Mainot stratēģiju un pozicionējot sevi kā zemas cenas līderi, Igaunijas telekomunikāciju kompānija Elisa Eesti atsevišķos segmentos kļūst par tirgus līderi

Elisa Eesti AS ir otrs lielākais mobilo telekomunikāciju operators Igaunijā ar 640 tūkstošiem klientu, kuru skaits pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis par 150 tūkstošiem. Kopējā uzņēmuma tirgus daļa (privātie, priekšapmaksas un biznesa klienti) ir 31%, liecina Igaunijas Konkurences pārvaldes dati.

Elisa ir kompānija ar vairāk nekā 130 gadus ilgu vēsturi, tās pirmssākumi meklējami Somijā. «Sākot biznesu Igaunijā, mēs «importējām» konkurenci telekomunikāciju tirgū. Mēs darbojamies kopš 1994. gada, sākām strādāt aptuveni tajā pašā laikā, kad Tele2,» saka Sami Sepenens (Sami Seppänen), Elisa Eesti AS valdes priekšsēdētājs.

Pērn uzņēmums sasniedza līdera pozīciju priekšapmaksas pakalpojumu segmentā. Tirgus daļa šajā sektorā ir 40% (EMT 29%, Tele2 28%), liecina TNS EMOR pētījums (2013. gada janvāra dati). Savukārt šogad Elisa Eesti sasniedza tirgus līdera pozīciju pēcapmaksas klientu vidū, un tās tirgus daļa privāto klientu segmentā ir 34% (EMT 32%, Tele2 31%). «Tas nav nekāds «fokuss-pokuss». Esam daudz strādājuši, lai to sasniegtu,» norāda S. Sepenens.

Kompānijas izaugsme pēdējos 3-4 gados ir bijusi strauja. «Mēs bijām trešajā vietā privāto klientu tirgū, bet tagad esam Nr.1. Nedomāju, ka turpmāk jāaug tikpat strauji, kā iepriekš, bet ir skaidrs, ka mēs augsim ātrāk nekā vidēji tirgus,» teic S. Sepenens.

Pēdējos četrus gadus Elisa Eesti sevi pozicionē kā cenas līderi – krīzes laikā klienti sāka vairāk koncentrēties uz izmaksu samazināšanu, tāpēc uzņēmums mainīja savu stratēģiju. S. Sepenens uzskata, ka iepriekšējā Elisa Eesti stratēģija nebija pareiza. «Mēs centāmies darīt visu. Mums bija liels produktu portfelis, vienā piedāvājumā agresīvi mēģinājām savienot mobilos un fiksētos pakalpojumus, mums nebija konkrētas identitātes,» viņš teic.

Šobrīd 80% no Elisa Eesti pārdotajiem mobilajiem telefoniem ir viedtālruņi. «Domāju, ka, saskaitot visus telefonus Igaunijā, vairāk nekā puse ir viedtālruņi. Telefona dzīvescikls ir aptuveni divi-trīs gadi. Pirms diviem gadiem viedtālruņu artava pārdošanas datos bija 40%, pirms gada – 50%. Pēc diviem gadiem tie kopumā varētu būt 75%, vēl pēc četriem gadiem – tuvu 100%. Internets ir ienācis cilvēku rokās un kabatās un tas ir labi, jo tas ir priekšnosacījums attīstībai nākotnei,» ir pārliecināts S. Sepenens.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra