Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Jūlija beigās apstiprināts STATS grupas uzņēmumu konsolidētais finanšu pārskats. Tajā norādīts, ka STATS grupas apgrozījums 2006.gadā ir sasniedzis 14 628 686 LVL. Konsolidētā sabiedrību peļņa 2006.gadā bijusi 1 503 956 LVL, tās lielākā daļa tiks novirzīta STATS grupas uzņēmumu attīstībai.

STATS grupa ir vienīgais koncerns Latvijā, kas klientiem nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - sākot ar nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, finansējuma piesaisti un projektēšanu līdz pat būvniecībai, būvtehnikas nomai un apsaimniekošanai.

STATS grupas mātes uzņēmuma SIA "STATS Invest" valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs koncerna 2006.gada darbības rezultātus vērtē kā labus. "2006.gadā tika veikta mātes un meitas uzņēmumu struktūras pilnveidošana un optimizācija, lai nodrošinātu labāku sadarbību grupas ietvaros un izmantotu sinerģijas principu labāku kopējo rezultātu sasniegšanai. Tāpat turpinājās sagatavošanas darbi un situācijas apzināšana, lai novērtētu iespējas sākt darbu ārvalstu tirgos", teic J.Skvarnovičs.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Rīt, 11. augustā notiks Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta halles spāru svētki. Spāru svētkos pulcēsies projekta pasūtītāji Priekules pilsētas dome, skolas vadība, arhitektu biroja "STATS Projekts" autori un objekta būvnieki - A/S "UPB".

Kā pastāstīja Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, līdz šim vidusskolai nebija sava sporta zāle, sporta stundas notika ārā, skolas gaiteņos un aktu zālē. "Jaunā sporta halle ir nozīmīga skolai, pilsētai un reģionam kopumā. Halle dos iespēju attīstīt bērnu un jauniešu talantus sportā, uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti un iespējas pavadīt brīvo laiku veselīgi. Šajā hallē notiks nodarbības arī sociālā riska jauniešiem un bērniem ar īpašām vajadzībām no Purmsātu speciālās skolas. Un, protams, visiem prieks arī par halles veiksmīgo projektu, kas tik labi iekļaujas ainavā," pastāstīja V. Jablonska.

Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta halles autors Vladimirs Krivovs darbu pie projekta sāka 2006. gada janvārī un beidza jūnijā. Rīt, mazliet vairāk kā gadu vēlāk, tiks svinēti trijstāvu ēkas spāru svētki. Halles apbūves laukums ir 2580 m2, kopējā platība 3369, 7 m2. Ēkas apkure ierīkota no esošās skola siltummezgla, ūdensapgāde un kanalizācija no pilsētas tīkla, ieviesta piespiedu ventilācijas sistēma. Elektroapgādei tiks projektēts transformators no 50m attālumā esošās elektropārvades līnijas. Ēkas nesošās konstrukcijas un pārsegumi celti no dzelzsbetona kolonnām un metāla kopnēm. Sienu konstrukcijas veidotas no betona blokiem ar daļēju profilēta skārda apdari. Galvenā vestibila telpa tiks veidota no stiklotām sienām.

Ar būvniecību saistīto uzņēmumu grupa "Stats grupa" ir radījusi pilnībā izplānotu, tiražējamu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektu "Harmony Home", kas paredzēts gan eksportam, gan vietējam tirgum, informē "Stats grupas" pārstāvji.

Ziemeļeiropas tirgum radītais projekts risina būvniecības procesa problēmas - būvmateriālu un darbaspēka pieejamību un izmaksu pieaugumu, kā arī veicina būvniecības procesa paredzamību un kvalitātes kontroli. Tas attīstītājiem ļauj par 25% samazināt būvniecības laiku un par 30% samazināt darbaspēka izmaksas, vienlaikus nodrošinot izcilu ēkas kvalitāti un ilgtspēju.

Pirmā pēc “Harmony Home” projekta veidotā māja ir Rīgā, Teikā, kas top sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Realto”. Ēkas būvniecība un dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau šovasar, ekspluatācijā to plānots nodot pēc gada.

““Harmony Home” kā produkts ir veidots eksporta tirgum, balstoties uz Ziemeļeiropas augstajām prasībām pret būvniecības un telpas kvalitāti, arhitektūru, būvfiziku. Projekts ļauj attīstītājam optimizēt izmaksas un laiku,” teic “STATS grupas” dibinātājs Māris Alberts.

No šī gada 4. jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un biroju kompleksu "Ziedoņdārza mājas" apsaimnieko SIA "Labo Namu Aģentūra". Tiesības apsaimniekot kompleksu uzņēmums guva pēc uzvaras projekta attīstītāja SIA "Dommo" izsludinātajā konkursā.

"Labo Namu Aģentūra" ir dibināta 2004. gadā un šobrīd uzņēmumā strādā 30 darbinieki. Patlaban "Labo Namu Aģentūra" apkalpo ap 400 dažādus klientu, kā juridiskas, tā fiziskas personas. Apsaimniekoto objektu loks - sākot no daudzdzīvokļu namiem un biroju ēkām, līdz pat ražotnēm un noliktavām.

Apsaimniekošanas tirgū "Labo Namu Aģentūra" izceļas ar kompetenci, profesionalitāti un individuālu pieeju katram klientam, nodrošinot katrai ēkai savu pārvaldnieku, kas atbild uz iedzīvotāju jautājumiem, reaģē uz vajadzībām un nāk klajā ar piemērotākajiem apsaimniekotā objekta attīstīšanas risinājumiem. Ir izveidots uzņēmuma tehniskais dienests un ir pieejams plašs tehnikas klāsts.

Piektdien, 17. augustā notika Saldus pilsētas sporta skolas halles spāru svētki. Jaunā sporta kompleksa pasūtītājs ir Saldus pilsētas dome, to būvē SIA "Būvuzņēmums STATS", bet projekta autori ir SIA "STATS Projekts" arhitekti.

Kā pastāstīja pilsētas domes priekšsēdētājs Didzis Konuševskis, pēc reģionālās reformas Saldus novadā ietilps vēl seši kaimiņos esošie pagasti, kas pilsētai nozīmēs izteiktas novada centra funkcijas. Tāpēc tiek domāts par jauniem, mūsdienīgiem sabiedriskiem centriem. Pirmā jaunā būve - sporta halle - kalpos saldenieku veselajai miesai, bet vēlāk varētu tapt būves arī veselam garam, piemēram, kultūras centrs. Tāpat iespējams, ka jaunā halle kalpos ne tikai sporta skolas vajadzībām, bet arī koncertiem.

"Būvuzņēmums STATS" valdes priekšsēdētājs Aldis Ermansons topošo halli vērtēja kā patiesi augstvērtīgu būvi, kurā pasūtītājs, pirmkārt, ieinteresēts kvalitātē. Viņš pauda atzinību arī projektā iesaistītajai komandai - "Būvuzņēmums STATS" Kurzemes reģionālās būvniecības vadītājam Naurim Asarītim, Saldus sporta skolas halles projekta vadītājam Valdim Leitim un būvnieku brigādei. Paredzēts, ka jaunā ēka tiks pabeigta šī gada oktobrī.

No šā gada 4. jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un biroju kompleksu Ziedoņdārza mājas apsaimnieko SIA Labo Namu Aģentūra, liecina STATS Invest sniegtā informācija. Tiesības apsaimniekot kompleksu uzņēmums guva pēc uzvaras projekta attīstītāja SIA Dommo izsludinātajā konkursā.

Pēc konkursa rezultātiem kompleksam Ziedoņdārza mājas dzīvokļu apsaimniekošanas maksa noteikta 0,48 LVL m2, bet biroju platībām 0,80 LVL m2. Samaksā ietilpst kāpņu telpu un apkārt esošās teritorijas uzkopšana, diennakts avārijas dienests, diennakts dežurantu serviss, kopīpašuma apdrošināšana un nama uzkrājumu fonds. Par papildu samaksu iedzīvotājiem tiks piedāvāta dzīvokļu uzkopšana un citi pakalpojumi. Mājas nodrošinātas ar visiem komunālajiem pakalpojumiem, siltumenerģijas piegādi veic A/S Rīgas Siltums.

SIA Labo Namu Aģentūra ir viens no STATS grupas uzņēmumiem. Vēl STATS grupā ietilpst arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA STATS Projekts, būvtehnikas un elektroinstrumentu nomas un tirdzniecības uzņēmums SIA STATS Serviss, celtniecības uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Forburga un mātes uzņēmums SIA STATS Invest, kurš grupas uzņēmumiem nodrošina stratēģisko vadību un administratīvos pakalpojumus. Kopējais STATS grupas uzņēmumu apgrozījums 2006.gadā pārsniedza 21,8 miljonus latu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ar spāru svētkiem noslēgusies pirmās tiražējamā projekta “Harmony Home” ēkas būvkarkasa izbūve.

Projektu “Harmony Home Teika” Rīgā, Ķeguma ielā īsteno “STATS grupa” un finansē “Bigbank Latvija” - bankas aizdevums sedz divas trešdaļas no kopējām projekta īstenošanas izmaksām.

“Esam gandarīti, ka, neskatoties uz straujo izejmateriālu cenu kāpumu, kas ietekmējis cenas visā jauno projektu segmentā, mums nav bijusi vajadzība paaugstināt cenas jau iegādātajiem dzīvokļiem. Tas ir izdevies pateicoties VST būvniecības tehnoloģijas priekšrocībām, kas sniedz iespēju ļoti precīzi izplānot visu projektu un rada salīdzinoši mazāku atkarību no dažādiem piegādātājiem un citiem ārējiem apstākļiem” skaidro STATS grupas dibinātājs Māris Alberts.

Austrijā patentētā VST (paliekošo veidņu) tehnoloģija paredz visu būvkonstrukciju izgatavošanu rūpnīcā ar rūpniecisku precizitāti līdz milimetram. Būvlaukumā veidņi tiek montēti un piepildīti ar betonu, kas veido monolītu izcilas kvalitātes ilgmūžīgu, izturīgu un energoefektīvu būvi. Pēc Skandināvijā plaši izplatītās pieredzes, inženierkomunikācijas tiek montētas un iebetonētas nesošajās sienās un pārsegumos, optimizējot būvdarbu laiku un efektivizējot pieejamo dzīvojamo platību.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

ASV Kalifornijas štata administrācija ir nolēmusi izveidot dāvanu fondu 116 miljonu ASV dolāru apjomā, lai pamudinātu miljoniem cilvēku vakcinēties pret Covid-19, pirms šis štats 15.jūnijā mīkstinās sociālās distancēšanās un masku valkāšanas noteikumus un ļaus atsākt darbu uzņēmumiem.

Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms ceturtdien paziņoja par gaidāmo balvu piešķiršanu tiem, kas vakcinējas. No šī fonda arī paredzēts piešķirt pusotru miljonu dolāru vērtas balvas 10 Kalifornijas iedzīvotājiem, kuri tiks izraudzīti izlozē.

Balvu mērķis ir motivēt uz potēšanos 12 miljonus cilvēku, kuri vēl nav to izdarījuši, lai gan viņiem pienākas Covid-19 vakcīnas. Arī vairāk nekā 20 miljoni štata iedzīvotāju, kas jau ir daļēji vai pilnīgi vakcinēti pret Covid-19, varēs pretendēt uz vērtīgākajām balvām.

"Mēs novirzām vairāk resursu nekā jebkurš cits štats Amerikā, un mēs padarām pieejamas vislielākās balvas, ko jebkad piedāvājis kāds štats Amerikā, tiem, kas cenšas vakcinēties," Ņūsoms paziņoja Austrumlosandželosas vidusskolā, kuras vingrošanas zālē notika vakcinācija.

Lai padarītu rokas instrumentus, piemēram, elektriskos urbjus ērti pieejamus – gan vietas, gan laika ziņā –, turpmāk SIA Stats Serviss piedāvās tos iznomāt pakomātos

Ejot laikam, mainās klientu vajadzības, prasības un ieradumi, tāpēc būvtehnikas un elektroinstrumentu nomas uzņēmums Stats Serviss no nākamā gada sākuma tirgū plāno piedāvāt pirmos instrumentu nomas punktus, kas nebūs ierasta filiāle, bet pašapkalpošanās automāts. Pirmie no šiem nomas punktiem atradīsies Rīgas apkaimes lielveikalos, lai uzņēmums varētu nodrošināt ērtāku loģistiku un, ja nepieciešams, tad šos nomas automātus papildināt ar instrumentiem. Ja sākotnējais projekts būs veiksmīgs, tad gada laikā uzņēmums šo pakalpojumu plāno piedāvāt visā Latvijā, kā arī vēlāk Baltijā. Projekta sākumā nomas automāti darbosies veikalu darba laikā, bet tad, kad projekts būs sevi pierādījis, tiks uzstādīti arī diennakts automāti, kas tiks novietoti ārtelpās. «Es personīgi lepošos, kad mēs atvērsim pirmo diennakts automātu. Būšu izdarījis kaut ko, par ko visi teica, ka tas ir neiespējami,» stāsta Stats Serviss valdes loceklis Vigants Lesausks.

Tehnikas un instrumentu nomas uzņēmums Stats Serviss izstrādājis jaunu biznesa attīstības plānu un maina nosaukumu - turpmāk tas būs STATS RENT , informē STATS grupa.

«Atšķirībā no klasiskās tirgus pieredzes, mūsu biznesa pārmaiņas balstās nevis tikai uz milzu finanšu investīcijām, bet gan uz stratēģisku darbības veida maiņu. Protams, tas prasa arī ieguldījumus. Taču galvenais ir paskatīties uz biznesu un tirgu citādāk, un nebaidīties darīt citādāk – efektīvāk, šodienas klienta vajadzībām atbilstošāk. Jā, tas nozīmē pārmaiņas visā tehnikas nomas biznesā, taču šīs pārmaiņas ir nepieciešamas un to rezultātā ieguvēji būs visi, it īpaši – klienti, gan korporatīvie, gan privātpersonas,» skaidro STATS RENT vadītājs Vigants Lesausks.

STATS RENT turpinās sniegt būvtehnikas un instrumentu nomas pakalpojumus, aizvien lielāku uzsvaru liekot uz pakalpojumu kvalitātes celšanu, inovāciju ieviešanu un procesu automatizāciju.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Šodien, 27.septembrī, tika paziņots, kurus zīmolus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk.

Latvijā mīlētākie zīmoli TOP 21

1. Nokia (Pozīcija 2006.gadā - 2.)

2. Laima (Pozīcija 2006.gadā - 1.)

3. Hansabanka (Pozīcija 2006.gadā - 10.)

4. LMT (Pozīcija 2006.gadā - 6.)

5. VISA (Pozīcija 2006.gadā - 13.)

6. LNT (Pozīcija 2006.gadā - 4.)

7. TV3 (Pozīcija 2006.gadā - 3.)

8. Fairy (Pozīcija 2006.gadā - nebija iekļauts.)

9. Ekselence (Pozīcija 2006.gadā - 14.)

10. Orbit (Pozīcija 2006.gadā - 19.)

11. Cido (Pozīcija 2006.gadā - 9.)

12. Maxima (Pozīcija 2006.gadā - 11.)

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu un plāno to pārvērst veiksmīgā eksporta produktā.

Lai padarītu rokas instrumentus, piemēram, elektriskos urbjus, ērti pieejamus – gan vietas, gan laika ziņā –, uzņēmums plānoja jau līdz šā gada sākumam piedāvāt tos iznomāt pakomātos, taču tagad projekts ieguvis jaunas aprises.

«Esam izmainījuši biznesa modeli – projekta sākumā mums bija doma izmantot Pasta Stacijas pakomātus, bet, saprotot biznesa ierobežojumus (nav iespējams ievietot lielāka izmēra instrumentus un tehniku, piemēram, pļaujmašīnu), vēlējāmies radīt savu rentomātu. Šobrīd strādājam pie STATS RENT rentomāta dizaina, funkcionalitātes un nepieciešamās programmatūras. Plašākai publikai rentomāta otro versiju plānojam parādīt gada otrajā pusē,» biznesa portālam Db.lv komentēja uzņēmuma mārketinga vadītāja Ilze Augstkalne. Viņa norādīja, ka par rentomāta otro versiju ir ieinteresējušies vairāki lieli partneri no Rietumeiropas.