Citas ziņas

Šmidre: Bez valsts var, bet tas būtu stulbi...

Aigars Kauliņš; aigars.kaulain, 13.02.2007

«Pietiek, ka mums uz katra kalna katrs mobilais operators būvē savus torņus, tagad vēl televīzijas sabūvēs, un uz katra kalna mums būs pa trim torņiem un mēs tiešām būsim slaveni visā pasaulē ar torņiem,» tā P. Šmidre.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Vienkārši. Mēs atšķirībā no citām valstīm esam situācijā, ka privātie uzņēmēji ar digitālo televīziju strādā jau trīs gadus, bet valsts joprojām nav realizējusi iecerēto projektu. Baltkom jau lielu daļu ir izdarījis, ir uzstādīta nepieciešamā tehnika, bet galvenais, kā pietrūkst, ir izplatīšanas tīkls. Tie praktiski ir decimetru raidītāji, kuriem ir jāpieslēdz vadi. Tāpēc arī minētās izmaksas (50 milj. EUR - red.) ir zemākas. Arī abonentu iekārtas pa šiem gadiem ir palikušas lētākas, un tas maina situāciju.

No Kempmayer Media Limited digitālās televīzijas ieviešanas projekta LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis ir iegādājies tehniku, lai KML varētu izpildīt šķīrējtiesas lēmumu. Tehnika ir vecākas paaudzes, nekā to vēlas valsts. Bet vai šī tehnika ir izmantojama un jūs to būtu gatavs iegādāties nepieciešamības gadījumā?

Šī tehnika ir tikai viens no digitālās televīzijas elementiem un nebūt nav galvenais. Tie ir raidītāji televīzijas tornim, kurš atrodas Rīgā. Cik šī tehnika ir novecojusi, es nevaru pateikt. Bet kā iespējamais variants tas eksistē. Būtu diezgan muļķīgi, ja tie derētu, bet neviens tos neizmanto. Katrā ziņā tas nenozīmē, ka mēs uz to orientējamies. Tas nav nopietnākais jautājums, un tas nav arī dārgākais projektā.

Tikai pieci milj. Ls, vismaz tik daudz par to iegādi iztērēja A. Ēķis...

Lētāk. Tas troksnis, kas tika sacelts ap pirmo digitālās televīzijas ieviešanas mēģinājumu, traucē arī mūsu projektam. Ja kāds dzird digitālā televīzija, galvā tiek liktas visādas kombinācijas un tiek piedāvātas visādas idejas, lai it kā palīdzētu šo projektu īstenot. Bet es aicinu nejaukt šos divus projektus, jo tos saistīt kopā tagad ir ļoti nenopietni.

Runājot par projektu, TV3, Satiksmes ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvji konkrēti nevar ieskicēt projekta vīziju. Vai ir konkrēts biznesa plāns, vai projekts pašlaik ir tikai ideju līmenī?

Tā ir ļoti laba situācija, kad pārējie partneri neizsakās par projekta detaļām, ievērojot konfidencialitātes līgumu, kas ir labs pamats domām, ka projekts tomēr realizēsies. Protams, TV3 ir atsevišķs jautājums. Projekts un biznesa plāns ir, bet ir vēl ļoti daudz jāizrunā un jāvienojas par detaļām. Atklāts arī ir jautājums: vai projektā piedalīsies Latvijas Radio un Televīzijas centrs?

Esam nonākuši pie jautājuma par infrastruktūru. Zināms, ka valsts to vēlas saglabāt un arī turpmāk piedāvāt telekompānijām. Vai esat to paredzējuši savā projektā?

To, ka tā tas ir, esmu dzirdējis no vairākām amatpersonām. Es par infrastruktūru saucu torņus un ciparu pārraides līnijas. Varbūt arī telecentra raidītājus. Mums nekas nav pret to, bet jautājums ir: kādus raidītājus LVRTC vēlas iegādāties un par cik? Raidorganizācijas jau neapvienojas tāpēc, ka tām nepatīk telecentrs. Bet pašlaik telecentrs liek priekšā izcenojumus, kurus grūti pamatot. Tam ir dabīgais monopols un televīzijas no tā ir atkarīgas.

Bez tā jau šo projektu nevar ieviest?

Var, bet tas būtu stulbi. Pietiek, ka mums uz katra kalna katrs mobilais operators būvē savus torņus, tagad vēl televīzijas sabūvēs, un, tad uz katra kalna mums būs pa trim torņiem un mēs tiešām būsim slaveni visā pasaulē...

...ar torņiem?

Protams! Katrs jauns satiksmes ministrs atnāks un prasīs: kāpēc mums uz katra kalna trīs torņi? Kāpēc jūs prasāt man? Es zinu, kāpēc: pirms jums bija un vēl iepriekš bija ministrs, kas nepiedāvāja citu variantu, un mēs arī sabūvējām.

Visi runā, ka projektā ir daudz biznesa iespēju. Uz ko tad šajā projektā pelnīs televīzijas?

Man baigi patīk. Man nav bijis neviens projekts, kuru es būtu gatavojis un kurš nebūtu pēc tam ievīts dažādos kuriozos. Savulaik, 90. gadu sākumā, kad veidoju Baltkom un stāstīju, ka savilkšu kabeļus un piedāvāšu televīziju, visi domāja, ka man kaut kas ar galvu nav kārtībā, jo ir taču barikādes utt. Šis nav māju būvniecības projekts, kurā tu uzbūvē un pēc gada pārdod par divkāršu cenu dzīvokļus. Tas nav mobilais telefons, kuru visi grib. Šis ir infrastruktūras projekts ar lieliem ieguldījumiem un garu atmaksāšanās periodu. Jā, tas ir liels un nopietns projekts, kuram ir nepieciešama liela pieredze un laba finanšu plūsma. Projekts noteikti neatmaksāsies trīs gadu laikā, es rēķinu uz gadiem pieciem, septiņiem. Ko var uzskatīt par labu biznesa lietu? Var uztaisīt, kā pie mums pierasts: ātri izbūvējam, ātri palaižam, ātri pārdodam un naudu saliekam kabatās. Šis nav tas gadījums, ja par biznesa lietu domā šo.

Kādas tad ir ilgtermiņa peļņas iespējas šajā projektā? Kāda ir televīziju interese tajā iesaistīties?

Komerciālo kanālu pārdošana, kuru būs vairāk nekā brīvo kanālu. Teiksim, pārejas periods - 5 kanāli par velti, 15 - par diviem latiem, 30 par pieciem latiem. Tie, kas maksās piecus latus daļēji samaksās par tiem, kas skatās tikai bezmaksas kanālus. Noslēgs analogo, un mums būs 50 kanāli, iespējams, ka būs 15 bezmaksas un pārējie maksas. Un tad jau būs arī vairākas satura paketes ar savu piedāvājumu.

Vai tas nozīmē, ka, ieviešot digitālo televīziju, varētu parādīties jauni vietējie kanāli?

Parādīties var daudz kas, bet tas jau noteikti būs pēc pārejas perioda. Šobrīd var apgalvot tikai to, ka tie pieci kanāli, kas līdz šim ir bijuši analogajā televīzijā, būs arī nākotnē. Mums būs jāsabalansē smalkas lietas, jo būs ieguldītas pietiekami lielas investīcijas, bet būs palielinājusies konkurence - no augšas satelīts, bet pa zemi kabeļtelevīzija. Protams, nevar aizmirst arī interneta televīzijas sniegtās iespējas un jārēķinās arī ar reklāmas tirgu.

Pētot digitālās televīzijas iespējas, ir saprotams, ka reklāmas bizness būs viens no tiem, kas tiks ierauti atvarā un tiem būs arī jāmainās...

Protams, ka reklāmas tirgus mainīsies. Bet mums jau ir jābalansē ar to, ka mēs esam neliela valsts, un strauji ieviešot, piemēram, 20 bezmaksas kanālus, riskējam ar vietējo producentu izmiršanu, jo nebūs naudas, par ko taisīt labas lietas.

Bet no reklāmas visi kanāli noteikti nedzīvos?

Tomēr tirgu ir nepieciešams saglabāt tādu, lai vietējie varētu producēt...

Eiropa ar direktīvām rekomendē, lai televīzijas reklāmas laiku samazina....

Reklāmas garums tirgu netraucē. Galvenais ir, cik daudz ir klientu, kas apmaksā šo reklāmu un cik nesēju... Viens, divi... Maza fabrika, kas paņem daļu no tirgus. Šodien mums ir piecas televīzijas: ja mēs sadalām uz 15, tad tirgū paliks tikai sabiedriskā televīzija un TV3. Visi baidās no tā, kas notiks, kad būs digitālā televīzija.

Jūs sakāt, ka paliks sabiedriskā televīzija un TV3, tad kāpēc LNT un TV5 grib šo projektu?

Jā, paliks tās, kuras nav atkarīgas no vietējā tirgus. Sabiedriskā televīzija nav atkarīga, jo viņiem tiek izdalīts konkrēts budžets, bet TV3 ir starptautiskā tīkla uzņēmums un nav atkarīgs tikai no mūsu tirgus. LNT un TV5, šo projektu grib visvairāk, jo grib piedalīties tirgus regulācijā, un tiem kopā ar partneriem ir izstrādāta programmu pakete digitālajai televīzijai. Viņi labi saprot, ka ir jābūt savam produktam, lai saglabātu noteiktu reklāmas tirgus daļu.

Projekta realizācijai ir nodibināta AS TV Latvija, taču joprojām Baltkom cīnās ar VIASAT, bet kādreiz jau nekašķējāties. Kas tad vainas šajā projektā?

Teiksim tā, ir divi lieli veikalu tīkli un ir trešais tīkls, kurš apvieno pārdevējus, kas nomā telpas no diviem lielajiem. Mazie, kas apvienojušies, izdomājuši, ka būvēs savas telpas, bet viens no lielajiem saka, ka grib piedalīties projektā, kur mazie grib izbūvēt lielveikalu, lai nemaksātu lielo īri. Ko viņš tur darīs? Lielais grib piedalīties, lai tiktu sabojāts tirgus. Un digitālās televīzijas ieviešanā situācija ir līdzīga, jo tie 400 tūkst. mājsaimniecību, kur nav kabeļu, var skatīties satelīttelevīziju vai šos piecus bezmaksas kanālus. Satelīta apraidē monopols ir VIASAT, kurš strādā uz šiem 400 tūkst., un tad parādās jauns apraides veids, kas ir tas pats produkts priekš tiem pašiem klientiem. Virszemes ciparu televīzijas veids nekonkurē ar kabeļtelevīziju. Mēs runājam par VIASAT dalību - tam ir jau savs lielveikals un tas grib piedalīties tajā, kuru būvē blakus.

Par VIASAT ir skaidrs, ka operators nevar aiziet pie jauna operatora, tajā tirgū kur nav kabeļu, tomēr Baltkom ir kabeļtelevīzija, arī operators. Par ko tad ir strīds?

Tur ir [red. - TV3 Baltijas valstu vadītāja Kaspara] Ozoliņa problēma, ka viņš apsēžas runāties ar visiem, kas viņam skaidro, ka mēs ar viņu runājam kā ar TV3, bet viņš saka, ka ir VIASAT... Ja tu esi VIASAT, tad izej ārā un atnāc kā TV3... Ideju jūs sapratāt....

Valsts bez konkursa nevar atdot šo projektu?

Situācija ir tāda, ka Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par digitālās televīzijas ieviešanu. MK lēmumu var pieņemt bez konkursa, ar ko tiek apstiprināts konkrēts projekts. Šis ir tas gadījums, kad ieinteresētas kompānijas apvienojas un īsteno projektu... Televīzijas nodrošina saturu, telecentrs infrastruktūru. Baltkom te ir tāpēc, ka projektu jau realizējis, bet ir nepieciešama infrastruktūra, kur pieslēgties. Šis ir ideālais variants - valsts privātās partnerības projekts, kad var izdarīt visu tā, lai valsts nodarbojas ar savām lietām un nelien biznesā, kā tas principā jau bija arī plānots iepriekš. Tomēr kādam likās, ka viņi sagatavos visu un nodarbosies ar biznesu. Nedod Dievs, ka mūsu valsts nodarbojas ar biznesu.... Ja kāds grib kaut ko nobremzēt, tad var rīkot izsoles, iepirkumus.... Nevienā valstī netiek veidotas divas digitālās televīzijas... Tas ir sociālais projekts, tur lielas naudas nav... Vispār liktenis projektam ir ļoti smags.... Visas struktūras, no kurām tas ir atkarīgs, neviena no tām nav ieinteresētas, izņemot skatītāju....

Projektu uztic privātajam, kas notiek?

Privātie vieni neko nevar izdarīt. No vienas puses, tur ir jābūt iekšā valsts televīzijai, no otras puses, ir telecentrs, kurš piedalās TV Latvija ar akcijām vai nu uz līguma pamata piedāvā infrastruktūru. Satiksmes ministrijā tiek izskatīti trīs projektu varianti.... Nav tīri privāta projekta, jo ir jānodrošina sabiedriskās televīzijas raidīšana un privātajiem jāpieņem šīs saistības, kas arī rada privātstruktūru atkarību no valsts.

Ir izveidota akciju sabiedrība, ja kāda no televīzijām saka, ka nevar piedalīties šajā projektā. Vai ir domāts par citiem partneriem un aicināt televīzijas tikai uz satura veidošanu?

Baltkom to var izdarīt viens, bet televīzijām ir vēlme piedalīties šajā projektā. Tas ir loģiski un der arī lietai. Pats satura veidotājs arī zināmā mērā piedalīsies tās programmas izplatīšanā un kontrolēs kvalitāti. Situācija mums ir ačgārni, jo televīzijas kvalitāti mums kontrolē telecentrs un Satiksmes ministrija. Es esmu sakarnieks, kurš pārmeties pie māksliniekiem, un man liekas, ka tas ir loģiski. Pašlaik ir tā, ka vagoni un lokomotīves stāv uz vietas, bet sliedes regulē citi.

Un ja tomēr valsts pasaka, ka digitālo televīziju tā grib ieviest pati?

Torņa telpās ir visa aparatūra, kas veido ciparu sistēmu, ko Baltkom jau ir ieviesis. Kā tas izskatīsies, ka valsts blakustelpā uzbūvēs tieši tādu pašu sistēmu un liks šķīvjus. Mums tornī ir jau 15 šķīvji. Lai gan Latvijā viss ir iespējams. Es šo projektu jau piedāvāju pirms trīs gadiem.

Tātad digitālā televīzija palīdzēs tiem cilvēkiem, kuri grib redzēt vairāk un palielināsies arī konkurence, kas samazinās programmu paketes izmaksas?

Un te ir atbilde, kāpēc VIASAT nepatīk esošais projekts, jo tie cīnās par tiem 400 tūkst. klientu un jau kuro reizi pagarinājis akciju satelīttelevīzijas iegādei par zemo cenu. Un tas ir loģiski, biznesā tā rīkojas. Ilgtermiņa līgums gan ir cilvēku čakarēšana, zinot, ka digitālā apraide var parādīties pēc pusgada. Cilvēks, kas to iegādāsies, kodīs pirkstos, jo līgumā ir paredzētas soda sankcijas atteikšanās gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis vērienīgu kampaņu pret aplokšņu algām. Kampaņas laikā iedzīvotāji ar spēļu, videoklipu un vides reklāmas palīdzību tiek mudināti pievērst uzmanību tam, par viņu saņemto atalgojumu tiek maksāti visi nodokļi.

Mājas lapā Stulbi.lv VID informē par sekām, kādas var rasties, ja iedzīvotājs par savu darbu saņem algu aploksnē.

VID kampaņas aprakstā teikts, "Vai nav stulbi nesaņemt kredītu savam izsapņotajam sapnim, mājoklim vai kārotajam auto? Vai nav stulbi ģimenei palikt bez vecāku pabalsta un laika savam mazulim brīdī, kad tas visvairāk ir nepieciešams? Vai nav stulbi dzīves krīzes brīdī palikt pat bez bezdarbnieka pabalsta? Vai nav stulbi slimības brīdī saprast, ka nepienākas slimības nauda? Vai nav stulbi atteikties no daudz citām sociālajām garantijām par labu ikmēneša aploksnei? Un galu galā vai nav stulbi samierināties ar savu stulbumu un dzīvot tik stulbi? Padomā, vai ir vērts neredzēt tālāk par savu aploksni!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties jebkādam politiskajam spēkam, un to neplāno darīt arī tad, ja kļūs par ministru, apliecināja Šmidre.

Viņš stāstīja, ka "KPV LV" viņu uzrunājusi pirms pāris nedēļām, tomēr sākotnēji Šmidre šādu aicinājumu neesot uztvēris īpaši nopietni. Tomēr viņš piekritis, uzsverot, ka viņš būs bezpartejisks neatkarīgs kandidāts. "Tā kā es nepieeju šim jautājumam no politiskā skatu punkta un nelieku priekšā politisko karjeru, mani Ekonomikas ministrija vairāk interesē kā valsts institūcija, kura varētu daudz ko izdarīt valsts ekonomikai. Principā tā ir vienīgā ministrija, kurai jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness," sacīja Šmidre.

Jautāts, vai un kuras ir tās konkrētās lietas, ar kurām viņš gribētu sākt savu darbu ekonomikas ministra amatā, ja tajā nokļūs, Šmidre sacīja, ka vajadzētu sākt ar sāpīgajiem jautājumiem, kuri šobrīd ir aktuāli un nav atrisināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pērn aizsākto koncerna Alīna darbības restrukturizāciju, ir pieņemts lēmums slēgt holdinga nekustamā īpašuma attīstības virzienu, Db pavēstīja Alīnas sabiedrisko attiecību speciālists Lauris Kļaviņš.

Viņš paskaidroja, ka tika atrasta kompānija, kas vēlējās pārņemt šīs nozares projektu tālāko attīstīšanu, tādējādi tika īstenots darījums, kura rezultātā Pēteris Šmidre ieķīlāja savas daļas virknē ar nekustamā īpašuma sfēru saistītu uzņēmumu, kā arī atbrīvojās no nekustamā īpašuma projektu kredītsaistībām.

Pēteris Šmidre pārtrauc nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu

Atbilstoši Lursoft datiem, P.Šmidre ir ieķīlājis vairāku savu uzņēmumu kapitāldaļas par 20 miljoniem latu Kiprā reģistrētam uzņēmuma Tewrex Investment Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šmidre: valsts uzņēmumi ar lielu peļņu nav izdevīgi iedzīvotājiem

, 16.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem nav izdevīga valsts uzņēmumu lielā peļņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

«Ja tas ir valsts uzņēmums, kuram lielākoties ir monopolstāvoklis Latvijā, tas nozīmē, ka sabiedrība par konkrēto pakalpojumu pārmaksā. Tātad cena par pakalpojumu ir nepamatoti augsta, bet iedzīvotāji ir spiesti to maksāt. Pasakiet, kā mēs varam priecāties par šo uzņēmumu peļņu? Protams, valdība un ierēdņi par to priecājas, jo viņi ir atkarīgi no valsts budžeta, bet iedzīvotājiem tas noteikti nav izdevīgi,» uzsver P. Šmidre.

Viņš arī uzsver, ka uzņēmējdarbība ir tik efektīva, cik efektīva tā ir izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr valdības darba grupa konceptuāli atbalstījusi darbinieku piedāvājumu iegādāties uzņēmuma daļas, savu vēlmi piedalīties Lattelecom privatizācijas procesā izteicis SIA Alīna valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre, raksta laikraksts Dienas Bizness.

P. Šmidre vēstulē Ministru prezidentam un satiksmes ministram norādījis, ka Lattelecom daļu pārdošana ir valstiski nozīmīgs solis, kas būtiski ietekmēs nozares attīstību, tāpēc nebūtu pieļaujama vēsturiskā monopoluzņēmuma slēgta privatizācija.

SIA Alīna ir gatava piedalīties privatizācijas procesā, izmantojot uzņēmuma rīcībā esošos finanšu līdzekļus un piesaistot papildu resursus.

Laikraksts Diena raksta, ka vēstulē, Šmidre neesot minējis ne potenciālo cenu, kādu būtu gatava maksāt par Lattelecom daļām, ne arī to, kāds tās skatījumā būtu vēlamais Lattelecom privatizācijas modelis, kurā tā gribētu piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltkom pēc domstarpībām par ētera kanāla TV3 retranslēšanas tiesībām pieņēmis lēmumu nodrošināt šīs programmas uztveršanu visos uzņēmuma elektronisko sakaru tīklos.

Pēc vairākkārtējas TV3 Latvia nostājas maiņas attiecībā uz programmas izplatīšanas tiesībām, aizliegumu un varbūtēju maksas iekasēšanu, Baltkom nostājas savu abonentu pusē un turpinās nodrošināt viņiem iespēju uztvert TV3, kas nekodētā veidā ir pieejams Vislatvijas apraidē, Db.lv informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Kad Baltkom, iestājoties pret TV3 retranslēšanas maksas ieviešanu, naktī uz 4.novembri pārtrauca kanāla retranslēšanu, TV3 Latvia noliedza jebkādu vēlmi ierobežot kanāla izplatību. Kamēr šī programma tiek raidīta visā valstī brīvas uztveršanas režīmā, Baltkom negrasās ierobežot saviem skatītājiem piekļuvi šim informācijas avotam. Turklāt uz šādu nepieciešamību jau norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Alīna lielākais īpašnieks miljonārs Pēteris Šmidre pērnā gada beigās aktivizējies nekustamo īpašumu tirgū, šodien, 9.janvārī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kā norāda laikraksts, P. Šmidre pārpircis vairāku nekustamo īpašumu uzņēmumu kapitāldaļas, kā arī nodibinājis jaunas kompānijas, liecina Uzņēmumu reģistra datubāzes apkalpotāja Lursoft informācija.

P. Šmidre 2007.gada beigās nodibinājis uzņēmumus Latgales nekustamie īpašumi, SpecTehRent un P.Š. Holdings, kuru darbība būs saistīta ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un ar tiem saistītu projektu attīstīšanu.

P. Šmidre no otra Alīnas īpašnieka Jura Mazareviča iegādājies kapitāldaļas uzņēmumos Lielupes nami, Opes fondi, VCM Real Estate un RKS Namnieks. Uzņēmējs 2007.gada beigās iegādājies arī QUADRAT NAMI kapitāldaļas no Viestura Šterna, vēsta Dienas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizvien dziļāk internetā

Sanita Igaune, Db, 05.05.2009

«Ir pat sagaidāma mobilo sakaru lietotāju skaita samazināšanās, jo, turpinot pieaugt dzīves dārdzībai, patērētāji pārskata savus izdevumus un atsakās no ekstra SIM kartēm,» norāda Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju attīstība ir balstīta uz internetu. Viens no galvenajiem virzieniem telekomunikāciju nozarē 2009. gadā un turpmāk būs komplekso pakalpojumu strauja attīstība, tirgus līderos izvirzot uzņēmumus, kas spēs pielāgoties mainīgajām tirgus prasībām un sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai, uzsver Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš norāda, ka būtiska loma turpmākajai izaugsmei būs platjoslas interneta attīstībai, jo, tieši balstoties uz interneta vidē iespējamajiem risinājumiem, ir paredzama visu telekomunikāciju pakalpojumu turpmākā attīstība: TV pakalpojumu spektra palielināšana, balss un video zvani u.tml.

Latvijā turpināsies tirgus dalībnieku konsolidācija, kad stiprākie tirgus dalībnieki pārpirks vājākos, tādējādi nostiprinot pozīcijas tirgū. «Paredzama agresīva mārketinga cīņa par klientiem, kurā lielie tirgus dalībnieki iesaistīsies klientu pārvilināšanā no mazajiem tirgus dalībniekiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņš Lauva: Krīzes vaininieki tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu

Ieva Mārtiņa, Db, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

picturegallery.3b336331-1cac-4940-9607-cd2afa28aa12

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Piedāvā ieviest ciparu TV bez valsts finansējuma

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkom, vienojoties ar vairākām raidorganizācijām, tapis priekšlikums ieviest Latvijā ciparu TV apraidi, nepiesaistot līdzekļus no valsts un valsts komercsabiedrību budžeta. "Tā kā Kempmayer projekts nav izdevies, visa eksistējošā tehnoloģiskā bāze un dokumentācija var tikt atpirkta un izmantota, un mēneša laikā ir iespējams sākt ciparu apraidi, negaidot līdz 2012.gadam," norāda Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltkom jau panācis vienošanos ar TV5, Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT), Pirmo Baltijas kanālu, TV24, Latvijas Ziņu kanālu un Latvijas Mūzikas kanālu, kā arī Valmieras TV un Limbažu TV, bet piedāvājumu apspriež TV3 un Latvijas Televīzija (LTV), Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Lauris Kļaviņš. Ciparu apraides ieviešanā Latvija ir starp pēdējām valstīm Eiropā, bet valsts līdzdalība kavē šī projekta attīstību un vieš neskaidrības par tā realizāciju un izmaksu pamatotību.

Tuvākajā laikā Baltkom kopīgi ar raidorganizācijām vērsīsies valdībā ar savu piedāvājumu. Ar šo iniciatīvu iecerēts atrisināt neskaitāmās ciparu TV ieviešanas problēmas, ievērojami mazināt izmaksas un nodrošināt prognozējamu un adekvātu apraides nodrošināšanas risinājumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltkom negrib pieļaut TV apraides monopola veidošanos

, 20.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltkom, kas kopīgi ar raidorganizācijām rosina ieviest Latvijā ciparu TV apraidi, nepiesaistot līdzekļus no valsts un valsts komercsabiedrību budžeta, aicina nepieļaut monopola veidošanos televīzijas apraidē, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Lauris Kļaviņš.

"Pie pastāvošajiem TV apraides veidiem ir svarīgi nodrošināt, lai VIASAT, kas Latvijā ir faktiskais monopolists satalīttelevīzijas tirgū, pastiprina savas monopolpozīcijas arī virszemes TV apraidē. Virszemes un satelīttelevīzijas ir savā starpā konkurējoši apraides veidi. Ārpus vietām, kur ir izbūvēti kabeļtīkli, patlaban satelīttelevīzija atrodas monopolstāvoklī, nodrošinot apraidi visā Latvijas teritorijā", skaidro Baltkom.

"Protams, kā liels starptautisks uzņēmums, kas pieradis strādāt monopolsituācijā, VIASAT nevar būt apmierināts ar konkurences rašanos," norāda Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre, piebilstot: "Daudz vienkāršāk ir cīnīties ar konkurentiem atsevišķi kabeļtīklos un ar konkurentu virszemes apraidē, bet vēl labāk - arī pašiem veidot uzņēmumu, kurš nodarbosies ar virszemes apraidi, palielinot savu monopolstāvokli no satelītapraides arī uz virszemes apraidi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Konkursā par digitalizāciju konkurence būs sīva

Sanita Igaune, Db, 07.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no konkursa pretendentiem IZZI norāda, ka apjomīga projekta īstenošanai noteikts ļoti īss termiņš piedāvājuma izstrādāšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā līdz 2011.gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti līdz 10.novembrim var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, Db informēja Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida, skaidrojot, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets (MK). Izstrādātais konkursa nolikums arī paredz, ja valdība konkursa rezultātus neapstiprina, tad konkurss noslēdzas bez rezultāta, ja vien MK nav lēmis citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"KPV LV" pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un viņa pārstāvēto "Jauno Vienotību" ir izvirzījusi savu ekonomikas ministra amata kandidātu - bezpartejisko uzņēmēju Pēteri Šmidri, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu Ministru prezidentam Šmidre arī būtu jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, skaidroja "KPV LV" frakcijas vadītājs.

Ekonomikas ministra pienākumus uz laiku pārņem Gerhards 

Līdzšinējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) pametot amatu, viņa vietā uz laiku...

M.Možvillo norāda, ka Šmidre ir "pie partijām nepiederošs, neatkarīgs kandidāts", līdz ar to "KPV LV" skatījumā viņa kā pretendenta izvirzīšana noņems politisko spriedzi. Kā pie bezpartejiska cilvēka pie Šmidres ar savām iniciatīvām brīvi varēs vērsties ikviena no koalīcijas partijām, norādīja politiķis.

"Partijas vadības ieskatā šobrīd valstij ir vajadzīgs ekonomikas ministrs ar svaigu redzējumu, kurš koncentrēsies uz valsts izvešanu no krīzes. Pēteris Šmidre ir cilvēks, kuram ir pieredze, redzējums un kurš nāktu ar misiju palīdzēt valstij un nozarēm. Viņam ir ļoti plašs skatījums – tā ekspertīze un zināšanas, procesu vadība ir pavisam jau jauns līmenis, nekā šobrīd mēs redzam," teikts partijas paziņojumā.

Kariņš izdod rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju 

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru...

"Nākamajam ekonomikas ministram ideālā variantā būtu jābūt ar pieredzi uzņēmējdarbībā, jāizprot ekonomiskie procesi, jāvērtē labāko biznesa praksi pasaulē un iespējamos modeļus, ko pārnest uz Latvijas ekonomiku, un jābūt skaidram redzējumam par Latvijas ekonomisko uzplaukumu un labklājību. Politiķu izvirzītos kandidātus mēs aicināsim uz tikšanos, lai iepazītos ar kandidāta redzējumu par Latvijas ekonomisko attīstību, izrunātu iespējamo sadarbības modeli, kā arī izvērtētu kandidāta atbilstību šim atbildīgajam amatam," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā ziņots, pēc tam, kad "KPV LV" Saeimas frakcija izlēma atsaukt Jāni Vitenbergu (NA) no ekonomikas ministra amata, Kariņš izpildīja solījumu par Vitenberga demisijas pieprasīšanu, lai tiktu ievērots koalīcijas līgums.

Tikmēr Nacionālā apvienība, uz kuru Vitenbergs pārgājis no "KPV LV", rosinās Kariņu un koalīcijas partnerus vienoties par izmaiņām koalīcijas līgumā, kā arī nodot Ekonomikas ministriju (EM) tās pārraudzībā, izriet no NA līdera Raivja Dzintara paustā. Ja tas tiktu akceptēts, Vitenbergam pavērtos iespēja atkārtoti ieņemt ekonomikas ministra amatu.

Kā ziņots, Kariņš norādījis, ka koalīcijā ir atbalsts valdības darba turpināšanai, bet vēl ir jāvienojas par "sadarbības organizēšanu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas valdībai acīmredzot ir plāns, kā iznīcināt valsts ekonomiku

SIA Baltkom valdes priekšēdētājs Pēteris Šmidre, 07.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāri no valdības puses mēs dzirdam par vēlmi celt nodokļu slogu. Īpaši aktuāla tēma ir gaidāmais nekustamā īpašuma nodoklis. Man nav skaidrs, kā var prasīt naudu no tā, kam tās nav.

Pašreizējam Ministru kabineta sastāvam būtu jāņem vērā, ka sabiedrība nav dumja — iepriekšējai valdībai tās spertasi solis, ceļot nodokļus, netika piedots. Arī tobrīd nodokļu celšana bija kļūda — krīzes laikā iesist pa ekonomiku nav pareizi. Tādā veidā politiķi risina tikai savas problēmas — domā, kā uzturēt savu aparātu, vienlaikus tēlojot ne īpaši saprotošu vēlētāju priekšā, ka tas, ko viņi dara, ir labi.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervijā laikrakstam Bizness&Baltija Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Baltcom līdzīpašnieks Pēteris Šmidre atzinīgi vērtē Satiksmes ministra Ainara Šlesera plānu attiecībā uz Lattelecom privatizāciju, un atklāj, ka Baltcom būtu gatava iegādāties kompānijai TeliaSonera piederošos 49% Lattelecom kapitāldaļu.

P. Šmidre intervijā norāda, ka Baltcom ir gatavs iesaistīties Lattelecom privatizācijas procesā un iegādāties 49% kompānijas kapitāldaļu, kas varētu maksāt apmēram 150 miljonu LVL.

Viņš arī uzskata, ka privatizācijas procesā varētu piesaistīt kādu fondu, kas nodrošinātu Lattelecom vērtības pieaugumu par apmēram 50% (no 300 līdz 400 - 500 LVL). P. Šmidre norāda, ka zinot vairākus fondus, kas piekristu iesaistīties šādā darījumā.

Viņš norāda, ka šāda darījuma rezultātā mainītos arī kapitāldaļu sadalījums: 40% piederētu valstij, 30% - Baltkom, 30% - fondam. Nevienam no dalībniekiem nepiederētu Lattelecom kontrolpakete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šmidre ieķīlā divu uzņēmumu kapitāldaļas par 20 miljoniem latu

Sanita Igaune, Db, 06.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais uzņēmējs Pēteris Šmidre par 20 miljoniem latu Kiprā reģistrētam uzņēmumam Tewrex Investment Limited ieķīlājis piederošās kapitāldaļas uzņēmumos VCM Real Estate un Muflonu dārzs AUĻI, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Tewrex Investment Limited īpašnieks nav zināms, bet Latvijā to pārstāv Reinis Romanovs. P.Šmidre ir ieķīlājis vērstpapīrus, obligācijas un citu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā. VCM Real Estate nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, bet Muflonu dārzs AUĻI darbības joma ir viesu namu bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) šī gada piecos mēnešos veikto preventīvo un represīvo pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 3087 darba ņēmējiem, kā rezultātā valsts budžetā papildus iekasēti gandrīz divi miljoni latu, tai skaitā 1.2 miljoni latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 0.7 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Db.lv informē VID.

„Cīņa ar algu izmaksām aploksnēs ir viena no dienesta darba prioritātēm. Veikto gan preventīvo, gan represīvo pasākumu rezultātā mums izdodas gan papildināt valsts ieņēmumus, gan arī pakāpeniski veicināt godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā. Tomēr ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, un tieši šī iemesla dēļ dienests šogad īstenoja sociāli izglītojošu kampaņu, raisot plašas diskusijas sabiedrībā par aplokšņu algu tēmu un aicinot iedzīvotājus apzināties sekas, kas rodas, saņemot algu aploksnē. Iedzīvotāju pietiekami lielā atsaucība, sniedzot informāciju dienestam par aplokšņu algu izmaksas gadījumiem uz uzticības tālruni liecina par iedzīvotāju vēlmi cīnīties par savām sociālām garantijām. Protams, kampaņas laikā izskanēja arī komentāri par it kā nodokļu maksāšanas bezjēdzību, tomēr vēlos atzīmēt – VID uzdevums ir kontrolēt, lai ikviens nodokļu maksātājs ievērotu nodokļu normatīvos aktus un līdz ar to VID tāpat kā līdz šim arī turpmāk aktīvi veiks gan preventīvos, gan represīvos pasākumus, lai veicinātu aplokšņu algu izskaušanu un godprātīgu nodokļu maksāšanu,” norāda VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Db viedoklis: Intelekta veicināšanas kampaņa vairāk atgādina prastu naudas izšķiešanu

Dienas bizness, 20.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galu galā vai nav stulbi samierināties ar savu stulbumu un dzīvot tik stulbi? Tāds ir pamatjautājums, ar kuru pie Latvijas iedzīvotājiem vēršas VID, aicinot nebūt stulbam un ziņot, ja algas tiek maksātas aploksnēs.

Taču tā vien izskatās, ka šādu jautājumu varētu uzdot arī šīs akcijas iniciatoriem, apmaksātājiem, kuri ir iztērējuši vairāk nekā 100 tūkstošus latu, lai vērstos pie daļas sabiedrības, pajautājot, vai tā gadījumā nav stulba, un aicinot, uzzvanot uz tālruni 80009070, kļūt bišķiņ intelektuālākiem.

Atliek vien iedomāties situāciju, kad cilvēks, kurš jau kuro gadu strādā, piemēram, neoficiālos būvobjektos, izdzirdot šādu saukli, ķersies pie mobilā tālruņa, lai stučītu savu darba devēju? Tā uzskatīt būtu, izvēloties salīdzinoši korektāku jēdzienu, jāsaka - naivi. Īpaši jocīgi to būtu gaidīt, piemēram, atsevišķos lauku rajonos, kur kaut cik labi apmaksātas darba vietas nav nemaz tik bieža pārādība, nemaz jau nerunājot par to, ka daudzu šādu aplokšņu strādnieku arsenālā dators nekad dzīvē nav bijis, un tādējādi viņiem nav iespējas ar superspēlītes palīdzību noteikt savu stulbuma indeksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas biomasas asociācija, asociācija Latvijas koks, Latvijas Kokrūpniecības federācija un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija ir gatavas kopīgiem spēkiem panākt vienādas konkurences iespējas potenciālajai biomasas stacijai Rīgā ar Latvenergo dabasgāzes TEC-2, kurai valdība atbalstījusi jaunus investīcijas veicinošus noteikumus.

«Ja mēs būtu klausījušies zaļajos un nebūtu veikuši TEC-2 pirmā bloka rekonstrukciju, Latvijas elektrības apgāde tagad būtu uz riska robežas,» atzīmē a/s Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko.

«Mēs neesam pret TEC-2 projektu kā tādu, bet lielās biomasas koģenerācijas stacijas ir konkurētspējīgas pēc tirgus cenām ar dabasgāzi,» uzsver Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru