Lattelecom DSL pastāvīgā interneta lietotāju skaits Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 57% un sasniedza 127,7 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Pastāvīgā interneta lietotāju skaits gada laikā palielinājies par 46,1 tūkstošiem, ko daļēji ietekmējis interneta instalācijas komplektu popularitāte – šādi radīta iespēja klientiem pašiem ierīkot interneta pieslēgumu. Tiek prognozēts, ka šogad DSL pieslēgumu skaits turpinās aktīvi pieaugt arī pateicoties Lattelecom piedāvātajai digitālajai interaktīvajai televīzijai.

2006.gada pirmajos piecos mēnešos visā Latvijā DSL pieslēgumu skaits ir pieaudzis par 12,8 tūkstošiem, taču šogad laika posmā no janvāra līdz maijam ieskaitot jau gandrīz divreiz vairāk – par 21,1 tūkstošiem. Līdz ar to, 2007.gada 31.maijā kopējais Lattelecom DSL pieslēgumu skaits visā Latvijā sasniedza 127,7 tūkstošus, kas ir par 46,1 tūkstošiem pieslēgumiem jeb 57% vairāk nekā gadu iepriekš, kad DSL bija pieslēgts 81,6 tūkstoti reižu.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Dokumentu digitalizācijai, kas Latvijā pagaidām nav pārāk izplatīta, VID izvēlējies, iespējams, dārgāko no variantiem.

Par to liecina Db veiktā nozares speciālistu aptauja, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības mājaslapā atrodamo informāciju par VID iepirkumu «Dokumentu digitalizācijas sistēmas piegāde un uzturēšana». Lēmums realizēt dokumentu digitalizācijas projektu pieņemts, lai atslogotu VID darbiniekus no nodokļu maksātāju iesniegto deklarāciju un pārskatu manuālās ievades VID datu bāzē, Db informēja VID pārstāve Agnete Bušta, piebilstot, ka pirms projekta uzsākšanas vērtēta prakse citās valstīs, tai skaitā Lietuvā, kur pie nodokļu administrācijas ir izveidots speciāls digitalizācijas centrs. Db noskaidroja, ka ne visas valstis iet šo pašu ceļu, piemēram, Somija ir izvēlējusies citu modeli, papīra dokumentu apjomu digitalizēt, pērkot šo pakalpojumu no Itella Information Oy. ASV vispār ir tikai pāris rūpnīcas, kas nodarbojas ar vietējo nodokļu administrāciju dokumentu digitalizēšanu.

Rīgā, 6. martā, Intel Corporation kopā ar tās vadošo sadarbības partneri Baltijas valstīs - vienu no lielākajiem IT uzņēmumiem reģionā - Sonex Technologies pirmo reizi Latvijā iepazīstināja ar IT pārvaldības risinājumiem, kas balstās uz Intel vPro tehnoloģiju.

Datoru iekārtas ar jauno tehnoloģiju ļaus uzņēmumiem samazināt IT pārvaldības izmaksas. Tā arī ievērojami atvieglos attālināto IT diagnostiku, bojājumu novēršanu, datorsistēmu un datoru auditu, iekārtu un tehnoloģiju pārvaldību. Jaunā tehnoloģija palīdzēs arī aizsargāt datorus no vīrusiem un spiegprogrammatūrām, nodrošinot lielāku drošību personiskajai informācijai. Izmantojot jauno Intel vPro tehnoloģiju, ir iespējams veikt attālinātas darbības, piemēram, inventarizēt, diagnosticēt un novērst bojājumus personālajos datoros pat tad, ja tie ir izslēgti. Tas viennozīmīgi samazinās izmaksas, kas veidojas, apmeklējot klientus, un palielinās datoru lietošanas iespējas un laiku.

Lattelekom piedāvais produkts Mājas DSL daudzos lauku rajonos ir vāji pieejams, jo telefona sakari neatbilst DSL prasībām. Latvijas laukos ik gadu pieaug uzņēmējdarbība tieši tūrisma jomā, kurai ir nepieciešams tāds ātrs un efektīgs komunikāciju līdzeklis kā internets. Aptaujājot viesu māju īpašniekus, nākas secināt, ka liela daļa saimnieku šos pakalpojumus nevar atļauties vai arī tie nemaz nav pieejami. Arī Db-online ir pamanījis šo problēmu, ka interneta lasītāji sevišķi lauku rajonos cīnās ar ilgajām minūtēm, lai monitorā parādītos Db-online Tūrisma&Atpūtas ziņu kanāls. Lattelekom savā izziņu līnijā 8008040 interesentiem sniedz tikai informāciju par šā pakalpojuma pieejamību uz konkrētu telefona numuru, taču neinformē par iespējām DSL pakalpojuma abonēšanu nākotnē. Vasaras lauku mājas pie ezeriem atvaļinājuma sezonā ir ļoti pieprasītas. Piemēram, lauku mājas Krāslavas rajonā Sivera ezera krastā ik gadus sagaida atpūtniekus no Vācijas un Rīgas. Daudzi viesi vēlas izmantot interneta pakalpojumus, lai nosūtītu e-pastu par veiksmīgām brīvdienām Latgalē vai arī, lai nebraucot uz Rīgu, varētu nokārtot darba lietas un pagarināt savas brīvdienas. Viesu māju īpašnieki atzīst, ka “tas nav godīgi, ka abonēšanas maksa visā Latvijā ir vienāda, bet Lattelekom pakalpojumu kvalitāte ir tik atšķirīga”. Jāatzīmē, ka Vācijā privātais DSL pakalpojums ir pieejams par 12 Ls (19,99 eiro) mēnesī, kuram arī nav lietošanas ierobežojuma kā tas ir Lattelekom Mājas DSL. Latvijā šis pakalpojums maksā 18,95 Ls.

Pirmdien Alcatel-Lucent paziņoja par līguma parakstīšanu ar Lattelecom uz trim gadiem par platjoslas DSL (ciparu abonentlīnija) paplašināšanu, sakaru nodrošināšanai Latvijas lauku apvidos, izmantojot Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumus.

Šīs vienošanās ietvaros Alcatel-Lucent piegādās 9500 Microwave Cross Connect (MXC) mikroviļņu tehnoloģijas risinājumu, lai nodrošinātu platjoslas DSL tīkla trafiku, kā arī veiks ierīkošanas un ekspluatācijas pakalpojumus. DSL abonentlīniju savienojums ir daudz ātrāks par patreizējo vara vadu savienojumu.

"Šis risinājums dos mums iespēju attīstīt platjoslas pakalpojumus tajos Latvijas reģionos, kur optiskā kabeļa infrastruktūra vēl nav pieejama. Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumam ir augstākā iespējamā kapacitāte, kas ļaus pildīt mūsu saistības ar klientiem, nodrošinot viņiem augstas kvalitātes platjoslu sakarus," saka Lattelecom tīklu direktors Valdis Vancovičs. "Alcatel-Lucent mērogojamais mikroviļņu tehnoloģijas risinājums un drošā arhitektūra ir radījušas dinamisku tehnoloģisko risinājumu atbilstoši mūsu vajadzībām - paplašināt DSL pārklājumu lauku apvidos."

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom pastāvīgā platjoslas interneta pieslēgumu skaits Latvijā šā gada pirmajos 11 mēnešos, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo laika periodu, ir pieaudzis par 22% un sasniedzis 180.3 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Vislielākais pieaugums reģistrēts Jēkabpils rajonā, kur Lattelecom platjoslas interneta lietotāju skaits šajā laikā pieaudzis par 37%. Saskaņā ar statistikas datiem, īpaši oktobrī un novembrī interneta pieslēgumu skaita pieaugumu sekmēja iedzīvotāju vēlme pieslēgt Lattelecom Televīziju.

Visvairāk Lattelecom pastāvīgā interneta pieslēgumu šī gada 30.novembrī bija Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā – 82.3 tūkstoši, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt reģionos visvairāk Lattelecom platjoslas interneta lietotāju pašlaik ir Jelgavas pilsētā un rajonā, kur pieslēgumu skaits gandrīz sasniedzis 11 tūkstošus, kam seko Daugavpils un Liepājas rajons ar attiecīgi 9 tūkstošiem un 8.6 tūkstošiem pieslēgumu.

Lattelekom saviem esošiem Mājas DSL pastāvīga interneta pieslēguma klientiem sācis piedāvāt īslaicīga pieslēguma paātrināsanas pakalpojumu Turbo. Turbo, kas pagaidām ir bezmaksas, ļauj lietotājiem brīvdienās īslaicīgi paātrinat Mājas DSL lejuppārlādes ātrumu līdz 2 megabitiem sekundē (mbps) Latvijas internetā. Mājas DSL parasti vakaros un brīvdienās darbojas ar maksimālo ātrumu 256 kilobiti sekundē gan Latvijas, gan starptautiskajā internetā. Kā izriet no Lattelekom informācijas Mājas DSL sākumlapā, Turbo domāts lietotājiem, kas vēlas lejuppārlādēt vai noskatīties filmas un videoklipus, kas tiek piedāvātas Lattelekom Apollo interneta lappusēs ar saturu ātrgaitas pieslēguma lietotājiem. Nozares novērotāji uzskata, ka Turbo eksperiments varētu būt priekšvēstnesis Lattelekom stratēģijai piedāvāt daudz ātrāku MājasDSL pieslēgumu par nemainīgu vai nedaudz dārgāku cenu nekā pašreizējiem 18.95 Ls mēnesī.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Ar šā gada 1. jūniju tiks samazinātas cenas pieslēgumu «Mājas DSL» un «Apollo pilsētas internets» ierīkošanai un abonēšanai. Turpmāk pieslēguma «Mājas DSL» ierīkošanas cena būs 14,50 latu, bet ikmēneša abonēšanas maksa — 15,16 latu (ieskaitot PVN). Savukārt pieslēgumu «Apollo pilsētas internets» varēs ierīkot par 9,50 latiem, bet abonēt par 9,00 latiem mēnesī (ieskaitot PVN). Līdz ar ievērojamo cenu samazinājumu no 20. maija līdz 30. jūnijam ikviens «Apollo pilsētas interneta» lietotājs var bez maksas pāriet uz pieslēguma «Mājas DSL» lietošanu. Avots: www.apllo.lv

Lattelecom pastāvīgā interneta lietotāju skaits Latvijā šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 23% un sasniedzis 168.7 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Visvairāk Lattelecom pastāvīgā interneta pieslēgumu pašlaik ir Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā – 77,8 tūkstoši -, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš. Būtisks interneta pieslēgumu skaita pieaugums vērojams arī ārpus Rīgas rajona, kur pieslēgumu skaits gada laikā pieaudzis par 19%. No reģioniem vislielākais lietotāju skaita pieaugums bija Jēkabpils un Talsu rajonā, kur interneta pieslēgumu skaits palielinājies par 31%. Savukārt reģionos visvairāk Lattelecom pastāvīgā interneta lietotāju pašlaik ir Jelgavas pilsētā un rajonā, kur pieslēgumu skaits pārsniedz desmit tūkstošus, kam seko Daugavpils un Liepājas rajons.

"Pozitīvi vērtējams tas, ka jau vairākus gadus pēc kārtas dinamiski pieaug Lattelecom interneta pieslēgumu skaits ārpus Rīgas rajona. To ietekmē gan datoru pieejamības, gan interneta satura kvalitātes un sniegto iespēju palielināšanās, gan arī veiktie pakalpojumu uzlabojumi, piemēram, Lattelecom TV ieviešana un piedāvājums internetu ierīkot pašu spēkiem, līdz ar to ietaupot naudas līdzekļus," norāda Kerli Gabriloviča.

Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņas motivēja klientus pārskatīt savus elektroenerģijas lietošanas paradumus un patēriņu un atteikties no liekajām elektrotīkla pieslēgumu jaudām 42 000 objektos. Biznesa klienti ir paaugstinājuši savu elektrotīkla pieslēgumu jaudas izmantošanas efektivitāti par 2 procentiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Andis Pinkulis. Viņš norāda, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā nav pieaudzis, taču vienlaikus nav arī sarucis, kaut arī iedzīvotāju skaits samazinās. Jārēķinās, ka kopumā Latvijā energoapgādes sistēmas kapacitāte ir teju divas reizes lielāka nekā elektroenerģijas patēriņš, kas pēdējo 25 gadu laikā ir būtiski samazinājies, un pastāvēt beiguši daudzi tā laika lielie elektrības lietotāji, arī jaunās iekārtas ir energoefektīvākas, kā arī uzņēmumi pārskata savus darbības procesus, samazinot energoresursu izlietojumu.

