. Ls, drīzumā līdzīgu ēku plānojam izsolīt arī Jelgavā, kur ceram iegūt vairāk. Liepājā LP apkalpošana jau ir pārcelta uz citām telpām, bet ēkā joprojām atrodas administrācija un ražošana. Tā nu paliek skaista ēka, par kuru nepārtraukti saņemam pārmetumus no Liepājas domes, ka tā ir nesakopta. Tik demokrātiska attieksme pret nesakoptām ēkām ir tikai Rīgā, citās pilsētās bombardē tik ilgi, kamēr tā tiek sakopta. Liepājas ēka ir kultūrvēsturiskais piemineklis, kas ir jārestaurē, savukārt LP vairs neplāno ieguldīt nekustamajos īpašumos. Tā kā tur joprojām atrodas LP nodaļas, pieņēmām lēmumu ēku iznomāt. Firmai pateicām, ka nākotnē šo ēku izsolīs, bet līdz tam dodam iespēju to nomāt par zemu cenu, pretī prasot investīcijas ēkas sakopšanā. Mani kā ēkas īpašnieku interesē, lai tā būtu sakopta.
Runājot par iepirkumu procedūrām, ko Db nav varējis atrast Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, piemēram, datorprogramma, kases sistēma utt. Vai tiešām LP veicis tikai 30 iepirkuma procedūras piecos gados?
Varu apgalvot, ka par katru no mūsu iepirkumiem ir bijusi procedūra. Arī par programmatūru un kases sistēmām mums bija sarakstīšanās ar IUB, kas arī ieteica labāko risinājumu, kā veikt iepirkumus. Turklāt programmas pasūtījuma iepirkuma procedūra bija izsludināta ne tikai Latvijā, bet arī ES Oficiālajā Vēstnesī. Es neesmu stulbs, redzu, kāds no valsts uzņēmumu vadītājiem tiek atšauts par to, ka iegādājies ādas mapītes par četrdesmit latiem. Zinu: ja ir nepieciešams atbrīvoties no kāda, arī tas ir iemesls. Neesmu gatavs saviem vadītājiem, padomei un atbildīgajām amatpersonām dot tādus trumpjus, zinot, ka es varu daudz izdarīt, lai uzlabotu LP darbu.
Cik izmaksāja programmatūra un kases sistēma. Vai Db aprēķini ir bijuši pareizi?
Ja runa ir tikai par abonētās preses piegādes programmu, tad tā izmaksāja pāris simtus tūkstošus noteikti. Attiecībā uz preses abonēšanas sistēmu nedomāju, ka Latvijā ir daudz tādu speciālistu, kas šādu programmu ir izstrādājuši, un mūsu gadījumā šo sistēmu sauc EGLE. Tā ir pasta nodaļu darba sistēma, kas ir tikai neliela daļa no visas lielās DATI Exigen Group izstrādātās LP vadības sistēmas. Un tad jāiedziļinās, kas notiek tad, kad atnāk klients un veic preses abonēšanu, jo no EGLE dati nonāk uz lielo sistēmu, kur tas viss iziet konkrētus lokus līdz brīdim, kad pastnieks iesniedz atskaiti, ka attiecīgais preses izdevums ir piegādāts, un tad grāmatvedība veido rēķinu izdevējam. Un, visu kopā ņemot, es nevaru santīms santīmā pateikt, cik izmaksāja preses abonēšanas sistēma visā lielajā sistēmā kopumā.
Tas nozīmē, ka LP veicis pasūtījumu, iztērējot naudas summu pa daļām, un kopējās izmaksas vēl nav aplēstas?
Domāju, ka tās ir robežās starp 500 tūkst. un milj. Ls. Tomēr, ja mēs skaitām iekšā Microsoft Axapta licences, tad sistēma noteikti maksā vairāk. Tomēr tas vēl nav iztērēts, mums vēl ir ļoti daudz darba, lai visa sistēma tiktu ieviesta. Izmaksas atkarīgas no tā, cik cilvēku no DATI Exigen Group vienlaicīgi pie mums strādā, jo sarunu procedūrā runājām par to, cik izmaksā viena cilvēkdiena. Izmaksas ir noteiktas 150 Ls un nav mainījušās. Esmu pārliecināts: tikko lielākais darbs būs pabeigts, tad pie projekta no Exigen strādās viens - divi cilvēki. Viss atkarīgs no tā, cik strauji mēs nomainīsim veco sistēmu pret jauno.
Vai vecā sistēma vairs nespēj veikt nepieciešamos darbus, ka tiek ieviesta jauna vadības sistēma, kases sistēma?
Nē, vecā sistēma ir dzelžaina, un tā joprojām strādā, tomēr tai arī ir savs resurss un mūsu darbība nedaudz ir mainījusies. Tas bija 2004. gads, kad vērsāmies pie IUB, lai noskaidrotu, kā rīkoties ar kases sistēmu, kas bija balstīta uz IBM tipa datoriem, un tajā bija programma, kuru izstrādāja SWH Rīga ap 1992. gadu. Arī grāmatvedības daļu, preses ekspedēšanas centra programmu un citas programmas sastāvdaļas veica SWH. Kā es to zinu? Es tajā laikā strādāju SWH un LP bija mans klients, tādējādi arī nonācu šajā uzņēmumā.
Sarunas laikā nākas secināt, ka LP veicis visas nepieciešamās iepirkuma procedūras, tajā skaitā arī par programmu. Kāpēc par šīm procedūrām nav informācijas IUB mājaslapā?
Jau iepriekš minēju, ka iepriekšējās programmas LP izstrādāja SWH Rīga, kas vēlāk sadalījās. Tomēr vecās sistēmas autortiesības palika kompānijai, ko vēlāk pārņēma DATI, jo cilvēki ir tie paši, varbūt ar nelielām izmaiņām. Gājām uz IUB un skaidrojām, ka šīs sistēmas ieviešana nav iespējama vienā reizē un tam ir nepieciešams laiks un to var izdarīt pa daļām, turklāt iepazīstinājām ar problēmu, ka DATI ir kompānija, kas ir autortiesību turētājs, un viņiem vienīgajiem ir likumīgas tiesības iejaukties šīs programmas pārveidē. Tad arī IUB jautājām, vai ar DATI varam rīkot sarunu procedūru. IUB to atļāva un mēs to arī izsludinājām, definējot, ka tas varētu maksāt 300, 500 tūkst. Ls robežās, tomēr summa ir tikai informatīva rakstura, jo sarunu laikā galvenais temats bija cilvēkdienas izmaksas. Pēc tam konkrēti runājām par citām būtiskām lietām, nosakot prioritātes, atjaunojot un ieviešot jauno sistēmu.
IUB mājaslapā nav informācijas arī par tādiem iepirkumiem kā pašas kases sistēmas. Cik izmaksāja datortehnika, modernizējot kasi?
Pirms mēs sākām darbu pie jaunās kases programmas izstrādes, mēs DATI jautājām, kādas iekārtas ir nepieciešamas. Viņi arī paskaidroja, ka katram kases aparātam ir nepieciešams savs procesors, tāpēc to mēs darījām soli pa solim, sākot ar nelielu daudzumu pasta nodaļu. Un ņemot vērā, ka iepriekšējā sistēma bija balstīta uz IBM, mēs nolēmām mainīt uz šīs kompānijas datoriem.
Gājām pie IUB un skaidrojāmies, ka gribam darīt tā, un viņi skaidri definēja, ka tādā veidā to ir iespējams izdarīt un mēs varot runāt ar IBM pārstāvjiem. IBM pateica, ka viņi paši neko netirgo, bet ir izplatītāji, kas to dara. Veicām cenu aptauju, un pieteicās CHD un Komerccentrs DATI grupa. Izvēle bija par labu pēdējiem, bet darba procesā nonācām līdz specializēto printeru iegādei, ko piegādāja CHD. Tā viena sistēma, kas iegādāta pa daļām, izmaksāja ap trīs tūkstošiem latu katra, un plikie dzelži kopumā izmaksāja ap trīs miljoniem latu.
Vai no šī stāsta es varu arī secināt, ka līdzīga situācija ir ar būvniecības projektiem, ka katrā pasta nodaļā veiktajam remontam apakšā ir iepirkuma procedūra?
Tieši tā. Būvniecības projekti nebija izņēmums, kad veicām saraksti ar IUB. Mums ir tā problēma, ka mēs nevaram izsludināt konkursu par 300 pasta nodaļu remontu vienlaicīgi, iesniedzot uzreiz 300 jaunus projektus. Mēs to varam izdarīt par katru objektu atsevišķi. Tāpēc arī notika sarakste ar IUB, kā rezultātā Latvijas Pasts izsludināja vispārīgu konkursu, kur tika veikta kompāniju atlase, kas varētu veikt noteiktu pasta nodaļu remontu. Izveidojām atklātu procedūru, kur izvēlējāmies interesentus, pieteicās lielie būvnieki Kalnozols Celtniecība, RE&RE, Skonto būve, Remus u.c. Redz, viņi esot arī dzirdējuši, ka LP remontēs pasta nodaļas par 6 milj. Ls. Tad nosaucu aptuvenās plānotās izmaksas uz katru pasta nodaļu, un lielās būvniecības kompānijas no mums atteicās, liekot saprast, ka tas esot zem viņu goda remontēt pasta nodaļu par 8000 Ls. Palika virkne interesentu katrā reģionā. Tad viņu starpā veicām cenu aptauju uz katru objektu atsevišķi, turklāt uz katru pasta nodaļu izsūtījām uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu citām kompānijām no konkrētā reģiona, lai nenotiktu aizmugurēja vienošanās.
Tuvojas februāris, kad bs jāsāk piegādāt janvārī abonētie preses izdevumi. Vai kļūme datorprogrammā ir atrisināta un vai uz šo brīdi ir atrisinātas visas problēmas, kas saistītas ar preses piegādi janvārī?
Mums katru dienu no Latvijas Pasts bezmaksas informatīvā tālruņa tiek iesniegtas atskaites par esošo situāciju. Viņi reģistrē visus ienākošos zvanus, kas saistīti ar preses abonēšanas problēmām un sagatavo mums failu, kuru jau mēs varam analizēt. Sūdzības, ka kāds nesaņem konkrētu izdevumu šobrīd ir nedaudz. Mums katru otro dienu ir sapulces, kurās mēs analizējam datus un veicam nepieciešamos uzdevumus, lai februāra mēnesī šāda situācija neatkārtotos. Programmai esam izstrādājuši filtru, kā rezultātā netiek dota iespēja importēt neprecīzus datus. -obrīd ir ap 500 cilvēkiem, kuriem varētu būt problēmas ar preses piegādi un tie galvenokārt ir interneta un redakciju abonenti.
Kuluāros runāja, ka problēmas radušās no Valsts Zemes dienesta iegādātās adrešu datu bāzes dēļ. Kā tad ir ar tām adresēm un kāpēc ir radušās kļūdas?
Mums adrešu datu bāze ir smalkāka nekā Valsts Zemes dienestā. Mums ir papildu informācija, kā pasta indeksi un pastnieku iecirkņi. Mēs tās adreses koriģējām. Arī tur vēl ir kļūdas un mēs tiekam ar tām galā. Tomēr joprojām mums ir problēmas ar to, ka klienti iesniedzot datus norāda neprecīzu pasta indeksu. Tā rezultātā mums rodas situācija, ka pastnieka darba uzdevumā parādās esošais klients, bet pastniekam nav nepieciešamā apjoma preses izdevumu. Un problēma ir tā, ka to, ka adresei ir piesaistīts nepareizs pasta indekss nesaprot datorprogramma un šķirošanas procesā tās avīzes nonāk uz citu pasta nodaļu. Agrāk, kad bija kvītiņu sistēma, šādas problēmas nevarēja rasties, jo katrs pastnieks zināja savas adreses, kam un cik daudz jāpiegādā. Tagad esam atgriezušies pie tā, ka drukājam laukā kvītiņas un nogādājam uz pasta nodaļām, kur pastnieki pārbauda, vai visa sniegtā informācija ir pareiza, ja nav, tad tas tiek sūtīts atpakaļ, lai novērstu kļūdas. -obrīd ir palikušas nelielas astītes, kas ir nulle komats, jo lielākās problēmas atrisinājām pirmajā nedēļā, kad bija lielākais troksnis no medijiem un klientiem, bet šodien varētu būt kādi 500 neprecīzi ieraksti, kas ir neliels apjoms, jo pirmajā nedēļā mēs veicām rediģēšanu, savedot kārtībā vairāk nekā 600 tūkst. adrešu.
Vai kopš 15. janvāra, kad bija pieejamas pretenziju anketas, daudzi klienti ir izmantojuši šo iespēju un pieteikušies kompensācijām?
Pretenzijas tiešām nāk, bet uz šodienu mēs esam tikai pasākuma pusē, jo tās vēl var iesniegt līdz 15. februārim. Ja mēs skatāmies par šo periodu, tad esam saņēmuši vairākus tūkstošus pretenziju anketu. Tagad ir jāskatās vai šo pretenziju skaits tuvojoties termiņa beigām ies strauji uz augšu vai pieaugs pakāpeniski.
Savukārt nupat Latvijas Pastam bija piegādes problēmas un vai tas savā ziņā neietekmēs jaunos abonēšanas rezultātus, piemēram, februārī?
Mani īpaši pārsteidza izdevēju reakcija, jo visi jaunievedumi mums ir izdevējiem. Ir jāsaprot, ka pēdējos gados avīžu abonēšanas rezultāti ir sliktāki, bet cilvēki sākuši iegādāties nedēļas izdevumus. Un to rāda ne tikai mūsu abonēšanas rezultāti, bet arī abonēšanas centrs Diena rezultāts, kad avīzes iet mazumā, bet žurnāli un nedēļas izdevumi arvien palielina savas tirāžas. Un tas ir tieši saistīts ar to, ka cilvēkiem ir manījušies paradumi. Ja kādreiz avīzes iegādājās preses kioskos, tad tagad to dara lielveikalos uz kuru reti, kad iet katru dienu. Tāpēc preses izdevējiem ir ļoti svarīgi abonenti. Ja mēs zinām, ka konkurentiem šie skaitļi iet uz leju, mums, Latvijas pastam, ir jānotur šie rādītāji esošajā līmenī vai vēl labāk, abonentu skaits jāpalielina.
Bet vai kādam nebija izdevīgas Latvijas Pasta problēmas ar preses piegādi un lielā brēka tika sacelta speciāli?
Brēku sacēla tie, kas ar šādu iznesa veidu nemaz nav nodarbojušies un nezina, ka tas process ir gana sarežģīts. Tie, kuri ir būvējuši datubāzes, piegādes sistēmu, lai varētu piedāvāt šādu pakalpojumu, klusēja un traci neveidoja. To dara galvenokārt tie, kas nezina ap ko lieta grozās. Protams, sakāpināti noreaģēja arī jūsu izdevniecība, bet no visiem kopumā, jūs neesat bijuši skaļākie. Jebkuram ir tiesības uz viedokli un sevišķi žurnālistiem, bet izdevējiem no biznesa viedokļa nebūt nav nepieciešama šāda situācija, bet ir jāskaidro, ka 99,7% manu abonentu saņem šo izdevumu un tikai nelielai daļai ir problēmas. Es esmu gatavs ar izdevējiem iet pie katra izdevniecības klienta, kurš, piemēram, izvietojis reklāmu un paskaidrot, ka viss ir kārtībā un problēmas nav tik lielas kā no malas izskatās, jo to klientu apjoms, kas kaut ko nesaņēma nav tik liels.
Vai nebija vienkāršk, ja izdevniecībām tiktu dota iespēja pa tiešo datus ievadīt jaunajā pasta abonēšanas sistēmā?
Domāju, ka tas vispirms būtu bijis sarežģīti pašiem izdevējiem, bet no otras puses, ja dati tiek ievadīti korekti un precīzi, tad nav problēmu. Man pasta indekss ir tikai konkrēts rajons, zem kura slēpjas vairāki pastnieku iecirkņi. -obrīd, kad man iesniedz 8000 datu lai importētu programmā, puse ir precīza un adreses tiek nolasītas, bet atlikušie ir kļūdaini un ar roku ievadāmi. Atšķirībā no decembra, janvārī mums vēl ir nedēļa laika, lai to visu ievadītu un izlabotu. Finālā galvenā doma ir tā, ka mums tas ir jāizdara, ja mums arī nākotnē ir vēlēšanās šo biznesu saglabāt, tāpēc arī investīcijas programmā nekad neesmu nožēlojis. Mēs nevaram pieļaut, ka abonēšana aiziet uz leju, to arī definēju izdevēju asociācijā, skaidri norādot, ka Latvijas Pasta modernizācija pirmkārt ir izdevēju dēļ un otrkārt, tas ir tāpēc, lai mēs saglabātu savu konkurētspēju konkurences apstākļos.
Jā, bet jaunā programma tomēr palaišanas brīdī nenostrādāja un radās problēmas, cieta ne tikai pasta klienti, bet arī izdevniecības, kurām uzbruka klienti. Tad rodas loģisks jautājums, vai šīs jaunās sistēmas ieviešana nenotika pārāk strauji, vai bija pietiekams laiks visu pārbaudīt un notestēt?
Jā, programma pirms palaišanas netika rūpīgi notestēta. Tas ir tāpēc, ka mēs nevarējām paredzēt, ka sistēmai tiks ievadīts tik liels apjoms ar neprecīzu informāciju. Ja vien tās būtu bijušas 100, 200 vai 1000 adreses, domāju, ka nevienam nebūtu bijušas problēmas, jo mums ir pietiekami liels resurss, kas būtu spējīgs izlabot šīs kļūdas. Tagad mēs darbojamies pēc pusautomātiskās sistēmas, kad abonēšana notiek pēc jaunās sistēmas, bet pēc tam tiek veikta uzdevumu izdruka pastniekiem, kas tos izkontrolē un pasaka par atrastajām neprecizitātēm. Un tagad sistēmas ieviešana pilnībā uz automātisko šķirošanas un piegādes procesu notiks sistemātiski pa vienai pasta nodaļai, koriģējot ievadītos datus, adreses un citas lietas. Tikko kārtībā pasta nodaļa, tā laižam jauno sistēmu, un ņemam modernizēt nākamo. Tur arī paies zināms laiks, bet, protams, vēlamies, lai šī sistēma sāktu strādāt ātrāk.
Līdz 2003.gadam Latvijas Pastā bija vērojams straujš abonētās preses kritums, jo liela daļa aizgāja uz abonēšanas centru Diena. LP nebija gatavs konkurencei preses piegādes jomā. Tagad pēc ilgstošas darbošanās, mēs varam priecāties, ka apbonēšana caur pastu pamazām pieaug. Tomēr salīdzinot gadu pret gadu, tai skaitā pieskaitot konkurentu abonentus, varam secināt, ka cilvēki, kas abonē preses izdevumus samazinās, bet tam visam ir arī labā ziņa -- LP spēj noturēt abonentus.
