Spānijas banku gigants Banco Santander trešdien paziņojis, ka maksās 2,5 miljardus ASV dolāru par Bank of America piederošo 24,9% lielo Grupo Financiero Santander, kas zināma arī kā Banco Santander Mexico, daļu, ziņo MarketWatch.

Tas palielinās Banco Santander daļu Meksikas vienībā līdz 99,9%.

Darījumu plānots noslēgt 2010.gada trešajā ceturksnī.

Saskaņā ar Santander sniegto informāciju Banco Santander Mexico ir trešā lielākā finanšu grupa šajā valstī.

2003.gadā Bank of America 24,9% daļu no Santander iegādājās par 1,6 miljardiem ASV dolāru.

Viena no Eiropas lielākajām bankām Santander gada otrajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 1,05 miljardu eiro apmērā, kas bijis ievērojams kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad finanšu iestāde attiecīgu periodu noslēdza tikai ar 123 miljonu eiro lielu peļņu.

Savukārt gada pirmo pusgadu Spānijā bāzētā Santander noslēgusi ar 2,25 miljardu eiro lielu peļņu, kas bijis gandrīz tikpat daudz, cik aizvadītajā gadā kopumā.

Pērn bankas peļņu ievērojami samazināja zaudējumi Spānijas nekustamo īpašumu tirgū, kurā sabrukumu izraisīja valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Pērn Santander bija spiesta arī norakstīt 19 miljardus «sliktajos kredītos».

Rezultātus gan aptumšojusi situācija Brazīlijā – Santander lielākajā tirgū Latīņamerikā, kur samazinājušies bankas izsniegto kredītu apjomi. Investori pauduši bažas, ka nestabilā ekonomikas atveseļošanās Brazīlijā varētu ietekmēt arī banku. Kopumā Latīņamerikā Santander peļņa šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgu laikposmu, samazinājusies par 16%.

Spānijas vadošā aizdevēja Santander vadītājam Spānijas Augstākā tiesa liegusi strādāt par baņķieri trīs mēnešus, ziņo Reuters. Šāds lēmums saistīts ar notikumiem pagātnē.

Ceturtdienas Augstākās tiesas lēmums attiecībā uz 68 gadus veco vadītāju Alfredo Saenzu esot kulminācija ilgstošai lietai par nepatiesām apsūdzībām pret parādniekiem, kad viņš bija Santander piederošās bankas Banesto priekšsēdētājs 1994.gadā.

Saskaņā ar Santander izplatīto informāciju Saenzs pārsūdzēs aizliegumu. Banka arī paudusi pārliecību, ka viņš turpinās vadīt eirozonas lielāko aizdevēju. Pie Santander «stūres» Saenzs ir jau deviņus gadus.

Pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā samazinājusies Santander akciju vērtība, bet analītiķi uzskata, ka kritums vairāk saistīts ar Spānijas reitinga pazemināšanu no reitingu aģentūras Moody's puses.

Eirozonas lielākās banka - Spānijas «Banco Santander» - pēc konkurenta «Banco Popular» pārņemšanas īstenotu restrukturizācijas pasākumu ietvaros likvidēs 1100 darbvietas, otrdien paziņoja arodbiedrības.

«Santander» vienošanos par «Banco Popular» iegādi panāca šā gada jūnija sākumā, paredzot banku nopirkt par simbolisku cenu viena eiro apmērā, lai palīdzētu novērst tās bankrotu.

Tajā laikā «Santander» aplēsa, ka restrukturizācijas pasākumi pēc bankas pārņemšanas izmaksās 1,3 miljardus eiro.

«Santander» uz septembra beigām pasaulē bija gandrīz 201 000 darbinieku, bet pirms pārņemšanas «Banco Popular» nodarbināja aptuveni 11 000 cilvēku.

Divas vadošās kredītreitingu aģentūras samazinājušas dažu Spānijas lielāko banku reitingus. Tas darīts, atsaucoties uz Spānijas ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, ziņo BBC.

Standard & Poor's (S&P) paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Fitch pavēstījusi, ka pazemina sešu banku reitingus. Fitch pirmdien samazināja trīs Spānijas reģionu kredītreitingus. Aģentūra Astūrijas, Kantabrijas un Madrides kredītreitingus samazinājusi no AA uz AA-, nosakot tiem negatīvu nākotnes perspektīvu. Fitch pagājušajā nedēļā pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-.

S&P norādījusi, ka tās rīcības pamatā ir «sarežģītāka nekā iepriekš gaidīts makroekonomiskā un finansiālā vide Spānijā».

Spānijas banka "Santander" paziņojusi arodbiedrībām, ka valstī plāno likvidēt 4000 darbavietu, pavēstījusi arodbiedrība CCOO.

Tikmēr vēl kāds situāciju labi pārzinošs informācijas avots norāda, ka darbavietu likvidēšana galvenokārt saistīta ar internetbankas pakalpojumu strauju pieaugumu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

"Santander" jau pērn paziņoja, ka nākamajos divos gados vēlas samazināt izdevumus par 1,2 miljardiem eiro gadā.

Vienlaikus banka pavēstīja par plāniem četros gados investēt vairāk nekā 20 miljardus eiro digitālā transformācijā.

"Santander" šīgada pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar deviņu miljardu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt skaidrojami ar pandēmijas negatīvo ietekmi.

LTV1 raidījums De facto pētījis, kam varētu būt interese iegādāties Parex banku, un secinājis, ka parādījies interesents, kurš līdz šim nav pārstāvēts Latvijas banku tirgū.

Kā norādīja raidījums, viens no iemesliem, kādēļ kādam varētu būt interese iegādāties Parex banku, ir ietekmes palielināšana jau apgūtā tirgū. Līdz šim par Parex bankas iegādi esot interesējusies gan Swedbank, gan DnB NORD, gan Nordea. Taču figurē arī Latvijas banku tirgū nepārstāvētā Spānijas banka - Santander, kas turpina agresīvi izplesties Eiropā.

Santander pārstāvis, līdzīgi kā citu minēto interesentu pārstāvji, jebkādus komentārus sniegt atteicies.

Pagaidām gan sarunas esot apstājušās pie tā, ka valsts nespēj sniegt sīkāku informāciju par iespējamo darījumu.

Spānijas bankām, kurām steidzami jāsamazina ar īpašumu nodrošinātais parādu apjoms, pieder faktiski «nepārdodami» īpašumi 30 miljardu eiro (aptuveni 41 miljarda ASV dolāru) apjomā, atsaucoties uz Banco Santander SA riska konsuktantu un pieciem citiem aizdevējiem, vēsta Bloomberg.

«Esmu patiešām nobažījies par mazajām un vidējām bankām, kuru 100% biznesa atrodas Spānijā, un kuras bāzētas nekustamā īpašuma izaugsmē,» stāsta Pablo Kantoss (Pablo Cantos), Madridē bāzētās konsultantu kompānijas MaC Group partneris. «Es paredzu, ka Spānijā nākotnē paliks tikai četras lielas bankas,» viņš norāda.

Spānijas bankas 308 miljardus eiro izvietojušas nekustamā īpašuma aizdevumos, no kuriem aptuveni puse ir «problemātiski», ziņo Spānijas Banka (Bank of Spain). Centrālā banka pērn pieņēmusi stingrākus mērus, lai liktu aizdevējiem atlicināt vairāk rezervju, liekot drīzumā pārdot aktīvus tā vietā, lai gaidītu tirgus atlabšanu no četru gadu lejupslīdes.

Banco Santander SA ceturtdien brīdinājusi, ka tā šogad nesasniegs savu peļņas mērķi. Spānijas banku giganta trešā ceturkšņa tīrā peļņa sarukusi par 26%, vēsta The Wall Street Journal.

