30.augustā saņemta informācija, ka Indijas sportists Vinods Kumars (Vinod Kumar), kurš 29. augusta, sacensībās sasniedza trešo labāko rezultātu, aizmetot disku 19,91 metrus tālu, ir startējis nepareizā medicīniskajā klasē, un viņa rezultāts ir anulēts. Līdz ar to trešo labāko rezultātu pasaulē diska mešanā F-52 veselības klasē ir sasniedzis mūsu četrkārtējais paralimpisko spēļu čempions Aigars Apinis, informē Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāve Ieva Prauliņa.

Kā vēstīts, Tokijas paralimpiskajās spēlēs ļoti spēcīgā konkurencē paravieglatlēts Aigars Apinis disku aizmeta 19,54 metrus tālu.

Būdams viens no pasaules top sportistiem, Aigars Apinis sacensībās sagādāja nopietnu konkurenci un satraukumu citu valstu atlētiem. Pats sportists atzīst, ka konkurence viņa disciplīnā paaugstinās ar katru gadu, un aizvien vairāk ir tādu sportistu, kuri met vairāk par 19 metru atzīmi.

Aigars ir četrkārtējs paralimpisko spēļu čempions un godalgotākais sportists Latvijā. Viņa paralimpiskais rekords diska mešanā ir 21 metrs, ko viņš sasniedza 2012. gada Londonas paralimpiskajās spēlēs.

2016. gada paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Aigars Apinis izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, 2012. gada paralimpiskajās spēlēs Londonā – zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba medaļu diska mešanā. 2008. gadā Pekinā viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā un sudraba medaļu lodes grūšanā. Savukārt 2004. gadā paralimpiskajās spēlēs Atēnās viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, bet 2000. gadā Sidnejas paralimpiskajās spēlēs – bonzas medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska mešanā.

Jūrmalas pludmalēs jūlijā sāks darboties 13 jaunas konteinertipa tualetes, kas aizstās vecās, morāli un fiziski novecojušās sausās tualetes, kas bija izvietotas kāpu zonā, Db.lv informē domes pārstāvis Aldis Bērziņš.

Konteinertipa tualetes tiks uzstādītas izejās uz jūru maksimāli tuvu pludmalei P.Stradiņa ielā, Vienības prospektā, Ainažu ielā, Kļavu ielā, Līgatnes ielā, Salacas ielā, Dārzu ielā, Rožu ielā, Vēju ielā, Kaugurciema ielā, Brīzes ielā, Jaunķemeru ceļā pie restorāna „Neptūns” un pie Brīvdabas muzeja Lielupē. Tās domātas šīs sezonas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tiks risināts jautājums par tualešu darbību arī aukstajos gadalaikos.

Katrā konteinertipa sanitārajā mezglā būs vīriešu un sieviešu tualetes, ko vienlaikus varēs izmantot 6 līdz 8 cilvēki. Vairākās vietās, piemēram, Vēju ielā un Vienības prospektā būs tualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts, ka būs arī vieta, kur var noskalot kājas, lai atbrīvotos no pludmales smiltīm pirms došanās prom no jūras malas. Tualetes varēs izmantot bez maksas.

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Mobilo tālruņu lietotājiem, kurus biedē doma neatgriezeniski pazaudēt savas sakaru ierīces, ir iespēja izmantot slepenu programmatūru, kas saucas PhoneBAK. Tā informē pazaudētā vai nozagtā tālruņa īpašnieku ikreiz, kad kāds tālrunī aktivizē svešu SIM karti. (Latvijas mobilo operatoru un SIA Promoteus viedoklis par PhoneBAK)

Programmatūru PhoneBAK no šā gada janvāra ir pieejama visiem Baltijas iedzīvotājiem, un to nodrošina SIA Promoteus.

Iepriekš ieinstalēta mobilajā tālrunī, PhoneBAK programmatūra analizē ievietoto SIM karti, un atpazīstot to kā svešu, uz ieprogrammētu tālruņa numuru izsūta slepenu SMS ar zagļa tālruņa numuru un neatpazīstamās SIM kartes identifikācijas numuru (IMSI).

1. Sazināties ar zagli un mēģināt atgūt telefonu;

2. Vērsties policijā ar zagļa tālruņa numuru un IMSI

Uz doto brīdi PhoneBAK darbojas ar Windows Mobile aprīkotajos mobilajos plaukstdatoros un ar Symbian S60 operāciju sistēmu aprīkotajos mobilajos tālruņos.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Laikā no 19. līdz 30. novembrim Latvijas Zaļais punkts un tā sadarbības partneri SIA Pērkons un Dēli un SIA TOPO CENTRS aicina Latvijas iedzīvotājus nodot nolietotus mobilos telefonus otrreizējai pārstrādei. Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto mobilo telefonu savākšanai no iedzīvotājiem.

Akcijas ietvaros 23 Latvijas pilsētās 45 mobilo telefonu tirdzniecības vietās būs izvietoti īpaši spainīši nolietoto mobilo telefonu un to aksesuāru savākšanai. Nododot pārstrādei neizjauktu mobilo telefonu un aizpildot speciālu anketu, iedzīvotāji piedalīsies izlozē. Akcijas beigās katrā no tirdzniecības vietām izlozēs dāvanu karti 50 Ls vērtībā, ar kuru sešu mēnešu laikā varēs iepirkties attiecīgajā veikalā.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Pērkons un Dēli valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ločmelis: „Ja netiks risināti jautājumi par nolietoto mobilo tālruņu nodošanas iespējām, mēs, mobilo tālruņu tirgotāji, zināmā mērā būsim līdzvainīgi dabas un apkārtējās vides vēl lielākā piesārņošanā. Un kur visērtāk būtu iedzīvotājiem savus nolietotos tālruņus nodot? Laikam jau to tirdzniecības vietās! Tāpēc aizvien vairāk mobilo tālruņu tirgotāju pievienojas kustībai, ko īsumā varētu raksturot - dzīvosim zaļi! Ja Tev ir nolietots mobilais tālrunis – sāc arī dzīvot zaļi un nodod to!”

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Vai vecāki var justies droši par savu trīspadsmitgadīgo meitu, kad viņa sērfo internetā? Vai viņi ir pārliecināti, ka vienpadsmitgadīgā dēla saruna pa mobilo telefonu ir droša? Komisijas Eiropas mērogā rīkotajā bērnu aptaujā tika pētīts, kā bērni izmanto jaunos saziņas līdzekļus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka interneta un mobilo telefonu lietošana Eiropas jaunajai paaudzei ir kļuvusi gandrīz par pašsaprotamu parādību. Kopumā bērni apzinās arī riskus, kas saistīti ar interneta un mobilo telefonu lietošanu. Tomēr, saskaroties ar problēmām tiešsaistē, nepilngadīgie tikai kā galējo līdzekli lūdz pieaugušā palīdzību.

"Šī ir pirmā aptauja, kurā bērniem visā Eiropā ir tiešā veidā jautāts, kā viņi izmanto tiešsaistes tehnoloģijas, cik lielā mērā viņi izmanto internetu izklaides un mācību vajadzībām un kā viņi rīkojas riska situācijās", saka Viviāna Redinga, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre. "Ir iepriecinoši redzēt, ka Eiropas jaunieši tik pārliecinoši apgūst digitālās tehnoloģijas. Spēja aktīvi izmantot jaunos saziņas līdzekļus ir svarīga uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei Eiropā. Tai pat laikā aptaujas rezultāti norāda, ka Eiropā nepieciešama uz problēmu paredzēšanu vērsta izglītība tiešsaistes saziņas līdzekļu jomā. Mums jāturpina informēt sabiedrību, īpaši vecākus, par jauno saziņas līdzekļu radītajām iespējām un riskiem. Ja runa ir par mūsu bērnu drošību, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi."

Latvijas Zaļais punkts (LZP) sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) sākot ar šī gada 9. maiju trīsdesmit divās mobilo telefonu tirdzniecības vietās visā Latvijā uzsāks nolietoto mobilo telefonu savākšanu, Db.lv informēja Latvijas Zaļā punkta sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Ķīkule.

Daudzas elektriskās un elektroniskās preces satur cilvēkam un videi kaitīgas vielas, tāpēc visas Latvijas tirgū novietotās elektropreces kopš 2005. gada 13. augusta tiek marķētas ar īpašu simbolu - pārsvītrotu konteineru, kas norāda, ka šo preci nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem", skaidro LZP valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Sadarbības projekta pamatā ir Eiropas Savienības Direktīva 2002/96/EK Par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kas nosaka, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja bez maksas nodot nolietotās elektropreces. Šis nosacījums attiecas uz jebkurām ar elektrību vai baterijām darbināmām elektriskajām vai elektroniskajām precēm, kas ir fizisko personu īpašumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Pavasarī Rīgas domes amatpersonas lepojās, ka beidzot kaut daļēji atrisināta tualešu problēma, jo uzstādītas desmit jaunas tualetes. Prieki bija īsi - aprīlī ekspluatācijā nodotās desmit tualetes izrādījušās iekārojamas vandaļiem, un šobrīd praktiski neviena no tām nestrādā, sabojātas to naudas kastes, vēsta laikraksts Diena.

Lai risinātu situāciju, Mājokļu un vides departaments piedāvājot trīs risinājumus - ļaut izmantot tualetes bez maksas, ieviest e-talonu vai norēķinu sistēmu ar mobilo sakaru palīdzību, noskaidrojis laikraksts.

Pagājušajā nedēļā domes Mājokļu un vides komiteja lēmumu par risinājumu vēl neesot pieņēmusi, uzdodot atbildīgajām amatpersonām veikt aprēķinus par visu triju variantu izmaksām un ziņot nākamajā komitejas sēdē. No aprīļa līdz oktobrim desmit tualetēs ar divām kabīnēm un divās, kur kabīņu skaits ir lielāks, - RTU pagalmā un Radio ielā - kopā iekasēti vairāk nekā 10 500 latu, apmeklējumu skaitu lēš ap 41 tūkstoti. Tomēr notikušas arī deviņas zādzības no tualešu naudas kastēm, par kurām ierosinātas krimināllietas. No 19. augusta līdz 25. septembrim bijis noslēgts līgums ar apsardzes firmu, un šajā laikā zādzības nav notikušas. Kolīdz līgums beidzies, zagļi atkal uzdarbojušies. Tā kā tualetes regulāri tiek bojātas un šobrīd bezmaz visas ir padarītas nederīgas (22. oktobrī darbojās tikai viena), ir secināts, ka tā vairs nevar turpināties, raksta Diena.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Rīgas dome (RD) trīs jaunu tualešu komunikāciju izbūvei šogad tērēs gandrīz 90 tūkstošus latu, bet jau esošās tualetes Līvu laukumā strādā ar zaudējumiem. Līvu laukuma tualetes varētu kļūt rentablākas tūrisma sezonas laikā, kad tur darbosies piecas vasaras kafejnīcas.

Uzņēmēji, kam pieder tualetes pilsētas centrā, norāda, ka tās peļņu neienes.

Februārī atklātās tualetes Līvu laukumā apsaimnieko SIA L&T, kas konkursa kārtībā ieguva šīs tiesības uz pieciem gadiem. Apsaimniekošanas programmas kopējās izmaksas ir 486 632 Ls. SIA L&T katru mēnesi no pašvaldības saņem ap 8 tūkstošiem Ls, bet ieņēmumi no maksas par tualetēm nonāk RD budžetā, Db norādīja RD Vides departamenta projektu realizācijas nodaļas galvenā speciāliste Vija Priede.

Tiesa gan, pagaidām tie ir minimāli – no 18. līdz 29. februārim iekasēti 64 Ls, martā – 262 Ls. Tualetes apmeklējuma cena ir 20 santīmi, bet automāts pieņem arī 1 un 0,50 eiro monētas, neizdodot atlikumu. Vasarā situācija mainīsies, jo Līvu laukumā darbosies piecas kafejnīcas, un RD Saistošie noteikumi aizliedz tām uzstādīt pašām savas pārvietojamās tualetes.

19. novembris ir Vispasaules tualetes diena. Atzīmēt šo dienu kalendārā īpaši tika nolemts 2001.gadā starptautiskā konferencē Singapūrā. Tolaik 200 valstu tualetes biznesa eksperti izveidoja Pasaules tualetes organizāciju, kura arī paziņoja par šādu vispasaules dienu. Pirmo reizi pasaulē šī diena tika atzīmēta 2002. gadā, raksta Newsru.

Singapūrā, kur atrodas šis organizācijas mītne, Vispasaules tualetes dienā notiek visdažādākie pasākumi ar mērķi piesaistīt uzmanību šādām sabiedriskām vietām. Organizācija piešķir sabiedriskajām tualetēm reitingus, līdzīgi kā to dara viesnīcām. Piemēram, Singapūrā un Ķīnā ir parādījušās arī pieczvaigžņu sabiedriskās tualetes.

Kā raksta Calend.ru, Vispasaules tualetes diena radīta tāpēc, lai tualetes visā pasaulē kļūtu daudz patīkamākas, gaišākas un tīrākas. Vēl pavisam nesen (pēc statistikas datiem spriežot) 42% planētas iedzīvotāju nevarēja savas dabiskās vajadzības nokārtot īpaši tam domātās vietās, jo tādu vienkārši nav. Apmēram 2.6 miljardiem cilvēku nav pieejami higiēnas normām atbilstoši ķemertiņi.

Pēdējā laikā ievērojami samazinājies sabiedrisko tualešu apmeklējums, noskaidrojis laikraksts Diena. «Ja apmeklētājiem par sabiedriskajām tualetēm būtu jāmaksā tik, cik tās patiešām izmaksā, mēnesī tualetes apmeklētu labi ja trīs līdz pieci cilvēki,» stāstījis uzņēmuma L&T direktors Reinis Ceplis.

To, ka šovasar apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaru «dramatiski krities», Dienai apliecinājis Līvu laukumā esošās tualetes apsaimniekotājs uzņēmuma L&T direktors Reinis Ceplis. Viņš to galvenokārt skaidrojis ar tūristu trūkumu. «Mēnesī tualetes apmeklē vidēji ap diviem tūkstošiem cilvēku. Taču, ja salīdzina ziemu ar vasaru, apmeklējums ir pat desmit reižu mazāks,» sacījis R.Ceplis.

«Sabiedriskajām tualetēm Rīgas centrā noteikti jābūt, un esam gatavi tās apsaimniekot arī turpmāk. Taču uz šo jautājumu nevar skatīties kā uz biznesu. Ja apmeklētājiem par sabiedriskajām tualetēm būtu jāmaksā tik, cik tās patiešām izmaksā, mēnesī tualetes apmeklētu labi ja trīs līdz pieci cilvēki,» viņš norādījis, piebilstot, ka tualetes uzturēšana atkarībā no tās tipa — vai tā ir būvēta vai pārvietojama — mēnesī izmaksā vairākus tūkstošus latu.

Jūlijā atpūtnieku ērtībai būs pieejamas 13 jaunas konteinertipa tualetes, kas aizstās vecās, novecojušās sausās tualetes, kas bija izvietotas kāpu zonā. Tualetes varēs izmantot bez maksas.

„Konteinertipa tualetes tiks uzstādītas izejās uz jūru maksimāli tuvu pludmalei P.Stradiņa ielā, Vienības prospektā, Ainažu ielā, Kļavu ielā, Līgatnes ielā, Salacas ielā, Dārzu ielā, Rožu ielā, Vēju ielā, Kaugurciema ielā, Brīzes ielā, Jaunķemeru ceļā pie restorāna Neptūns un pie Brīvdabas muzeja Lielupē. Tās domātas šīs sezonas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tiks risināts jautājums par tualešu darbību arī aukstajos gadalaikos,” tā domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Aldis Bērziņš.

Katrā konteinertipa sanitārajā mezglā būs vīriešu un sieviešu tualetes, ko vienlaikus varēs izmantot 6-8 cilvēki. Vairākās vietās būs tualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts, ka būs arī vieta, kur var noskalot kājas, lai atbrīvotos no pludmales smiltīm pirms došanās prom no jūras malas.

Mobilo telefonu ražotājs Motorola gada laikā zaudējis vairāk nekā 7% lielu daļu pasaules mobilo telefonu tirgū, līdz ar ko otram lielākajam mobilo telefonu ražotājam draud savas pozīcijas zaudēšana kompānijai Samsung, kura savu tirgus daļu palielinājusi par 2,2%, ziņo Bloomberg.

Pasaules lielākā mobilo telefonu ražotāja Nokia tirgus daļa pēc pārdoto telefonu daudzuma šā gada otrā ceturkšņa beigās bija 36,9%, kas ir par 3,2% vairāk nekā pērn šajā laikā.

Otra lielākā mobilo telefonu ražotāja Motorola tirgus daļa šā gada otrajā ceturksnī samazinājusies par 7,3%, salīdzinot ar 2006. gada otro ceturksni, kad kompānijai bija 21,9% liela tirgus daļa. Tagad Motorola aizņem 14,6% no pasaules mobilo telefonu tirgus.

Samsung savu tirgus daļu šā gada otrajā ceturksnī palielinājis līdz 13,4%, kas ir par 2,2% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Latvijā cilvēki kā šobrīd aktuālāko problēmu min dzīves dārdzību, tomēr domā, ka nākamajā paaudzēm par to nebūs jāuztraucas, liecina Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Latvijā cilvēki uzskata, ka nākamajām paaudzēm būs mazāk jāsaskaras ar tām problēmām, kuras pašreiz satrauc cilvēkus – dzīves dārdzība, bezdarbs, veselības aprūpe, pensijas un ekonomikas pieaugums. Tomēr cilvēki Latvijā ir nobažījušies par izglītības iespējām, noziedzības līmeni, apkārtējo vidi, imigrāciju un terorismu nākotnē.

Situāciju Latvijā komentē TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola: „Kaut arī Latvijā šobrīd cilvēki ir satraukti par dažādām sociāli ekonomiskajām problēmām, tomēr vērtējot nākotni, saskata šo problēmu samazinājumu. Līdz ar to cilvēki spēj kritiskāk izvērtēt globalizācijas dēļ pieaugošās problēmas.”

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Olimpiskā centra "Ventspils" stadionā 9.septembrī no plkst. 11:00 notiks "Olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas kausa izcīņas sacensības šķēpa mešanā. Daiņa Kūlas piemiņas sacensības šķēpmešanā aizsākās 1980.gadā un šī būs jau 27. reize, kad šķēpmetēji ieradīsies Ventspilī, lai cīnītos par Olimpiskā čempiona piemiņas kausu.

Pasākuma programma:

Sektors Nr. 1

11:00 A grupa meitenes

11:00 Juniores

Sektors Nr. 2

11:00 B grupa zēni

12:00 B grupa meitenes

Sektors Nr. 3

11:00 C grupa zēni

12:00 C grupa meitenes

13:00 Mērķī mešanas sacensības

Sektorā Nr. 4

11:00 A grupa zēni

12:00 Juniori

12:30 U-23 juniori

Par ikgadēju tradīciju Olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas kausa izcīņas sacensību šķēpa mešanā ietvaros kļuvusi arī atrakcija skatītājiem - šķēpa mešana mērķi. Precīzākie atrakciju dalībnieki saņems pārsteigumu balvas.

Aicinām sacensībās piedalīties Latvijas sporta organizāciju un sporta klubu šķēpmetējus. Pieteikumi, norādot dalībnieku vecumu, iesūtami līdz 2007. gada 6. septembrim Olimpiskajam centram "Ventspils". Sacensību nolikums www.ocventspils.lv