Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Galvaspilsētas izpilddirekcijās šogad izņemtas 93 atļaujas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībai. Pārsvarā atļaujas izsniegtas tirgošanai pie tirdzniecības centriem un veikaliem, informē Rīgas dome.

Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā kopumā ir 47 apstiprinātās eglīšu tirdzniecības vietas. Patlaban ir izsniegtas 19 tirdzniecības atļaujas, kas ir par vienu atļauju vairāk nekā pērn.

Savukārt Pārdaugavas izpilddirekcijā šogad izsniegtas 40 atļaujas eglīšu un skuju koku zaru tirdzniecībai, bet pērn – 39 atļaujas. Tostarp Ziemeļu izpilddirekcijā šogad ir izsniegtas 34 eglīšu tirdzniecības atļaujas, bet 2017.gadā - 67 atļaujas.

Rīgas dome atgādina, ka Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglītes cirst nedrīkst. Lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā un Pierīgas pašvaldībās un, ja kaut neliela daļa no mājsaimniecībām pašvaldības apsaimniekotajos mežos nocirstu eglīti, mežam tiktu nodarīts būtisks postījums. Šī iemesla dēļ «Rīgas meži» izlēmuši Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglīšu ciršanu aizliegt vispār.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina valdību rūpīgi apsvērt iecerētos tirdzniecības ierobežojumus svētku nedēļā sākot no 21. decembra.

“Nepietiek ar to, ka jau šobrīd ir slēgta vietējo ražojumu tirdzniecība brīvā dabā, svaigā gaisā, aizliedzot Ziemassvētku tirdziņus, ir iecerēts šos aizliegumus paplašināt. Tas novedīs pie situācijas, ka sabiedrība varēs iegādāties tikai lielražotāju pārtiku un Ziemassvētku dāvanas, kas lielākoties ir ārvalstu ražojumi,” teikts LOSP paziņojumā.

Valdība lēmumu par lokdaunu no 21.decembra pieņems ceturtdien 

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās...

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs paužot organizācijas biedru viedokli uzsvēra, ka slēdzot veikalus arī svētku nedēļā, mūsu nelielie lauku amatnieki, gaļas, olu, kūku, zivju, piena, delikatešu, piparkūku, karstvīna un latvisko suvenīru darinātāji un Ziemassvētku eglīšu audzētāji tiek izslēgti no aprites, liedzot viņiem iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus un gūt lielāko daļu no gada ienākumiem. Nepārdomāta veikalu slēgšana, pēc LOSP biedru domām, liegs lauksaimniekiem iegādāties saimniecībai un tehnikai nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu nepārtrauktu saimniecības darbību arī svētku nedēļā.

Piensaimnieki uzsver, ka nepieļaujam ir situācija, ka, piemēram, nav iespēja salabot slaukšanas iekārtu, jo nevar iegādāties vajadzīgās detaļas, un govis paliek neslauktas. Cits piemērs no gaļas lopu audzētājiem - nevar salabot tehniku, kas liedz iespēju pabarot dzīvniekus. “Tas radītu neatgriezeniskas sekas,” tā LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Jankovs.

“Valdībai, lemjot par jebkādiem pandēmijas ierobežojumiem, ir jākonsultējas ar nozares pārstāvošajām organizācijām, lai nepārdomāti un sasteigti lēmumi netiktu pieņemti. Neizsvērti lēmumi ir steidzīgi jāmaina, jo sabiedrība norāda uz loģikas trūkumu. Liedzot preču iegādi ražojošajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem darbības nodrošināšanai, tiek radīts risks, ka Latvijā var pietrūkt vietējo ražotāju pārtika valstī izsludinātajā ārkārtas stāvoklī, kas ir valsts drošības jautājums,” paziņojumā medijiem pauž LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, aicinot valdību pieņemt pārdomātus lēmumus un rūpīgi izsvērt veikalu, eglīšu tirdzniecības vietu un Ziemassvētku tirdziņu slēgšanas nepieciešamību.

Dāņi prezidentūru sāk ar saspīlētu pašmāju politiku.

Sākot ES rotējošo prezidentūru, Dānija ar premjeri Helli Torningu-Šmiti priekšgalā nākamajā pusgadā apņēmusies panākt lielāku vienotību eirozonas un ārpus tās esošo dalībvalstu starpā. Britu The Economist gan izsaka skepsi, vai, atrodoties ārpus monetārās savienības, Dānijai šai ziņā būs daudz teikšanas, turklāt valdošajiem sociāldemokrātiem ir gana daudz pašmāju problēmu.

Dāņu sociāldemokrāti piedzīvo visu laiku zemāko vēlētāju uzticību – tos atbalsta 19,9% elektorāta. Sava artava šai nepatikā ir dēļ politiķu personisku skandālu virknes, un acīmredzot politiskas dabas pretrunas neapmierinātie vēlētāji saskatījuši arī sociāldemokrātu nespējā saglabāt agrīnās pensionēšanās sistēmu un ieviest nodokli miljonāriem.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

«Mēs nevaram saviem klientiem stāstīt pasakas par ekoproduktiem, jo nevaram to piedāvājumu garantēt. Latvijā ir ļoti maz ražotāju, kuriem tiešām ir neapstrīdami ekoprodukti,» sacījis Lido šefs Gunārs Ķirsons.

«Baidos, ka gandrīz neviens ražotājs, kas piegādā gaļu, nenodrošina pilnīgi ekoloģisku produkciju. Bet, ja mēs Latvijā ekoproduktu ražošanu un ēdienu gatavošanu no veselīgiem, ekoloģiskiem produktiem attīstītu, pie mums brauktu ēst cilvēki no visas Eiropas. Tas sekmētu tūrisma un viesnīcu biznesa attīstību, jo primāri, lai attīstītu tūrismu, jānodrošina naktsmītnes un ēdināšana,» intervijā laikrakstam Diena skaidrojis G. Ķirsons.

Jautāts par iziešanu ārvalstu tirgos, Lido vadītājs atklājis: «Plānojam pēc sešiem astoņiem mēnešiem atvērt restorānu pie Lapēnrantas Somijā. Restorāns būs līdzīgs Krasta ielas Lido, tikai mazāks. Lapēnranta ir viena no bagātākajām pilsētām Somijā, jo to apmeklē milzīgs skaits krievu tūristu, kuri tur gatavi tērēt savu naudu. Mēs Latvijā runājam par valodas jautājumu, pagātnes smago mantojumu, sarežģītajām attiecībām ar Krieviju. Tā visa ir politika, bet ekonomikā politiku nevajag laist. Ekonomikai jāpastāv neatkarīgi no politikas. Somi ir izveidojuši ļoti spēcīgu ekonomiku, turklāt pilnvērtīgu sociālās nodrošināšanas sistēmu, daudz var atļauties tērēt pensionāriem, izglītības sistēmai, un somi neuztraucas par krievu tūristu viesošanos savā valstī, jo zina, ka tūristi sekmē somu ekonomiku - uzņēmējiem ienākumi, strādājošajiem darbavietas, valstij nodokļi. Ja somi mūsu piedāvājumu novērtēs un banka teiks, ka atbalsta, mēs iekarosim citas valstis.»

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Viesnīcu viesiem vairs nepietiek ar naktsmītni un ēdināšanu; izzūd robeža starp biznesa un brīvā laika ceļotājiem

Tā intervijā DB stāsta AS Sokotel komunikācijas vadītājs Pīps Ehasalu (Peep Ehasalu).

Kompānija pārvalda divas viesnīcas Tallinā – Original Sokos Hotel Viru, kas tik tikko nosvinēja 44 gadu jubileju, un Solo Sokos Hotel Estoria, kas pavisam nesen nosvinēja savu otro dzimšanas dienu un gada laikā tika atzīta par vienu no piecām labākajām viesnīcām Igaunijā. Abas viesnīcas atrodas blakus un tajās ir 516 numuriņi – 423 Viru un 93 Estoria.

Liela daļa AS Sokotel viesu ir no Somijas. Starp Somiju un Igauniju ir vairākas atšķirības, un lietas, kas ir pieņemamas Somijā, netiek akceptētas Igaunijā un otrādi. «Liela daļa problēmu saistās ar nepareiziem pieņēmumiem, ka somi ir tādi paši kā igauņi. Piemēram, mana paaudze ir mācīta, ka sievietei pirmajai jāsniedz roka rokasspiedienam, bet somi tā neuzskata, un Baltijā somietes jūtas aizvainotas, ka viņas neuztver nopietni – visi vīrieši sarokojas, bet sievietei roku nesniedz. Mēs cenšamies būt pieklājīgi, bet šāda pieklājība nostrādā pretēji. Vienkārši ir jāizskaidro dažas lietas, par kurām viņiem nav ne jausmas,» saka P. Ehasalu. Viņam pašam ir daudz draugu Somijā, viņi runā skaļi un skaidri – viņiem ir iemācīts šādi izpausties, jo tad visi sapratīs. Igaunijā ir pieklājīgi uzturēt tādu sarunu, ko pie blakus galdiņa nedzird, tāpēc vietējie nesaprot, kāpēc somi ir tik skaļi un bļauj.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Dānijā valdības funkcija darba tirgus regulēšanā ir nodrošināt minimumu un tad – turēties pa gabalu

Dānijas Darbadevēju konfederācijas starptautisko lietu direktors Nils Trampe lielu daļu sava darba laika pavada Briselē, lai ES līmeņa labi domātos darba tirgus regulējumus turētu pa gabalu no savas valsts biznesa ikdienas un ekonomikas. Iemesls tam ir dāņu darbadevēju un darba ņēmēju sadarbības tradīcija, kas rada elastīgu un reizē sociāli drošu darba tirgu, kurā centrālās valdības loma ir minimāla. Kopš deviņdesmitajiem gadiem šī sistēma pasaulē ir pazīstama ar pašu dāņu radītu nosaukumu – flexicurity. Šī saruna notiek Rīgā saistībā ar Dānijas vēstniecības un Latvijas Ekonomikas ministrijas rīkoto diskusiju par flexicurity sistēmu.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Mazo valstu, tādu kā Latvija un Dānija, iesācējuzņēmējiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, lai būtu veiksmīgi, ir jātēlo amerikāņi, uzskata dāņu uzņēmēja Tīne Thīgesena, tūrisma objektu sociālā tīkla Everplaces un Dānijas IT iesācējuzņēmumu inkubatora Founders House līdzdibinātāja.

«Mazām valstīm nav milzu pašmāju tirgus, kāds ir amerikāņiem. Ir jādomā starptautiski no paša sākuma. Turklāt ir praktiskas lietas, kas jādara un ko dara skandināvu kompānijas. Piemēram, mājaslapās nedrīkst likt atsauces uz savas valsts pilsētām. Ja vēlas ielikt lielu bildi, tad, visdrīzāk, no Ņujorkas vai Londonas,» Thīgesena teica.

Arī firmas adresi un telefonu vajag izvietot ļoti neuzkrītoši, lai mājaslapas lietotāji no lielā ASV vai Rietumeiropas tirgus nesatrauktos, ka firma, kas piedāvā šķietami novatorisku risinājumu vai preci, atrodas tiem mazpazīstamā valstī.

«Ja apmeklē Everplaces mājaslapu, tur neatradīsiet telefona numuru. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais - atrodamies Dānijā, firmas lielākais tirgus ir ASV, un ir milzu laika zonu atšķirības. Ja firmai zvanīs, darbinieki nekad neizgulēsies, un tas sagandēs pakalpojuma kvalitāti. Vēlamies, lai ar mums kontaktējas pa e-pastu. Tas arī nozīmē, ka nav redzams valsts kods 45, kas liek aizdomāties, - «ak, dies', tie taču ir kaut kādā svešā zemē!»,» Thīgensena sacīja.

Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Janvāra otrajā pusē tādi Latvijas pārtikas ražotāji kā NP Foods, Latvijas Piens un Rīgas Dzirnavnieks, tikās gan ar Dānijas lielāko mazumtirdzniecības ķēžu Coop, Dagrofa un Dansk Supermarked pārstāvjiem, gan specializētajiem pārtikas produktu vairumtirgotājiem un importētājiem, kā arī industriālajiem un ēdināšanas sektora uzņēmumiem, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas Pārtikas produktu kvalitātes klastera projektu vadītājs Armands Lejas-Krūmiņš.

Abu valstu uzņēmumu pārstāvji tikās, lai detalizētāk pārrunātu sadarbības uzsākšanu un iespējamās sadarbības formas. Latvijas uzņēmumu delegācija apmeklēja dažādus pārtikas lielveikalus, lai labāk izprastu dāņu iepirkšanās paradumus un tirgū jau esošo produktu sortimentu. Uzņēmumu pārstāvji tikās arī ar Latvijas vēstnieku Dānijā Kasparu Ozoliņu un LIAA pārstāvi šajā valstī Ivaru Žukovski, lai uzzinātu vairāk par dāņu biznesa kultūras īpatnībām.

«Dānijas tirgus nav viegls, jo pastāv liela konkurence gan starp mazumtirdzniecības ķēdēm, gan vietējiem ražotājiem, gan jārēķinās arī ar Vācijas ražotāju tuvumu. Vienlaicīgi iedzīvotāji ir pirktspējīgi un pieprasījums pēc nišas produktiem, piemēram, organiskās pārtikas, ir augsts,» atzīst Rīgas Dzirnavnieka tirdzniecības direktors Kārlis Mišinskis.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Arī pēc Nokia norieta Somijai aizvien ir labas pozīcijas ekonomikas izrāvienam; izaicinājums ir iemācīt uzņēmību

Divpusējām ekonomikas un biznesa attiecībām ar Latviju ir labas iestrādes, ieskaitot izglītību un tehnoloģiju sākumuzņēmumus, intervijā Dienas Biznesam saka Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Pirms pārrunājam Somijas jauno valdību un ekonomikas politiku, svarīgi būtu ieskicēt pašreizējo situāciju. No negatīvās puses tā acīmredzot ir divkāršs digitālais satricinājums – digitālās tehnoloģijas vispirms negatīvi ietekmējušas jums svarīgo papīrrūpniecību, un tad jau Apple nogremdējusi jūsu ekonomikai tik svarīgo Nokia.

Daļēji jums taisnība, bet tikai daļēji. Ja raugāmies uz Somijas ekonomikas attīstību XX gadsimtā, tad pirms 100 gadiem tā bija trūcīga agrārā ekonomika, bet tagad tā ir veiksmes stāsts pēc visiem parametriem, kā tas aprakstīts daudzos globālos akadēmiskos pētījumos. Kopš 90. gadiem tas tiešām ir bijis Nokia brīnuma laikmets, kad somu kompānijas izrādījās īstajā laikā un īstajā vietā, lai kļūtu par globālajiem līderiem.

Konkurētspēju glābs ar nemainīgu samaksu par garākām darba stundām; reformas koriģēs arī publisko finanšu makā notiekošo, kas jau neatbilst eirozonas kritērijiem

Pēc pārskatītajiem pērnā gada datiem fiskālajai disciplīnai tradicionāli uzticīgie somi jau ir «iebraukuši auzās» ar Māstrihtas prasību izpildi. Valdība šo piektdien apsolījusi nākt klajā ar reformu plānu, kura uzdevums ir sabalansēt publiskās finanses un stimulēt Somijas konkurētspēju. Plāna pamata ideja ir līdz 2019. gadam Somijā samazināt darbaspēka izmaksas par 5%.

Sākotnējie 2014. gada rādītāji vēl atstāja vietu cerībai, ka budžeta disciplīnas pārkāpšana pērn nav notikusi, tomēr līdz ar jaunākajiem datiem par Somijas publiskajiem tēriņiem un nodokļu ieņēmumiem ir izrādījies, ka valsts budžeta deficīts jau ir Māstrihtas kritēriju sarkanajā zonā. Valsts parāda līmenis arī ir uz robežas, un tā augošā tendence pēc Somijas Finanšu ministrijas aplēsēm turpmākos gadus turpināsies.

Gada sākumā par ļoti interesantu eksperimentu parūpējušies somi, kas 2 tūkst. valsts iedzīvotāju, kuri saņem bezdarba pabalstus, nejaušas izlases kārtība mēnesī piešķirs papildu 560 eiro – būtībā par neko

Šāds eksperiments turpināsies divus gadus, kad šī cilvēku kopa tiks salīdzinātas ar tādu somu grupām, kuri šādu pabalstu nav saņēmuši. Un tad jau varēs secināt, vai šādu sistēmu nevajag attiecināt jau uz pilnīgi visiem šīs valsts bezdarbniekiem.

Doma ir mainīt esošo labklājības modeli, lai mazinātu gan nabadzību, gan birokrātiju. Dzirdami argumenti, ka Somijā ļaudis ir apzinīgi. Tāpat, ka jauns labklājības modelis nepieciešams līdz ar robotizāciju. Turklāt 540 eiro dzīvei Somijā nav īpaši liela summa, un bezdarbniekiem tāpat ir jāturpina meklēt iespējas nopelnīt. Somu valdība norāda, ka daudzi cilvēki Somijā jau tagad labāk izvēlas sēdēt uz pabalstiem, jo baidās, ka ne tik labi atalgota darba atrašanas gadījumā tie pabalstus vienkārši zaudēs. Tādējādi šāda naudas piešķiršana nozīmēšot, ka šāds šoks izpaliek, bezdarba līmenis sarūk un budžets pat ietaupa.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Somi un igauņi pastiprināti sākuši iegādāties alkoholu Valkas un Ainažu jaunatvērtajos alkohola tirdzniecības veikalos.

Kā atzina Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, kopš robežkontroles punktā Ainaži ir atvērts alkohola tirdzniecības veikals Alko, Ainažos alkohola pircēju skaits ir pieaudzis.

Veikala klienti pārsvarā ir somi un igauņi. Citos veikalos rindas neveidojas un pastiprināta alkohola pirkšana nav novērota.

«Igauņi labprāt iepērkas Ainažu un Salacgrīvas veikalos Top un Maxima, jo pārtika mums ir lētāka, nerunājot par alkoholu,» piebilda Tiesnese.

Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Armands Vents Krauklis (Vidzemes partija) atzinis, ka ievērojami palielinājies pircēju skaits no Igaunijas un Somijas, kuri Valkā iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jau tad, kad tapa zināms par akcīzes nodokļa palielināšanos Igaunijā, Valkā tika atvērti vēl divi alkohola tirdzniecības veikali, viens Igaunijas un otrs vietējā investora. Pašlaik tiek būvēta vēl viena šāda tirdzniecības vieta, kuras mērķauditorija galvenokārt ir somu tūristi.