1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Turpinot ministra Roberta Ķīļa sāktās reformas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) struktūrā, pie darba ķērušies trīs jaunie valsts sekretāra vietnieki, no kuriem divi jau iepriekš strādājuši šajā ministrijā. Bet Sporta un jaunatnes departamenta direktora/valsts sekretāra vietnieka amatam no 11 pretendentiem par labāko atzīta līdzšinējā skolas peldbaseina vadītāja, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas raisa jautājumus par principiem, pēc kādiem ministrijā dala amatus, norāda izdevums.

Sporta un jaunatnes departamenta vadība uzticēta Ulrikai Auniņai, kura iepriekš valsts pārvaldē nav strādājusi, bet vadījusi Rīgas 95. vidusskolas peldbaseinu. Konkursa komisija secinājusi, ka U. Auniņai ir pieredze gan vadošā darbā, gan arī sporta jomā. Turklāt darba intervijā U. Auniņa atklājusi, ka darbojusies arī kādā jaunatnes organizācijā, no kā komisija secinājusi, ka pretendentei ir arī pieredze jaunatnes darbā. Pieredze gan jaunatnes, gan sporta jomā U. Auniņai no visiem pretendentiem bijusi vienīgajai.

Kad Latvijas Avīze jautājusi pašai U. Auniņai, kādā jaunatnes organizācijā viņa darbojusies, izrādījies, ka tā bijusi Tautas partijas (TP) jaunatnes organizācija. Vēl komisija kā U. Auniņas priekšrocības atzinusi to, ka viņa organizējusi konferenci par sporta jomu, darbojusies nevalstiskā organizācijā, kas sadarbojas ar pašvaldību.

Interneta vidē, piemēram, miniblogu saitē twitter savairojušies Latvijas politiķu viltus profili.

Tviterī darbojas gan «viltus» Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan parodēti Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Aivars Lembergs. Tās nav tikai vārdu un uzvārdu sakritības, jo izmantotas īsto politiķu fotogrāfijas, kā arī citas raksturīgas detaļas, ziņo Latvijas avīze.

Vairāki politiķi uzskata, ka ir jācīnās par viltus profilu slēgšanu. To paredz arī tvitera noteikumi, kuros teikts – «nedrīkst uzdoties par kādu citu manierē ar nolūku maldināt, mulsināt vai krāpt citus». Tomēr ar saņemtajām sūdzībām tvitera uzturētāji netiek galā.

Lai cīnītos ar šiem viltus profiliem daļa politiķu apsver domu izveidot pašiem savus īstos profilus. Šādu "izeju" apsver kā Valsts prezidenta Valda Zatlera, tā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera sabiedrisko attiecību veidotāji. Valsts prezidenta V. Zatlera īsto profilu, visticamāk, gan veidos sabiedrisko attiecību speciālisti, taču A. Šlesera tēla veidotāji pat apsver iespēju pārņemt līdzšinējā viltus profila veidošanu.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Desmitiem miljoni datoru ASV izmanto viltus antivīrusa programmas, kas tos padara ievainojamākus hakera uzbrukumiem, liecina Symantec ziņojums par kibernoziegumiem.

Parasti šīs viltus antivīrusa programmas tiek piedāvātas internetā, sakot, ka nodrošinās datora drošību bezmaksas, vai par kādu konkrētu summu. Līdz ko lietotājs šo programmu ir lejupielādējis un uzinstalējis savā datorā, tā izskatās kā parasta antivīrusa programma, kas ķer vīrusus un surogātpastus, bet papildus tā sazinās ar hakera datoru un nosūta tam vajadzīgo informāciju no Jūsu datora.

Symantec eksperti internetā jau ir atraduši vairāk nekā 250 šādas viltus antivīrusa programmas, kuras viena gada laikā ir lejupielādējuši apmēram 43 miljoni lietotāju.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Sabiedriskā labuma komisija atbalstījusi sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma:

• Biedrība «Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana);

• reliģiska organizācija "Ogres Evaņģēliski luteriskā draudze» (jomas: labdarība; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana);

• biedrība «Biedrība Iespēju durvis» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Dzirnavu spēks» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Bezpeļņas organizācija Latvijas Aizsargi» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība, palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās);

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar komisāri Marianni Tīsenu otrdienas rītā apsprieda priekšlikumu jau 2015.gadā piešķirt miljardu eiro Jaunatnes Nodarbinātības iniciatīvai, informē EP.

Lielākā daļa runātāju atbalstīja ieceri paātrināt līdzekļu apguvi cīņai pret jaunatnes bezdarbu, vienlaikus arī izstrādājot ilgtermiņa risinājumus un īstenojot strukturālās reformas.

EP deputāti debatēs mudināja Eiropas Savienību uz straujāku rīcību, lai samazinātu gados jauno bezdarbnieku skaitu, kas ES sasniedzis jau 7,5 miljonus. Smagāk skartajos reģionos, īpaši Eiropas dienvidos, bez darba ir līdz pat 50% jauniešu. Eiropa riskē zaudēt veselu paaudzi, kas nespēs uzsākt neatkarīgu dzīvi un īstenot savu radošo potenciālu, deputāti uzsvēra. Daži runātāji pauda bažas par ES dalībvalstu spējām efektīvi ieguldīt līdzekļus, lai veidotu ilgtermiņa darba vietas, nevis īslaicīgus risinājumus.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Šobrīd interneta vidē izplatās viltus e-pasti bankas Citadeles vārdā, ar kuru palīdzību viltvārži mēģina iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus, informē banka.

«Brīdinām iedzīvotājus, ka, saņemot šādu e-pastu ar virsrakstu: «JUSU KONTS VAR TIKT BLOKETS - AKTIVIZETU SAVU KONTU TAGAD», nekādā gadījumā nesniedziet prasīto informāciju,» paziņojumā medijiem uzsver Citadele.

Banka norāda, ka šie e-pasti nav saistīti ar banku Citadele, bet ir viltvāržu mēģinājums iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus.

Banka Citadele ir informējusi par interneta drošību atbildīgās organizācijas par šo viltus e-pastu, lai tās bloķētu viltus mājas lapu, jo gan paziņojums e-pastā, gan mājas lapa, uz kuru šis paziņojums ved, ir viltus.

Citadele atgādina, ka banka nekad neprasa iedzīvotājiem atklāt internetbankas lietotājvārdus, paroles, internetbankas kodus, PIN kodus, kā arī maksājumu karšu CVC kodus.

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Otrdien Olimpiskajā sporta centrā norisinājās Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas prezentācijas pasākums, kura laikā jaunieši viens ar otru iepazinās, uzzināja praktisku informāciju, kas būs jāņem vērā Olimpisko spēļu laikā, noklausījās semināru par dopingu un kontroles procedūrām, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis nosauca Latvijas delegācijas karognesēju Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Latvija tiks pārstāvēta 7 sporta veidos – daiļslidošanā, šorttrekā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā un biatlonā.

Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas karognesējs II Pasaules Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs Pasaules vicečempions junioriem, Pasaules kausa kopvērtējuma otrās vietas īpašnieks un Eiropas junioru čempionāta bronzas godalgas ieguvējs – kamaniņu braucējs Kristers Aparjods”, tā prezentācijas pasākumā paziņoja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Šīs spēles jaunos sportistus ieved Olimpiskajā saimē un viņiem ir iespēja sajust Olimpisko gaisotni,» tā prezentācijas pasākumā un pirms došanās ceļā atzina Latvijas jaunatnes Olimpiskās delegācijas vadītājs Einars Fogelis.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Latvijā populārākā mobilā operētājsistēma ir Android, savukārt populārākais mobilo ierīču ražotājs Apple, liecina starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius apkopotie dati par interneta izmantošanu mobilajās ierīcēs, tajā skaitā mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetdatoriem.

Šobrīd Latvijā vispopulārākais mobilo ierīču ražotājs ir Apple, no kura ierīcēm šobrīd tiek veikti 43% no visiem interneta lapu skatījumiem, kas veikti izmantojot mobilās ierīces. Lielākais Apple panākums gan bijis 2012. gada otrajā ceturksnī, kad no kompānijas ierīcēm tika veikti vairāk nekā 45% interneta lapu skatījumu. Gemius norāda, ka šie dati liecina, ka interneta pārlūkošanai Apple mobilo ierīču pārsvars sarūk.

Šobrīd līderim Apple strauji pietuvojusies Dienvidkorejas kompānija Samsung, kurai gada laikā Latvijā statistiku izdevies kāpināt par desmit procentpunktiem – no 20% lapu skatījumu 2012. gada pirmajā ceturksnī līdz 30% šobrīd. Trešajā vietā ar 10% ierindojas Nokia ražotās ierīces, bet tām ar 5% seko Sony un HTC ražotās ierīces.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.