Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, ka procentlikmes var tikt atkal paaugstinātas, ja tas būtu nepieciešams.

Pauels konferencē Vašingtonā sacīja, ka progress virzienā uz FRS politikas veidotāju nosprausto inflācijas mērķa rādītāju 2% "nav nodrošināts". "Ja kļūs piemēroti padarīt stingrāku [monetāro] politiku, mēs nevilcināsimies to darīt," sacīja Pauels.

Pauela izteikumi bija "atšķirīgā tonī nekā viņa iepriekš teiktajā", sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Naftas cenas ceturtdien pieauga, bet šis pieaugums maz ietekmēja cenu kritumu par aptuveni 7% iepriekšējās divās dienās.

Pēc Pauela runas ASV dolāra vērtība pieauga pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,7% līdz 33 891,94 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 4347,35 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,9% līdz 13 521,45 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, tirgu dalībniekiem gaidot iespējamo notikumu attīstību sarunās par ASV parāda defolta novēršanu.

Investoru noskaņojumu nomāca arī dati par vāju Ķīnas ekonomikas atveseļošanos.

ASV mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,4%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozētajiem 0,7%, liecina otrdien publicēti Tirdzniecības ministrijas dati.

ASV mazumtirgotāja "Home Depot" ienākumi pirmajā ceturksnī samazinājās, sarūkot patērētāju tēriņiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga, bet naftas cenas kritās.

"Pieaug bažas, ka netiek panākts pietiekams progress, lai novērstu ASV defoltu, kurš izraisītu šoka viļņus finanšu tirgos," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu vadītāja Suzanna Strītere.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, neraugoties uz naftas un citu preču cenu kāpumu, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) izteikumiem par iespējamu pacietīgu pieeju procentlikmju celšanā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels savā liecībā ASV Kongresā izteicās mēreni, runājot par nepieciešamību sabalansēt cīņu pret inflāciju ar Krievijas iebrukuma Ukrainā neskaidro ietekmi uz ekonomiku.

Dažas stundas pirms Pauela izteikumiem galvenās naftas eksportētājvalstis atteicās palielināt ieguves apjomu, neraugoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šī lēmuma dēļ naftas cenas pieauga līdz daudzu gadu augstākajiem līmeņiem.

Turpināja pieaugt arī citu preču cenas, un dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza visu laiku rekordus. Kāpa arī alumīnija cenas bažās par Krievijā ražoto metālu pieejamību nākotnē.

"Piegāžu pārtraukšana no Krievijas tagad ir tikai laika jautājums," bija teikts "Commerzbank" piezīmē klientiem. "Atkarībā no ilguma tas var izraisīt kņadu tirgos, un šādā gadījumā metālu cenas varētu ievērojami pieaugt tālāk."

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet eiro vērtība pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.

ECB padome norādīja, ka "inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta". ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes uzsvēra, ka cīņa, lai mazinātu inflāciju, vēl nav galā, tāpēc gaidāms, ka ECB turpinās paaugstināt procentlikmes.

"Interesantākas ir ECB jaunās prognozes un padomi, kuru vispārējais vēstījums ir tāds, ka [ECB] politikas noteicēju darbs vēl nav paveikts," sacīja "Capital Economics" galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinoldss.

Lai gan gada inflācija eirozonā ir samazinājusies līdz 6,1% maijā, tā vēl arvien vairāk nekā trīskārt pārsniedz ECB noteikto 2% mērķa rādītāju.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās par vairāk nekā 5% pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

Katalizators jēlnaftas cenu kritumam Ņujorkas un Londonas biržās bija tas, ka SVF pasaules ekonomikai gan šogad, gan nākamgad prognozē izaugsmi 3,6% apmērā. Salīdzinājumā ar janvāri fonds pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis par 0,8 procentpunktiem, bet nākamajam gadam – par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu SVF galvenokārt skaidro ar sekām, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Kara ekonomiskā ietekme izplatās tālu - kā seismiskie viļņi, kas izplatās no zemestrīces epicentra," ziņojumā atzina SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, tirgiem turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā tuvojas stingrākas monetārās politikas noteikšanai.

Galvenie Eiropas biržu indeksi saruka robežās no 1,5% līdz 1,9%, bet Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās par 1,6%, ko noteica enerģētikas un finanšu uzņēmumu akciju cenu samazināšanās. "Dow Jones Industrial Average" nedēļas gaitā krities par 3,4%, kas ir straujākais vienas nedēļas kritums kopš oktobra.

FRS trešdien saglabāja labvēlīgu monetāro politiku, bet paaugstināja inflācijas un izaugsmes prognozes un lika saprast, ka tagad ir gaidāma procentlikmju celšana jau 2023.gadā, nevis 2024.gadā. FRS Sentluisas nodaļas prezidents Džeimss Balards gan prognozēja, ka pirmā procentlikmju pacelšana var notikt jau 2022.gada beigās.

FRS arī sāka diskusijas par obligāciju uzpirkšanas tempa maiņu, kas pašlaik ir 120 miljardi dolāru mēnesī.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem noslāpējot optimismu, ka FRS varētu jau martā sākt procentlikmju pazemināšanu.

FRS, kas bija pacēlusi procentlikmes līdz 23 gadu augstākajam līmenim, cīnoties pret inflāciju, pēdējās nedēļās norādīja, ka FRS politikas veidotāji varētu atteikties no procentlikmju tālākas celšanas un tā vietā sāks apspriest, kad uzsākt to pazemināšanu.

Pauels svētdien pārraidītā intervijā sacīja, ka ASV centrālā banka grib vairāk datu, pirms tā sāktu pazemināt procentlikmes.

ASV rūpniecības milža "Caterpillar" akcijas cena pieauga par 1,9% pēc peļņas pieauguma 4.ceturksnī.

"McDonald's" akcijas cena kritās par 3,7% pēc lēnāka apgrozījuma pieauguma.

ASV 2 gadu un 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, zūdot cerībām uz drīzu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, akciju tirgiem pozitīvi uztverot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ārkārtas sēdē doto solījumu veikt pasākumus, lai nepieļautu jaunu eirozonas parādu krīzi.

FRS trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta pēc tam, kad pēdējās dienās publicēti ASV ekonomikas dati liecināja par inflācijas pastiprināšanos un patērētāju pārliecības vājināšanos.

Pēc sēdes publiskotā paziņojumā FRS Atvērtā tirgus komiteja pauda gatavību turpināt paaugstināt bāzes procentlikmi, lai panāktu, ka gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim.

Jau ziņots, ka gada inflācija ASV maijā palielinājās līdz 8,6% salīdzinājumā ar 8,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada decembra.

"Tirgus samierinās ar ideju, ka FRS tagad sāk ļoti nopietni uztvert inflācijas situāciju," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes un lielo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītāju paziņošanas.

Analītiķi saistīja kritumu Volstrītā ar to, ka investori pārdeva akcijas, kuru cenas pēdējās dienās bija kāpušas.

Briefing.com piebilda, ka tehnoloģiju nozares investori ņēma vērā "Tesla" akcijas cenas krišanos par 2% par spīti tam, ka šis uzņēmums pēc akciju tirgu slēgšanas pirmdien bija ziņojis par ievērojamu peļņu.

Līdzīga dinamika var būt arī uzņēmumiem "Apple", "Google" māteskompānijai "Alphabet" un "Microsoft", kuru akciju cenas saruka par apmēram 1% vai vairāk pirms otrdien gaidāmiem ziņojumiem par to peļņu.

Investori fokusējas uz trešdien paredzētu FRS paziņojumu par savu politiku, kas var radīt skaidrību par to, kad FRS varētu mainīt obligāciju uzpirkšanas stratēģijas kursu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kurā var būt norādes par ASV centrālās bankas turpmāko monetāro politiku.

Volstrītas indeksi sāka kristies drīz pēc tirdzniecības sesijas atklāšanas un turpināja kritumu līdz pat tās beigām.

Tirgus dalībnieki lielu daļu augusta pavadījuši bažās, ka FRS būs spiesta tālāk celt procentlikmes, lai iegrožotu inflāciju. Domājams, ka procentlikmes atkal cels arī Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB).

Samazinājās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,1% līdz 34 099,42 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4376,31 punktam, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 463,97 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga un Londonas un Parīzes biržu indeksi sasniedza visu laiku augstāko līmeni, ko veicināja laba uzņēmumu peļņa, bet Volstrītā akciju cenas kritās pēc jaunām bažām par procentlikmju paaugstināšanām nākotnē.

Parīzes biržas indekss CAC 40 dienas vidū sasniedza rekordlīmeni - 7387,29 punktus, bet noslēdza tirdzniecības sesiju 7366,16 punktu līmenī.

Londonas biržas indekss FTSE 100, kas dienu iepriekš pirmoreiz bija pakāpies virs 8000 punktu atzīmes, sasniedza jaunu rekordu - 8047,06 punktus, bet noslēdza tirdzniecības sesiju 8012,53 punktu līmenī.

Volstrītā visi trīs galvenie indeksi kritās par vairāk nekā 1%. Tirgus dalībnieki sekoja ekonomikas datiem, meklējot pazīmes, kā tie varētu ietekmēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 33 696,85 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4090,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,8% līdz 11 855,83 punktiem.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ceturtdienas lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi vairāk par iepriekš plānoto ceturtdien pieauga eiro kurss.

ECB padomes sēdē tika nolemts galveno bāzes procentlikmi palielināt no 0% līdz 0,5%. Tā bija pirmā reize 11 gados, kad ECB paaugstināja bāzes procentlikmi.

Pēc iepriekšējās ECB padomes sēdes jūnijā izplatītajā paziņojumā bija teikts, ka bāzes procentlikme nākamajā sēdē tiks palielināta par ceturtdaļu procentpunkta, taču ceturtdien tā tika paaugstināta par pusi procentpunkta.

"City Index" analītiķis Favads Razakzada norādīja, ka ECB bijusi spiesta palielināt bāzes procentlikmi vairāk par iecerēto, lai noturētu eiro kursu.

"ECB bija jāpārsteidz, citādi būtu eiro [kursa] kritums, un ar to viņi nevarēja riskēt," konstatēja Razakzada.

ASV Federālajai rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem atmetot bažas par augstu inflāciju un fokusējoties uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Starp šādiem uzņēmumiem bija banka "JPMorgan Chase", kuras peļņa 3.ceturksnī pieauga, uzlabojoties ekonomikas prognozei.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē runātais norādīja, ka ASV centrālā banka sliecas izbeigt obligāciju uzpirkšanas programmu jau novembrī, kamēr daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka inflācija varētu būt augstākā līmenī par gaidīto.

"Neskaidrība kādu laiku turpināsies, bet paziņojums par šīs programmas izbeigšanu gaidāms ļoti drīz," sacīja "Pantheon Macroeconomics" analītiķis Īens Šeperdsons.

ASV Nodarbinātības ministrijas dati liecina, ka gada inflācija ASV septembrī palielinājusies līdz 5,4%, salīdzinot ar 5,3% augustā, tādējādi atkal reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga pirms ASV inflācijas datu publikošanas, kuriem var būt svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumos par monetāro politiku. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investori gaida jaunu ASV patēriņa cenu datu publiskošanu trešdien pēc tam, kad divos iepriekšējos ziņojumos ASV inflācija izrādījās lielāka par gaidīto, liekot daudziem tirgus vērotājiem atlikt prognozes par FRS procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, bet indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums.

ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati par martu var dot norādi par to, vai nelabvēlīgie inflācijas dati gada sākumā izskaidrojami ar sezonāliem faktoriem un cik liela ir iespējamība, ka FRS varētu sākt procentlikmju pazemināšanu jūnijā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 38 883,67 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 5209,91 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 16 306,64 punktiem.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem apsverot to, kā jaunas ekonomikas vājuma pazīmes ietekmēs centrālo banku politiku procentlikmju jomā.

Analītiķi minēja datus par ASV rūpnieciskās aktivitātes zemāko līmeni kopš 2020.gada maija un jaunu ASV darba piedāvājumu skaita samazināšanos kā jaunāko pazīmi par pasaules lielākās ekonomikas atdzišanu.

Investori arī ņēma vērā "JPMorgan Chase" vadītāja Džeimija Daimona vēstuli akcionāriem, kurā brīdināts, ka banku krīze "vēl nav beigusies" un ka inflācija var saglabāties augstā līmenī, tādējādi pagarinot augstāku procentlikmju periodu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja labi Lielbritānijas ekonomikas dati.

Neskaidrās perspektīvas sekmēja pieprasījumu pēc zelta, kura cena sasniedza gada augstāko līmeni, pieaugot par 2% līdz 2040 ASV dolāriem par unci.