Ekonomiskās problēmas daudzās valstīs, kas likušas ekspertiem malu malās sākt runas par jaunu krīzes vilni, nekavējoties ir atspoguļojušās arī liekpasta izplatītāju uzņēmējdarbībā, informē Kaspersky Lab, kas analizējis surogātpasta izplatītāju darbību šā gada septembrī.

Ekonomiskās konjunktūras pārmaiņas atspoguļojas, piemēram, liekpasta tematiskajā sastāvā. Tādējādi otrajā vietā popularitātes ziņā ir nonākuši nekustamā īpašuma pārdošanas piedāvājumi, kuru lielākā daļa ir māju Spānijā reklāma. Tas norāda uz nekustamā īpašuma pārdevēju mēģinājumu atrast noietu šīm mājām, kuru cena drīzumā var ievērojami samazināties. Līderpozīcijās joprojām ir ziņas par izglītības tematiem, bet pirmo trijnieku noslēdz surogātpasta izplatīšanas pakalpojumu reklāma. Populārāko tematu pirmajā piecniekā atkal iekļuvuši medicīnas preču un pakalpojumu piedāvājumi, kā arī luksusa preču atdarinājumu reklāma.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucooties uz News.com informē, ka ptrdien prezentēta jauna tehnoloģija cīņai ar surogātpastu; tā paredzēta aktīvai pretdarbībai datoriem, kuri tiek izmantoti lielu surogātpasta apjomu sūtīšanai. Programma FairUCE konstatē, kuri datori ir surogātpasta avots, un visas nelūgtās vēstules nosūta tiem atpakaļ, tādā veidā palēninot to darbību un kavējot jauna surogātpasta sūtīšanu. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka jo vairāk kāda sistēma «ražo» surogātpastu, jo vairāk trafika tā saņem atpakaļ no FairUCE, kuru IBM piedāvā bez maksas lejupielādēt savā tīkla vietnē. Pētījums, kuru veikusi kompānija IBM, liecina, ka 76% februārī nosūtītā e-pasta esot bijis surogātpasts, bet katra četrdesmit sestā vēstule tikusi bloķēta, jo tajā bijis vīruss vai cits ļaundabīgs saturs. Taču šie skaitļi, lai cik lieli tie būtu, patiesībā liecina, ka surogātpasta apjoms bijis mazāks nekā janvārī, kad surogātpasts veidoja 83% no visa e-pasta vēstuļu apjoma. Filtrēšanas tehnoloģija, kuru FairUCE izmanto -pasta vēstuļu «likumīguma» noteikšanai, izmanto identifikācijas datu kontroles instrumentus, konstatējot ceļu līdz surogātpasta avotam. Kad ir noteikta «vainīgā» datora IP adrese, sistēma izveido sūtītāja profilu. Marks Huberts, kurš vada IBM AlphaWorks – tiešsaistes grupu, ko IBM izmanto, lai izstrādātājiem un citiem interesentiem izplatītu FairUCE līdzīgas jaunās tehnoloģijas, apgalvo, ka surogātpasta sūtītāju sodīšana neesot kompānijas galvenais nolūks. «Izstrādājām šo tehnoloģiju galvenokārt tādēļ, lai saņēmējiem palīdzētu tikt vaļā no surogātpasta. Skaidrs, ka tas ir savā ziņā agresīvs paņēmiens, taču tas tīklā nerada lielu trafiku; mūsu nolūks nav pārējā trafika vai ienākošā e-pasta traucēšana. Mēs nevis mēģinām uzbrukt surogātpasta sūtītājiem, bet vienkārši palīdzam iztīrīt in-box.»

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

Kopš šā gada augusta globālie surogātpasta apjomi samazinājušies par teju 50%, ko veicinājis surogātpastu izsūtīšanas robotu izstrādātāju arests, kā arī darbs pie cita veidu surogātpastu sistēmu slēgšanas, vēsta BBC.

Datorsistēmu drošības tehnoloģiju izstrādātāja Symantec veiktais pētījums liecina, ka surogātpasta apjomi globālajā tīmeklī pēdējo trīs mēnešu laikā samazinājušies par 47%. Līdzīgu tendenci novēroja arī kompānija Kaspersky Lab, kas ziņo, ka surogātpasts no visiem izsūtītajiem e-pastiem kopš šā gada jūlija veido vien 81,1%.

Pēdējo mēnešu laikā datorsistēmu drošības kompānijas veikušas vairākus veiksmīgus pasākumus pret surogātpasta izsūtīšanas sistēmu veidotājiem un uzturētājiem.

Par vienu no lielākajiem panākumiem tiek uzskatīts sistēmas Pushdo jeb Cutwail slēgšana. Šī surogātpasta sistēma darbojusies kopš 2007. gada, un tiek lēsts, ka caur to plūdusi aptuveni 10% liela daļa no globālā surogātpasta apjoma.

Antivīrusu kompānija Kaspersky Lab ziņo, ka konstatēti pirmie surogātpasta sūtījumi, kuros par reklāmas informācijas nesējiem tiek izmantoti mp3 audiofaili. Šādu sūtījumu paraugus analītiķi konstatējuši Eiropas e-pasta trafikā.

Kompānijas ekspertu atklātais mp3 surogātpasts ierindojams tā sauktā "stock" surogātpasta kategorijā - tā mērķis ir noteiktas kompānijas akciju reklāma un vērtības palielināšana. Pirmoreiz šādi "stock" neprasītie sūtījumi parādījās pērnā gada augustā un kopš tā laika stabili ieņem pirmo vietu pēc inovatīvu piegādāšanas paņēmienu skaita; inovatīvās metodes ļaunprāši pielieto, lai apietu surogātpasta filtrus un citus līdzekļus, kas tiek izmantoti aizsardzībai pret neprasītiem sūtījumiem. Piemēram, tieši "stock" surogātpasta izplatītāji pirmie pielietoja neprasītu sūtījumu izplatīšanu PDF dokumentu un speciāli kropļotu grafisko failu veidā, kurus tobrīd surogātpasta filtri vēl nespēja detektēt.

SIA Datoru drošības tehnoloģijas speciālisti Latvijā konstatējuši simtiem botu tīklā iesaistītu inficētu datorsistēmu, caur kurām lielā apjomā tiek izplatītas surogātpasta vēstules ar saitēm uz inficētām interneta vietnēm un piedāvājumiem izplatīt surogātpastu par maksu. Zombēto datorsistēmu sarakstā nokļuvuši gan mājas lietotāju datori, gan lielāko Latvijas uzņēmumu, mācību un valsts iestāžu datortīkli, Db.lv informēja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Ļoti daudzi interneta lietotāji Latvijā pēdējo nedēļu laikā ir saņēmuši e-pasta sūtījumus krievu valodā ar aicinājumu apskatīt fotogrāfiju arhīvu un saiti uz failu My_foto.exe. Tomēr tikai nedaudzi zina, ka, neskatoties uz ārzemju e-pasta adresēm nosūtītāja laukā, vēstules pārsvarā ir nākušas no datoriem tepat Latvijā.

Liela skaita vienā dienā saņemto surogātpasta vēstuļu automatizēta analīze uzrādīja neiepriecinošus faktus – sūtījumi ar saitēm uz interneta vietnēs izvietotām kaitīgajām programmām masveidā tika izplatīti no 368 unikālām Latvijas IP adresēm. Aiz vairākām no šīm IP adresēm atrodas simti vai pat vairāk par tūkstoti datoru – tātad reālais botu tīklā iesaistīto (zombēto) datoru skaits var būt mērāms pat tūkstošos.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.

Salīdzinoši liela daļa cilvēku Latvijā pašlaik nezina, kas ir viedtālrunis, lai arī to ikdienā izmanto. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka «gudrie telefoni» ir pieejami 12% Latvijas iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji zina, kas ir viedtālrunis, reālais cipars varētu būt arī lielāks, Latvijas Mobilais telefons (LMT) TechHub rīkotajā pasākumā pauda sociologs un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Dažkārt, kad cilvēkam jautā, vai viņam ir viedtālrunis, viņš sniedz noraidošu atbildi un stāsta, ka «man ir zaļa Nokia», pauda A. Kaktiņš.

Latvijā, saskaņā ar 2012. gada vasarā veikto aptauju, viedtālrunis lietošanā ir 12% iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā šo ierīču straujo izplatību, kā arī to, ka daudzi iedzīvotāji nezina viedtālruņa definīciju, pašlaik šo tālruņu izplatības veids varētu būt lielāks, skaidroja sociologs.

Dati par viedtālruņu izplatību Latvijā 2011. gadā nav pieejami, taču citu sīkrīku jeb tā dēvēto «gadžetu» - planšetdatoru izplatība 2011. gada vasarā bija 2% apmērā, bet 2012. gada vasarā planšetdatori lietošanā bija 3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.«Lai arī planšetdatoru izplatība nav liela, redzams, ka gada laikā tā augusi par 50%,» norāda A. Kaktiņš.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz AFP informē, ka 26 pasaules valstis ar ASV priekšgalā izvērsušas globālu projektu Operation Spam Zombies. Kopīgās iniciatīvas ietvaros virkne valstu ir nolēmušas apvienot savus pūliņus cīņā ar pasaules problēmu, par kādu ir kļuvis surogātpasts. Taču īpaša uzmanība tiks veltīta datoriem – zombijiem, kuri nosūta surogātpastu bez īpašnieka ziņas. Šīs iniciatīvas ietvaros ASV Federālā tirdzniecības komisija, piedaloties citām iestādēm, ir organizējusi informatīvus sūtījumus interneta piegādātājiem. Rezultātā 3000 kompānijām tika nodota informācija par jauno projektu. Bez tam, vēstulēs bija atrodama virkne rekomendāciju, kurām sekojot, pēc iniciatīvas dibinātāju domām, zombiju datoru skaits varētu līdzināties nullei. Konkrēti, kā nepieciešamie pasākumi, kādus obligātā kārtā ir jāpieņem interneta piegādātājiem, bija rekomendēts pastāvīgs pasta serveru monitorings un, kā sekas to datoru bloķēšana, kuri tikuši pamanīti liela apjoma elektroniskās korespondences izsūtīšanā. Atbloķēšana notiktu tikai pēc detalizētas lietas apstākļu noskaidrošanas. Bez ASV, projektā piedalās lielākā daļa Eiropas valstu, tādas kā Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, kā arī Austrālija, Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija, Panama, Peru un Taizeme. Statistika, no savas puses, liecina par to, ka surogātpasts sastāda 60% no kopējā elektroniskā pasta apjoma pasaulē. Bet surogātpasta filtru uzstādīšanai tiek tērēti miljardiem ASV dolāru, tāpat kā arī tam, lai novāktu surogātpasta ziņojumus no pasta serveriem. Antivīrusu eksperti apgalvo, ka 50% surogātpasta tiek sūtīts no datoriem - zombijiem.

Drošības eksperti jau ilgāku laiku ir centušies apturēt surogātpastu, kas pašlaik veido ap 90% no e-pastu plūsmas. Lai gan «spameri» slēpjas aiz tūkstošiem interneta vietņu un aizsega uzņēmumiem, lai izplatītu Viagru, somu pakaļdarinājumus un nelegālu programmatūru, gandrīz visas transakcijas par šīm precēm notiek izmantojot tikai trīs bankas – Azerbaidžānā, Sentkitsā un Nevisā, kā arī Latvijā, secināts Kalifornijas Universitātes pētījumā.

Turklāt gandrīz katru surogātpasta darījumu apstrādā kredītkaršu kompānijas, piemēram, MasterCard vai Visa.

ASV Kalifornijas pavalsts pētnieku komanda izmantoja priekšapmaksas Visa kartes, lai iegādātos dažādas preces, kuras ikdienu milzīgos apmēros reklamē surogātpasta izsūtītāji. Pētnieki pēc tam izsekoja preču piegādes un naudas transakciju ceļus un nonāca pie dramatiska atklājuma.

95% no visām transakcijām, kas tiek veiktas par «spameru» precēm, notiek caur trijām bankām – Azerbaidžānas Azerigazbank, Sentkitsas un Nevisas Nacionālo banku un Latvijas DnB Nord.

Caur DnB Nord tiek veiktas tādu tīklu transakcijas, kā, piemēram, EvaPharmacy, Online Pharmacy un USHealthcare.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka svētdien savā mājā tika atrasts Maskavas uzņēmuma "Angļu sarunvalodas centrs" direktora Vardana Kušnira līķis. Nāve, saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, iestājusies no daudzkārtējiem sitieniem pa galvu. Notiek izmeklēšana. Galvenā versija – nogalinātā komerciālā darbība. "Angļu sarunvalodas centrs" ir pazīstams kā visaktīvākais surogātpasta piegādātājs Runetā, šī uzņēmuma darbinieki, izmantojot nepilnīgo Krievijas likumdošanu attiecībā pret interneta reklāmu, ar sava vadītāja ziņu vairākus gadu garumā ir izmantojuši atklāti uzmācīgas savas firmas reklamēšanas metodes. Pastāvīgi ir tikuši lietoti daudzi surogātpasta sūtījumi, surogātpasta kontaktu mēģinājumi caur ICQ, faksa sūtījumi un citas tamlīdzīgas metodes. Kā pretdarbība šīm aktivitātēm ir ticis nodibināts pat speciāls centrs cīņai ar "Angļu sarunvalodas centru" un rīkotas akcijas ar mērķi traucēt uzņēmuma darbu. Jāatzīmē, ka arī interneta lietotāji Latvijā ir saņēmuši neskaitāmas vēstules no šī bēdīgi slavenā uzņēmuma.

ASV joprojam atrodas globālā mēstuļu (surogātpasta) sūtīšanas topā, taču to «tirgus daļa» sarūkot, liecina antivīrusu un pasta filtrēšanas programmatūras kompānijas «Sophos» pētījums.Par to raksta portāls News.com. No ASV avotiem rodas 24.5 % pasaules surogātpasta, bet Ķīna ieņem otro vietu ar 22.3 %. Trešā vietā ir Dienvidkoreja ar 9.7 %. Vēl 2004. gadā vairāk nekā 40 % pasaules mēstuļu nāca no ASV. Pētījumā arī konstatēts, ka arvien lielāku daļu surogātpasta izplata t.s. zombētie datori, kuros ieperināti t.s. trojas zirgi jeb pa internetu izplatītas programmiņas, kas neaizsargātus datorus padara pieejamus ļaundariem. Parasti «labi» zombēts dators izplata surogātpastu tā saimniekam nemanot – piem., kantora datori to dara naktī un brīvdienās, ja nav izlēgti vai atslēgti no interneta. Surogātpasts joprojam ir milzu problēma un dažviet sastāda 80 % no visa elektroniskā pasta, ko saņem uzņēmums. Tas praktiski nozīmē, ka dažviet pasta šķirošanai (arī ja to izdarījuši filtri, lai nepieļautu kļūdas) tiek izniekoti 80 % darbinieka apmaksātā laika.

Kibernoziedznieki kārtējo reizi izmantojuši ziņas, kas interesē cilvēkus, lai inficētu pēc iespējas vairāk datoru. Šoreiz izmantots paziņojums par terorista Osamas bin Ladena nāvi.

Pēdējo dienu laikā Kaspersky Lab eksperti konstatējuši vismaz divus surogātpasta izplatīšanas gadījumus, kuros izmantota bin Ladena nāves tematika. Vienā no tiem vēstules saturēja ar paroli aizsargātu ZIP arhīvu, kurā it kā atrodas nogalinātā terorista fotogrāfijas.

Ļaundari pat nebija nomainījuši standarta surogātvēstules tekstu, kurā «nepazīstama meitene» vēlas iepazīties un iesākumā piedāvā aplūkot savas fotogrāfijas. Apsolīto fotogrāfiju vietā ziņkārīgais lietotājs saņēmis trojas zirgs.

Otrajā gadījumā elektroniskās vēstules it kā solīja saiti uz video, kurā redzama terorista nogalināšana. CNN ziņām līdzīgā spāņu valodā rakstītajā vēstulē bija saite uz mājaslapu Krievijas domēna zonā. No turienes lietotājam tika lejupielādēta kaitīgā programmatūra, kas nodrošināja ļaundarim iespēju nesankcionēti no attāluma vadīt inficēto datoru.

Pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu, informē Sabiedrības veselības aģentūras.

Pagājušajā nedēļā (12.02. – 18.02.2007) kopējā gripas izplatība Latvijā strauji palielinājusies un sasniegusi epidēmijas apjomus, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie monitoringa dati par saslimšanu ar gripu un akūtām elpceļu infekcijām. Iegūtie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu. Vēl nedēļu iepriekš vidējā saslimstība valstī bija tikai 32 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Monitoringa dati liecina, ka augstākā gripas izplatība ir Daugavpils, Rēzeknes un Jelgavas reģionā, arī Rīgā, savukārt ļoti zema gripas izplatība ir Ventspils, Liepājas un Tukuma reģionos.

Latvijā nemuitoto cigarešu izplatības īpatsvars Latvijā gada laikā ir dubultojies, sasniedzot 14%.

Pētījuma rezulāti norāda, ka arī šogad no visiem nemuitotajiem tabakas izstrādājumiem pirmajā vietā ir cigaretes no Krievijas – 10.7% (2007. gadā – 6.2%), otrajā vietā ierindojas Baltkrievijas ražojumi – 2%. Kaut arī Baltkrievijā ražoto cigarešu apjomi ir nelieli, to izplatība, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi divdesmit reižu, liecina kompānijas British American Tobacco 2008. gada pavasarī veiktais pētījums par nemuitoto cigarešu apriti.

Vislielākā nemuitoto cigarešu izplatība konstatēta Latgalē, kur 2007. gadā tā bija 25%, savukārt šogad – jau 48%. Otra lielākā nemuitoto cigarešu koncentrācija ir Rīgā – 29% no visa nemuitoto cigarešu apjoma.

IT uzņēmuma DEAC pētījums atklāj, ka 2008.gada beigās surogātpasta jeb SPAM sūtījumu apjoms jau veido 93.3% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, kas ir par 2.3% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas sniegtais paziņojums.

DEAC norāda, ka Latvijā un pasaulē vēl joprojām pieaug SPAM vēstuļu apjoms, un tas ir dramatiski augsts. Kompānijas apkopotā statistika liecina, ka 2003.gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bija surogātpasts, 2006.gada jūnijā attiecīgais īpatsvars pieauga līdz 90.2%, bet pērnā gada sākumā SPAM sūtījumu skaits veidoja 91%.

DEAC gan piebilst, ka nosūtīto SPAM vēstuļu īpatsvars svārstās ik pa mēnešiem, bet ir tendence, ka tas turpina pieaugt.

Pētījumā DEAC speciālisti ir arī secinājuši, ka surogātpasta sūtītāji ir kļuvuši gudrāki un pēdējā laikā SPAM sūtījumus ir grūtāk filtrēt.

«SPAM sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet SPAM filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas SPAM sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, tie iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Turpinoties straujam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, tiks samazināts pieļaujamais cilvēku skaits privātos un publiskos pasākumos, kā arī būs plašāk jālieto sejas maskas, piektdien lēma valdība.

Privātos pasākumos pulcēšanās skaitu iekštelpās samazinās no 30 līdz desmit cilvēkiem, bet ārtelpās - no 300 līdz 100. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka lielā mērā Covid-19 izplatība notiek mājsaimniecībās, līdz ar to nepieciešams ierobežot privāto pasākumu norisi, lai novērstu Covid-19 izplatību no mājsaimniecības uz mājsaimniecību. Šis ierobežojums, kā arī šodien pieņemtās izmaiņas sejas aizsargmasku valkāšanas prasībā stāsies spēkā no rītdienas, 24.oktobra, savukārt pārējie ierobežojumi, par kuriem šodien lēma valdība, stāsies spēkā pirmdien - 26.oktobrī.

