Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju jūnija sākumā stāsies spēkā saistošie noteikumi par jaunajiem stāvvietu tarifiem. Piemēram, teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela, par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā.

Šā gada 20. februārī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi un atbilstoši likumam nosūtīja tos izvērtēšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

16. martā Rīgas dome no ministrijas saņēma vēstuli, kurā RAPLM lūdza pašvaldībai paskaidrot grozījumu veikšanas nepieciešamību, to atbilstību saistošo noteikumu mērķim un ekonomisko pamatojumu autostāvvietu lietošanas tarifa likmes palielināšanai, kā arī maksas noteikšanai par iedzīvotāju kartes izsniegšanu. Ministrija arī norādīja uz nepieciešamību noteikt rezervēto autostāvvietu izveidošanas kritērijus un kārtību un informēt ministriju par izteikto norādījumu izvērtēšanas rezultātiem un veiktajām darbībām situācijas sakārtošanai.

IT uzņēmuma DEAC pētījums atklāj, ka 2008.gada beigās surogātpasta jeb SPAM sūtījumu apjoms jau veido 93.3% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, kas ir par 2.3% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas sniegtais paziņojums.

DEAC norāda, ka Latvijā un pasaulē vēl joprojām pieaug SPAM vēstuļu apjoms, un tas ir dramatiski augsts. Kompānijas apkopotā statistika liecina, ka 2003.gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bija surogātpasts, 2006.gada jūnijā attiecīgais īpatsvars pieauga līdz 90.2%, bet pērnā gada sākumā SPAM sūtījumu skaits veidoja 91%.

DEAC gan piebilst, ka nosūtīto SPAM vēstuļu īpatsvars svārstās ik pa mēnešiem, bet ir tendence, ka tas turpina pieaugt.

Pētījumā DEAC speciālisti ir arī secinājuši, ka surogātpasta sūtītāji ir kļuvuši gudrāki un pēdējā laikā SPAM sūtījumus ir grūtāk filtrēt.

«SPAM sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet SPAM filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas SPAM sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, tie iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

No 100 izsūtītām e-pasta vēstulēm 80 ir klasificējamas kā dažādi reklāmas materiāli, no atlikušajām 20 vēstulēm 15 ir nevēlamas.

Tik skarbi ir Eiropas Interneta drošības aģentūras dati (Enisa). Pret tā dēvēto spamu sūtītājiem gan palīdz dažādi tehnoloģiski risinājumi, tomēr nepieciešamas arī stingrākas likuma normas. Tās gan praksē ir grūti piemērot, jo spama sūtītāji parasti atrodas ārzemēs, liecina pētījumi. Nevēlamu e-pasta sūtījumu novēršanai aģentūra iesaka izveidot pēc iespējas neparastas un neuzminamas e-pasta adreses, vai arī ieviest divas adreses- vienu oficiāliem nolūkiem un otru sarakstei ar darba biedriem, zināmiem darījumu partneriem u.c.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas Vitronic interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums norāda, ka vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz - turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Tas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā.

Latvijā ir plānots būtiski palielināt sodus par braukšanu dzērumā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Šobrīd sodi ir pilnīgi neadvekāti un tie ir jāceļ vairākas reizes. Pagaidām tā summa, pie kā mēs esam pieturējušies, ir 5 tūkstoši latu, bet, kāds būs gala variants, to radīs diskusijas un kā to pieņems Saeima," klāstīja E.Zivtiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pie šādiem jautājumiem tiek strādāts jau ilgāku laiku.

Turklāt, pēdējā gada laikā ir krasi pieaudzis to autovadītāju skaits, kas neapdrošina savas automašīnas, līdz ar to ir arī plānots palielināt sodus, kas paredzēti par apdrošināšanas neievērošanu, akcentēja E.Zivtiņš.

Viņš gan pieļāva iespēju, ka esošajos apstākļos, kad netiek palielinātas policistu algas, Latvijā varētu pieaugt kukuļu ņemošo policistu skaits. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt sabiedrību, lai tie inspektoriem nedotu kukuļus, ja tie tos arī pieprasītu, pamācīja E.Zivtiņš. Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka 80% gadījumos ir iespējams "sarunāt" ar ceļu policistiem.

Par darbībām, kuru rezultātā pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kredītiestādes varēs sodīt ar naudas sodu no 5 000 līdz 100 000 Ls.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto Kredītiestāžu likuma grozījumu redakciju, kas sagatavota otrajam lasījumam Saeimā, šādus sodus bankām varēs piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt Latvijas Banka komercbankām varēs piemērot naudas sodus līdz 5 000 Ls par ziņu nesniegšanu Kredītu reģistram vai nepamatotu Kredītu reģistrā esošo ziņu pieprasīšanu.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, Db.lv informēja dome.

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā, atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam, tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi".

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

" par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Rīgas dome atbalstījusi grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi", kas paredz paaugstināt autostāvvietu maksu.

Grozījumi paredz, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumiem tiks noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmala);

Šodien, 5.jūnijā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēti grozījumi Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, kas paredz lielāku maksu par autostāvvietām Rīgas pilsētā. Trešdien, 6. jūnijā, šie noteikumi stājas spēkā.

Grozījumi paredz, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumiem tiks noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu iestāde (FSA) šogad piemērojusi sodus vismaz 88,4 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 72 miljoni latu) apmērā. Līdz ar to ir vairāk nekā dubultots iepriekšējais sodu rekords, kas tika uzstādīts 2009.gadā, ziņo Bloomberg.

Finanšu regulators 2010.gadā piemērojis 88 naudas sodus. Iepriekšējā gadā tas piemēroja 40 sodus 34,8 miljonu mārciņu vērtībā, liecina Londonā bāzētā advokātu biroja Reynolds Porter Chamberlain LLP informācija. Paša regulatora sniegtie dati gan nedaudz atšķiras. FSA savā mājaslapā norādījusi, ka 2010.gadā piemērojusi nauda sodus 89,1 miljona mārciņu apmērā.

JPMorgan Chase & Co. Londonas vienībai jūnijā tika piemērots 33,3 miljonus mārciņu liels sods, jo tā nebija pienācīgi atdalījusi klientu naudu no saviem kontiem.

FSA, kas tiks likvidēta 2012.gadā un aizstāta ar vismaz divām jaunām aģentūrām, tikusi kritizēta par paviršu uzraudzību, kas veicināja smagāko finanšu krīzi kopš Lielās depresijas.

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ārzemēs būs gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, rudenī pastkastītēs sāks krist nepatīkamas vēstules - aicinājumi no citu valstu policistiem nomaksāt sodus, kas piespriesti par Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem ārzemēs, vēsta laikraksts Diena.

Kaut aicinājumi pienāks, maksāt vai nemaksāt sodus šobrīd vēl būšot uz katra paša sirdsapziņas. Reāla sodu piedziņa šogad vēl nesāksies, Diena noskaidrojusi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). «Šis ir solis uz priekšu. Kaut nevar teikt, ka tas būs ārkārtīgi efektīvs, var cerēt, ka kādi 30-40% sodus paši nomaksās,» laikrakstam atzinis CSDD valdes loceklis, jurists Jānis Golubevs.

«Šobrīd Eiropas Savienības direktīva paredz informācijas apmaiņu, nevis sodu apmaiņu,» viņš skaidrojis. ES direktīva, kurai jāstājas spēkā šā gada 7. novembrī, paredz - ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Austrijā, tad Austrijas kontaktpunkts noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunktu, un transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nosūtīs aicinājumu samaksāt sodu vai norādīt personu, kas vadīja transportlīdzekli, vienlaikus izskaidrojot par sekām, kādas iestājas attiecīgajā valstī, ja persona nesamaksā sodu vai nenorāda atbildīgo personu. Analoģiski rīkosies Latvijas puse ar pārkāpējiem no ES valstīm.

Iepirkumos visnegodprātīgākās ir pašvaldības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieredze.

IUB nereti dzird sūdzības par pašvaldību vadītājiem, kuri nemaz neslēpj, ka viņiem ir būtiski, lai iepirkumā uzvarētu konkrēts pretendents, šodien sabiedrības par atklātību - Delna rīkotajā diskusijā par korupcijas risku mazināšanu publiskajos iepirkumos sacīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Viņa norādīja, ka vēlme piešķirt līgumu konkrētam izpildītājam visvairāk jūtams pašvaldībās, turklāt pašvaldību vadītāji «apzināti nevēlas neko zināt par iepirkumu likumu».

Gailes kritiku izpelnījās arī uzņēmēji, kuri, pēc viņas sacītā, gatavo nekvalitatīvus piedāvājumus, neievēro termiņus, veic dempingu, nepilda līguma saistības utt.

Lai arī lielā steigā un neprecīzi formulēts, beidzot tapis likumprojekts, kas palīdzētu cīnīties ar piramīdām un cita veida negodīgu komerciālo darbību.

"Ideja ir ļoti laba, bet Komerciālās prakses likuma projekts ir tapis lielā steigā, jācer, ka paspēsim to uzlabot," atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore.

Ar topošo likumprojektu Latvijā tiek iedzīvināta ES direktīva par netaisnīgu komercpraksi - normatīvais akts ir jāpieņem līdz šā gada jūlijam, bet normām jāstājas spēkā decembrī. Komerciālās prakses likums pārņems daļu Reklāmas likuma funkciju - pēdējais vairs nevērtēs reklāmu attiecībā pret patērētāju, ko uzņemsies topošais likums.

Topošā likuma ievērošanu, kurš paredz, ka sodāma un aizliegta ir gan maldinoša, gan agresīva komerciālā prakse, uzraudzīs PTAC un Valsts farmācijas inspekcija.