Kas ir mainījies nepilna gada laikā, kopš patērētājiem mainījās fiksētā maksa par elektrotīkla pieslēgumu?

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Gatavojoties jaunā Apple tālruņa iPhone 3G S tirdzniecībai, mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) samazina tālruņa iPhone 3G cenas, Db pavēstīja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Tādējādi, sākot ar 18. jūniju, 8 GB ietilpības iPhone 3G ar iStyle 1 pieslēgumu maksā 67 lati, ar iStyle 2 pieslēgumu – 9 lati un iStyle 3 pieslēgumu – 1 lats. Savukārt iPhone 3G ar 16 GB lielu atmiņu un iStyle 1 pieslēgumu tagad maksā 99 latus, ar iStyle 2 pieslēgumu – 41 latu un iStyle 3 pieslēgumu – 1 latu.

iStyle ir pieslēguma veids, kam ir fiksēta mēneša maksa un kas ietver noteiktu bezmaksas datu pārraides apjomu LMT tīklā, kā arī noteiktu skaitu bezmaksas sarunu minūtes uz visiem tīkliem Latvijā, bezmaksas īsziņas un tagad arī bezmaksas MMS. iStyle pieslēgums pieejams gan iPhone 3G, gan arī citu tālruņu lietotājiem.

Ceturtdien, 23.novembrī, Lattelecom Kuldīgas rajona Skrundā ierīkojis 100 tūkstošo pastāvīgā interneta pieslēgumu Latvijā, kas apliecina strauju interneta izplatības pieaugumu valstī.

Šogad pastāvīgā interneta pieslēgumu skaits pieaudzis par 45% jeb vairāk nekā par 31 tūkstoti, no tiem apmēram viena trešdaļa ierīkota Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā. Reģionos visvairāk jaunu pieslēgumu ierīkots Jelgavas, Ogres, Daugavpils un Cēsu rajonā. Vislielākais pastāvīgā interneta pieslēgumu pieauguma īpatsvars šogad ir Madonas (par 74%) un Preiļu (par 68%) rajonā.

Pastāvīgā interneta pieslēgumu skaits ir būtiski pieaudzis kopš šī gada augusta vidus, kad privātpersonām sāka piedāvāt Mājas komplektu, ar kuru klients par fiksētu cenu var iegūt interneta pieslēgumu, tālruņa līniju un neierobežota apjoma sarunas par Lattelecom tīklā visā Latvijā.

Lai sniegtu mājsaimniecībām iespēju pielāgoties jaunajai sistēmas operatora tarifu struktūrai un izvērtēt nepieciešamo pieslēgumu, par 50% varētu tikt samazināta sistēmas pakalpojumu maksas fiksētā komponente tām mājsaimniecībām, kuras izmanto vienas fāzes (1F) pieslēgumu ar slodzi virs 16 ampēriem (A) un 3F pieslēgumus.

Tas izriet no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā likumprojekta, kas nodots ministrijām saskaņošanai.

Maksas samazinājums tiktu piemērots no 2023.gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Tas nozīmē, ka maksas samazinājums parādītos elektroenerģijas rēķinā no oktobra līdz janvārim.

Pēc KEM skaidrotā, šāds risinājums ļautu nodrošināt četru mēnešu pārejas periodu mājsaimniecībām ar neoptimālu pieslēguma jaudu, lai šie lietotāji efektivizētu pieslēgumu un samazinātu tā jaudu atbilstoši patēriņam.

Vienlaikus tiktu noteikts, ka sistēmas pakalpojumu maksas fiksētas daļas apmērs pēc samazinājuma nevarēs būt zemāks par maksu, kas tiek piemērota mājsaimniecībām ar 1F un 16A pieslēgumu jeb 6,08 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

ASV telekomunikāciju tirgū gaidāmi «optikas kari» starp kabeļtelevīzijas kompānijām un «parastiem» telekomunikāciju uzņēmumiem. Iegūvēji varētu mājsaimniecības un mājas ofisi, kas tūvākajos gados tiks bombardēti ar superātru pieslēgumu un augošu pakalpojumu klāsta piedāvājumiem cenu konkurences apstākļos. Par to raksta žurnāls Business Week. Business Week norāda, ka telekomunikāciju uzņēmumi kā, piem., Verizon, cenšas panākt un apsteigt kabeļtelevīzijas ielauzšanos viņu lauciņā, blakus simtiem digitālo TV kanāliem arī piedāvājot interneta telefoniju un ātru interneta pieslēgumu. Verizon pieteicis plānus par vairākiem miljardiem $ attīstīt t.s. «optika līdz mājām» tīklu, kas piedāvās 30 megabitu sekundē (Mbps) interneta pieslēgumu, augsta izšķīruma (High Definition) televīziju un balss sarunas. Kā raksta Business Week, šī tīkla ātrumu pēc vajadzības varēs palielināt līdz 100 Mbps līdz gala lietotājam. Lai mazinātu savas izmaksas, Verizon konkurents SBC izmanto t.s. optiku līdz ielai, kas pieslēdz gala lietotājus vietējam optikas sadalītājam ar vara vadiem izmantojot kautko līdzīgu DSL tehnoloģijai. Superātro pieslēgumu ierīkošana, atkarībā no tehnoloģijas un mājokļa izvietojumu maksā no 300 līdz 1200 $ par mājsaimniecību, teikts Business Week rakstā. Latvijā arī redzāmas līdzigu tendenču pazīmes, jo Baltkom piedāvā kompleksos pieslēgumus ar digitālo kabeļtelevīziju. internetu un balss telefoniju, bet Lattelekom paziņojis par nodomiem piedāvāt televīziju un citu saturu izmantojot savu tīklu.

A/S Hansabanka, atsaucoties uz Microsoft pārstāvniecības Latvijā aicinājumu, nolēmusi iesaistīties jaunā izglītības veicināšanas projektā «Datoru dāvinājums Latvijas skolām!» Līdz augusta beigām akcijai Hansabanka paredzējusi nodot darba kārtībā esošus 80 un vēlāk vēl 64 datorus, kopumā ziedojot 144 datorus Latvijas skolām. Microsoft Latvia minēto akciju rīko sadarbībā ar Gunta Ulmaņa Fondu, Latvijas Universitāti un Sonex Rīga. Tās mērķis ir, piegādājot skolām dažādu organizāciju ziedotus lietotus datorus, palīdzēt nodrošināt datoru izmantošanas prasmju apgūšanu skolās, īpaši pievēršoties Latvijas nomalēs izvietotām skolām ar izteiktu datoru trūkumu. Akcijas ietvaros Microsoft Latvia rīkoja konkursu, kura rezultātā skolas iecerēts nodrošināt ar pilnībā nokomplektētiem un pārbaudītiem datoriem ar instalētu operētājsistēmu Windows OS 98/2000. Konkursā varēja piedalīties jebkura Latvijas vispārizglītojošā skola, kurai uz 2003./04. mācību gada beigām nav bijusi pieejama datorklase ar vismaz 12 datoriem. Vērtējot konkursa pieteikumus, tika ievērots pašreizējais un sasniedzamais pamatskolas klašu skolēnu skaits uz vienu datoru datorklasē, pieejamās papildu programmatūras licences vai iespējamais līdzfinansējums to iegādei, kā arī skolas statuss un reģions.

