Šogad Latvijas ziepju un vannas kosmētikas tirgotājs un ražotājs Stendera ziepju fabrika plāno kāpināt apgrozījumu par aptuveni 25% salīdzinājumā ar pērno gadu norāda uzņēmuma valdes locekle un lielākā īpašniece Ieva Eglīte.

Pēc viņas teiktā, pieaugums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir optimistiskākais plāns 2011.gadam.

Tāpat Eglīte klāstīja, ka 2011.gadā Stendera ziepju fabrika iecerējusi paplašināt tirdzniecības vietu skaitu pasaulē. «Šogad plānots atvērt piecas jaunas tirdzniecības vietas Maskavā, kā arī citos Krievijas reģionos - Sanktpēterburgā, Krasnojarskā. Varētu būt, ka tiks atvērtas arī jaunas vietas citās NVS valstīs - Baltkrievijā un Azerbaidžānā. Noteikti arī Ķīnā tiks atvērtas jaunas tirdzniecības vietas, iespējams, piecas vai pat vairāk,» norādīja uzņēmuma valdes locekle.

Tomēr viņa atzina, ka lielāks uzsvars šogad tiks likts uz uzņēmuma jau esošo tirdzniecības vietu kvalitātes, produkcijas sortimenta, kā arī mārketinga attīstību.

Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.

Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.

Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.

Divas sievietes šī gada martā tika pieķertas, zogot produkciju vienā no Stendera veikaliem. Viņu vaina ir pierādīta un lietas materiāli nodoti tiesai. Krimināllikumā par šo nodarījumu paredzēts sods 50 mēnešalgu apmērā vai pat brīvības atņemšana līdz diviem gadiem, tomēr sievietes netiks sodītas, jo prasības iesniedzējs - Stenders - zagšanā pieķertajām sievietēm izteicis priekšlikumu vienoties.

"Es esmu gandarīts par to, ka mums ir izdevies notvert cilvēkus likuma pārkāpuma brīdī un pierādīt zagšanas faktu, jo, tā dēvētās, sīkās zādzības veikalos ir nopietna problēma," saka Stendera ziepju fabrikas līdzīpašnieks Jānis Bērziņš. "Tikai par to bieži vien nerunā, jo ne vienmēr izdodas pierādīt personas vainu noziedzīgajā nodarījumā, un savukārt, ja vaina pierādīta, tad vēl kāds laiks jāgaida, kamēr lieta tiks skatīta tiesā. Tāpēc uzņēmēji reizēm mēdz padoties šo sīko zaglēnu priekšā, jo norakstīt zaudējumus ir vieglāk, kaut nepatīkami, nekā tērēt laiku un enerģiju, lai vainīgais saņemtu likumā noteikto sodu."

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Eiropas tirdzniecības uzņēmumiem zādzību dēļ 206.gadā ir radīti zaudējumi 29 miljardu eiro apmērā. Latvijas tirgotāju asociācija ir aprēķinājusi, ka zagšanas dēļ mūsu valsts tirgotāji katru gadu zaudē apmēram 40 miljonus latu. "Tā nav tikai Stendera problēma, tā ir visas sabiedrības problēma - jo mazāki būs tirgotāja ienākumi, jo mazāk viņš samaksās valstij nodokļos ar visām no tā izrietošajām sekām. Veikalu zagļi var sagādāt arī zināmas neērtības arī citiem pircējiem, jo drošības apsvērumu dēļ tirgotāji savu produkciju būs spiesti norobežot no pircējiem ar pārdevēja leti, kas zināmā mērā ierobežos pircēju izvēli. Kamēr sabiedrība vēl izvēlas, nostāties zagļu vai tirgotāju pusē, tikmēr tirgotāji plāno savu budžetu, jau iepriekš paredzot aptuvenos zaudējumus, ko viņiem nodarīs veikalu zagļi," saka J.Bērziņš. "Tāpēc es biju gandarīts, ka šis gadījums nonāca līdz tiesai. Nezinu, vai tas iedvesmos aktīvākai rīcībai arī citus tirgotājus, tomēr šis piemērs liecina, ka ar veikalu zagļiem ir iespējams cīnīties ar juridiskām metodēm. Nenoliegšu, ka tas man prasīja vairāk laika un enerģijas, nekā es būtu gatavs veltīt šādam mērķim. Ja tirgotāji apvienotos cīņai pret veikalu zagļiem kaut vai, piemēram, internetā izveidojot veikalu apzadzēju reģistru, rastos jau zināma pleca sajūta, kas, iespējam, palīdzētu veikala īpašniekam nepiekāpties zagļa priekšā un neatdot savu preci par velti."

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!

Lai stiprinātu zīmola identitāti un veicinātu tā atpazīstamību ārvalstīs, vietējais vannas kosmētikas ražotājs un tirgotājs Stendera ziepju fabrika mainīs zīmolu un turpmāk visos tirgos strādās ar nosaukumu Stenders. Pāreja uz jauno nosaukumu notiks pakāpeniski — pamazām tiks nomainīts iepakojums un izkārtnes. Pirmie, kas sāks darboties ar Stendera vārdu, būs Latvijas veikali un jaunie veikali ārvalstīs. Uzņēmuma juridiskais nosaukums nemainīsies un paliks Stendera ziepju fabrika. Ārvalstīs — Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, NVS valstīs, Polijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Somijā, Lielbritānijā un ASV — šobrīd ir vairāk nekā 100 Stendera ziepju fabrikas veikalu.Plānots apgūt tirgu arī Īrijā, Francijā un Skandināvijas valstīs. Latvijā uzņēmumam ir 20 tirdzniecības vietas.

Līdz ar maksātnespējas pieteikuma saņemšanu, Bauskas rajona tiesa noraidījusi Stendera sabiedrības iepriekš iesniegto tiesiskās aizsardzības pieteikumu. Maksātnespējas pieteikumu pats uzņēmums iesniedza, jo zudusi cerība realizēt tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Jāatgādina, ka oktobra sākumā tiesa uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. «Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību un Stendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» komentē viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atzinusi SIA Stendera sabiedrība par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts 24.novembrī. Kreditoru prasījumus pret parādnieku var iesniegt administratoram Raimondam Krastiņam viena mēneša laikā.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 17.novembrī ierosināja uzņēmuma maksātnespējas lietu, savukārt mēneša sākumā Bauskas rajona tiesa noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesu. Tas notika līdz ar maksātnespējas pieteikuma saņemšanu tiesā.

«Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību un Stendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» iepriekš komentēja viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Kosmētikas ražotājam SIA Stendera ziepju fabrika labākie interneta veikala pārdošanas rādītāji ir Japānā.

Patlaban uzņēmumam Stenders interneta tirdzniecība darbojas Zviedrijā, Somijā, Latvijā, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā, Krievijā un Japānā. Daži no interneta veikaliem darbojas jau kopš 2004.gada, kamēr daži nepilnu gadu. «Vislabākie pārdošanas rezultāti ir Japānā, jo Japānā ir ļoti attīstīta interneta iepirkšanās kultūra - tur cilvēki pat pārtiku iepērk interneta veikalos. Aktīva tirdzniecība ir arī Krievijā - tas gan skaidrojams galvenokārt ar Krievijas plašo tirgu,» informēja Stenders mārketinga komunikāciju vadītāja Maija Āboliņa.

Pēc Āboliņas teiktā, populārākie produkti ļoti atšķiras katrā konkrētajā tirgū, ņemot vērā aromātu izvēles, gaumes specifiku un ķermeņa kopšanas nianses kopumā. Tomēr, līdzīgi kā mazumtirdzniecības veikalos, cilvēki arvien vairāk izvēlas tieši ķermeņa kopšanas produktus, kā arī produktus ar atlaidēm vai citiem bonusiem.

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA Stenders atklās savu pirmo veikalu Singapūrā, bet novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikala atklāšana Singapūrā plānota rīt, 8.oktobrī. Stendera veikals atradīsies tirdzniecības centrā Plaza Singapura, kas atrodas uz lielākās reģiona iepirkšanās ielas Orchid Road.

Novembrī sadarbībā ar franšīzes partneriem tiks atvērts pirmais zīmola Stenders veikals Portugālē, ka arī pirmā tirdzniecības vieta Vjetnamā, stāsta Čipa-Ziemele, piebilstot, ka patlaban vēl turpinās piemērotas vietas meklēšana Stendera veikalam arī Londonā.

Vēl bez jaunu veikalu un tirdzniecības vietu atvēršanas uzņēmums šogad, pateicoties piesaistītajām investīcijām, ir varējis strauji attīstīt daudz jaunu produktu, kuru pozitīvo ietekmi uz attīstību uzņēmums jūt tagad. «Tas ļaus mums turpināt šo attīstību tādā pašā tempā kā līdz šim. Līdz gada beigām būsim ieviesuši vairāk nekā 70 jaunas produktu vienības, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā 2014.gadā. Par konkrētu ieguldīto investīciju apjomu vel pāragri runāt, to redzēsim, kad noslēgsies gads,» norāda Čipa-Ziemele.

Uzņēmēji, dodoties uz Rietumeiropu, izvairās no Latvijas vārda pieminēšanas, jo partneri Eiropas rietumdaļā uztraucas par Latvijas uzņēmējdarbības vides drošību, jo ar nedrošiem uzņēmumiem neviens biznesu veidot nevēlas.

Lielākoties Latvijas vārds Eiropā un pasaulē pēdējā laikā izskanējis saistībā ar dziļo ekonomisko lejupslīdi.

Raidījumam deFacto Stendera ziepju fabrikas pārstāvis Jānis Bērziņš par piemēru situācijas raksturošanai min uzņēmuma ķīmiķa dalību starptautiskā konferencē Skandināvijā, kur viņam sagatavota piespraude, uz kuras uzrādīta piederība Lietuvai, lai gan anketā bija norādīta Latvija. «Organizatori bija domājuši, ka viņš ir kļūdījies, rakstot valsti, jo, vai tad tiešām no Latvijas kāds kaut kur brauc?! Tāds nedaudz traģikomisks gadījums...» norāda J. Bērziņš.

Viņš arī norāda, ka sadarbības partneri Rietumeiropā, kas vēlējušies ārvalstīs atvērt Stendera ziepju fabrikas veikalus, vilkuši kopā līguma plusus un mīnus, un kā viens no mīnusiem bijis arī Latvijas tēls.

Latvijas IT vairumtirgotājs un lielākais uzņēmums pēc konsolidētā apgrozījuma ELKO Grupa pievienojies to uzņēmumu pulkam, kas savu nākotni arvien mazāk saista ar Latviju. Arī ELKO apsver iespēju kompānijas vadību pārcelt uz citu valsti.

Latvijas Televīzijas raidījumā Sarkanā līnija ELKO Grupas vadītājs Egons Mednis norādīja, ka tās pagaidām ir teorētiskas domas, bet situācija valstī liek apsvērt šādu iespēju.

Kā iespējamo pārcelšanās vietu viņš norādīja Šveici, kas esot tradicionāli iemīļota IT industrijas mītnes zeme. Arī Amerikas kompāniju Eiropas pārstāvniecības ir reģistrētas Šveicē un arī lielākie Eiropas vairumtirgotāji mīt tur. Bet tas šajā ziņā pat nebūtu noteicošais, jo galvenais ir attieksme pret uzņēmējdarbību, tādā nozīmē, ka sapratne, pretimnākšana, kur valsts institūcijas nav kontrolieris, kas dzenā ar koku un gaida, kur kļūdīsies. Tā ir sadarbība , kurā tu vari vienoties un aprunāties, tie ir saprotami spēles noteikumi, bet tā varētu būt arī cita valsts.

Latvijā lielākais IT vairumtirgotājs ELKO Grupa, visticamāk, ir realizējis iepriekš pausto, ka daļu biznesu no Latvijas kompānija ir iegrāmatojusi citā valstī, kas skaidrojams ar esošo situāciju Latvijā.

Tas izriet no ELKO Grupas sniegtās informācijas FKTK Oficiālās obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai, kurā norādīts, ka ELKO Grupas akcionāri Ēriks Strods, Andris Putāns, Kaspars Viškints un Egons Mednis atsavinājis sev piederošās uzņēmuma akcijas par labu sev saistītiem un kontrolētiem uzņēmumiem.

Uzņēmums komentārus par izmaiņām akcionāru sarakstā, kas iegrāmatotas pērnā gada 30.decembrī, Db nesniedza.

Šobrīd lielākais ELKO Grupas akcionārs joprojām ir Latvijas uzņēmums IT investīcijas (35.25%), bet 17.67% akciju turētājs ir Luksemburgas uzņēmums Amber Trust II S.C.A.. Tāpat ELKO Grupas akcionārs ir East Capital Asset Management AB, ko pārstāv Kaimanu salās reģistrētie fondi: Bering Russia fund (3.5%), Concentra Ltd on behalf of East Capital Bering Ukraine fund (3.5%) un Dalepole Ltd on behalf of East Capital Bering New Europe fund (1.84%).

Ņemot vērā, ka vairāki uzņēmumi savu biznesu grasās pārcelt uz ārvalstīm, kur uzņēmjdarbības vide ir labvēlīgāka, valdība grasās atvēlēt papildus finansējumu uzņēmējiem, tādējādi cenšoties tos noturēt Latvijā.

Tā intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! Norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Papildu finansējums 28.5 miljonu latu apjomā no Eiropas fondiem būs paredzēts tiem uzņēmējiem, kuri skaidri pozicionējuši sevi tirgū un kuru ražotajai produkcijai ir augsta pievienotā vērtībā.

Arī Latvijas poligrāfijas izstrādājumu ražotājs Liepājas papīrs pārveido uzņēmuma mājas lapu, atsakoties no latviešu valodas un simbolu «lv» interneta adresē aizstājot ar «com».

Arī Stendera ziepju fabrikas pārstāvis Jānis Bērziņš Db norādīja, ka Stendera ziepju fabrika sevi pozicionē, kā «ražotāju no Ziemeļeiropas». Jo sadarbības partneri Rietumeiropā, kas vēlējušies ārvalstīs atvērt Stendera ziepju fabrikas veikalus, vilkuši kopā līguma plusus un mīnus, un kā viens no mīnusiem bijis arī Latvijas tēls.

SIA Stendera sabiedrība , kas darbojās nekustamo īpašumu jomā, Bauskas tiesā ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, DB informēja Stenders Mārketinga komunikācijas vadītāja Maija Āboliņa.

Jāatgādina, ka oktobra sākumā tiesa uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. «Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību unStendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» komentē viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Vannas kosmētikas un aksesuāru ražotājs Stendera ziepju fabrika uzsākuši savas produkcijas tirgošanu internetā, kā arī uzņēmuši Latvijā savus Ķīnas partnerus.

Jau sākot no šīs nedēļas sācis darboties jaunais interneta veikals www.stendershop.com, kurā šobrīd ir iespēja iegādāties produkcijas izlasi, bet tuvākajā laikā tiks nodrošināta iespēja nopirkt visu pieejamo Stendera produkciju. Visas preces interneta veikalā maksās tik pat cik parastajos veikalos. Kā norādīja Stenders mārketinga komunikācijas vadītāja Maija Āboliņa, galvenā interneta veikala auditorija ir ārvalstis – mājas lapa izstrādāta tā, lai arī ārzemju partneri to varētu piemērot savām vajadzībai un valodām.