Otrais lielākais aizdevējs Eiropā pēc tirgus vērtības aiz HSBC Holdings PLC informējis, ka trešā ceturkšņa tīrā peļņa samazinājusies līdz 1,64 miljardiem eiro no 2,22 miljardiem eiro attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Banka norādījusi, ka tā trešajā ceturksnī rezervējusi 472 miljonus eiro kā uzkrājumu nedrošiem parādiem.

«Šī vienreizējā uzkrājuma dēļ 2010.gada peļņa būs mazāka nekā paredzēts,» banka norādījusi paziņojumā.

Tīrie procentu ienākumi trešajā ceturksnī pieauguši par 8,4% līdz 7,4 miljardiem eiro no 6,82 miljardiem eiro tajā pašā laika posmā pērn. Tos veicinājis kreditēšanas pieaugums Brazīlijā un Lielbritānijā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi prioritārā parāda un noguldījumu reitingus 30 Spānijas bankām pēc tam, kad pirms divām nedēļām aģentūra samazināja Spānijas valsts kredītreitingu, vēsta Financial Times.

Moody’s norāda, ka banku kredītreitinga samazinājums atspoguļo bažas par to, kā rīkosies Spānijas valsts gadījumā, ja būs nepieciešams sniegt atbalstu bankām.

«Pastāv aizvien pieaugošas bažas attiecībā uz valdību, īpaši Eiropā, vēlmi turpināt atbalstīt kreditorus,» norāda Moody’s, piebilstot, ka tas vairāk attiecas uz mazajām un reģionālajām finanšu iestādēm.

15 bankām reitingi samazināti par divām pakāpēm, piecām bankām - par trīs vai četrām pakāpēm, savukārt pārējām finanšu iestādēm - par vienu pakāpi.

Trīs Spānijas lielāko banku – Santander, BBVA un La Caixa – reitingus Moody’s atstāja nemainītus.

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no tiem ir Eiropā, raksta Bloomberg.

Darbinieku skaita samazināšanu veicina negatīvās likmes un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Starp bankām, kas samazinājušas darbinieku skaitu, ir arī Commerzbank, kas nupat paziņojusi, ka plāno likvidēt 4300 pozīcijas, pastiprinot restrukturizāciju, kas tika uzsākta pirms trim gadiem. Tādējādi kopējais atlaisto darbinieku skaits, par ko ziņojušas bankas, šogad sasniedz aptuveni 58,2 tūkstošus, turklāt 90% no tiem ir Eiropā.

Db.lv jau rakstīja, ka Deutsche Bank līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Britu miljardiera Ričarda Brensona (Richard Branson) finanšu pakalpojumu kompānija Virgin Money otrdien paziņojusi, ka amerikāņu investors miljardieris Vilburs Ross ( Wilbur Ross) iegādājies 21% kompānijas, par to samaksājot 100 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 79 miljoni latu), ziņo MarketWatch.

Investīcijas seko reģionālās bankas Church House Trust pārņemšanai, kas nobruģēja ceļu bankas biznesa uzsākšanai Lielbritānijā.

Kā vēsta mediji, Virgin varētu izteikt piedāvājumu pārņemt Royal Bank of Scotland 318 filiāles. Par filiālēm, kuras RBS pārdot spiež Eiropas Komisija, interesējoties arī Spānijas Banco Santander un Nacionālā Austrālijas Banka.

Izskatās, ka lielākās rietumu bankas aiziet no Krievijas. «Barclys un HSBC pēc skaļās ieiešanas tirgū, kas likās nobriedis spēcīgai izaugsmei, ver samazina savas operācijas Krievijā,» norāda Global Post raksta autors Mariams Elders.

The Telegraph norāda, ka Barclays banka februārī paziņojusi, ka meklē pircēju sev piederošajai Ekspobank, kas nodarbojas ar retail biznesu. Barclays banka to pirms trim gadiem iegādājās pār 373 milj. sterliņu mārciņu. Baumas liecinot, ka HSBC darot to pašu, kaut gan oficiālu paziņojumu neesot bijis.

