Tehnoloģijas

Starptautiska IT projekta realizētāji strādās Ventspilī

Vēsma Lēvalde [email protected], 10.11.2004

Jaunākais izdevums

11. un 12. novembrī Ventspil_ī Eiropas Savienības finansētā starptautiskā projekta e-bygov komanda organizē projekta vadības komitejas sēdi. Projekta mērķis ir padarīt valsts un pašvaldību pakalpojumus pieejamākus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kā arī dažādu iedzīvotāju slāņu iesaistīšana informācijas sabiedrībā. Ventspils pilsētas dome e-bygov projekta norisē ir iesaistījusies kā novērotāja jau no 2003. gada sākuma. Novērotāja statuss šajā projektā dod Ventspils pašvaldībai iespēju iegūt kontaktus ar personām, kas ir atbildīgas par informācijas tehnoloģijām Eiropas Savienības pārstāvniecībā Briselē, piedalīties projekta partneru aktivitātēs, kas vērstas uz jauna finansējuma piesaisti neatkarīgi no Latvijas līmenī pieejamajiem ES līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasta nodaļas Jāņos strādās svētku režīmā

, 17.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo un Jāņu dienā lielākā daļa Latvijas Pasts pasta nodaļu būs slēgtas, bet dažām pasta nodaļām būs mainīti darba laiki, Db.lv informē Latvijas pasts.

Svētku brīvdienās, 23. un 24. jūnijā, steidzamās telegrammas tiks piegādātas tikai Rīgā, bet vienkāršo telegrammu piegāde netiks veikta. Pensijas par 19. un 21. jūniju tiks izmaksātas 19. jūnijā, tās, par kurām izmaksas datums noteikts 20. un 22. jūnijs, – 20. jūnijā, bet 23. un 24. jūnijā izmaksājamās pensijas būs iespējams saņemt 21. jūnijā.

23. jūnijā visas pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 17. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 22. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, un Rīgas 53. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 ar pārtraukumu no plkst. 13.00 līdz plkst. 13.30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Pasta darba laiki svētkos

, 19.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa pasta nodaļu svētkos slēgtas

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta nodaļas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā visā Latvijā strādās pēc īpaša svētku darba grafika, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga.

Rīgas pasta nodaļas

2006. gada 24.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot, Rīgas 8., 17., 22. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 20:00. Rīgas 18. pasta nodaļa strādās no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 20. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 20:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz plkst.16:00, Rīgas 33. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz plkst.16:00, bet Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

2006. gada 25.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot Rīgas 8., 17. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 22:00. Rīgas 20. un 22. pasta nodaļa strādās no 10:00 līdz 20:00, Rīgas 33. un 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 18. pasta nodaļa – no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz 16:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasta nodaļas Lieldienās strādās svētku režīmā

, 17.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažām Latvijas Pasta nodaļām pirmssvētku dienā būs mainīts darba laiks, kā arī lielākā daļa pasta nodaļu būs slēgta svētku dienās no 21. līdz 24.martam, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pirmssvētku dienā, 20.martā, lielākā daļa Rīgas pasta nodaļu strādās pilnu darba dienu. Vienu stundu īsāks darba laiks būs vienīgi Rīgas 27., 30., 38. pasta nodaļai, kā arī tām Rīgas rajona pasta nodaļām, kurās klientus apkalpo viens darbinieks. Arī citas pilsētu un lauku pasta nodaļas, kurās klientus apkalpo viens darbinieks, strādās vienu stundu mazāk nekā parasti.

22.martā visas Rīgas pasta nodaļas strādās pilnu darba dienu, izņemot Rīgas 30. pasta nodaļu, kura strādās vienu stundu mazāk, bet Rīgas 27. un 38. pasta nodaļa būs slēgta. Vienu stundu mazāk šajā dienā strādās arī tās Rīgas rajona, citu pilsētu un lauku pasta nodaļas, kurās klientus apkalpo viens darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta nodaļas svētku dienās - Līgo dienā un Jāņu dienā - visā Latvijā strādās pēc īpaša svētku darba grafika, Db.lv informēja uzņēmums.

Rīgas pasta nodaļas

23.jūnijā visas Rīgas pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. un 17. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 22. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 20.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Rīgas 53. pasta nodaļa strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 ar pārtraukumu no plkst. 13.00 līdz plkst. 13.30.

24.jūnijā visas Rīgas pasta nodaļas strādās pilnu darba dienu, izņemot Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Rīgas 53. pasta nodaļa strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 ar pārtraukumu no plkst. 13.00 līdz plkst. 13.30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS no 10. līdz 16. septembrim

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Konkursa nolikums

Projekts «Biznesa eskalators»

, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa (t/p Alfa) sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un portālu www.db.lv, paredzēts kā unikāla iespēja jaunajiem Latvijas uzņēmējiem viena mēneša laikā piesaistīt pircēju uzmanību savai produkcijai un sekmēt tās pārdošanu populārākajā Rīgas tirdzniecības centrā ar lielāko pircēju plūsmu - tirdzniecības parkā Alfa.

Projekta mērķis ir sniegt jaunajiem Latvijas uzņēmējiem praktisku pieredzi tirdzniecībā īpaši labvēlīgos apstākļos, kur izšķirīga ir produkta pievilcība pircēja acīs un prasme to pasniegt. Projekta dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros dalībnieki tiekas ar saviem klientiem - produkta gala patērētājiem, saņemot tūlītēju atgriezenisko saikni.

Projekta dalībnieku sniegumam rūpīgi seko t/p Alfa ekspertu komanda, kuras pārstāvji ir pieredzējuši nozares profesionāļi. Projekta dalībnieku piedāvājums tiek vērtēts un analizēts, iesakot labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Brīvostas pārvalde: VK ziņojumā paustais viedoklis par Krievu salu nav objektīvs

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ventspilī attīsta dzīvojamo fondu

Sadarbības materiāls, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, domājot par ventspilnieku labklājību rīkojas un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura rīko īres dzīvojamo māju būvniecības un atjaunošanas līdzfinansēšanas konkursus. To mērķis ir paplašināt īrējamo dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Konkursu ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājs var saņemt grantu līdz 200 000 EUR projekta īstenošanai.

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo mājokļu ir būvēti padomju laikā, tikai neliela daļa pēc neatkarības atjaunošanas. Jaunie mājokļi īpaši tiek koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā, līdz ar to ir izteikts dzīvojamā fonda trūkums reģionos, tai skaitā Ventspilī. “Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu un ēku atjaunošanas projektus, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētas,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komunālo automašīnu ražotāja Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā atklātas divas jaunas montāžas līnijas. Turpmāk tieši Ventspilī taps jaunākās paaudzes divu un četru kubu ielu tīrāmās mašīnas, kas līdz šim tika ražotas Bucher Municipal Lielbritānijas un Šveices rūpnīcās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Oktobrī Bucher Municipal, kas jau 12 gadus strādā Ventspils brīvostas industriālajā zonā, no ražošanas līnijas tika noņemta pirmā pilnībā Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā saražotā komunālā automašīna C401. Šis notikums simboliski ievadīja jauna posma sākšanos Ventspils ražotnē – turpmāk tieši Ventspilī tiks ražotas kompaktās ielu tīrīšanas automašīnas CityCat2020 un C401.

CityCat2020 kompaktās ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija uz Ventspili pārcelta no Bucher Municipal mātes kompānijas Šveicē, bet C401 kompaktā ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija atsūtīta no Bucher Municipal uzņēmuma Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī atsāk māju moduļu ražošanu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17. un 18. novembrī Latvijas Pasta nodaļas strādās pēc īpaša darba grafika.

17. novembrī daļa pasta nodaļu strādās vienu stundu mazāk nekā parastā darba dienā, bet 18. novembrī vairākums pasta nodaļu Latvijā būs slēgtas. Mainīts arī pensiju un pabalstu piegādes grafiks, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga.

Piektdien, 17. novembrī, Rīgas pilsētas pasta nodaļas strādās pilnu darba dienu, izņemot 27., 30., 38. un 78. pasta nodaļu, kas strādās pirmssvētku režīmā - vienu stundu mazāk nekā parasti. Rīgas rajona pasta nodaļas, kurās klientus apkalpo viens darbinieks, 17. novembrī strādās vienu stundu mazāk. Lielākā daļa citu Latvijas pilsētu un lauku pasta nodaļu 17. novembrī strādās vienu stundu mazāk nekā parastā darba dienā. Pilna darba diena būs tikai Latvijas rajonu centru pirmajās pasta nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru