Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

Noslēgusies Startup Weekend Riga, kas Latvijā notiek pirmo reizi. No 37 komandām, kas radās piektdien, svētdienas vakarā savas idejas prezentēja 11 komandas, savukārt par uzvarētāju tika atzīta ideja par pasākumu organizēšanas vietni Evevent.

Pašlaik pieejamas vairākas interneta vietnes, kas informē par pasākumiem, kas gaidāmi vai jau notikuši Rīgā, taču Evevent grasās izveidot platformu, kas apkopos visus pasākumus vienuviet, stāstīja Evevent idejas autori. Evevent komandā darbojas Kristīne Blumberga (Banku Augstskola), Linda Kokare (Rīgas Juridiskā Augstskola), Kristaps Elsiņš (Softkom), Eduards Rouzga (UniWEB), Renārs Vilnis (Latvijas Universitāte), Aleksandrs Savaļjevs (Banku Augstskola) un Askars Vectors (Tilde).

Startup Weekend piektdien sākās ar komandu veidošanu, kurai sekoja «pičošana» (pitching) jeb 60 sekunžu ilga prezentācijas. Svētdien tika prezentētas jau gatavas Startup Weekend Riga 54 stundu laikā tapušās biznesa idejas. «Protams, ceram, ka tieši šeit radīsies kādas jaunas start-up idejas, tomēr aizliegts nav piedalīties ar jau iepriekš izlolotām idejām; galvenais nosacījums, lai tās nebūtu prezentētas iepriekš Startup Weekend pasākumos citur pasaulē vai citos tamlīdzīgos pasākumos,» pauda organizācijas Startup Latvia un arī viens no pasākuma Startup Weekend Riga organizētājiem Arturs Zandersons.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

28 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju.

Jaunās organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī esot pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls «Digital Freedom Festival», kas no 27.-28. novembrim notiks Rīgā, izsludina oficiālo programmu. Paplašinot festivāla vērienu, tas notiks uz 6 skatuvēm, pulcēs vairāk nekā 100 konferences runātāju no visas pasaules, lai diskutētu par jaunākajiem atklājumiem tehnoloģiju jomā un to ietekmi uz startup uzņēmumiem, korporācijām, politiku un dzīvesstilu, informē pasākuma organizatori.

«Divās dienās ikviens varēs sajust «pasaules elpu» par jaunāko tehnoloģiju jomā. Mēģināsim aizsteigties notikumiem priekšā un diskutēsim, kā tehnoloģijas mums var palīdzēt biznesu, valsti un, jā, arī personiskās dzīves kvalitātes latiņu pacelt nākamajā attīstības un uzrāviena līmenī, kā mums visiem kļūt ieguvējiem no tehnoloģiskās revolūcijas,» stāsta «Digital Freedom Festival» līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa:

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens papildina: «Esmu gandarīts, ka Latvijā ir šāds vērienīgs tehnoloģijām veltīts pasākums kā Digital Freedom Festival, jo tehnoloģijas ir valstu, pilsētu un ikviena indivīda rītdiena. Spēja attīstīt tehnoloģiju prasmes, veicināt startup uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, radīt sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un korporācijām lielā mērā noteiks Latvijas konkurētspēju nākotnē. Kā mazai valstij mums ir iespēja būt dinamiskākiem, radošākiem un atvērtākiem jaunām idejām - tā ir iespēja, kas jāizmanto.»

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Oficiāli atklāta Latvijas start-up uzņēmumu asociācija.

30 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši nevalstisko organizāciju - Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

«Latvijas start-up uzņēmumu iespējas daudz neatšķiras no citu valstu uzņēmumu iespējām, ja nu vienīgi šeit ir zemākas ikdienas izmaksas. Ja start-up interesē tikai Latvijas klienti, tad uzņēmumam radīsies grūtības, un, sarodoties daudz šādu «lokālu» uzņēmumu, kas pārdod cits citam, arī valstij radīsies grūtības. Ir jāskatās tālāk – tas nozīmē pelnīt naudu globāli, bet to tērēt un attīstīt uzņēmumu – lokāli», Db.lv stāsta Latvijas start-up uzņēmuma, foto piezīmju lietojumprogrammas Nowte izveidotājs Zigmārs Rozentāls, kurš nesen atgriezies no vizītes Silīcija ielejā.

Silīcija ieleja ir vienīgā vieta, kur ir vērts veidot start-up, ja mērķis ir globāls tirgus, pārliecināts web pārlūka rīka Froont start-up līdzdibinātājs Sandijs Ruļuks. Viņam piekrīt arī Z. Rozentāls, norādot, ka «nekur citur pasaulē vienā vietā nav tik daudz reālu start-up piemēru, ekspertu, investoru un iespēju iegūt unikālus kontaktus un sadarbības iespējas».

Organizācijas StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētā misijā uz Silīcija ieleju šā gada vasaras sākumā devās četru Latvijas start-up uzņēmumu pārstāvji.

Īpaši pēdējos gados Latvijā straujāk veidojas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu vide

Latvijai nepieciešams savs veiksmes stāsts – līdzīgi kā Igaunijai Skype, bet ne jau tikai tāpēc, lai lepotos, uzsver eksperti. Veiksmīgs pārdošanas darījums ne vien vairo pašapziņu un citiem rada motivāciju darboties šajā jomā, bet arī padara pieejamas vietējās investīcijas. «Valsts finansējums Latvijas startup investīcijās ir ļoti zems. Tā kā lielākais pārsvars fondu, kas darbojas Latvijā, pārvalda publisko naudu, šo fondu komandas nav gatavas aktīvi iesaistīties startup finansēšanā. Tiem ir augsts neizdošanās risks, līdz ar to arī to investīcijām, tāpēc fondu komandām jābūt augsti kvalificētām un pieredzējušām,» stāsta Jekaterina Zaiceva, startup platformas Labs of Latvia projekta direktore. Līdz šim Latvijā zināmi vien daži šādu uzņēmumu pārdošanas gadījumi – ask.fm, Coobook, 4finance, Naco Technologies. Nelielais startup pārdošanas darījumu skaits Latvijā liecina par to, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri ir izgājuši vismaz vienu veiksmīga startup uzbūvēšanas ciklu, kas savukārt nozīmē to, ka valstī gandrīz vai nav iekšējās «gudrās naudas», ko pārdala cilvēki ar pieredzi minēto uzņēmuma uzbūvēšanā. Viņas skatījumā zems publiskās naudas īpatsvars nozīmē arī to, ka valsts no savas puses neuzskata iesācējuzņēmumu darbības attīstību Latvijā par savu prioritāti un nevēlas vai nejūtas droši strādāt ar augsta riska investīcijām, kas liecina, ka pagaidām nav izpratnes par to potenciālo pozitīvo atdevi ekonomikai ilgtermiņā.

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Šodien no Baltijas jaunuzņēmumu konferences TechChill skatuves tika izziņoti seši Latvijas jaunuzņēmumi, kas ieguvuši Eiropas jaunuzņēmumu balvu Startup Europe Awards 2016.

Uzvarētāji pa grupām:

- radošo industriju sektorā balvu ieguvis Mozello

- finanšu tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Nordigen

- zaļo tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Conelum

- veselības tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Anatomy Next

- ICT sektorā balvu ieguvis Notakey

- viedo pilsētu sektorā balvu ieguvis Rention

Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) izvirzīja speciālbalvu - atzinību par sasniegumiem sabiedriskajā attiecībās un to saņem 4SmartStreets.

SEUA arī izsaka atzinību par jaunuzņēmumu komūnas atainojumu trim tīmekļa medijiem – portālam Labs of Latvia, portālam LSM.lv un tehnoloģiju blogam Kursors.lv, kuri aizvadītā gada laikā pievērsuši sevišķu uzmanību Latvijas jaunuzņēmumu aktivitātēm, nodrošinot Latvijas radošajām idejām auditoriju

Digital Freedom Festival ietvaros notikušā pasaules vadošā akceleratora 500 Startups konkursa, kas tapis sadarbībā ar Microsoft Latvia, galvenie uzvarētāji ir Latvijas uzņēmumi DigiPulse, CENOS, savukārt Nīderlandes akceleratora Rockstart konkursā uzvaras laurus plūca Let’s Enhance no Igaunijas.

500 Startups konkursa uzvarētāji saņēma uzaicinājumu startēt noslēguma sarunu raundā nokļūšanai akcelerācijas programmā Silīcija ielejā un iespēju iegūt zināšanas, finansējumu un atbalsta rīkus vairāk nekā 100 000 ASV dolāru vērtībā. Abi uzņēmumi saņēma arī Microsoft Latvia īpašo balvu - piekļuvi mākoņpakalpojumam Microsoft Azur, lai testētu vai darbināt savu risinājumu.

«Esam gandarīti redzēt progresu kopš pagājušā gada un to, ka uzņēmumi cenšas atrisināt patiešām aktuālas problēmas, kas ir ļoti svarīgi. Mēs esam ieinteresēti Baltijas reģionā, tāpēc atrodamies šeit un ceram te būt arī nākamajā gadā,» teic 500 Startups partneris Marvins Liao (Marvin Liao).

Latvijas jaunuzņēmumu kopienu pārstāvošās organizācijas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) rīkos jaunuzņēmumu vasaras svētkus «Startup Latvia BBQ». Sporta 2 Mākslas un tehnoloģiju kvartālā norisināsies neformālais pasākums, kas jau kļuvis par ikgadēju tradīciju un vienkopus pulcē jaunuzņēmumus, to darbiniekus, studentus un draugus, informē LIAA.

Pasākums, kas norisināsies 14.jūnijā ir bez maksas un atvērts visiem interesentiem, kuri vēlas tuvāk iepazīt jaunuzņēmumu kopienu. Notikumā piedalīsies Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.lv, nevalstiskā organizācija TechChill, koprades telpa TechHub Riga, akcelerators StartupWiseGuys un citu jaunuzņēmumu vides organizāciju pārstāvji. Pasākuma laikā oficiāli tiks atklāts jaunais Latvijas startup portāls StartupLatvia.eu, kas turpmāk kalpos kā viena kopīga vieta un informācijas avots ārvalstu interesentiem par Latvijas jaunuzņēmumu vidi.

«Startup Latvia BBQ» būs arī noslēdzošais «Startup SAFARI» iniciatīvas pasākums, kas Rīgā tiek organizēts pirmo reizi. «Startup SAFARI» ietvaros divu dienu garumā, 13. un 14. jūnijā, Rīgas jaunuzņēmumi ver savas durvis, piedāvājot iespēju ieskatīties uzņēmumu ikdienas dzīvē, uzzināt par izaicinājumiem un mācīties no tehnoloģiju kompānijas dibināšanas pieredzes.

«Latvieši nebeidz fascinēt ar savām nenovērtējami augstajām tehnoloģiskajām zināšanām un inteliģenci. [..] Tomēr bez pastāvīgas klātesamības nodrošināšanas ir grūti radīt atpazītu un uzticamu valsts pārstāvniecību Silīcija ielejā,» tā pēc latviešu start-up misijas Kalifornijas tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā – rezumējis investors Deivids Emersons (Davis Emerson), kurš pārstāv Harward Business School Angels.

«Diemžēl pavadītais laiks Silīcija ielejā ir pārāk īss, lai uzņēmēji pilnībā adaptētos šajā specifiskajā biznesa kultūrā un spētu sevi pārliecinoši prezentēt investoriem,» norādīja D. Emersons.

Viņš gan atzina, ka Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no pasaules tehnoloģiskās ekspertīzes centriem.

Kā Db.lv jau ziņoja, no šī gada 28. janvāra līdz 7. februārim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar jaunuzņēmumu atbalsta organizāciju StartupLatvia organizēja Latvijas start-up kompāniju trešo misiju Silīcija ielejā.

Trešajā tirdzniecības misijā Silīcija ielejā devās seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - Branchtrack, Walmoo, Prime AVG, Bright Field Technologies, Amber Games un Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Latvijas start-up jeb jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas vismaz 110 miljonu eiro apmērā, intervijā sacīja Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Viņa norādīja, ka šāda summa iegūstama no publiski pieejamās informācijas, jo par atsevišķu darījumu summām informācija netiek izpausta.

Igaunijas start-up uzņēmumi investīcijās piesaistījuši 330 miljonus eiro, bet lietuvieši - 140 miljonus eiro, atklāja Novicka. Latvijā ir 240 start-up uzņēmumi, Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs, bet Igaunijā ir apmēram 350 start-up uzņēmumi.

«Ar Lietuvu mums situācija ir diezgan līdzīga, un pašlaik aktīvi konkurējam, jo arī viņi ir kļuvuši aktīvi - gan valsts pusē, gan start-up komūnā,» sacīja Novicka. «Runājot par Igauniju, viņiem jau ir start-up uzņēmēji trīs paaudzēs.»

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?