Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Sabiedrībai vajadzētu saprast, ka tas nav kaut kāds hipiju salidojums, kam vajadzīgs atbalsts, lai jaunuzņēmēji labi justos. Jāsaprot, ka jaunuzņēmumi un visa šī industrija ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda. Šajā jomā viss bāzējas ap zvaigznēm. Vajag vienu superlielu zvaigzni, no kuras pēc tam šķilsies nākamā plejāde ar jauniem uzņēmumiem. Igaunijā bija Skype, kas bija fenomenāli veiksmīgs stāsts. Šobrīd tur vērojams jau otrais vilnis, kas attīstījies no naudas, ko cilvēki, kuri nopelnīja ar Skype, ieguldīja citos projektos. Mums vajag darīt visu, lai kāds no Latvijas pirmais sasniedz zvaigznes līmeni, un tad no tā nākamajā vilnī daudz kas radīsies. Igauņi tādā ziņā mums ir divus viļņus priekšā, bet mēs vēl neesam tikuši līdz pirmajam veiksmes stāstam.

Ask.fm ir interesants stāsts, bet par to maz zināms publiski.

Ask.fm bija lielākais potenciāls būt pirmajai zvaigznei. Dibinātāji un īpašnieki noteikti labi nopelnīja, bet neizdevās to uztaisīt par superveiksmes stāstu. Mums kā nācijai bija ļoti svarīgi, lai viņiem izdotos. Varbūt izklausīsies radikāli, bet, iedomāsimies, ja cilvēks nopelna vienu miljonu eiro, kopumā nekas īpaši viņa dzīvē nemainās – kāds nopērk lielāku māju vai ātrāku mašīnu, bet tās nav fundamentālas izmaiņas. Ja nopelna desmit miljonus, kaut kas nedaudz pamainās, bet arī ne tik daudz – varbūt nopērk vēl lielāku māju un vēl lielāku mašīnu. Taču, kad cilvēks nopelna simt miljonus, lietas patiešām fundamentāli mainās, jo, kad nopelna ārkārtīgi daudz naudas, vairs nav tāda saprātīga veida, kā to iztērēt. Ir ļoti labi, ka šīs milzīgās summas nopelna tehnoloģiju uzņēmumi. Skype gadījumā bija cilvēki, kuri reāli nopelnīja simtiem miljonus eiro. Kāds nopirka mašīnu vai māju, bet tāpat viņiem palika pāri daudz līdzekļu. Ko ar tiem darīt? Viss, ko šie cilvēki māk darīt, ir būvēt tehnoloģiju biznesus, visa šī nauda tur arī aiziet. Kad pie mums kāds nopelna ar nekustamo īpašumu, viņš tālāk iegulda turpat, jo tas ir vienīgais, ko šis cilvēks prot darīt. Citās sfērās cilvēks nevar sniegt pievienoto vērtību, jo viņš nesaprot citus biznesus. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka mums ir veiksmes stāsti un Latvijā rodas liels kapitāls jomās, kur ir pievienotā vērtība. Tad no tā būs milzīgs labums sabiedrībai.

Visu interviju Mūzika atplaukst pilnā krāšņumā lasiet 8. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra