Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Kas ir tavi favorīti?

Tagad esmu situācijā, kad mani favorīti ir tie, kuros esam ieguldījuši. Tāds ir Nordigen. Ir daži uzņēmumi Latvijā, ar kuriem esmu bijis diezgan cieši saistīts un tos labi zinu – Airdog, Edurio, Sonarworks. Tie nav mūsu fonda fāzei atbilstoši, bet tomēr ir lieliski uzņēmumi.

Par kuriem Latvijas jaunuzņēmumiem visiem būtu jāzina?

Viens būtu MikroTik. Otrs ir Airdog kā piemērs uzņēmumam, kas strādā ļoti grūti attīstāmā jomā, kur vajadzīgs daudz kapitāla un attīstība ir ļoti sarežģīta. Viņi to ir izdarījuši veiksmīgi, visi pārējie konkurenti ir pagājuši malā. Vēl viens ir Nordigen. Arī Sonarworks ir pārāk maz zināms. Viņiem ir pasauli mainoša audio tehnoloģija, kas tiešām ir graujoša. Ja uzņēmums izpildīs savu plānu, nākotnē visi klausīsies tā standartu. Jau gadiem ilgi daudzas firmas mēģina atrast tehnoloģisku risinājumu, kas uzlabo skaņas kvalitāti. Tā ļoti atšķiras atkarībā no austiņām, ko lieto. Kad noliec patērētājiem priekšā kaut ko labāku, diezgan daudzi no viņiem būs gatavi par to maksāt, un tā ir lieliska iespēja.

Vēl viens, ko es gribētu pieminēt, ir Printify, aiz kura stāv uzņēmēji ar lielām spējām un ambīcijām. Artis Kehris lieliski liek lietā savu pieredzi Ask.fm. Gan Printify, gan Funderful veiksmīgi izgājuši 500 Startups akselerācijas programmu. Abi uzņēmumi ir piemēri tam, ka ir iespējams pārlēkt pāri okeānam, iegūt nopietnus klientus Amerikā un turpināt visu darīt no Latvijas.

Kā ar tiem vienradžiem – kompānijām, kas novērtētas par vienu miljardu dolāru? Vai Latvija uz to var cerēt?

Viens mums jau ir – MikroTik. Latvija var cerēt uz vēl citiem vienradžiem. Par tiem tiek daudz runāts, bet tādu esamība nav vienīgais labais rezultāts. Ir daudzi ļoti veiksmīgi uzņēmumi, kurus var pārdot par 50 vai 100 miljoniem dolāru, un tas dibinātājiem un investoriem būs liels veiksmes stāsts. Vienradži ir jauki, bet tie nav obligāti vajadzīgi.

Bieži runāts par to, ka Latvijai vajag vienu startup zvaigzni, lai cilvēku noticētu, ka jaunuzņēmumi ir bizness. Ko tu par to domā?

Es domāju, ka tā viena zvaigzne būtu ļoti noderīga vienā konkrētā veidā – kā patērētāju zīmols. Igaunijas lielā atšķirība ir tā, ka Skype ir patērētāju zīmols, un arī MikroTik ir ļoti, ļoti veiksmīga firma. No zila gaisa man ir zvanījuši investori no Londonas, kas interesējas, kā varētu šajā uzņēmumā ieguldīt. Taču patērētājs nezina, ka sēž telpā, kur pie griestiem pieslēgts MikroTik rūteris. Un tas daudz ko maina. Tāpēc Igaunijā sabiedrībā ir vispārpieņemts, ka IT uzņēmumi ir svarīgi un ka internets ir nozīmīga industrija, ko vajag attīstīt. Domāju, ka lielā mērā Igaunijā e-valdība un visi citi digitālie pasākumi ir veiksmīgāki, ir plašs sabiedrības atbalsts tieši tāpēc, ka Skype veiksmes stāsts tiek asociēts ar Igauniju. Es domāju, ka arī mums būs zvaigzne patērētāju segmentā, tas ir tikai laika jautājums.


Visu interviju Vienradži nav vienīgais labais rezultāts lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra