Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Valsts finansējums un augošais sniegto pakalpojumu skaits joprojām kāpina slimnīcu apgrozījumus.

Neskatoties uz to, ka nozīmīgu daļu slimnīcu ienākumu veido pacientu maksājumi, tomēr joprojām lielāko daļu to sniegto pakalpojumu apmaksā valsts. Arī par Latvijas Jūras medicīnas centra, kas ir viena no nedaudzajām Latvijas privātajām slimnīcām, sniegtajiem pakalpojumiem valsts pērn maksājusi 2.7 milj. Ls, kas veido gandrīz pusi no šīs iestādes kopējā apgrozījuma.

Var rasties zaudējumi

2007. gadā starp desmit lielākajām slimnīcām tikai viena – Liepājas reģionālā slimnīca – strādājusi ar zaudējumiem. Tiesa, šī slimnīca izveidota vien pērnā gada pavasarī, reorganizējot Liepājas centrālo slimnīcu. Saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, par valsts līdzekļiem ārstēto pacientu skaits pērn audzis gandrīz visās lielākajās slimnīcās, tāpat pieaudzis šim mērķim atvēlēto līdzekļu apjoms.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās ES fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Ārstniecības iestādes projektu ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt nepieciešamos būvdarbus, kā arī pilnveidot infrastruktūru - iegādāties medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, informācijas tehnoloģiju aprīkojumu, kā arī mēbeles un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

Programmas nosacījumi paredz, ka trešās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs 22 ārstniecības iestādes: SIA «Jūrmalas slimnīca», SIA «Kuldīgas slimnīca», SIA «Ogres rajona slimnīca», SIA «Alūksnes slimnīca», SIA «Krāslavas slimnīca», SIA «Preiļu slimnīca», SIA «Siguldas slimnīca», SIA «Tukuma slimnīca», Līvānu novada domes pašvaldības SIA «Līvānu slimnīca», SIA «Aizkraukles slimnīca», SIA «Bauskas slimnīca», SIA «Limbažu slimnīca», SIA «Ludzas medicīnas centrs», SIA «Saldus medicīnas centrs», Pašvaldības SIA «Saulkrastu slimnīca», SIA «Priekules slimnīca», SIA «Rīgas 1. slimnīca», SIA «Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca». Katrai ārstniecības iestādei pieejamo finansējuma apjomu ir noteicis Ministru kabinets.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Straujais valsts un pašvaldību slimnīcu apgrozījuma pieaugums un peļņa saistīta ar valsts finansējuma un pacientu skaita kāpumu.

Pēc apgrozījuma lielākās Latvijas slimnīcas P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs norāda, ka 2006.gadā ievērojami pieaudzis valsts finansējums, personāla algas, kā arī pacientu skaits, turklāt veiktas dažādas investīcijas, kā rezultātā slimnīcas apgrozījums audzis par 46,8% - no 27,41 milj. Ls 2005. gadā līdz 40,23 milj. Ls. 2006. gadā. Kopumā pērn vairāk nekā divus milj. Ls apgrozījušas vismaz 24 valsts vai pašvaldību slimnīcas, liecina Lursoft informācija.

Dārgas investīcijas

Starp desmit lielākajām valsts un pašvaldības slimnīcām tikai viena - Vidzemes slimnīca - pērn cietusi zaudējumus. Savukārt gadu iepriekš starp šīm pašām slimnīcām tikai divas bija guvušas peļņu. Kopumā šīs slimnīcas 2006. gadā guvušas 5,126 milj. Ls peļņu, bet 2005. gadā to zaudējumi sasniedza 2,22 milj. Ls. SIA Vidzemes slimnīca kopš 2004.gada apvieno Valmieras un Rūjienas slimnīcas, bet šogad tai tika pievienota arī Valkas slimnīca. Pērn uzņēmuma apgrozījums pieaudzis gandrīz par 32%, tomēr tā zaudējumi pērn sasnieguši gandrīz trešdaļu miljona. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa Db informēja, ka uzņēmums aizvadītajā gadā izmantojis Eiropas Savienības fondu līdzekļus neatliekamās medicīniskās palīdzības infrastruktūras sakārtošanai, operāciju zāles renovācijai un citiem modernizācijas projektiem, tomēr straujo būvniecības cenu kāpuma rezultātā projektu izmaksas ievērojami pieaugušas, kā rezultātā pieaugusi arī tā projekta finansējuma daļa, ko nodrošināja pats uzņēmums. Tāpat viņa norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu cena patlaban neatbilst to pašizmaksai. Pērn pieaudzis valsts finansējums slimnīcai, kas veido aptuveni 90% no visiem tās ieņēmumiem. «Mēs esam atkarīgi no Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras līguma,» atzīst I.Liepa. savukārt dati par pirmajiem šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka šajā laika posmā pat gūta peļņa. Tomēr pagaidām «mēs dzīvojam stipri nepārtikuši», viņa saka.

Pērn VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca apgrozījums sasniedzis 55,34 miljonus latu, kas ir par 3,66% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadu slimnīca noslēgusi ar 2,48 miljonu latu lieliem zaudējumiem, kas gan ir vairāk nekā 3,5 reizes mazāki nekā 2011.gadā.

Aizvadītajā gadā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca par valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem guvusi ieņēmumus 44,85 miljonu latu apmērā, kas ir par 1,18 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gadā.

Pērn ieņēmumi no pacientu iemaksām sasnieguši 3,12 miljonus latu, savukārt slimnīca par apmācības īstenošanu un zinātnisko darbību saņēmusi ienākumus 2,179 miljonu latu apmērā.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, pērn stacionārā ārstēti 46,79 tūkstoši pacientu, savukārt dienas stacionārā - 21 tūkstotis pacientu, bet ambulatoro apmeklējumu skaits pērn sasniedzis 271,6 tūkstošus, kas ir par 17,73 tūkstošiem pacientu vairāk nekā 2011.gadā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Ventspils slimnīcā piektdien, 3.oktobrī pulksten 14 svinīgi atklās jaunākās paaudzes kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu, kas dos principiāli jaunas diagnostikas iespējas pacientu audu un orgānu vizuālās diagnostikas jomā, informē Ventspils slimnīca.

Iekārtas iegāde tiek realizēta sadarbībā ar līzinga kompāniju SEB līzings, kas nodrošina iespēju par iekārtu norēķināties pakāpeniski ilgākā laika posmā.Magnētiskā rezonanse ir jauna augsti informatīva vizuālās diagnostikas metode, kam salīdzinot ar citām diagnostiskas metodēm ir lielāka audu izšķirtspēja un izmeklējumu precizitāte. Ar tās palīdzību iespējams iegūt dažādu orgānu un citu cilvēku organisma struktūru detalizētus attēlus. Pacientu var izmeklēt trīs plaknēs, nemainot viņa stāvokli iekārtā. Izmeklējumus pacientiem Ventspils slimnīcā veiks augsti kvalificēti radiologu asistenti, kuri iepriekš izgājuši apmācību un papildinājuši savas zināšanas pie vadošajiem P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologiem, kuri arī sniegs slēdzienu par izmeklējuma rezultātiem. Sadarbību starp PSIA Ventspils slimnīca un P.Stradiņa universitātes radiologiem nodrošina SIA DiaMed.

Par veselības aprūpi Jūrmalā gādā SIA "Jūrmalas slimnīca", kas ir lokāla daudzprofilu slimnīca un vienīgā pilsētā, kurā diennakts režīmā strādā uzņemšanas nodaļa ar traumpunktu, diagnostiskie dienesti - radioloģijas nodaļa un laboratorija, kā arī dežūrējošie ārsti - speciālisti nodaļās.

Savu darbu tā uzsāka pirms vairāk nekā 50 gadiem un līdz šī gada 8.jūnijam darbojās ar nosaukumu "Bulduru slimnīca".

"Lai nodrošinātu slimnīcas pakalpojumu atbilstību visaugstākajām kvalitātes prasībām, SIA "Jūrmalas slimnīca" plānveidīgi veic slimnīcas rekonstrukcijas darbus. Šomēnes plānots pabeigt Jūrmalas slimnīcas ķirurģijas korpusa rekonstrukcijas darbus," stāsta SIA "Jūrmalas slimnīca" tirgzinības direktors Valdis Beķeris.

Ķirurģijas korpusa rekonstrukcija izmaksāja gandrīz 1 miljonu 310 tūkstošus latu, ko finansē Jūrmalas pilsētas dome kā "Jūrmalas slimnīcas" kapitāldaļu turētājs.

Jau septembrī pēc rekonstrukcijas un jauno telpu iekārtošanas šajā korpusā tiks izvietoti ambulatoro konsultāciju kabineti, ģimenes ārstu kabineti, dienas stacionārs, pacientu uzņemšanas nodaļa, neatliekamās palīdzības nodaļa ar 20 gultām, intensīvās terapijas gultas un divas operāciju zāles neatliekamo operāciju veikšanai.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ambiciozā plāna - jaunas slimnīcas un tās infrastruktūras realizācijai vajag ap 0.5 mljrd. Ls.

