Jaunākais izdevums

Latvijas jaunuzņēmēji lielāko potenciālu nākotnē redz veselības, kiberdrošības, digitālo pakalpojumu, virtuālās realitātes, blokķēdes un datormācīšanās startup uzņēmumos.

«Tuvākajā nākotnē paredzu attīstību tādās «mīkstākās» jomās kā izglītības tehnoloģijas, veselība, emocionālā labsajūta un produktivitātes uzlabošana. Tāpat aktuāli būs drošības un krāpniecības novēršanas startup, kā arī tie, kas risinās pasaulē samilstošas problēmas,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore.

iPhone Photography School dibinātājs Emīls Pakārklis nākotnē milzīgu potenciālu saskata startup, kas darbojas medicīnas nozarē. «Jau šobrīd, izmantojot DNS sekvencēšanu, ir iespējams būtiski samazināt saslimšanu risku, kas saistītas ar vecumu. Piemēram, ja pastāv ģenētisks risks, ka cilvēkam vecumdienās iespējams infarkts, tad šobrīd cilvēks to var uzzināt jau jaunībā un laicīgi samazināt ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus. Taču vēl lielāks potenciāls būs medikamentiem, kas spēs palēnināt vai pat pilnībā novērst novecošanu. Lai gan tas šķiet neticami, šādi medikamenti jau tagad ir veiksmīgi strādājuši pelēm, un tuvākajā laikā tos sāks testēt arī cilvēkiem. Nav grūti iedomāties, ka par šādiem jaunības eliksīriem cilvēki būs gatavi maksāt,» viņš paredz.

«Interesanti, ka līdz ar medicīniskās marihuānas ražošanas aktualitāti pasaulē, arī šajā jomā nākotnē tiek paredzēts straujš jaunuzņēmu pieaugums, vedot pie inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem nozarē,» saka Alīna Dolmate, Vividly stratēģe un partnere. Viņa piebilst, ka starp aktuālajām jomām ir arī kiberdrošība, digitālie pakalpojumi un gudro ierīču attīstība, kas ļaus nodrošināt paplašinātas iespējas cilvēku mijiedarbībai ar apkārtējo vidi, piemēram, bezpilota lidaparātu ražošanā.

«Laikmets globalizējas un kļūst straujāks. Izskatās, ka tuvās nākotnes virziens ir virtuālā realitāte. Cilvēka klātbūtnes un sajūtu nodošana kļūst arvien svarīgāka. Iespējams, nākotnes projicēšana kādā neesoša vidē, piemēram, māju, pilsētu būvniecībā vai pat ceļošanā,» saka Artūrs Pumpurs, Ernest īpašnieks.

«Nākotnē aizvien svarīgāka noteikti būs datu aizsardzības joma. Kā TechChill teica MobileIron līdzdibinātājs Robert Tinker, tas ir nākamais triljonu tirgus un tas mainīsies pilnībā. Tā kā daudzi biznesi, lai automatizētu procesus un būtu efektīvāki, ievieš aizvien jaunus digitālos risinājumus, tad aizvien aktuālāk kļūs, kā ērti un droši identificēt darbiniekus un klientus. Mēs jau šobrīd redzam, ka ir gan daudz izmaiņas likumdošanā, kas stimulē jaunu inovatīvu risinājumu rašanos tirgū, gan arī liels pieprasījums no uzņēmumiem,» saka Jānis Graubiņš. Notakey līdzīpašnieks.

Arī Altero vadītājs Artūrs Kostins nākotnē potenciālu saredz datu aizsardzības jomā, jo līdz ar to, ka šobrīd internetā pieejamā informācija par personas datiem palielinās ik gadu, drīzumā varētu būt aktuāli tieši aizsargāt un ierobežot pieeju personīgajiem datiem. Viņš arī domā, ka nākotnē noteikti attīstīsies jaunuzņēmumi, kas darbosies tādās nozarēs kā gudrās mājas, gudrās pilsētas, blokķēde, lietu internets. Tā kā A. Kostins pārstāv finanšu tehnoloģiju jomu, viņš paredz, ka nākotnē noteikti attīstīsies tādas saistītās jomas kā digitālās identitātes veikšana, lielo datu apstrāde, automatizācija datu apstrādē un datormācīšanās lēmumu pieņemšanai. «Ir skaidri redzams, ka finanšu tehnoloģiju joma strauji attīstās un ir pamats domāt, ka drīzumā jaunuzņēmumu veidotās platformas un aplikācijas nomainīs daļu no tradicionālo banku pakalpojumiem. Vienīgi pie tā ciešāk ir jāstrādā arī valsts līmenī,» spriež A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Altero audzis klientu un partneru skaits; plāno sākt darbību Igaunijā

Žanete Hāka, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu salīdzināšanas platformas "Altero" partneru skaits Latvijā gada laikā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes līdz 28 partneriem, stāsta SIA "Altero" līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

Uzņēmums pērn sācis darbību Lietuvā, un uzņēmuma pirmā gada darbības laikā izdevies nodibināt sadarbību ar 24 partneriem.

"Altero" klientu skaits, kas salīdzinājuši kredītu piedāvājumus Latvijā un Lietuvā 2019. gada beigās pārsniedza 100 000.

Šogad kompānija turpina darbu, lai uzsāktu darbību Igaunijā, un plānots šajā tirgū ieiet šī gada otrajā ceturksnī.

Kā liecina kompānijas novērojumi, lielākā daļa "Altero" klientu Latvijā ir iedzīvotāji ar neto darba algu no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, kas veido 58% no visiem Altero klientiem, savukārt 20% ir ar algu no 1000-1500 eiro, 12% - līdz 500 eiro, 9% - no 1500 – 3000 eiro un 1% - virs 3000 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Altero kredītu salīdzināšanas platformas peļņa pērn sasniegusi 542,4 tūkstošus eiro. Peļņas rezultātu ietekmēja atpazīstamības pieaugums, jaunu partneru pievienošanās platformai, kā arī jaunu informācijas tehnoloģiju produktu ieviešana.

2018. gada tīrā peļņa salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga 6,4 reizes, un uzņēmuma rentabilitāte 2018. gadā veido 37,32%.

2018. gadā izsniegto kredītu apjoms ar Altero.lv kredītu salīdzināšanas platformu veido 26,5 miljonus eiro, savukārt, kopējā kredītu izsniegšanas summa kopš Altero.lv darbības sākuma veido 40,5 miljonus eiro. Klienti priekšroku dod patēriņa un auto kredītam, galvenais patēriņa kredīta mērķis ir mājokļa remonts un esošo kredītsaistību apvienošana.

Altero.lv kredītu salīdzināšanas platforma ir strauji augošs startup fintech uzņēmums, kas dibināts 2016. gada jūnijā, un kopš šī brīža jau 58 639 Altero.lv klientu ir salīdzinājuši kredītu piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniedz 2,7 miljonus

Anda Asere, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim sadarbībā ar kredītu salīdzināšanas portālu Altero ir izsniegti vairāk nekā 26 miljoni eiro un augustā vienā mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 2,7 miljonus eiro.

No platformas darbības sākuma 2016. gadā līdz 2017. gada beigām tajā bija izsniegti aizdevumi 12 miljonu eiro apmērā.

«Mūsu bizness attīstās visu laiku – katru mēnesi mums ir jauns kredītu izsniegšanas rekords. Mēs nezinām, ko nozīmē sezonalitāte, jo mums līdz šim nevienā brīdī nav bijis klientu aktivitātes kritums. Šobrīd mūsu platformā ir izsniegti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Augustā kredītu izsniegšanas apjoms sasniedza 2,7 miljonus eiro un esam pārliecināti, ka līdz gada beigām vienā mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniegs trīs miljonu atzīmi,» saka Artūrs Kostins, SIA «Altero» vadītājs.

Šobrīd mēnesī «Altero» apmeklē aptuveni 50 tūkstoši cilvēku un mēnesī caur šo platformu tiek izsniegti tūkstoš kredīti. «Nereti gadās klienti, kuri nevēlas aizņemties, bet vienkārši paskatās, lai saprastu, kāda summa viņiem varētu būt pieejama un kādi ir aizdevēju nosacījumi. Tas liecina par to, cilvēki aizvien vairāk plāno ne tikai savus ikmēneša tēriņus, bet arī lielos pirkumus, turklāt laikus vēlas aprēķināt zemāko iespējamo procentu pārmaksu,» spriež A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Katru mēnesi jauns rekords

Anda Asere, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% uzņēmēju nav apmierināti ar finansējuma noformēšanas procesu, tādējādi aizdevējiem būtu jādomā, kā to padarīt vienkāršāku, tad arī pieprasījums varētu būt augstāks, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja SIA “Altero” līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

54% uzņēmēju uzskata, ka finansējuma noformēšana ir laikietilpīga, 16% - sarežģīta, 14% - ātra, bet 16% uzskata, ka tā ir ērta.

Altero veiktais pētījums uzrāda, ka 61% uzņēmēju pēc finansējuma saņemšanas pirmajā reizē nav mainījuši finansējuma partneri, kaut arī dažkārt ik pa laikam, mainoties gan tirgum, gan konkrētā uzņēmuma finansiālajai situācijai, vajadzētu salīdzināt finansējuma veidus, vai nav pieejams lētāks finansējums. 14% mainījuši vienreiz, 10% - divas reizes, bet 13% - vairākas reizes.

58% uzņēmēju atbildējuši, ka neapzinās vajadzību vai nevēlas finansējumu. Tas ir interesanti, jo jautājums, vai bizness nespēj ģenerēt vairāk naudas vai arī tas ir pārāk sarežģīti un uzņēmumi nevēlas tērēt laiku, uzsvēra A. Kostins. 26% aptaujā atbildējuši, ka tuvākā gada laikā nebūs nepieciešams finansējums, 32% - nezina, vai būs nepieciešams. 19% būs nepieciešams finansējums, bet 23% visdrīzāk būs nepieciešams finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

VIDEO: Ir nauda, nav ko finansēt

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Topā – finanšu tehnoloģijas, drošība un virtuālā realitāte

Anda Asere, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Izšauties kā vulkānam

Anna Andersone, jaunuzņēmuma Froont līdzīpašniece, Riga Tech Girls kustības iniciatore, koprades telpas The Mill izveidotāja:

Es izlietajā laimītē saskatu vulkāna izvirdumu, kurā ir viens spēcīgs grūdiens – pa vidu – un vairāki blakus efekti, kā arī viens maziņš izvirdumiņš. Tas ir tas, ko katrs jaunuzņēmums vēlas – būt epicentrā un būt vulkāna izvirdumam, kas ar milzīgu spēku tiecas augšup un ir ļoti karsts. Es novēlu visai startup nozarei, lai viss spēks, kas patlaban koncentrējies zem zemes un klintīm, izsprāgst ārā un lai no tā rodas jauni, nelieli izvirdumi, pēc tam tie var kļūt par lieliem vulkāniem. Latvijai novēlu, lai mēs jaunuzņēmumu ziņā kļūtu par vulkānisku zemi, lai mums ir daudz to, kas izšauj un aiziet gaisā, neapstādinot lidmašīnu satiksmi, bet katrā ziņā ietekmējot visas pasaules startup vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume aicina šodien, 31. maijā no plkst. 10.30 vērot biznesa uzsācēju gadatirgus Starta diena tiešraidi no Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra.

Pasākumu organizē ALTUM, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tiešraide noris LIAA projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pasākuma programma un tiešraide skatāma zemāk.

Tiešraides programma:

10.30 Kur meklēt spēkus, lai sasniegtu mērķi? Neobjektīva recepte, kas tapusi augstkalnu pārgājienos un, būvējot savu biznesu. Olga Kotova, alpīniste, sociālā biznesa akselerators NEW DOOR

10.55 Ekonomikas ministra, ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ceļavārdi

11.10 Kāds ir biznesa uzsācējs un kā viņam palīdzēt? Diāna Karacejeva, ALTUM

11.25 Darīt pašam, nevis gaidīt brīnumus no malas. Mikus Opelts, Giraffe360

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājā notiks IT risinājumu ideju konkurss CultHack Hackathon

Ilze Žaime, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu iespēju radošiem, inovatīvi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem radīt jaunas biznesa idejas, biedrība «WindHackers» sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību rīkos IT ideju konkursu «CultHack Hackathon».

Biedrības dibinātājs Kārlis Skuja līdz šim pieredzi guvis piedaloties un arī organizējot teju 20 šāda veida pasākumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Biedrība «WindHackers» ir dibināta šī gada 19.jūlijā, lai gan doma par šāda pasākuma nepieciešamību Liepājā dzima jau pirms gada, jo lai arī Latvijā šādi pasākumi jau ir notikuši, ir jūtams iztrūkums reģionos. Ideju konkurss «CultHack Hackathon», kas norisināsies 20. - 22. septembrī ir biedrības «WindHackers» pirmais organizētais pasākums.

«Liepāja ir lieliska vieta jaunām un inovatīvām idejām, jo pilsēta vienkopus piedāvā tādu vidi, kas pilnīgi dabiski rosina radīt. Liepāja jau līdz šim sevi pierādījusi kā lielisku kultūras, izklaides un tūrisma nozares notikumu norises vietu, tāpēc uzdevums radīt jaunus un sabiedrībai noderīgus IT risinājums kultūras, izklaides un tūrisma nozares stiprināšanai dalībniekiem būs liels izaicinājums,» atzina «CultHack Hackathon» organizators K. Skuja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 2030.gadam jādubulto eksporta apjomi un jāpieckāršo investīciju apjomi

Žanete Hāka, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijai ir jāizvēlas starp diviem nākotnes scenārijiem - turpināt tā, kā mēs esam attīstījušies, vai veikt izmaiņas turpmākajā attīstībā, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Taču jāņem vērā nepatīkamas tendences - kopējā izaugsme un iedzīvotāju skaits samazinās, viņš uzsvēra, piebilstot, ka tādēļ ir jāskatās uz to, kā ekonomika mainīsies nākotnē un kas būtu jāmaina, kas būtu jādara citādāk, lai kardināli ko izmainītu.

Nākotnē Latviju sagaida neizbēgamais, viņš uzsvēra. Pirmkārt, dabspējīgo cilvēku skaits 2030.gadā būs zem viena miljona. Otrkārt, redzams, ka atalgojums 2030.gadā sasniegs 1800 eiro. Šajā gadījumā šis būs lielākais izaicinājums biznesam - kā sastrukturizēt to un nodrošināt finanšu rādītājus, ņemot šos faktorus.

Lai tiktu līdzi šai situācijai, būtisks ir eksports, kas ienes naudu valstī, ļaujot arī vietējā tirgū palielināt algas, kā arī investīciju veikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais statistiskais uzņēmējs Latvijā ir cilvēks - orķestris. Tas saistīts ar to, ka Latvijā ir daudz mikrouzņēmumu un vienam cilvēkam ir jāmāk paveikt pēc iespējas daudz, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.

Latvijā kopumā strādā 191 tūkstotis uzņēmumu un komersantu. Lielākā daļa uzņēmēju darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā, IKT, būvniecībā un citās nozarēs.

Secināts, ka 59% uzņēmumu ir mājaslapa. Lielākā daļa jeb 62,5% no viņiem izmanto domēnu “lv”, kas norāda uz digitālo patriotismu.

Veicot uzņēmēju pētījumu, izveidots Turības Biznesa indekss. Pētījumā aptaujāti 750 respondenti no visas Latvijas, un izlase veidota, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Lursoft un publiski pieejamās uzņēmumu datu bāzes. Tika mēģināts noskaidrot, kā Latvijas uzņēmumi saskata iespēju strādāt Latvijā, uzdodot jautājumus, un saņemot viņu vērtējumu par katru no šīm jomām no 100 līdz -100 punktiem. Tādējādi noteiktas jomas, kuras uzņēmēji novērtējuši vissliktāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 05.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Darba samaksa Lietuvā Covid gados augusi ātrāk..

DB KONFERENCES

* “Nabadzīgajā” Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, “turīgajā” Latvijā – 21%.

* Atjaunojamo energoresursu loma nākotnē tikai pieaugs.

RAŽOŠANA

* Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā.

* Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis.

AKTUĀLI

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ieviestās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības un sankcijas ir padarījušas sarežģītāku uzņēmumu sadarbību ar bankām, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

Kā liecina LTRK veiktā biedru aptauja, uzņēmumu sadarbība ar finanšu institūcijām prasa ilgāku laiku, procesa laikā tiek prasīts vairāk dokumentu un tas ir dārgāk, process ir palēninājies.

Investīciju lēmumi netiek pieņemti ātri, taču zināma ekspektācija, cik raiti vajadzētu notikt procesam, tomēr pastāv, uzsvēra K. Zariņa.

47% uzņēmēju izjūt, ka naudas atmāzgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību dēļ komercbankām ir jāsniedz plašāka un detalizētāka informācija par uzņēmuma komercdarbību un darījumiem. 24% atbildējuši, ka drīzāk piekrīt šim apgalvojumam, 11% - drīzāk nepiekrīt, bet 6% - nepiekrīt.

53% uzņēmumu pamanījuši, ka komercbanku pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki, bet 29% - drīzāk piekrīt šim apgalvojumam. Tikai 3% cenu pieaugumu neizjūt, bet 5% drīzāk nepiekrīt, ka cenas augušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Ieskats finanšu forumā Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mainās - aizvien lielāku lomu spēlē ārpusbanku spēlētāji un citi finanšu risinājumi, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” atzina eksperti.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kaut arī izmērā ir salīdzinoši nelieli, veido lauvas tiesu no kopējā ekonomikas apjoma, tādēļ jāmeklē veidi, kā tiem attīstīties, ieguldīt inovācijās, lai veicinātu eksporta apjomus un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Nereti šie uzņēmumi sastopas ar finansējuma pieejamības grūtībām, un nezina, kur vērsties finansējuma nepieciešamības gadījumā, turklāt, kā atzina konferences dalībnieki, bieži vien, saņemot bankas atteikumu, uzņēmējs netiek novirzīts pie finansējuma avotiem, kurus varētu aizņemties, tādēļ paliek esošajā attīstības stadijā un citur aizdevumu nemeklē.

Konferences laikā eksperti atzina, ka banku aizdevuma saņemšana kļuvusi sarežģītāka - process ir ilgāks, pakalpojums - dārgāks, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un bremzē to attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 22.12.2020

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nozīmīgākie notikumi pārsvarā nozaru ir bijuši abi ārkārtas stāvokļi, kuri būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību.

Covid-19 krīze, saspīlējums, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – šie ir daži no faktoriem, kas ietekmēja 2020. gada finanšu datus Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs.

Lasi žurnāla #DienasBizness 22. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gada sasniegumi uz 2019. gada fona
  • gada griezumā - bezprecedenta gads arī biznesam
  • izejvielas - rēķins pandēmijā pat lielāks
  • finanses - dažiem šogad arī rekordpeļņas
  • Altero.lv statistika - kreditēšana stabilizējas
  • Mogo Finance - auto finansēšana liecina par cilvēku cerībām
  • dzīvesstils - garšu un sajūtu simfonijas diriģents Līgatnes vīna darītavā
  • sadarbībā ar DB Konferences - zem viena jumta elektrība, gāze, ūdeņradis un degviela
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Plaude, finanšu investīciju fonda Lawrence Asset Management izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru