2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Šobrīd skaidrs ir tas, ka Ķīnas koronavīrusam būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Tādējādi trieciens tas būs arī Eiropas ekonomikai.

Uz to uzmanību vērš gan privāto banku, gan pašu vecā kontinenta institūciju pārstāvji. Sagaidāms, ka reģionā pa dubļiem turpinās kulties, piemēram, ražošana. Šā mēneša Eurostat dati jau atklāja, ka decembrī eirozonas rūpnieciskā ražošana gada skatījumā sarukusi par 4,1%. Turklāt vārgāka izskatījās arī reģiona mazumtirdzniecība, kas gada laikā decembrī auga vien par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Eiropas Komisija (EK) likusi nojaust, ka Ķīnas vīrusa efekts var nozīmēt vēl vājāku reģiona ekonomikas dinamiku. Tā norāda – kamēr daži riski ir mazinājušies, parādījušies arī jauni. Rezultātā šobrīd EK sagaida, ka reģiona tautsaimniecība šogad augs par 1,2% un nākamgad – par 1,4%.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Skaļi politiskie riski aktīvu cenas bīdīs arī 2019. gadā.

Šogad finanšu aktīvu cenas šūpojuši dažādi lieli globālie politiskie riski, un tā tas droši vien būs arī nākamajā gadā. Piemēram, ja vēl pašā šīs nedēļas sākumā daudzi priecājās, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņš varētu iepauzēt, tad tagad šim optimismam norauts stopkrāns, kas visai pēkšņi pazudinājis daļu no novembra beigu akciju guvumiem. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojot nodēvējis sevi par «tarifu vīru» (Tariff Man) un atgādinājis par kādu papildu nodevu iespējamību. Vēl nupat ASV un Ķīnas politiķi vienojās atvēlēt 90 dienas tam, lai tiktu panākts pamats jauniem šo valstu tirdzniecības nosacījumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Rietumu dialogs ar Irānu var nozīmēt pistāciju cenas samazināšanos

Jau ilgstoši pierasts, ka Irānas vārds tiek saistīts ar tās vēlmi bagātināt urānu, kas savukārt novedis pie ievērojamām Rietumvalstu sankcijām pret šo valsti. Irāna ir septītā lielākā jēlnaftas ieguvēja pasaulē, kas nozīmē, ka tas, kas notiek ap šo valsti, jūtami ietekmē uz attiecīgā resursa cenu. Pašlaik Irānas un Rietumvalstu dialogs, šķiet, kļūst arvien konstruktīvāks, kas daudziem izejvielu analītiķiem liek izdarīt prognozes, ka nākotnē globālajā tirgū pakāpeniski atgriezīsies šīs valsts melnais zelts. Lielākām naftas piegādēm savukārt vajadzētu rezultēties ar zemākām cenām.

Saistībā ar Irānas ietekmi uz pārējo pasauli pirmkārt tiek spriests par naftu, un tas ir saprotams, lai gan interesanti, ka šai valstij ir milzīga ietekme arī uz atsevišķu pārtikas izejvielu cenu. Mazāk zināms ir fakts, ka Irāna ar ASV sacenšas par pasaules lielākā pistāciju audzētāja godu. Jāatgādina, ka Rietumvalstu sankciju ietekmē stopkrāns tika norauts ne tikai Irānas naftas, bet arī šīs valsts pistāciju eksportam (tā ir valsts otra nozīmīgākā eksporta prece aiz jēlnaftas).

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Tūrisms un aviācija ir nozares, kuras pirmās ziņoja par krasu pieprasījuma samazināšanos Covid-2019 dēļ. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziņoja par kolektīvo atlaišanu. Par nonākšanu reanimācijā ziņoja arī ēdināšanas bizness. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī kafejnīcas un restorāni nīkuļo. Arī dažādu pasākumu rīkošanai ir norauts stopkrāns.

Uzņēmēju cerība ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Tas viss Latvijai ir jāpiedzīvo uzreiz pēc pūlēm, kas tika veltītas, lai neiekļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Koronavīruss izrādījies pārāks par Moneyval?

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 17.marta numurā:

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Šobrīd jaunās valdības veidošanas process ir īstais brīdis, lai izvērtētu Klimata un enerģētikas ministrijas lietderību – vai nu tai īsā laikā ir jāspēj sevi attaisnot vai arī būtu jāatstāj tā, kā bija līdz tās izveidei.

Būsim paškritiski. Šobrīd mēs kā nozare nevaram pateikt, ko Latvijā īsti nozīmē “energo neatkarība”, jo katru dienu valsts to redz citādāk, balstoties uz kādiem apstākļiem. Kad veidoja jauno ministriju, apsolīja, ka šī būs tā vieta, kur izstrādās vienotu īstermiņa un ilgtermiņa redzējumu enerģētikas attīstībai nākotnē un to stiprinās dažādos politikas plānošanas dokumentos. Apsolīja sabiedrībai, ka enerģētikas jautājumi pāries no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pie jaunās ministrijas – respektīvi, vairs nebūs dalītās atbildības pār nozari. Bet šobrīd mēs redzam citu ainu – ar šiem jautājumiem nu jau strādā trīs ministrijas, stratēģijas nav, diskusijas ar nozarēm par to redzējumu nav. Tikai atbildība par atsevišķu Eiropas fondu līdzekļu administrēšanu. Līdz ar to mēs nesaprotam, kurā virzienā mums kā uzņēmējiem būtu jāiet – pirms gada zaļā gaisma tika dota saules paneļiem un parkiem, bet šobrīd tas tiek bremzēts ar sadales sistēmas pakalpojuma tarifu kāpumu un ierobežojumiem, bet lielo saules parku attīstībai stop krāns norauts jaunu jaudu rezervācijām. Mēs kā nozare plānojam attīstību vismaz piecu desmit gadu perspektīvā, atbilstoši pakārtojot darbības jomas, sagatavojot speciālistus un arī veicot investīcijas. Ja valstij nav redzējuma, tas būtiski kavē uzņēmējdarbību.