«Iemeslam tam ir dažādi: finanšu krīzes sekas, zemas procentu likmes, pelņas samazinājums un valdības centieni banku gigantiem BTB un Sberbank nodrošināt nozarē līderpozīcijas,» norāda raksta autors.

Pagājušajā gadā no Krievijas aizgāja holandiešu Robobank, Spānijas Santander, bet Beļģijas KBC Groep NV un Swedbank AB samazinājušas savas operācijas Krievijā, norādot uz lielo konkurenci.

Šā gada jūnija beigās lielākās bankas Eiropā pēc tirgus kapitalizācijas bijušas HSBC Holdings un Banco Santander, saglabājot savas pozīcijas kopš pērnā gada beigām, liecina jaunākais SNL Financial jaunākais pētījums.

30. jūnijā HSBC tirgus kapitalizācija bija par 5,72% zemāka nekā iepriekšējā pētījumā pērnā gada nogalē un akcijas cena pirmajā pusgadā saruka par vairāk nekā 10%. Tomēr, neskatoties uz kritumu, šī Lielbritānijas banka saglabājusi līdera pozīcijas kā Eiropas lielākā banka pēc tirgus kapitalizācijas.

20 lielākās Eiropas bankas pēc tirgus kapitalizācijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

#1/20

1. HSBC Holdings

Vieta pērnā gada beigās: 1.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 141,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -5,72%

Foto: Reuters/Scanpix

#2/20

2. Banco Santander

Vieta pērnā gada beigās: 2.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 89,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +21,5%

Foto: Reuters/Scanpix

#3/20

3. Lloyds Banking Group

Vieta pērnā gada beigās: 4.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 66,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -2,1%

Foto: Reuters/Scanpix

#4/20

4. BNP Paribas

Vieta pērnā gada beigās: 3.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 61,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -12,4%

Foto: Reuters/Scanpix

#5/20

5. Banco Bilbao Vizcaya Argentaria

Vieta pērnā gada beigās: 8.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 54,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +5,86%

Foto: Reuters/Scanpix

#6/20

6. UBS AG

Vieta pērnā gada beigās: 7.
Valsts: Šveice
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 50,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -3,42%

Foto: Reuters/Scanpix

#7/20

7. Royal Bank of Scotland Group

Vieta pērnā gada beigās: 10.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 46,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +1,88%

Foto: Reuters/Scanpix

#8/20

8. Allied Irish Banks Plc

Vieta pērnā gada beigās: 5.
Valsts: Īrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 46,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -20,2%

Foto: Reuters/Scanpix

#9/20

9. Barclays Plc

Vieta pērnā gada beigās: 6.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 43,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -17,08%

Foto: Reuters/Scanpix

#10/20

10. Nordea Bank AB

Vieta pērnā gada beigās: 12.
Valsts: Zviedrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 41,5 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +5,67%

Foto: Reuters/Scanpix

#11/20

11. Sberbank of Russia

Vieta pērnā gada beigās: 9.
Valsts: Krievija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 39 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -18,64%

Foto: Reuters/Scanpix

#12/20

12. Intesa Sanpaolo

Vieta pērnā gada beigās: 17.
Valsts: Itālija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 36,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +26,12%

Foto: Reuters/Scanpix

#13/20

13. Standard Chartered

Vieta pērnā gada beigās: 11.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 36,774 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -7,08%

Foto: Reuters/Scanpix

#14/20

14. UniCredit SpA

Vieta pērnā gada beigās: 16.
Valsts: Itālija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 35,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +15,11%

Foto: Reuters/Scanpix

#15/20

15. Deutsche Bank

Vieta pērnā gada beigās: 14.
Valsts: Vācija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 35,4 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +0,28%

Foto: Reuters/Scanpix

#16/20

16. Credit Suisse Group

Vieta pērnā gada beigās: 13.
Valsts: Šveice
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 33,2 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -6,5%

