2007.gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas Republikas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Lūdzam plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot Somijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā, pieteikt akreditāciju Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā pa tālruni: 7082828 vai e-pastu: [email protected] līdz piektdienai, 31.augustam, pulksten 17.00. Akreditācijas kartes aicinām izņemt pirmdien, 3.septembrī, līdz pulksten 17.00 Valsts kancelejas 424.kabinetā (4.stāvā).

Otrdiena, 4.septembris

11.00 Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaida Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu, oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

(Brīvības piemineklis)

Foto, video iespēja

11.20 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Somijas Republikas premjerministra Matti Vanhanena oficiāls foto un video Ministru kabinetā

Šā gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaidīs augsto viesi pie Brīvības pieminekļa, kur notiks oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija.

Vizītes laikā Somijas premjerministrs tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un notiks Aigara Kalvīša un Matti Vanhanena kopīga preses konference.

Latvijā Somijas premjerministram paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi.

Jana Vektere

Valsts kancelejas

Komunikācijas departamenta konsultante

Tālr.: 7082919, mob.: 29244699

E-pasts: [email protected]

Globālā lejupslīde spiež Eiropu pārvērtēt ekonomiskās politikas koordināciju. Lai pārdzīvotu pašreizējo krīzi un nodrošinātu Eiropas valstu finansiālo ilgtspēju un uzlabotu kontinenta konkurētspēju, valstīm būs jāsadarbojas ciešāk nekā jebkad.

Tā Financial Times raksta Somijas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Viņš norāda, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir jārisina jautājumi par to, kā sagatavoties pēc-krīzes periodam. Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem Somijas premjers min nodokļu celšanu ilgtermiņā. «Atsevišķos segmentos nodokļu celšana var notikt bez sevišķām konsultācijām ar citām valstīm. Piemēra, īpašuma nodokļa vai mantojuma nodokļa likmes var tikt noteiktas nacionālā līmenī. Taču šādi nodokļi sevišķi nepalielinās apgrozījuma apjomus. Tikai izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī, dažādos akcīzes nodokļos vai ienākumu nodoklī nesīs reālas izmaiņas,» raksta M. Vanhanens.

Somijas premjerministrs Mati Vanhanens (Matti Vanhanen) paziņojis par atkāpšanos no amata, ziņo AFP.

Par aiziešanas iemeslu viņš minēja rudenī ieplānoto kājas operāciju. Taču, kā norāda mediji, par ticamāko demisijas iemeslu varēja kļūt korupcijas skandāls pērn septembrī.

M. Vanhanens pirmo reizi premjera amatā stājās 2003.gada jūnijā, kad premjerministre Anneli Jētēnmeki paziņoja par atkāpšanos.

M. Vanhanens sava pieticīgā un atturīgā vadības stila dēļ kļuva par vienu no populārākajiem Ziemeļvalstu premjerministriem. Pirmā pilnvaru termiņa laikā Vanhanena popularitāte sasniedza pat 70% līmeni.

Otrajā premjerministra pilnvaru termiņa laikā Vanhanenu skāra vairāki personīgās dzīves skandāli, kā arī spekulācijas par saistību ar finansiāla rakstura skandālu, atstājot nelabvēlīgu ietekmi uz viņa popularitātes reitingu.

Šodien, 4.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu (Matti Vanhanen), kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Aigars Kalvītis un Matti Vanhanens pauda gandarījumu par ļoti labajām Latvijas un Somijas ekonomiskajām un politiskajām attiecībām. Somijas premjers uzsvēra ciešo sadarbību Eiropas Savienībā (ES), kur abām valstīm daudzos jautājumos ir līdzīga nostāja, un reģionālo sadarbību Baltijas jūras valstu padomē, kurā šogad Latvija ir prezidējošā valsts, un aicināja kopā ar Eiropas Komisiju izstrādāt Baltijas jūras reģiona stratēģiju ES, kas veicinātu reģiona straujo ekonomisko attīstību un paaugstinātu tā konkurētspēju.

Premjerministri pārrunāja aktuālos ES jautājumus: Reformu līgumu, ES paplašināšanos un Jauno kaimiņu politiku. Aigars Kalvītis izteica cerību, ka oktobrī paredzētajā neformālajā Eiropadomes sēdē izdosies vienoties par Reformu līgumu. Latvijas un Somijas premjerministri uzsvēra, ka abas valstis ir ratificējušas ES Konstitūcijas izveides līgumu un arī Reformu līguma ratifikācija varētu noritēt veiksmīgi.

Visticamāk, vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs būs jāpalielina nodokļi, lai nodrošinātu lielāku publiskā sektora finansējumu ekonomiskās krīzes laikā.

Šādu prognozi Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošajā Baltijas Attīstības forumā izteicis Dānijas finanšu ministrs Klauss Hjorts Frederiksens (Claus Hjort Frederiksen), kurš arīdzan norādījis, ka valdībām, veidojot nodokļu politikas izmaiņas, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai šīs izmaiņas nekavētu darbaspēka tirgus attīstību un elastīgumu, vēsta Dow Jones International News.

Savukārt Somijas premjers Matti Vanhanens (Matti Vanhannen) atzīmējis, ka dažādu valdību īstenoto ekonomikas stimulēšanas instrumentu iedzīvināšanu nekādā gadījumā nevajadzētu pārtraukt pirms būs pilnīgi skaidrs, ka ekonomikas sāk atkopties no globālās ekonomiskās krīzes sekām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Lai arī Latvija vēl vismaz tuvākos 5 gadus paliks līdere Baltijā bezdarba un valsts parāda ziņā, 2012. gadā tās ekonomikas izaugsme jau varētu pat nedaudz apsteigt Igauniju un Lietuvu, sasniedzot 5% no IKP.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Centrālās un Austrumeiropas pārstāvniecības vadītājs Marks Allens (Mark Allen). Kamēr pārējā pasaule no finanšu krīzes pamazām sāk jau atkopties un lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomikas izaugsme sagaidāma jau šī gada 3. ceturksnī, Baltijā par ekonomikas izaugsmi varētu sākt runāt tikai 2011. gadā.

Gan Igaunijā, gan Latvijā šo izaugsmi balstīs eksports. Latvijas gadījumā īpaša nozīme būs Krievijas tirgum, kam SVF prognozē strauju ekonomikas atkopšanos jau šogad. Lietuvā ekonomikas pieaugumu 2011. gadā veicinās arī augošs privātais patēriņš, kamēr Latvijā šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas pat 2012. gadā, kad Latvijā varētu sākt atgriezties investīcijas. Negatīvas sekas uz Latvijas ekonomiku tuvākajos 3 gados vēl arvien izrādīs nemotivēti vairāk nekā 2 reizes pieaugušās darba algas 2007. un 2008. gadā.

Naftas produktu uzglabāšanas un tirdzniecības uzņēmums SIA Neste Latvija iecēlis valdi un padomi, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Neste Latvija padomes priekšsēdētāja amatu pametis tās līdzšinējais vadītājs Somijas pilsonis Jans Gustavs Kristians Stalbergs (Jan Gustaf Christian Sthalberg).

Neste Latvija valdē iecelts valdes priekšsēdētājs Arttu Mikaels Airiainens (Arttu Mikael Airinainen) un valdes loceklis Armands Beiziķis.

Uzņēmuma padomē iecelti padomes locekļi Matti Juhani Jokela (Matti Juhani Jokela), Ilmi Marija Korhonena (Ilmi Maria Korhonen), Pia Paulīna Nuholma (Pia Pauliina Nyholm) un padomes priekšsēdētājs Heikki Jalmari Sasi (Heikki Jalmasi Sasi).

SIA Neste Latvija 2011. gada TOP 500 Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā, kas veidots pēc 2010. gada uzņēmumu apgrozījuma, ierindojās 15. vietā, bet lielāko degvielas tirgotāju sarakstā Neste Latvija ierindojās ceturtajā vietā. 2010. gadā Neste Latvija apgrozīja 156, 71 miljonu latu, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa 2010. gadā bija 1,98 miljoni latu.

Somijas kapitāla SIA Leipurin ieguvis Latvijas pārtikas un beķerejas izejvielu ražotāju SIA Raugs un citas preces (RCP).

«Mūsu Leipurin uzņēmums Latvijā ir dibināts 1999. gadā, un esam kļuvuši par stabiliem šīs valsts beķerejas un pārtikas industrijas partneriem. Transakcija nostiprinās mūsu pozīcijas Latvijā un būs stabils pamats Leipurin izaugsmei Baltijas reģionā,» norādījis Leipurin izpilddirektors Matti Vānanens (Matti Väänänen). Iegādājoties RCP, tikšot apvienotas somu jaunās tehnoloģijas ar solīda vietējā uzņēmuma pieredzi.

Somi varēšot ne tikai apgādāt klientus ar beķerejas izejvielām, iekārtām un aprīkojumu, bet arī piedāvāt attīstīt receptūru klientu produktiem, izmantojot testa laboratoriju. Somijas kapitāla SIA Leipurin ir viens no Aspo Group uzņēmumiem, un tā stratēģija paredz attīstīt tirgu Baltijas valstīs un virzienā uz austrumiem. Leipurin kā vairumtirgotājs darbojas Baltijas un NVS valstīs. Tās konsolidētais apgrozījums 2009. gada deviņos mēnešos bija 72 miljoni eiro.

Somijas kapitāla SIA Leipurin iegādājusies vienu no lielākajiem Latvijas maiznīcu un beķereju izejvielu tirgotājiem SIA Raugs un citas preces (RCP).

Darījums noticis decembra nogalē, darījuma summa netiek atklāta kofidencialitātes nosacījumu dēļ. RCP bijusī īpašniece Anita Viļuma atklāj, ka pirms darījuma ilgi domājusi, vai tam piekrist. «Tomēr nonācu pie secinājuma, ka nākotnei tas būs labākais risinājums, kas uzņēmumam dos labas pozīcijas ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Baltijā un Somijā, kur kompānija var kļūt par spēcīgu spēlētāju,» stāsta A. Viļuma, kas tagad pilda uzņēmuma konsultanta un pārdošanas vadītāja pienākumus.

RCP klienti ir maiznīcas, beķerejas, konditorejas, kam tiek piedāvātas nepieciešamās izejvielas, tehnoloģiskie risinājumi un serviss. Klientu vidū it tāds somu kapitāla uzņēmums kā Fazer un citi, kas ir spēcīgi ne vien Baltijā, bet arī Krievijā un A. Viļuma saskata iespēju piedāvāt vēl labāku servisu un pakalpojumus arī šajās valstīs.

Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis Seulā ticies ar Dienvidkorejas premjerministru Hanu Sengsū (Han Seung-soo), lai pārrunātu savstarpējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas.

Kā ziņo The Korea Times, abi valstu līderi dalījušies savā skatījumā uz Eiropas Savienību un ārvalstu diplomātiju Baltijas valstīs. Viņi arī apsprieduši globālos finanšu izaicinājumus un pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanos. Citi sarunu temati bijuši par karadarbībā cietušās Afganistānas atjaunošanas centieni, globālā sasilšana un valdības virzītas zaļās iniciatīvas.

Dienvidkorejas Ārlietu un tirdzniecības ministrs paziņojis, ka I. Godmaņa vizīte ir svarīgākā oficiālā vizīte kopš diplomātisko saišu nodibināšanas 1991. gadā. «Mēs ceram, ka viņa pavadītais laiks Dienvidkorejā palīdzēs attīstīt tālāko ekonomisko sadarbību starp abām valstīm,» viņš norādījis.

«Telia Company» par reģionālo vadītāju Latvijā ir iecēlusi Kenetu Rodni (Kennet Rådne), kurš turpmāk atbildēs par uzņēmumiem «Telia Latvija», «LMT», «Lattelecom» un par sadarbību ar Latvijas valdību. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī «Telia Company» pārstāvniecībā «LMT» padomē.

Pēc «Telia Company» korporatīvo holdingu struktūrvienības likvidēšanas atbildība par darbību Latvijā tika nodota prezidenta biroja, stratēģijas un apvienotā nodrošinājuma struktūrvienības vadītājai Ingridai Stenmarkai (Ingrid Stenmark), kas būs K. Rodnes tiešā priekšniece.

«Ņemot vērā 2017. gada novembrī Latvijas valdības pieņemto lēmumu saglabāt esošo «LMT» un «Lattelecom» struktūru, mēs skatāmies, kā vislabāk realizēt «Telia Company»stratēģiju Latvijas kontekstā. Mūsu uzmanības centrā ir darbs ar otru akcionāru, lai uzlabotu divu uzņēmumu korporatīvo vadību atbilstoši abu akcionāru vīzijai un stratēģijai un veicinātu digitalizācijas potenciāla stiprināšanu Latvijā,» saka I.Stenmarka.

ERAB kredītportfelis Latvijā 2009. gada decembrī sasniedza 172 miljonus eiro, pirms gada tie bija tikai 76 miljoni eiro.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Viļņas pārstāvniecības vadītājs Matti Hīrinens (Matti Hyyrynen).

Latvijā galvenie ERAB aizdevumi saistīti ar finanšu sektoru, tajā skaitā iegādāti 25% Parex bankas akciju. Kopumā ERAB jaunizsniegto aizdevumu apjoms Baltijā pērn sasniedzis līdz šim nebijušu rekordu, pārsniedzot 170 miljonus eiro. Līdz šim tas turējies 20 milj. eiro apmērā, augstāko punktu sasniedzot 90. gadu beigās, kad aizdevumu apjoms Baltijai nedaudz pārsniedza 100 milj. eiro atzīmi. 2009. gadā ERAB Latvijā aizdevusi 172 milj. eiro, Lietuvai 169 milj. eiro, bet Igaunijai- tikai 70 milj. eiro.

11. un 12.maijā notiek Somijas un Latvijas tirdzniecības asociācijas pārstāvju vizīte Latvijā, kuras laikā delegācija apmeklē Liepājas uzņēmumus, kā arī plāno tikties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem.

Vizīti organizē asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas goda konsuls Somijā Tapio Aho sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Somijā. Vizītes laikā Somijas uzņēmēji apmeklē Liepāju, kur tiekas ar domes pārstāvjiem, viesojas uzņēmumā Liepājas Metalurgs, kā arī apmeklē Liepājas Karostu un Sv. Trīsvienības katedrāli, kurā somu jēgeri 1918.gadā nodeva zvērestu Somijas likumīgajai valdībai. Otrdien somu uzņēmēju vizīte turpināsies Rīgā, kur viņi tiksies ar Somijas vēstnieci Latvijā Mariju Sereniusu (Maria Serenius) un apmeklēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un diskutētu par sadarbības iespējām, informēja Somijas vēstniecība.

No 6. līdz 7.septembrim pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska ielūguma Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Vācijas Federatīvās Republikas Kanclere Angela Merkele.

Par to iepriekš informēja Valsts kanceleja.

Oficiālās vizītes laikā ir plānotas tikšanās ar Latvijas amatpersonām - Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, piedaloties ārlietu ministram Aivim Ronim un ekonomikas ministram Artim Kamparam. Vizītes galvenais mērķis ir Vācijas un Latvijas ekonomisko attiecību veicināšana.

Šī būs pirmā Vācijas Kancleres A.Merkeles oficiālā vizīte Latvijā. Iepriekš Vācijas kanclere Latviju apmeklēja NATO samita ietvaros 2006.gada novembrī. 2000.gada jūnijā notika Vācijas Federālā kanclera Gerharda Šrēdera darba vizīte Latvijā, savukārt 1998.gada janvārī Latviju apmeklēja Vācijas kanclers H.Kols Baltijas Jūras valstu vadītāju sanāksmes ietvaros.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Oficiālā vizītē Latvijā šodien ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, informēja Latvijas Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ukrainas prezidenta oficiālā vizīte sāksies plkst.16.15 ar viņa sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, kam sekos Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Zelenska oficiālais foto un ieraksts viesu grāmatā.

Zelenska vizītes laikā iecerētas Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas, pēc kurām plkst.17.25 notiks Rinkēviča un Zelenska kopīgā preses konference. Paredzēts, ka preses konferencē Rinkēvičs izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai.

Savukārt plkst.18.05 Zelenskis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kam plkst.19.10 sekos tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Plānots, ka Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba parakstīs līgumu par abu valstu tehnisku un finansiālu sadarbību.

«Ja es būtu jaunāka, tad mācītos somu valodu un brauktu tur strādāt,» pēc tikšanās ar Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem sacījusi Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Renāte Neilande. Somijas izglītības sistēma ir piemērs, uz ko joprojām ilgstoši tiecas daudzas citas valstis, tomēr šobrīd problēmas sāk uzglūnēt arī tai, raksta Diena.

Somu Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Olli Lukainens uzskatot, ka Somija pārāk ilgu laiku ar savu izglītību ir bijusi pašapmierināta. Ja valsts vēlas saglabāt līdzšinējo izglītības līmeni, tad ir pienācis laiks tajā investēt.

Latvijas pedagogiem saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi likusi nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem. Dienas aptaujātie skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. «Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,» sacījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve no Tukuma Tatjana Marhileviča. Viņai piekrītot arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja R. Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu.

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Laikā, kad Krievija tiek izslēgta no attīstītāko valstu foruma G8 un starptautiskā sabiedrība spriež par sankcijām pret šo agresorvalsti, Latvijas Valsts prezidents un bruņoto spēku virspavēlnieks Andris Bērziņš intervijā telekompānijai LNT ceturtdien pauda, ka 2010.gadā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izteiktais ielūgums apmeklēt Latviju oficiālā valsts vizītē vēl joprojām ir spēkā. Vairākums laikraksta Diena aptaujāto ekspertu uzsver, ka šādi izteikumi ir nevietā un nav atbilstoši pašreizējai situācijai, kas ir ievērojami mainījusies kopš 2010.gada.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds laikrakstam norādījis, ka, ilgāku laiku vērojot prezidenta darbību, rodas pamatots jautājums par viņa spēju adekvāti pārstāvēt Latvijas valsti starptautiski. «Diemžēl Andris Bērziņš nespēj mūs pārstāvēt tā, kā Lietuvu pārstāv Daļa Grībauskaite vai Igauniju Tomass Hendriks Ilvess. Situācija ir tikai pasliktinājusies. Laikā, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, Valsts prezidents vienkārši nebija valstī, bet gan atpūtās atvaļinājumā. Tas lika uzdot jautājumu par viņa rīcībspēju. Vakardienas izteikums par Putina vizīti liek apšaubīt prezidenta spriestspēju. Pašreizējos apstākļos, kad Krievija ir izmesta no G8, uz Baltiju tiek nosūtītas papildu NATO lidmašīnas, Putina vizīte Latvijā nav iespējama. Ja Vācijas kanclere Angela Merkele par Putinu teica, ka viņš dzīvo citā realitātē, tad nupat man liekas, ka arī mūsu prezidents dzīvo citā realitātē,» skarbs ir Sprūds.