Sociālā tīkla "Twitter" jaunais vadītājs Īlons Masks otrdien paziņoja, ka šī sociālā tīkla platforma iekasēs astoņus ASV dolārus mēnesī par lietotāju kontu verifikāciju.

Viņš apgalvoja, ka jaunā nodeva atrisinās "Twitter" problēmas ar viltus kontiem un troļļiem, kā arī radīs jaunu ienākumu avotu šim uzņēmumam.

Par kontu verifikācijas nodevu paziņots dažas dienas pēc tam, kad pasaules bagātākais cilvēks Masks vienpersoniski pārņēma kontroli pār "Twitter", pabeidzot tā iegādi par 44 miljardiem dolāru.

"Varu tautai! "Blue" par astoņiem dolāriem mēnesī," tvītoja Masks, pieminot sociālā tīkla maksas abonēšanas pakalpojumu "Twitter Blue".

Saskaņā ar jauno plānu maksas abonenti saņems "Twitter" zilo atzīmi, kas liecina par verificētu autentisku kontu. Pašlaik šāda iespēja tiek piedāvāta tikai sabiedriski pazīstamām personām, un Masks šo pieeju nosauca par "kungu un zemnieku sistēmu".

Tuvākās nedēļas būs liegts izmantot autostāvvietā pie Gaiļezera Bērnu slimnīcas ierīkoto maksas automātu, jo tas ir ierīkots patvaļīgi, vēsta telekanāls LNT.

Par maksas stāvvieta kļuvusi pirms divām nedēļām, bet Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka zemes īpašnieki vai apsaimniekotāji automāta ierīkošanu pašvaldībā neesot saskaņojuši. "Būvvalde ir sagatavojusi atzinumu, kas nosūtīts gan īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem. Tajā norādīts, ka nekavējoties jāpārtrauc šī stāvvietas aparāta ekspluatācija, līdz netiks saskaņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām," stāstījusi Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Savukārt uzņēmums CityParks, kas apsaimnieko autostāvvietu, norāda, ka pagaidām nav saņēmis būvvaldes atzinumu. Gadījumā, ja šāda prasība tiks oficiāli izteikta, tas automātu neizmantos, un arī sodus, kas iekasēti šo divu nedēļu laikā, iespējams, pārskatīšot.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir paredzējusi atteikties no transportlīdzekļu riteņu bloķēšanas pašvaldības maksas autostāvvietās, to aizstājot ar pēcapmaksas kvītīm. Jaunā sodu sistēma sāks darboties no nākamā gada 1.februāra.

Rīgas satiksme norāda, ka jaunā sistēma būšot ērtāka lietotājam, jo nebūs nepieciešams zvanīt un gaidīt inspektoru klambura noņemšanai, kā arī tiks novērsti koruptīvie riski, par cik nebūs iespējams uz vietas samaksāt inspektoram par riteņu bloķētāja noņemšanu reālā naudas soda vietā. Vienlaicīgi jaunā sistēma izslēgs nevajadzīgas diskusijas par trešās personas mantas aizturēšanu.

Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Turklāt, lai nodrošinātu individuālu un diferencētu pieeju attiecībā uz pēcapmaksas iekasēšanu, pēcapmaksas apmērs tiks piesaistīts katras konkrētās maksas autostāvvietas zonas teritorijas tarifam. Piemēram, C zonas teritorijā pēcapmaksa ir paredzēta astoņi lati.

Iepriekšējās nedēļas noslēgumā Rīgā, Dzirciema ielā uzstādītas ceļazīmes Apstāties aizliegts, kas arī apkārt esošo daudzstāvu māju iedzīvotājiem liedz novietot savas automašīnas uz šīs ielas. Tas izraisījis ne vien iedzīvotāju neapmierinātību, jo viņiem nav, kur turēt savus spēkratus, bet radījis arī iespēju iekasēt soda naudas, jo cilvēki šajās vietās automašīnas turējuši gadiem ilgi un jaunuzstādītās ceļazīmes uzreiz nepamana.

Kā portālam db.lv stāstīja Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, ierosinājums par satiksmes organizācijas izmaiņām Dzirciema ielā tika izskatīts Departamenta konsultatīvās padomes Par satiksmes koordināciju Rīgā 2012. gada 13. jūlija sēdē, kurā piedalījās pārstāvji no Valsts Policijas, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija, VAS Latvijas Valsts ceļi, SIA Rīgas Satiksme u.c. iestādēm. Padomes dalībnieki atbalstīja ceļa zīmju Nr. 326 Apstāties aizliegts ar papildzīmēm Nr.822 Darbības laiks (7:00-22:00) uzstādīšanu Dzirciema ielas posmā no Buļļu ielas līdz Vaidelotes ielai, no Mazās Stacijas ielas līdz Purvu ielai un no Vaidelotes ielas līdz Slokas ielai.