Foto: Reuters/Scanpix

#17/20

17. Societe Generale

Vieta pērnā gada beigās: 17.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 29,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -9,23%

Foto: Reuters/Scanpix

#18/20

18. Credit Agricole

Vieta pērnā gada beigās: 18.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 26,4 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +14%

Foto: EPA/LETA

#19/20

19. CaixaBank

Vieta pērnā gada beigās: 23.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 25,2 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +32,41%

Foto: Reuters/Scanpix

#20/20

20. Svenska Handelsbanken

Vieta pērnā gada beigās: 19.
Valsts: Zviedrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 22,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +0,37%

Foto: Svenska Handelsbanken

Skatīties pārējos attēlus

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi kredītreitigu 12 Lielbritānijas finanšu kompānijām, ieskaitot Lioyd TBS, RBS, Nationwide un Santander UK, vēsta BBC.

Moody’s uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Bankas, kuru reitings tika samazināts, paziņojušas, ka reitinga samazinājums neliecina par kopējās banku sistēmas finansiālo vājumu.

Banku akciju vērtība kopš reitinga paziņošanas ir samazinājusies – sākotnēji RBS akciju vērtība piedzīvoja samazinājumu par 3,8% un Lioyds - par 3,4%.

Savā paziņojumā par banku reitingu samazinājumu Moody’s norādīja: «Moddy’s Investors Service samazinājis reitingu 12 Lielbritānijas bankām, balstoties uz vides atbalsta pārvērtēšanu – tagad ir zudis sistemātisks valdības atbalsts septiņām mazākām institūcijām, kā arī piecām daudz lielākām un nozīmīgākām finanšu institūcijām.»

Šā gada pirmajā pusgadā Eiropas lielās bankas atgriezušās pie izaugsmes, palielinot savas bilances par 530 miljoniem eiro, kas liecina, ka tās sāk atkopties pēc finanšu krīzes, raksta Reuters.

Kaut arī banku aktīvi aug kreditēšanas vai darījumu apjomu pieauguma rezultātā, to pelnītspēja saglabājas zem prognozētajiem apmēriem, kredītu zaudējumi aizvien ir slogs un daudzi uzņēmēji Eiropā aizvien uzskata, ka ir grūti saņemt aizdevumu.

30 Eiropas lielākās kotētās bankas laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam samazināja savas bilances par 10%, dzēšot aptuveni 2 triljonus eiro, pārdodot biznesus vai aizdevumu portfeļus.

Šis process ir novedis pie kreditēšanas bremzēšanās, kas nepalīdz jau tā vārgajām Eiropas ekonomikām atjaunot izaugsmi. Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā nāca klajā ar jaunu plānu, kā veicināt banku vēlmi kreditēt.

Šā gada otrajā un trešajā ceturksnī Eiropas uzņēmumu peļņa turpinās pasliktināties, neskatoties uz to, ka valstu ekonomikas lēnām sāk atgūties pēc ierobežojumiem, prognozē kompānijas "Refinitiv" eksperti.

Eiropas akciju tirgus indeksā "Stoxx 600" iekļauto kompāniju ienākumi otrajā ceturksnī varētu būt sarukuši par 67,5%, salīdzinot ar iepriekšējā nedēļā prognozētajiem 58,3%.

Arī prognozes trešajam ceturksnim ir pasliktinājušās - ja pagājušajā nedēļā tika paredzēts, ka ienākumi būs sarukuši par 36,2%, tad tagad kritums tiek prognozēts par 37%.

Visstraujākais peļņas kritums varētu būt uzņēmumiem, kuri strādā finanšu, enerģētikas un dažādos patēriņa sektoros.

Līdz šim publicētie indeksā iekļauto uzņēmumu dati apliecina šīs prognozes. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā banka "Banco Santander" paziņoja, ka tās zaudējumi sasnieguši rekordu - 11,1 miljardu eiro.

Virgin Money, daļa no uzņēmēja Ričarda Brensona (Richard Branson) biznesa konglomerāta, ir izslēgta no «sacensībām» par 318 filiālēm, ko pārdod Royal Bank of Scotland (RBS), atsaucoties uz neatklātu informācijas avotu sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Virgin bija viena no četriem atlikušajiem pretendentiem, bet tai vēlu piektdien pateikts, ka tā no pretendentu saraksta ir izslēgta, pavēstījuši informācijas avoti.

Trīs atlikušie pretendenti uz filiālēm, kuras RBS jāpārdod apmaiņā pret valsts atbalstu, ir Spānijas Santander, BBVA un Nacionālā Austrālijas Banka.

Starp pretendentiem bija arī uzņēmums Blackstone un labdarības fonds Wellcome Trust, bet tie tika izslēgti jau pagājušajā mēnesī.

RBS, kuras 83% pieder valstij, pēc izglābšanas finanšu krīzes laikā tagad pārdod filiāles ar Williams & Glyn zīmolu. Saskaņā ar prognozēm, pārdodot tīklu, varētu iegūt vairāk nekā vienu miljardu mārciņu.

Pasaulē kopējās investīcijas zaļajā enerģijā pērn saruka par 11% līdz 245 miljardiem ASV dolāru, savukārt bankas ir atradušas jaunu iespēju – finansēt, konsultēt un organizēt atjaunojamās enerģijas investīciju kompāniju sākotnējo publisko piedāvājumu, raksta Bloomberg.

Šie uzņēmumi aug, iegādājoties saules, vēja un citas spēkstacijas, kas piegādā enerģētiku kompānijām saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem. Kopš 2013.gada tās spējušas piesaistīt vairāk nekā 3,8 miljardus dolāru.

Ņemot vērā ieguldīto darbu šīs nozares paplašināšanā, Bloomberg Markets izveidojis pasaules zaļāko banku sarakstu.

Investoriem patīk šīs kompānijas, jo komunālo pakalpojumu sniedzēji tām maksā stabilus maksājumus par elektrību, ko ražo ar saules un vēja spēkstacijām.

Ikgadējā sarakstā dominē Eiropas bankas, bet daudzas ASV kredītiestādes no tā izkritušas, jo nodokļu atvieglojumi, kas palīdzēja augt pērn, beidzās. Piemēram, Citigroup, kas pērn palīdzēja nodrošināt aptuveni 1,77 miljardu dolāru vērtu finansējumu pasaules ogļu industrijai, no top 20 izkritusi. Savukārt Santander banka atguvusi savu pasaules zaļākās bankas statusu pēc vairākiem nozīmīgiem soļiem saules un vēja elektroenerģijas ražošanas sektorā. Banka palīdzēja pasaules lielākajam ģeneratoru ražotājam Abengoa SA pārdot akcijas ASV. Tāpat tā finansēja vēja enerģijas kompānijas Austrālijā un Urugvajā.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Septiņās dienās 12 no Spānijas 45 krājaizdevu sabiedrībām jeb cajām ir sākušas apvienošanās sarunas un trīspadsmito krājaizdevu sabiedrību izglābusi centrālā banka, raksta The Wall Street Journal.

Medijs norāda, ka tagad grūtībās nonākusī nozare ilgi pretojās valdības spiedienam apvienoties.

Pagājušās nedēļas piektdienā katra par saviem apvienošanās plāniem paziņojušas arī Spānijas divas lielākās krājaizdevu sabiedrības - Barselonā bāzētā La Caixa un Caja Madrid. Tās plāno apvienoties ar dažām valsts vājākajām krājaizdevu sabiedrībām. Abas pagaidām tiekot uzskatītas par finansiāli stabilām.

La Caixa, valsts trešā lielākā finanšu iestāde pēc aktīvu apjoma aiz Banco Santander SA un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA, iepriekš esot izrādījusi mazu interesi par citu aizdevēju pārņemšanu. Bet piektdien tā paziņojusi, ka sākusi sarunas par apvienošanos ar krājaizdevu sabiedrību Caixa Girona.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.