Pērn darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši par 48.3 % vairāk nekā 2006. g. un tiek lēsts, ka šogad šie tēriņi būs 50 milj. Ls.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2007. gadā. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk viņu konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 25 - 35 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir pieaugusi par teju vai 50 %. Uzņēmēji atzīst, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan daudz garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas.

14 dienu garais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš Latvijas uzņēmējus padara konkurētnespējīgus salīdzinājumā ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.

To liecina aptaujātie darba devēji. «Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie teju vai vienādām izejvielu un darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, produkta vai pakalpojuma pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā,» secina a/s Latvijas Finieris (LF) padomes locekle Monika Ciula. Viņa norāda, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan 7 reizes garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā tikai no 15. dienas, jo no uzņēmuma kopumā tiek iekasēti nodokļi, kuri ir paredzēti šiem mērķiem.

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Šā gada pirmajā pusgadā darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši 24.06 miljoni latu, kas ir gandrīz tikpat, cik visā 2006. gadā kopā.

To rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu. Jāatgādina, ka pērn visā gadā šī summa sasniedza 39.92 miljonus latu, kamēr 2006. gadā bija 26.92 miljoni latu, bet 2005. gadā 20.33 miljoni latu. Šā gada pirmajā pusgadā slimības lapu apmaksai tērēts par 16 % vairāk nekā analogā periodā pērn. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk to konkurētspēja.

Tēriņi pieaug

"To, cik strauji pieaug slimības lapu apmaksai iztērētā nauda, redzu gan manis vadītajā uzņēmumā, gan kopumā šo tendenci ar nedaudz mazāku pieaugumu atspoguļo statistikas dati," skaidro izdevniecības SIA Lietišķās informācijas dienests izpilddirektore Aiva Vīksna. Viņa atzīst, ka šajos miljonos ir paslēpta nelietderīgi izmantota nauda. "Šie skaitļi tikai vēlreiz liecina par to, ka darba devēja apmaksāto darbinieka slimības dienu skaits bija jāsaīsina, un valstij jāsper reāli soļi simulantu apkarošanai, ko it īpaši daudzi izjūt noteiktos gada laikos vai tad, kad kāds ir apvainojies uz darba devēju," skaidro A. Vīksna. Turklāt uzņēmumam, lai izpildītu pasūtījumu laikā, ir jāmeklē darbinieki, kas slimotājus aizstāj, un par to attiecīgi jāmaksā, tādējādi paaugstinot ražošanas izmaksas. Vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos skaitļus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, un pat pieļāva, ka tie liecinot par kādām epidēmijām Latvijā un to, ka darbinieki kļuvuši slimīgāki, jo darba algas pieaugums neesot tik liels.

Valdībā jau gadiem tiek risināta problēma par slimības lapu apmaksas kārību. Jau gadiem šī problēma tiek aktualizēta, risināta un atlikta, tomēr joprojām nekas nemainās. Ilgtermiņā valdība ir izvēlējusies vieglāko ceļu - uzvelt šo nastu uzņēmējiem, liekot apmaksāt pirmās 14 darba ņēmēja slimošanas dienas. Vērtējot šo situāciju Baltijas valstu kontekstā, var teikt, ka mēs neesam konkurētspējīgi. Turklāt uzņēmēju vidū ir nostiprinājusies pārliecība, ka, ja valdības solījumi nav apstiprināti Saeimā un nav ierakstīti likumā, tad tiem nav nekādas vērtības, jo kā gan var nesolīt.

Pavērtējot situāciju mazajos uzņēmumos Latvijā, ir redzams, ka attiecībā uz valdības rīcību valda sava veida apātija un vienaldzība, un nav vairs nekādas ticības solījumiem. Ja deviņdesmitajos gados šī ticība vēl bija, tad tagad tā sen jau ir zudusi. Dialogs var notikt tikai tad, ja runā abas puses. Pašreiz notiekošais ir uzņēmēju monologs. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas biznesam nesen izteicies, ka slimības lapas būtu jāapmaksā no sociālā budžeta, turklāt no pirmās dienas, bet, kā mēs redzam, nekas nenotiek. Pašlaik vēlētos redzēt grozījumus likumdošanā, jo, kamēr to nav, uzskatu, ka tā ir pilnīgi tukša runāšana, un nekas uz priekšu nevirzās. Šī otra puse – valdība – nemaz neieklausās uzņēmējos un dara, kā grib. Tā dzird, ka mēs kaut ko runājam, bet nevienu neinteresē – ko tieši, jo tā vietā ir jāvērpj savas intrigas. Un slimības lapas ir tikai viens no jautājumiem, kas netiek risināts. Lai risinātu problēmu, būtu jānāk pie galda un jārunā, bet, lai tas notiktu, tik tiešām ir arī jārunā. Savukārt tagad viss tiek vienīgi atlikts uz nākotni, un tas jau uzņēmējus arī visvairāk kaitina.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka publiski izskanējušais priekšlikums samazināt slimības pabalstu līdz 60 % no vidējās darba algas nav optimāls, lai risinātu negodprātīgu slimības lapu izmantošanu.

"Slimības pabalsts paredz ienākumu aizvietošanu laikā, kad cilvēks slimības dēļ nevar strādāt. Cilvēks ir "nopelnījis" šo pabalstu, maksājot nodokļus. Slimības pabalstu rēķina atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, un tas slimības laikā aizstāj iepriekšējos ienākumus.

Arī slimības laikā cilvēkiem ir jāturpina maksāt par īri, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un jāatmaksā kredīti. Turklāt slimības gadījumā rodas arī papildu izdevumi ārsta apmeklējumam un medikamentu iegādei. Drastiska pabalsta samazināšana veicinātu iedzīvotāju neuzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, norāda LM.

LM speciālisti uzskata, ka negodprātīgus slimības lapu izmantošanas gadījumus nedrīkst izskaust, pasliktinot noteikumus godīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt pabalsta samazināšana varētu veicināt situāciju, ka patiešām slimi cilvēki nevēršas pie ārsta, bet turpina strādāt, vai arī atgriežas darbā agrāk, nekā rekomendējis ārsts.

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka publiski izskanējušais priekšlikums samazināt slimības pabalstu līdz 60 % no vidējās darba algas nav optimāls, lai risinātu negodprātīgu slimības lapu izmantošanu.

Slimības pabalsts paredz ienākumu aizvietošanu laikā, kad cilvēks slimības dēļ nevar strādāt. Cilvēks ir "nopelnījis" šo pabalstu, maksājot nodokļus. Slimības pabalstu rēķina atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, un tas slimības laikā aizstāj iepriekšējos ienākumus.

Arī slimības laikā cilvēkiem ir jāturpina maksāt par īri, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un jāatmaksā kredīti. Turklāt slimības gadījumā rodas arī papildu izdevumi ārsta apmeklējumam un medikamentu iegādei. Drastiska pabalsta samazināšana veicinātu iedzīvotāju neuzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, norāda LM.

LM speciālisti uzskata, ka negodprātīgus slimības lapu izmantošanas gadījumus nedrīkst izskaust, pasliktinot noteikumus godīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt pabalsta samazināšana varētu veicināt situāciju, ka patiešām slimi cilvēki nevēršas pie ārsta, bet turpina strādāt, vai arī atgriežas darbā agrāk, nekā rekomendējis ārsts.

Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.Tā lēš Latvijas Darba devēju konfederācija. Protams, neviens neuzskata, ka slimam cilvēkam būtu jāiet uz darbu. Par to nav runa.

Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst.

Lai arī uzņēmēji jau vairākus gadus Latvijas valdībai un jo īpaši premjeram nemitīgi atgādinājuši par nesakārtoto situāciju darba nespējas jeb tā saucamo slimības lapu jautājumā, taču tikai vakar Ministru prezidents Aigars Kalvītis atzina, ka slimības lapu apmaksas termiņš darba devējiem ir jāsaīsina.

Līdz šim situācija ir bijusi tāda, ka, neraugoties uz nodokļu iemaksām, uzņēmēji ir spiesti maksāt arī par darbinieka darba nespējas lapām slimības pirmās 14 dienas. Tātad uzņēmēji ir maksājuši dubultīgi, jo maksāja ne tikai slimotājam algu un ar to saistītos nodokļus, bet arī slimnieka aizvietotājam. Eļļu ugunī pielej arī fakts, ka daudzi darbinieki slimības lapas izmantojuši negodprātīgi. Taču rezultāts tam visam ir bijis tāds, ka darba devēji un uzņēmēji aizvien asāk izjūt konkurētspējas zaudēšanu, salīdzinot kaut vai ar Igaunijā un Lietuvā strādājošajiem uzņēmējiem, kuriem slimības lapas ir jāapmaksā ievērojami īsāku laika periodu.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Igaunija iecerējusi ietaupīt 31.43 miljonus latu, ja saslimušajam darbiniekam tiktu maksāts no devītās slimības dienas, ne no otrās, kā tas ir šobrīd, vēsta balticbusinessnews.com.

Būtiskākas kārtības izmaiņas paredz, ka darbiniekiem netiek apmaksātas pirmās trīs slimības dienas, bet darba devējs maksās par nākamajām piecām dienām, savukārt valsts veselības apdrošināšana sāks maksāt no slimības devītās dienas.

Grozījumi likumā neskars mātes un tēvus, kas neierodas darbā sava bērna slimības dēļ

Savukārt Latvijas uzņēmējiem šobrīd jāmaksā par 10 darbinieka slimības dienām, taču bizness turpina cīņu ar valdību, lai uzņēmējam apmaksājamo dienu skaits tiktu samazināts līdz divām.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2008. gadā, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir pieaugusi par 14 % jeb 5.57 milj. Ls. Šis pieaugums tiek skaidrots ar darbaspēka izmaksu pieaugumu pērnā gada sākumā, taču vienlaikus tiek norādīts, ka privātuzņēmēji jau darba algas sākuši «apgriezt» pērnruden, kamēr valdība pie darba algu apcirpšanas ķērās tikai ar 2009. gadu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pauž gandarījumu par šodienas valdības lēmumu no 14 līdz 10 dienām samazināt dienu skaitu, ko par darbinieku slimības lapām apmaksā darba devējs.

Vienlaikus federācija pauž cerību, ka šī iniciatīva tiks turpināta un pēc iespējas ātrāk tiks panākta vienošanās, kas pilnībā atceļ darba devējiem noteikto darbinieku slimības lapu apmaksu.

„Pašreizējā situācija slimības lapu jautājumā nostāda mūs nevienlīdzīgā pozīcijā ar mūsu sīvākajiem konkurentiem – Igauniju un Lietuvu, kur likumdošanā šajā jautājumā ir daudzkārt lojālāka”, situācija nozīmību pamato LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

Pārtikas ražošana ir lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, kas nodarbina vairāk kā 36 tūkstošus darbinieku. Nozares rentabilitāti būtiski ietekmē darba ražīgums, ko arvien biežāk apdraud negodprātīgi darbinieki, kuri darba kavējuma attaisnošanai izmanto nepamatoti izsniegtas slimības lapas.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 9.septembrī, pirms otrā lasījuma skatīs valdības ierosinājumu no nākamā gada samazināt darba devēju apmaksājamo slimības dienu skaitu, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz noteikt, ka slimības nauda būs jāizmaksā tikai par pirmajām desmit darba nespējas dienām. Slimības pabalstu, ko piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), slimnieks saņems sākot ar vienpadsmito slimības dienu. Patlaban darba devēji slimības naudu maksā par pirmajām 14 slimības dienām, bet no 15.dienas cilvēks saņem slimības pabalstu.

Komisija arī izvērtēs Bērnu un ģimenes lietu ministrijas priekšlikumu palielināt apmaksājamo slimības dienu skaitu par slima bērna kopšanu. Saskaņā ar ierosinājumu paredzams, ka līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas 30.dienai. Veselības ministrijas informācija liecina, ka iepriekšējos gados vidēji pieciem procentiem bērnu, kuri ārstējušies slimnīcās, ārstēšanās un atveseļošanās bijusi ilgāka par noteikto periodu, par kuru vecākiem izsniedz slimības lapu. Patlaban slimības pabalstu VSAA piešķir un izmaksā, ja bērns slimojis 21 dienu.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas kalendāra dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas kalendāra dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas kalendāra dienai.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Neskatoties uz to, ka strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir informēti un zina, ka saslimšanu, traumu vai citu veselības problēmu gadījumā viņiem pienākas apmaksāts darba nespējas laiks, vienotas izpratnes par to, kā tā saucamās «slimības lapas» noformēšana ietekmēs atalgojumu, nav, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

15% strādājošo maldīgi uzskata, ka ienākumi slimības laikā paliek nemainīgi vai pat palielinās, nevis sarūk.

«Nereti dzirdams viedoklis, ka Baltijas valstīs sociālās garantijas ir visai pieticīgas. Tomēr, vērtējot sociālo garantiju apmēru īslaicīgas slimības gadījumā, jāteic, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā strādājošie ir salīdzinoši labi nodrošināti un var paļauties uz pabalstiem kā paša slimošanas laikā, tā arī slima bērna kopšanas gadījumā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro „uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie, un, piemēram, divu pilnu nedēļu darba kavējums nodarbinātajam ar algu 500 eiro «uz rokas» ikmēneša ienākumus samazina vien par 25 eiro jeb 5%, kamēr Lietuvā par 38 eiro jeb 7,6% un Igaunijā par 74 eiro jeb 15%.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.