Stenders arī informēja par turpmākajiem attīstības plāniem Ķīnā. Db.lv jau rakstīja, ka Ķīnas franšīzes ņēmēji Rīgā ieradušies, lai iepazītos ar jaunāko produkciju, uzlabotu zināšanas par Stenders klientu apkalpošanas kultūru un pārspriestu tālākās sadarbības iespējas. Ķīnas partneru vizītes laikā pārrunātas svarīgas sadarbības nianses, arī jautājumus par sadarbību mārketinga jomā.

Krievijas ekonomikas straujā sabremzēšanās un situācija ar nestabilo valūtu ir būtiski ietekmējusi Latvijas kosmētikas ražotājas SIA Stenders kopējos finanšu rādītājus un attīstību kopumā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Viņa norāda, ka plānotā pieauguma vietā Krievijā pagājušais gads tika pabeigts ar gandrīz 40% samazinājumu.

Uzņēmuma provizoriskie rezultāti liecina, ka 2014.gadu Stenders pabeidzis ar aptuveni 6,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir līdzīgi kā 2013.gadā. Taču kopumā, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzņēmums ir apmierināts ar rezultātu. Par pagājušā gada peļņas rādītāju Čipa-Ziemele komentārus nesniedz.

Taču pagājušā gada laikā turpinājās Stendera attīstība Ķīnā, un 2014.gadā šajā tirgū ir 20% pieaugums pret iepriekšējo gadu. Tāpat pieauguši Latvijas mazumtirdzniecības rādītāji, gadu noslēdzot ar 14% pieaugumu. «Tādējādi, ņemot vērā situāciju Krievijā, rezultāti ir likumsakarīgi, un esam gandarīti, ka izdevies saglabāt sasniegto līmeni,» atzīmē Čipa-Ziemele.

Bauskas rajona tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu uzņēmumam SIA Stendera sabiedrība, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā.

Process ierosināts šā gada 30.septembrī, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā. Uzņēmums ir dibināts 2004.gadā un tas pieder Stendera ziepju fabrikas īpašniekiem Jānim Bērziņam un Zanei Bērziņai.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

J.Bērziņš DB pastāstīja, ka Stendera sabiedrībai pieder nekustamais īpašums Rožmalas Bauskas rajonā, kurā aktīva darbība nenotiekot jau gadu. Lēmums lūgt tiesisko aizsardzību pieņemts, lai varētu netraucēti attīstīt iecerētos plānus.

Šodien atvērtais Stenders veikals Valmieras atjaunotajā tirdzniecības centrā ir četrpadsmitais veikals Latvijā, kas atrodas ārpus Rīgas. Rīgā pašlaik darbojas 8 Stenders veikali.

Uzņēmuma SIA Stendera Ziepju Fabrika vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Bērziņš ir gandarīts par jaunās tirdzniecības vietas atvēršanu: ''Veikals bija paredzēts mūsu šī gada biznesa attīstības plānā. Esmu priecīgs, ka augam, neatpaliekot no grafikiem un plāniem. Tas dod apliecinājumu, ka sasniegsim šogad plānoto 3,3 miljonu latu apgrozījumu, kas salīdzinoši ar pagājušo gadu ir par 30 procentiem vairāk.''

SIA Stendera Ziepju Fabrika apgrozījums šā gada trijos ceturkšņos ir pieaudzis par 50,8%, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo pārskata periodu, un sasniedzis 2 009 265 latus.

Latvijas zīmols Stenders 15. decembrī atvērs savu pirmo veikalu Pekinā, Ķīnā. "Ķīna ir mums pilnīgi jauna un interesanta pieredze", stāsta uzņēmuma direktors Jānis Bērziņš.

Veikals atradīsies Pekinas centrā, tirdzniecības parkā The Place. Šonedēļ Ķīnas partneri ciemojas Rīgā un gūst pieredzi, strādājot Stenders Rīgas veikalos.

"Ķīna ir mums pilnīgi jauna un interesanta pieredze. Sākumā pat šaubījāmies, vai šim reģionam varētu būt kāda interese par mums - taču izrādās ir ne tikai interese, bet arī reāli sadarbības partneri un konkrēts attīstības plāns," stāstīja J. Bērziņš.

"Mums ir prieks, ka esam izcīnījuši iespēju strādāt šajā milzīgajā reģionā. Tas pierāda, ka latviešu radīts zīmols ir gana spēcīgs, lai pastāvētu dažādās kultūrvidēs un konkurences apstākļos," piebilst I. Apse - Apsīte.

Labi pazīstamajā parfimērijas uzņēmumā Dzintars ieplūdināts arī padomju režīma upura fabrikanta Antona Rimeika mūža darbs.

Kas cenšas, tas sasniedz — tik kodolīgi fabrikanta Antona Rimeika panākumus biznesā raksturoja dzejnieks Ēriks Ādamsons. Sākot no nekā, 11 gadu laikā Antons Rimeiks izveidoja ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Inženieris–ķīmiķis Antons Rimeiks un ražoja populāro zobu pastu Mētra, sejas krēmu Rota, ziepes un sveces.

— Vienkāršu ļaužu japānietes pēc kāzām nokrāso zobus melnus, bet pie mums, paldies Dievam, par skaistiem arvien uzskatīti tikai tādi zobi, kas spoži viz kā perlamutrs. Tādēļ arī zobu kopjamie līdzekļi allaž mūsu zemē bijuši lielā godā un it sevišķi tagad, kad mūsu ķermenis kļuvis vārīgāks kā senos laikos un ēdieni tapuši izsmalcinātāki un reizē ar to arī kaitīgāki zobiem. Bet ilgus gadus mums nebija savas latvju zobu pastas un tikai 1929. gadā Armijas ekonomiskā veikala toreizējais priekšnieks pulkv. Alksnis ierosināja jauno inženieri ķīmiķi tādu radīt. Rimeiks, kas jau 1927. g. ar trim draugiem inženieriem pagatavoja kādu zobu krēmu un pēc tam sveces, ķērās pie darba un pusgada laikā, apkrāvies neskaitāmām pudelītēm un grāmatām un sēdēdams savā laboratorijā pie uguns kā kāds viduslaiku alķīmiķis, jauca krītu ar dziedniecības ziedēm, piparmētru un dažādām ēteriskām eļļām, līdz pagatavoja vajadzīgos paraugus, — raksta Ēriks Ādamsons 1938. gadā.

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Par Dienas biznesa un Mercuri International kopīgi veidotā konkursa «Pārdošanas tīģeris 2009» uzvarētāju nosaukta Stendera ziepju fabrikas biznesa attīstības direktore Gundega Cepleviča, kurai tika arī pasniegts diploms par franšīzes biznesa modeļa aktīvu pielietošanu, paplašinot uzņēmuma darbību jaunos ģeogrāfiskos tirgos.

«Piedaloties konkursā, mans mērķis nebija uzvarēt, bet gan piedalīties,» tā pirms konkursa apgalvoja konkursa uzvarētāja G. Cepleviča, kuras veiksmīgi izstrādātais franšīzes biznesa modelis palīdzējis Stendera ziepju fabrikai plūkt laurus ārvalstīs. Titula «Pārdošanas tīģeris 2008» ieguvējs un viens no žūrijas locekļiem Roberts Krusts atzinīgi novērtēja G. Ceplevičas ieguldījumu uzņēmumā, uzsverot, ka šāds veiksmīgs franšīzes biznesa modelis nav novērots nevienā citā Latvijas uzņēmumā.

Jāpiebilst, ka žūrijai šogad nenācās viegli pieņemt gala lēmumu, jo, izvērtējot finālistu prezentācijas un katra individuālo ieguldījumi uzņēmuma attīstībā, katrs finālists izcēlās ar atšķirīgu pieeju pārdošanai.