Pagājušā gadā austrieši tika veikuši 13,5 miljonus atpūtas ceļojumus (sākot ar vienu nakšņojumu) un ceļojumu iegādei izdevuši 12,6 miljardus eiro. Kā liecina Austrijas statistikas pārvaldes dati, tad 51% austriešu tika izvēlējušies atpūtu paši savā valstī. No kopējo izdevumu apjoma tieši 3,5 miljardi eiro tika tērēti atpūtas ceļojumiem Austrijā, bet 9,1 miljardi eiro ārvalstu ceļojumiem. Vairāk kā puse no visiem atpūtas ceļojumiem attiecas uz personu galvenajiem brīvdienu ceļojumiem ar četriem un vairāk nakšņojumiem (59,3%), bet attiecīgi īso ceļojumu apjoms sastāda 40,7%. Austriešu visiecienītākais ceļojumu mērķis 2003. gadā bija Itālija (gan galveno, gan īslaicīgo ceļojumu mērķa vietu izvēlē). Īsajos ceļojumos austrieši labprāt devās arī uz Vāciju, kā arī Ungāriju, Čehiju, Horvātiju un Slovēniju. Turpretī garāku ceļojumu veikšanai iecienīta vieta 2003. gadā izrādījās Horvātija, kurai seko Grieķija, Spānija, Vācija un Turcija. Austrijas statistikā papildus tiek uzskaitīti arī darījumu ceļojumi. Papildus atpūtas ceļojumiem austrieši (vecumā virs 15 gadiem) tika veikuši 3,9 miljonus komandējumu un darījumu ceļojumus ar vismaz vienu nakšņojumu. Visvairāk darījumu ceļojumu tika veikti Austrijas valsts robežās (55%), bet ārvalstu darījumu ceļojumi sastāda attiecīgi 45%. Darījumu ceļotāju izdevumi sasniedz nedaudz vairāk kā 2 miljardus eiro, kur viena trešā daļa tika izdoti Austrijā (0,7 miljardi eiro), bet divas trešdaļas ārvalstīs (1,4 miljardi eiro). Gan iekšzemes ceļojumos, gan ārvalstīs galvenokārt darījumu ceļotāji tika veikuši vismaz trīs nakšņojumus (85,7% iekšzemes ceļojumos un 71,3% ārvalstu ceļojumos). Visbiežāk austrieši darījumu braucienos 2003. gadā tika devušies uz Vāciju (41,3%), ar lielāku atkāpi seko Itālija, Šveice, Francija, Čehija un Lielbritānija. Avots: Eiropa.lv

Lai gan katram no mums dažādas pieredzes rezultātā ir izveidojies savs viedoklis par to, kas un kādi ir itāļi un Itālija, nenoliedzami visi esam vienisprātis – šī valsts būtiski atšķiras no mums gan tradīciju un gaumes, gan temperamenta un klimata ziņā. Līdz ar to, lai sekmīgi varētu startēt Dienvideiropas tirgū, nepieciešamas detalizēti iepazīties ar šīm atšķirībām.

Arī Itālijā, tāpat kā visā pasaulē, ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas – īpaši tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā tirgū. Tomēr jāsaka, ka kopumā krīze lielas izmaiņas Itālijas ekonomikā neienesa: gan pateicoties pašu lielajam tirgum – ap 60 miljoniem iedzīvotāju, kas ir uzticīgi savām ierašām un tradīcijām, kādēļ minimāli ir mainījies iekšējais patēriņš; gan arī tāpēc, ka banku sistēma Itālijā bija ļoti minimāli saistīta ar lielajiem pasaules finanšu tirgiem. Kā saka paši itāļi – šoreiz slinkums mācīties angļu valodu ir devis pozitīvu rezultātu!

Pašreiz Itālijā ir vērojamas izaugsmes tendences – jau 2009. gada pirmajā pusē ir vērojams 0.5% IKP pieaugums. Turklāt, daudz kritizētā valdība pieņem veselu rindu dažādu pasākumu un atvieglojumu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un sniegtu atbalstu tiem ražotājiem un eksportētājiem, kas cietuši zaudējumus no krīzes starptautiskajos tirgos, tajā skaitā arī bankas, kas atvieglo nosacījumus uzņēmējdarbības kredīta saņemšanai. Īpaši tiek investēts (arī reģionu un pilsētu, ne tikai valsts līmenī) zinātnē un pētniecībā, biotehnoloģiju un augsto tehnoloģiju attīstībā. Itāļi saprot, ka investīcijas zinātnē ir investīcijas nākotnē.

Tūrisma firmām tā ir iespēja atrast jaunus klientus, taču vienlaikus šāds piedāvājums «jauc gaisu»

Tā secināms no DB tūrisma uzņēmumu aptaujas. Daļa kompāniju nevēlējās paust savu viedokli, daļa ir stipri nobažījušies par negodīgu konkurenci. Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis astoņas patērētāju sūdzības par iegādātiem ceļojumu kuponiem kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry.lv, no tām septiņas sūdzības bija par nenotikušajiem ceļojumiem saistībā ar tūrisma operatora Plius Travel bankrotu, bet viena par nekvalitatīvu tūrisma pakalpojumu (ceļojums ar autobusu uz Lietuvu). Pērn ir saņemtas arī divas sūdzības par SIA Hot Travel par nenotikušajiem ceļojumiem saistībā ar bankrotējošo Lietuvas tūrisma operatoru UAB Fresh Travel. Pēc konsultācijām par tālāko rīcību PTAC ir vērsušies vairāki desmiti patērētāju, tāpēc iestāde savas kompetences ietvaros šobrīd veic darbības, lai patērētājiem palīdzētu atgūt naudu.

Uz Liepājas pašvaldības zemes plānotais vēja parka projekts ir par soli tuvāk realizācijai, jo Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu projekts.

"Projekta faktiskie realizētāji ir Austrijas firma," Db informēja SIA Rapsoil valdes loceklis Gints Sorokins. Pagaidām projekts esot tikai izpētes stadijā. Ja MK dos pozitīvu atbildi, tad tikšot dots uzdevums projektētājiem un sākšoties konkrēts darbs pie projekta. Galvenais projekta ieguvums, pēc G. Sorokina teiktā, būtu krasta joslas nostiprināšana. To paredz projekts reizē ar sauszemes vēju parka būvniecību, jo Baltijas jūras piekrastē Latvijas rietumos ir izteikta krasta korozija. Projekta finansēšanai esot plānots piesaistīt kredītlīdzekļus.

Db jau rakstīja, ka Liepājas dome nolēmusi rezervēt SIA Rapsoil Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošo teritoriju jūras krastā izpētes darbu veikšanai un atbildīgo institūciju atzinumu saņemšanai, lai izstrādātu dokumentāciju Baltijas jūras krasta aizsardzības būvju un vēja elektrostaciju būvniecības procedūras sagatavošanai. Zeme rezervēta aiz Ziemeļu mola, jūras piekrastē no Liepājas attīrīšanas iekārtām līdz pilsētas robežai, iekļaujot rekultivēto Šķēdes izgāztuvi.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Vairāki praktiski padomi kā izprast Itālijas uzņēmējus...

No 15. līdz 19.aprīlīm Latvijā viesojās Itālijas uzņēmēji, pārtikas nozares pārstāvji. Itālijas uzņēmēji izmantoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pakalpojumu – «ienākošās» valsts un pašmāju uzņēmēju kontaktbiržas organizēšanu potenciālo sadarbības partneru piesaistē. Izmantojot šo LTRK pakalpojumu, vienīgais, kas nepieciešams no «ienākošās» valsts puses, ir informācija par katru pārstāvēto uzņēmumu un potenciālā Latvijas puses partnera apraksts, konkretizējot, Itālijas uzņēmējiem vajadzēja aizpildīt nelielu formu un precizēt atsevišķas tehniskas nianses (datumi, cilvēku skaits utt.).

No 1. līdz 3. februārim Ķīpsalā notiek 26. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2019», kur tūroperatori, tūrisma aģentūras un citi nozares uzņēmumi piedāvā ceļojumus un aktīvās atpūtas galamērķus teju 200 valstīs, informē BT1.

Plānots, ka Balttour 2019 piedalīsies vairāk nekā 880 tūrisma uzņēmumu no aptuveni 40 valstīm un apmeklētāju skaits sasniegs 30 tūkstošus.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par dažādu valstu tūrisma iespējām, kā arī uzreiz izstādē iegādāties ceļojumus.

«Izstādes dalībnieki piedāvās izdevīgus ceļojumus gan uz nemainīgi populārajiem galamērķiem – Turciju, Ēģipti, Spāniju, Grieķiju un citiem, gan piemērotus ceļojumus eksotiska piedzīvojuma cienītājiem – uz Kubu, Seišelu salām, Indonēziju, Taizemi vai Vjetnamu. Tūroperatori, kas darbojas Latvijā, piedāvā galamērķus teju 200 pasaules valstīs, tāpēc katrs Balttour 2019 apmeklētājs trīs dienu laikā Ķīpsalā noteikti atradīs savu ceļojumu,» stāsta «Balttour» projekta vadītājs Dainis Bricis.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Ilgo darba stundu un zemā atalgojuma dēļ recesijas skartie itāļi vairs nevēlas kļūt par picu darītājiem, vēsta metro.co.uk.

Valstī trūkstot apmēram 6 tūkstoši pizzaioili, kuriem būtu jāpiepilda itāļu vēlme pusdienās baudīt šo valstī iecienīto ēdienu, informējusi Itālijas uzņēmumu federācija FIPE.

«Neskatoties uz ekonomisko krīzi un bezdarbu, ir sarežģīti atrast darbiniekus,» norādījusi federācija.

Itāļi pilsētās, piemēram, Romā, Milānā un Turīnā, izvairoties no svīšanas pie karstām krāsnīm, pat neraugoties uz ilgtermiņa recesiju un faktu, ka jauniešu bezdarbs sasniedz 35 procentus.

Alessandro Rossi , kurš vada picērju Romā, stāstījis: «Itāļu domāšanas veids ir, ka būt picu darītājam ir pazemojoši, tas ir roku darbs.Jauni itāļi grib sev 40 tūkstošus eiro vērtas automašīnas un valkāt skaistas drēbes, bet viņi nav gatavi strādāt.»

Jau ceturto ziemu viņš ir uzņēmuma Vita - Kurhotel Betriebs GMBH līdzīpašnieks un direktors un pārvalda viesnīcas Simader un Nussdorferhof, restorānu Ole un sporta preču veikalus un nomas Alpi sport latviešiem labi zināmā kalnu kūrortā - Badgasteinā. «Tagad to var saukt par biznesu, bet viss sākās ar sapni par namiņu kalna galā paša priekam,» saka Gints Puķītis.

Pēc aroda mēbeļnieks, 90. gadu sākumā viņš bija viens no uzņēmuma Skals dibinātājiem un mēbeļu ražošanas vadītājs. 2003. gada decembrī kopā ar draugiem radās pirmās idejas par īpašuma iegādi kalnos. «Nekāda biznesa plāna nebija. Sakrita intereses - Latvijā un Zviedrijā bija cilvēki, kuriem bija interese kaut ko darīt ārpus riskantās Latvijas biznesa vides, kur noteikumi visu laiku mainās, savukārt man jau sen bija plāns būt tuvāk kalniem. Kopš pašas pirmās reizes, kad nošļūcu lejā no Gaiziņa, kalni ir kļuvuši par manu apsēstību, kas vēl aizvien nav beigusies.»

Grupa austriešu uzņēmēju, kas sadarbībā ar Citigroup vēlas iegūt kontroli pār Ventspils naftu (VN), šobrīd praktiski jau esot vienojušies par Ventbunkera vairākuma akciju iegādi, kas ļautu iegūt kontroli pār VN, neiegādājoties valstij piederošās akcijas. Tādējādi krietni var sarukt interese par VN valstij piederošo 38.62 % akciju izsoli, kura notiks šogad 5. oktobrī. Iepriekš austrieši izteica neapmierinātību ar VN valstij piederošās izsoles laiku un modeli, norādot, ka izsole ir jāpārceļ, un ieteica uzsākt sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem «pa tiešo». Gadījumā, ja izsole netiktu atcelta, austrieši pieļāva iespēju, ka izsolē nepiedalīsies. Tagad zināms, ka viņiem ir «rezerves plāns», kurš visticamāk ļaus iegūt kontroli pār VN. «Iegūstot kontroli pār Ventbunkeru, mēs kontrolēsim arī Latvijas naftas tranzītu (LNT) un līdz ar to arī nedaudz vairāk nekā 48% VN akciju. Lai iegūtu vairākumu VN, mums atliks tikai iegādāties mazāk nekā 2% tirgū,» sarunā ar Db skaidro austriešu uzņēmējs Herberts Kords, kurš savus darījumus risina kopā ar diviem citiem Austrijas partneriem — pretrunīgu un skandalozu reputāciju ieguvušo uzņēmēju Martinu Šlāfu un Jozefu Tausu.

Šī gada vasarā austriešu „atvaļinājuma – eiro” ir nedaudz mazāk vērtīgs. Iemesls tam ir nedaudz augstākie inflācijas rādītāji pie relatīvi stabila maiņas kursa, iecienītākajās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs, to secinājusi ir Bank Austria Creditanstalt (BA-CA) pēc pēdējiem aprēķiniem. BA-CA secina, ka austriešu iecienītākās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs cenas ir pieaugušas izteiktāk nekā Austrijā un tādējādi stiprais eiro tur nav tik jūtams. Pie tam vēl eiro vērtība pret dolāru kopš 2003. gada vasaras ir pieaugusi tikai par 4%. Svarīgākie austriešu atvaļinājuma mērķi ir Eiropas valstis vai valstis, kuras orientējas uz eiro. Vidēji (vērtējot pēc tā, cik gala mērķis ir iecienīts) nonāca pie eiro novērtējuma, kas ir tikai 0,5% un cenas salīdzinājumā ar Austriju atvaļinājuma pavadīšanas zemēs pieauga par 1,5% vairāk. Atšķirīgo cenu līmeņu dēļ, austrieši svarīgākajās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs vēl joprojām saņem par vienu eiro par ceturtdaļu vairāk nekā mājās. Tādējādi vidēji šogad „atvaļinājuma – eiro” varētu būt par 1% mazāk vērtīgs. Visstiprāk cenas ir cēlušās Ungārijā un Lielbritānijā, proti, par 8 – 7%. Vislabāk stipro eiro austrieši var jūt ASV (eiro par 4% lētāks) un Turcijā (eiro par 3% lētāks). Neskatoties uz sadārdzināšanos, austriešiem visizdevīgākā atvaļinājuma zeme paliek Ungārija, kur eiro ir gandrīz divreiz vērtīgāks nekā Austrijā. Avots: Eiropa.lv

No 20 . līdz 22. jūnijam Liepājā vizītē ierodas Kremzas (Austrija) tūrisma augstskolas pārstāvji, lai pētītu iespējas izveidot Liepājā tūrisma augstskolu un attīstīt sadarbību tūrisma biznesa jomā. Liepājā kopā ar Latvijas vēstnieci Austrijā Elitu Kuzminu ierodas Kremzas tūrisma augstskolas vadītājs Heincs Boijers (Heinz Boyer), arhitekts Ernsts Maurers (Ernst Maurer) un tūrisma uzņēmuma "List" vadītājs Manfreds Lists (Manfred List). 21. jūnijā Austrijas delegācija Domē tiksies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, Lejaskurzemes tūrisma biroja pārstāvjiem, LPA Tūrisma programmas direktori Ilzi Grospiņu. Austrieši tiks iepazīstināti ar potenciālajām vietām tūrisma augstskolas izveidei Liepājā, iepazīsies ar pilsētas investīciju projektiem, pārrunās Liepājas koncertzāles būvniecības ieceres. Vakarā austrieši kopā ar Liepājas pašdarbniekiem ielīgos Jāņus Folkloras centrā "Namīns". 22. jūnijā austriešiem paredzēta tikšanās ar Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas vadību un lielākajiem masu pasākumu organizētājiem Liepājā, Latvijas 1. Rokkafejnīcas īpašniekiem brāļiem Mediņiem. Pēcpusdienā viesi piedalīsies improvizētā tūrisma šovā Ziemeļu fortos, kur tiks pasniegta arī pēc īpašas receptes gatavota "Siļķe Komunistā". Kā informē Domes Attīstības pārvaldes projektu koordinācijas un vadības nodaļas vadītājs Vilnis Vitkovskis, pirmā tikšanās ar Kremzas profesionālās augstskolas pārstāvjiem notikusi šī gada martā Rīgā. Kremzas profesionālā augstskola ir privāta augstskola, kas vērsta uz tūrisma un biznesa vadības izglītības iegūšanu. Tajā mācās 1500 studentu, tajā skaitā - arī ārvalstu. Kremzas augstskola saņem valsts dotāciju un vietējās pašvaldības atbalstu. Piemēram, augstskolas valdes priekšsēdētājs ir Kremzas pilsētas mērs. Tikai 40 procenti no pasniedzējiem un profesoriem ir štata darbinieki, pārējie ir no industrijas un biznesa vides. Augstskolas īpašniekiem ir divi darbības virzieni - izglītība un tūrisma biznesa projektu realizācija. Augstskola realizē dažādus biznesa projektus visā pasaulē - viesnīcas, atpūtas centrus, tie kalpo kā prakses vietas studentiem. Kā iespējamos sadarbības virzienus ar Kremzas augstskolu, kuri tiks apspriesti vizītes laikā, V.Vitkovskis min sadarbību ar Liepājas Pedagoģisko akadēmijas Tūrisma programmu. Tikšot izvērtēta arī iespēja veidot partnerību Liepājas Universitātes projektā. Sadarbības ietvaros austriešiem tiks sniegta plaša informācija par biznesa iespējām Liepājas reģionā tūrisma jomā. Plānots arī apspriest kopīgus projektus Eiropas Savienības līdzekļu piesaistē tūrisma veicināšanā.

Austrijas uzņēmēju grupa, kas tuvākajā laikā grasās iegādāties Ventbunkera akciju vairākumu, nav veikušas pārrunas ar uznēmuma mazākumakcionāru Aivaru Lembergu. A. Lembergs atzina, ka pie viņa un vēl vairākiem citiem uzņēmuma akcionāriem austrieši nav griezušies. A. Lembergs izteica šaubas, ka Ventbunkerā «būtu kas pārdodams» akcionāru strīdu dēļ u.c. iemeslu dēļ, kurus gan viņš nekonkretizēja. «Ja austrieši grib izmest naudu un iegādāties sapuvušu ābolu, tad viņiem to nevar liegt. Ja viņiem tiešām nav kur naudu likt, tad viņi dara pareizi,» informāciju par Austrijas uzņēmēju nodomiem iegādāties Ventbunkeru komentēja A. Lembergs.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Nedēļa 3 zvaigžņu viesnīcā Antālijas kūrortā par 150 Ls? Tas nav reklāmas triks, bet reāls piedāvājums. Uz Turciju, Tunisiju, Krētu vai Spāniju var aizbraukt par samērā zemu cenu.

Jau februārī tūroperatori sāka vasaras sezonas ceļojumu pārdošanu, piedāvājot cilvēkiem iegādāties vasaras ceļojumu ar 20 % atlaidi, taču šobrīd atlaide uz ceļojumiem jūlijā svārstās no 50 % līdz 75%. Pēc vairāku tūrisma tirgus pārstāvju teiktā, šobrīd Latvijas tūrisma tirgū tūroperatoru vidū notiek cīņa par līdera pozīciju.

Absurda situācija

«Trakas» atlaides uz ceļojumiem parādījušās tieši šogad, kad tūroperators JTL skaļi paziņoja par tūrisma tirgus iekarošanu. Un viens no veidiem, kā iekarot tirgu, ir lēti ceļojuma piedāvājumi. Nozares pārstāvji atzīmē, ka no biznesa viedokļa izveidota absurda situācija - tūroperatori piedāvā lētus ceļojumus, kas maldina cilvēkus un sarežģī tūrisma aģentūru darbību. Situācija kļūst aizvien absurdāka, un tūrisma pārstāvji ir noraizējušies. «Pagājušā nedēļā uz Turciju bija piedāvājums uz 7 dienām par 62 latiem plus nodoklis. Bet, ja reāli paskatīsimies uz cenām- viena aviobiļete maksā 200 Ls, tas jau liecina par zaudējumiem. Latvija ir ļoti maza valsts, un jau tik daudz gribētāju, lai katru dienu laistu lidmašīnu uz Turciju. Uz Antāliju, piemēram, lido gandrīz katru dienu 5 reizes nedēļā divas trīs dažādu tūroperatoru lidmašīnas, to nevar aizpildīt, fiziski nav tik daudz cilvēku, kas gribētu braukt atpūsties.Tas ietekmē arī cilvēku izvēli. Pirmo jautājumu, kādu cilvēks uzdod, ienākot tūrisma aģentūrā, ir - kādas ir atlaides. Agrāk cilvēks interesējās par servisu, par ko viņš maksā, ar kādu lidmašīnu viņš lidos, bet šobrīd galvenais ir lētāk nopirkt ceļojumu. Tomēr cilvēks neaizdomājas, ka aiz tās atlaides stāv - zemas kvalitātes serviss. Pēdējā laikā aizvien biežāk cilvēki sāk sūdzēties par viesnīcas kvalitāti, par apkalpošanu,» skaidro tūrisma aģentūras Atlas Tour direktors Arsēnijs Haitins. Zemas ceļojumu cenas, nepilnas lidmašīnas, plašs piedāvājums - tas viss ietekmē kopējo Latvijas tūrisma tirgus situāciju, kurā cieš gan patērētāji, gan tūrisma aģentūras. «Tūrisma aģentūras strādā ar komisijas naudu no pārdotiem ceļojumiem - jo zemāka ir cena ceļojumiem, jo mazāk nopelnām. Sarežģīti strādāt vienāda piedāvājuma dēļ, dažreiz mēs nevaram pat saprast, kurš ko piedāvā, jo visi trīs tūroperatori strādā vienādos virzienos - Turcija, Grieķija un Tunisija. Būtu labāk, ja katrs ieņemtu savu nišu, un tas atvieglotu darbu,» saka A. Haitins. Īpašu uzmanību Turcijai, Grieķijai un Tunisijai līdz šim dalīja savā starpā Tez Tour un Novatours, JTL līdzīpašnieks Ķēstutis Ļutkus to skaidro ar pieprasījumu. «Cilvēki vēlas braukt uz šīm zemēm, un kāpēc lai atsakām viņiem.»

Pēdējo gadu laikā ir bankrotējuši aptuveni divdesmit igauņu tūroperatori. Avien vairāk Igaunijas tūristu labprātāk izvēlas iegādāties ceļojumus no citu valstu tūroperatoriem, piemēram Somijā bāzētiem, atsaucoties uz laikrakstu Postimees, vēsta BBN.

Visvairāk igauņi izmanto Somijas tūroperatorus, lai dotos atpūtā uz Taizemi, Tenerfi un Kanāriju salām. Igauņu tūroperatoru izdzīvošana ir kļuvusi apgrūtināta – tie ir spiesti paaugstināt cenas, jo klientu skaits samazinās, bet ir nepieciešams aizpidīt čartera lidmašīnas.

Jau vēstīts, ka nesen bankrotējušais Igaunijas ceļojumu pakalpojumu sniedzējs Estour, kas pārdeva galvenokārt brīvdienu ceļojumus uz Turciju, Grieķiju un Ēģipti, paziņojis, ka tas vairs nespēj turpināt darbu, un ir bijis spiests pārdot brīvdienu ceļojumus ar 40% atlaidi, pašiem sedzot starpību.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju pasaulē un Latvijā, cilvēki turpina ceļot un tūrisma nozare turpina savu darbu, apliecinās drīzumā gaidāmā izstāde Balttour 2009.

«Mēs esam spējuši mobilizēties, esam apņēmušies strādāt tālāk. Mēs nestāvēsim malā un nesūdzēsimies par dzīvi, bet turpināsim darīt savu darbu. Šajā ekonomiskajā situācija mēs gribētu vērst uzmanību uz to, kā ceļot droši un kam uzticēt sava ceļojuma organizēšanu. Vienmēr pārmaiņu laikos ir kompānijas, kas vēlēsies nopelnīt negodīgi, piedāvājot lētus ceļojumus, bet reāli nav nekādu ceļojumu,» saka Latvijas tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa.

K. Gitendorfa norāda, ka šogad izstādes Balttour 2009 galvenais uzdevums ir konsultēt ceļotājus par drošām tūrisma kompānijām, kurām tūrisma aģentūrām var uzticēties. Izstādes ekspozīciju veidos vairāki tematiskie sektori – Latvijas tūrisma maršruti, tūrisma aģentūras, tūrisma operatori, transporta pakalpojumi, viesnīcas, SPA, kā arī ārvalstu nacionālie stendi.

Laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinās virs 0°C un naktī tā ir negatīva, sliktā tehniskā stāvoklī esošajos autoceļu segumos pastiprināti veidojas bedres. Satiksmei bīstamās bedres tiek remontētas visu gadu, nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Valsts ceļi.

Tiklīdz ceļa konstrukcija būšot pilnībā atkususi un diennakts vidējā gaisa temperatūra būšot stabili virs +5°C, tiks uzsākts masveida bedrīšu remonts valsts autoceļu tīklā. Kopumā šos darbus vienlaicīgi veikšot līdz 100 remontbrigādēm.

Kā uzsver Latvijas Valsts ceļi, ceļu bedrīšu remonts ir ikgadējs steidzams mērs stipri nolietoto asfaltbetona segumu sakārtošanai pēc ziemas, tādējādi nodrošinot šo ceļu turpmāku lietošanu. Pamattehnoloģija ir bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju, kas ir universāla un īpaši piemērota segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

«Latvijas ceļu tīkls uz Latvijas iedzīvotāju mazā skaita ir par lielu. Mēs neesam spējīgi to uzturēt,» intervijā laikrakstam Diena norāda ekspremjers Vilis Krištopans.

«Demogrāfiskā situācija valstī ir katastrofāla. Cilvēku kļūst arvien mazāk, tātad mazāk nodokļu maksātāju. Latvijas teritorija uz vienu iedzīvotāju kļūst aizvien lielāka. Tas ir tas pats, ja jūs sēdētu viens pats trīsistabu dzīvoklī un brīnītos, ka nevarat samaksāt rēķinus, jo tas jums par lielu,» tā V. Krištopans.

«Ja mēs būtu vismaz trīs miljoni kā Lietuvā vai pieci miljoni kā Dānijā uz ievērojami mazāku teritorijas lielumu, tad būtu cita stāvokļa ceļi. Uz Latvijas ceļu problēmu ir jāskatās kompleksi, profesionāli, matemātiski un bez emocijām,» viņš piebilst.

«Lietuvieši ceļos katru gadu ir investējuši par 100 miljoniem vairāk. Lietuvieši pēdējo desmit gadu laikā savos ceļos noteikti ir ielikuši kādu miljardu vairāk nekā latvieši. Lūk, arī rezultāts. Lietuvieši sen jau ir noasfaltējuši visus grants ceļus,» ekspremjers norāda uz nepietiekamo investīciju apjomu Latvijas ceļos.

Pagājušajā gadā valsts autoceļu aprīkojumam nodarīti zaudējumi 656,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā 2012. gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi bija 598 tūkstoši eiro, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi informācija.

Pērn bojātas vai nozagtas 1874 ceļa zīmes, radot 150,9 tūkstošu eiro zaudējumus.

Pērn bojāti 1527 ceļa zīmju stabi, nodarot zaudējumus 84,6 tūkstošu eiro apmērā un bojāti vai nozagti 4215 signālstabiņi 126,0 tūkstošu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā bojāti 3575 metri aizsargbarjeru, nodarot zaudējumus 208 tūkstošu eiro vērtībā.

Tāpat salauzti vai nozagti 59 autobusu pieturu soliņi 7,6 tūkstošu eiro apmērā, salauztas vai nozagtas 840 soliņu latas 7,9 tūkstošu eiro vērtībā, bojāti 124 metri tiltu margu 16,2 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā gadā bojāti 38 autobusu pieturvietas paviljoni, nodarot 18,9 tūkstošu eiro zaudējumus, bojāti vai nozagti 868 metri gājēju nožogojuma, nodarot zaudējumus 7,5 tūkstošu eiro apmērā, kā arī bojāti 10 apgaismes stabi, nodarot 15 tūkstošu eiro zaudējumus.

Šīs ziemas trijos mēnešos - novembrī, decembrī, janvārī - saremontēti ap 8500 kvadrātmetri bedru, informēja Latvijas Valsts ceļi.

Vienlaikus vislielākais darbu apjoms attiecoties uz pavasara un vasaras mēnešiem, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts. Kā skaidro uzņēmumā, to iespējams uzsākt, kad diennakts gaisa temperatūra nenoslīd zem plus 5 grādiem pēc Celsija, kas ļauj nodrošināt remontā izmantojamo materiālu noturību, un parasti šādi apstākļi iestājas aprīļa mēnesī.

Tiek prognozēts, ka bedrīšu remonta apjoms šogad būs līdzīgs kā iepriekšējos gados. Vidēji gadā tiek saremontēti 550 - 600 tūkstoši kvadrātmetri bedru. Arī šim mērķim paredzētais finansējums būs līdzīgs kā iepriekš - ap 10 miljoniem eiro gadā.