Iecerētā projekta īstenošanai plānots izmantot ne tikai pašas slimnīcas nopelnīto (pērn 3.72 milj. Ls, šogad pusgadā ap 0.5 77 milj. Ls), piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu, kā arī valsts budžeta līdzekļus. I kārtas projektēšanai un būvniecībai valdība savulaik ir piešķīrusi valsts galvojumu 46,4 milj. Ls. «Ar šo naudu nepietiek, jo jaunās slimnīcas I kārtas - tā saucamās «1.čūskas» - būvniecībai pēc 2007. gada sākumā veiktajām aplēsēm būs nepieciešami 168 milj. Ls,» skaidro valsts a/s P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca finanšu direktore Egita Mikšus. Viņa atzīst, ka otrās kārtas - 2.čūskas - būvniecībai būtu nepieciešami vēl ap 130 milj. Ls. Minētajos izdevumos nav ieskaitīts aprīkojums, infrastruktūras objektu - autostāvvietas, helikopteru laukuma, dzelzceļa stacijas, viesnīcas, bērnudārza - izveide, kā arī veco ēku renovācija. «Kopējās projekta izmaksas pašlaik tiek lēstas uz 500 milj. Ls,» atzīst valsts a/s P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs. Viņš norāda, ka jaunās slimnīcas ar projekta nosaukumu čūska celtniecību paredzēts uzsākt jau 2008. gada rudenī, bet pašlaik notiekot pirmsprojekta izpētes darbi, kuros piesaistīti arī ārvalstu speciālisti.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Jautājums par 10 miljonu latu valsts finansējuma piešķiršanu Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai vakardienas valdības sēde ticis atlikts pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas, pastāstīja VM Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.

Pole stāstīja, ka VM uz vakardienas valdības sēdi vēl nebija paspējusi sagatavot atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc lūdza atlikt jautājuma izskatīšanu. Viņa informēja, ka darbs šobrīd raiti iet uz priekšu, un pauda pārliecību, ka nākamās nedēļas valdības sēdē jautājums tiks izskatīs.

Kā ziņots, vakar valdība otro reizi atlika jautājuma par 10 miljonu latu piešķiršanu Stradiņa slimnīcai izskatīšanu.

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis norāda, ka jautājuma izlemšana valdībā ir atlikta, jo FM vēlas no slimnīcas un Veselības ministrijas saņemt papildu informāciju, argumentētu un detalizētu skaidrojumu, kāpēc slimnīcā izveidojusies šāda finanšu situācija. FM vēlas arī zināt, ko Veselības ministrija ir darījusi, lai problēmsituācija neveidotos.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pacientu skaits 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis, tomēr slimnīca pērno gadu noslēgusi ar zaudējumiem, sarucis ir arī slimnīcas apgrozījums, liecina informācija Lursoft.

Pārskata gadu slimnīca noslēdza ar zaudējumiem 8,9 milj. Ls apmērā, savukārt 2010. gadā slimnīca strādāja ar 531,2 tūkst. Ls peļņu. Pērn slimnīcas apgrozījums bija 53,4 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir par 8% mazāks.

2011. gadā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir guvusi 43,7 milj. Ls ieņēmumus par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem, kas ir par 6,8 milj. mazāk nekā 2010. gadā. Par apmācības un zinātnisko darbu slimnīca pērn guva ieņēmumus 1,7 milj. Ls apmērā, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājušies par 321,8 tūkst. Ls. Aizvadītajā gadā slimnīca ir sniegusi fiziskām un juridiskām personām medicīnas maksas pakalpojumus - kopumā sešu milj. Ls apmērā, kas ir par 303,8 tūkst. Ls vairāk nekā 2010. gadā.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa uzbūvēšanai finansējums ir pietiekams, tomēr līdzekļu aprīkojuma iegādei nav, jo tam paredzētie vairāk nekā seši miljoni eiro zaudēti Latvijas Krājbankas krahā, pastāstīja slimnīcas vadītājs Dins Šmits.

Slimnīcas vadītājs sacīja, ka slimnīca valsts galvoto aizdevumu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai, kas ir daļa no projektam paredzētā finansējuma līdzās Eiropas Reģionālā attīstības fonda naudai, saņēma ātrāk, nekā tas reāli bija nepieciešams, tāpēc daļa naudas tika noguldīta Latvijas komercbankās.

«Viena no komercbankām bija Latvijas Krājbanka, līdz ar to tur palika vairāk par sešiem miljoniem eiro, kas bija paredzēti aprīkojumam. Šobrīd strādājam kopā ar Veselības ministriju, lai, iespējams, caur Ministru kabinetu atrisinātu šo lietu. Daļu finansējuma ceram saņemt arī no Eiropas Reģionālā attīstības fonda jaunajā plānošanas periodā,» sacīja Šmits.

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.