CeBIT izstāde Hanoverā pašlaik nedod cerīgu skatu, ka informācijas tehnoloģijas (IT) krīzei šajā gadā varētu pielikt punktu. Vācija pagājušajā gadā bija vienīgā valsts Eiropā, kurā IT nozares tirgus samazinājās par 2%. Gaidāmais karš ar Irāku neļauj saimniecisko attīstību prognozēt pat tuvākiem mēnešiem. Pašlaik IT nozarē notiek restrukturizācija, kur darba vietas no datoru būves pārceļas uz servisu un datorprogrammu apkalpošanu. Apmēram 72% IT nozares apgrozījuma tiek sasniegti tieši datoru apkalpošanā, bet ne ražošanā. Vienīgi klēpju datoru pārdošanā vērojams pieaugums, kurus iegādājās galvenokārt privāti, lai vecos stacionāros datorus nomainītu pret mobiliem. Mobilo telefonu pārdošana 2003. gadā gaidāms pieaugums 10% apmērā. IT nozares galvenie vilcēji ir telekomunikācijas un interneta piedāvājumi, kuru attīstība pašlaik ik gadu tiek raksturota ar divu ciparu pieaugumā. Sevišķi DSL pieslēgums kļūst par aktuālāko preci interneta lietotāju apkalpošanā. Līdz 2005. gadam vairākās Rietumeiropas valstis plāno šo pakalpojumu attīstīt par dominējošo interneta pieejas tirgū, piemēram, Vācijā pašlaik ir reģistrēti 3,4 miljoni DSL pieslēgumu. Latvijā pirms neilga laika tika reģistrēti 10 000 pieslēgumi. Vācija vēlas IT sasniegumus iesaistīt arī valstisko programmu realizēšanā, piemēram, paredzēts, ka ārsti savas receptes varēs rakstīt elektroniskā veidā, kas atvieglotu norēķināšanās sistēmu un ļautu ietaupīt vairāk kā 1 miljardu eiro. Elektroniskās datu kartes par klientu ļautu sekmīgāk ārstēt pacientus. Šis gads IT nozarei nesola optimistiskus rezultātus, tāpēc IT nozarei ir svarīgi ieguldīt naudu pētniecības un attīstības projektos. Jo tikai ar veiksmīgiem projektiem ir iespējams piesaistīt investoru uzmanību. Somu kompānija Nokia šajā gadā tikai šim nolūkam ir paredzējusi 3 miljardus eiro. Avots: Handelsblatt

Lattelekom no 18.marta, nemainot maksu, dubultos visu UltraDSL pieslēgumu ātrumus. Šī pakalpojuma – kuru parasti izmanto uzņēmumi– lejupārlādes ātrums turpmāk būs 1 megabits sekundē (1 Mbps) līdzšinējā 512 kilobitu (Kbps) vietā par vienkāršāko pieslēgumu, bēt ātrākais Ultra DSL būs 4 Mbps līdzšinējo 2 Mbps vietā. Pēc neoficiālas informācijas, Lattelekom drīzumā arī plāno paaugstināt mājsaimniecību pieslēguma MājasDSL ātrumu no līdzšinējiem 256 kbps līdz 512 kbps. Iespējams, ka arī tiks pāatrināts Mājas DSL t.s. iekšzemes ārtrums, ka līdz šim piedāvājis 2 Mbps lejuppārlādi no Apollo interneta pakalpojuma lappusēm un citām vietām Latvijā. Paceļot šo ātrumu līdz 4 Mbps ir sasniegta robeža, kur var pārraidīt bezmaz kvalitatīvu video jeb interneta televīziju, ko Lattelekom plāno ieviest vēlāk šogad, iespējams, jau vasarā sākot pilotpārraides.

Datoru ražotājs Dell apzināti tirgotājiem un patērētājiem piegādājis datorus ar defektiem. Tā liecina tiesas dokumenti, kas nonākuši New York Times rīcībā.

Šādu informāciju izdevums savā rīcībā ieguvis pateicoties Teksas Universitātes matemātikas fakultātei, kas bija iegādājusies Dell galda datorus. Fakultāte bija ievērojusi Dell piegādāto datoru problēmas un informējusi par to ražotāju. Dell pēc šo datoru apskates nāca klajā ar neparastu pamatojumu datoru tehniskajām kļūmēm, proti, ka fakultāte ir «pārpūlējusi» datorus, ar to palīdzību veicot sarežģītus matemātiskus aprēķinus.

Trīs gadus vecajos dokumentos arī teikts, ka šo nekvalitatīvo detaļu ražotāji, kuru vidū ir arī Japānas kompānija Nichcon, šīs pašas detaļas piegādājuši arī citām kompānijām, ieskaitot HP un Apple, taču visvairāk skarta tieši kompānija Dell.