Tā kā Covid-19 izplatība notiek arī iekštelpās, proti, publisko pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanās vietās, no pirmdienas tiks samazināts cilvēku skaits, kas var pulcēties iekštelpās no 500 cilvēkiem uz 300 cilvēkiem.

Kaspersky Lab izlaidusi kompleksu risinājumu Kaspersky Mobile Security 7.0, kas paredzēts ar Windows Mobile un Symbian operētājsistēmām aprīkotu mobilo telefonu aizsargāšanai pret visu veidu IT apdraudējumiem, kā arī ļauj novērst konfidenciālu datu zudumu ierīces nozaudēšanas gadījumā.

Mobilie telefoni arvien biežāk piesaista datornoziedznieku uzmanību. Vīrusi, surogātpasts un uzbrukumi no tīkla līdz šim vairāk saistījās ar personālajiem datoriem, taču tie apdraud arī mobilās ierīces. Lai cīnītos ar šiem draudiem, risinājumā Kaspersky Mobile Security 7.0 ir izmantots efektīvs antivīrusu skeneris, SMS surogātpasta apkarošanas funkcija un ugunsmūris.

Antivīrusu skeneris automātiski pārbauda visus ienākošos un modificētos objektus, kā arī pēc pieprasījuma veic pilnu ierīces failu sistēmas pārbaudi. Surogātpasta apkarošanas modulis filtrē dažādus nevēlamus SMS. Savukārt ugunsmūris aizsargā pret uzbrukumiem un mobilo ierīču tārpiem, kas izplatās, izmantojot Bluetooth un Wi-Fi.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz eWeek informē, ka Nigērijā sievietei piespriests cietumsods par 242 miljonu dolāru izkrāpšanu ar e-pasta starpniecību Kā sestdien paziņoja krāpšanas apkarošanas iestāde Nigērijā, šajā valstī tiesa kādai sievietei piespriedusi divarpus gadu cietumsodu; apsūdzētā atzinusi savu vainu Nigērijas lielākajā e-pasta krāpniecībā. Amakai Anadžembai, vienai no trim aizdomās turētajām personām 242 miljonu dolāru izkrāpšanā no kādas Brazīlijas bankas, 48,5 miljoni dolāru jāatdod bankai, 5 miljoni - valdībai un jāsamaksā 2 miljoni nairu ($15,000) soda nauda. Nigērijā krāpnieki gūst tik lielus panākumus, ka cīnītāji ar šo noziedzības veidu apgalvo, ka blēdīšanās ir viens no valsts galvenajiem valūtas ieņēmumu avotiem - pēc naftas, dabasgāzes un kakao eksporta. Anadžembas notiesāšana Lagosas Augstākajā tiesā piektdien ir pirmais nozīmīgākais spriedums kopš Ekonomikas un Finanšu Noziegumu Komisijas (EFCC) nodibināšanas 2003. gadā; šī komisija tika radīta Nigērijā plaukstošās e-pasta afēristu sistēmas apkarošanai. Iestādes oficiālajā paziņojumā teikts, ka spriedums ir „nozīmīgs panākums EFCC cīņā ar priekšapmaksas blēdībām, korupciju un citiem, līdzīgiem noziegumiem”. Parasti krāpnieki izsūta pa visu pasauli surogātpasta vēstules, saņēmējiem solot daļu savas bagātības apmaiņā pret priekšapmaksu. Tie, kuri samaksā, nekad nesaņem solīto peļņu. Anadžemba, kuras nelaiķis vīrs vadīja Sanpaulu Banco Noroeste S.A. apkrāpšanu laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam, bija apsūdzēta kopā ar Emanuelu Nvudi un Nzeribi Okoli. Apsūdzībā teikts, ka trīs apsūdzētās personas ieguvušas 242 miljonus dolāru, apsolot kādam bankas darbiniekam komisijas naudu par fiktīva kontrakta finansēšanu; minētais kontrakts attiecās uz lidostas celtniecību Nigērijas galvaspilsētā Abudžā. Neviena no trim apsūdzētajām personām neatzina vainu, bet vēlāk Anadžemba mainīja savas domas un tomēr atzinās, lai saņemtu īsāku cietumsodu. Viņas cietumsoda termiņu noteica ar atpakaļejošu datumu, sākot no 2004. gada janvāra, kad viņa pirmo reizi tika apcietināta. Pārējām divām apsūdzētajām personām, kuras apgalvoja, ka nav vainīgas, tiesas process ir atlikts uz septembri. Saskaņā ar korupcijas kontroles organizācijas Transparency International datiem, Nigērija ir pasaulē otrā korumpētākā valsts aiz Bangladešas un tagad ir piešķīrusi papildu pilnvaras EFCC, kura, savukārt, ierosinājusi aptuveni 200 lietu par krāpšanas un korupcijas gadījumiem. Kopš 2003. gada šī krāpniecības apkarošanas iestāde arestējusi vairāk nekā 200 aizdomīgus surogātpasta krāpniekus. Tā ziņo, ka arī ir konfiscējusi mantu 200 miljonu dolāru vērtībā un panākusi vēl 10 apsūdzēto notiesāšanu.

Latvijas lielākie interneta un e-pasta pakalpojumu sniedzēji pieteikuši karu surogātpasta jeb nevēlamu komerciālo piedāvājumu sūtītājiem un nolēmuši veidot izveidot spameru melno sarakstu.

Saskaņā ar CERT NIC.LV datiem, spama vēstuļu skaits, kas tiek izsūtītas no Latvijas, ir sasniedzis jau 5 - 10% no kopējā surogātpasta apjoma. Un to saņem, galvenokārt, mūsu pašu interneta lietotāji. Tāpēc, lai iegrožotu nevēlamo sūtījumu daudzumu nolemts izveidot spameru melno sarakstu, Db.lv informē Jānis Riņķis, NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs.

Pret tā dēvētajiem spameriem nolēmuši cīnīties tādi uzņēmumi kā Inbox.lv, Lattelecom, Telia Latvija, SigmaNet, LATNET Serviss un interneta drošības incidentu risināšanas komanda CERT NIC.LV .

Saskaņā ar žurnāla "Consumer Reports" publicētajiem datiem katram trešajam mājas interneta lietotājam ir iespēja saskarties ar datora bojājumiem un finansiālajiem izdevumiem, kurus izraisījuši datoru vīrusi un spiegošanas programmas. Lai gan, piemēram, ASV interneta lietotāji pēdējo divu gadu laikā iztērējuši vairāk kā 2,6 miljardus ASV dolāru savu datoru aizsardzībai, tajā pašā laikā viņi arī bijuši spiesti tērēt vairāk kā 9 miljardus ASV dolāru labošanas darbiem un dažādām detaļām. Šodien ikviens dators ir apdraudēts, lietojot internetu, elektronisko pastu un lejupielādējot failus. Pētījumā, kurā tika aptaujātas 3 200 ģimenes ar interneta pieslēgumu mājās, tika iegūti šādi rezultāti: ? 64% aptaujāto pēdējo divu gadu laikā atklājuši vīrusus savos datoros. ? 52% saskārušies ar spiegošanas programmu izraisītiem bojājumiem pēdējo sešu mēnešu laikā – 18% no tiem nācies izdzēst informāciju no cietajiem diskiem. ? Gandrīz 20% surogātpasta ir traucējis pārlūkprogrammas darbību. ? 17% aptaujāto nelieto antivīrusu programmas. ? 13% atbildējuši, ka, izvairoties no surogātpasta, viņi sākuši mazāk iepirkties internetā. ? 10% aptaujāto ar starptautisko interneta pieslēgumu apgalvojuši, ka nelieto aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi datoram. ? No elektroniskā pasta vēstulēm, kas mēģina apmuļķot to saņēmējus, lūdzot paziņot, piemēram, bankas konta paroles, finansiālie zaudējumi sastopami salīdzinoši reti, tikai 0,5% gadījumu, bet toties iespaidīgi. Vidēji nācies šķirties no 400 ASV dolāriem, daži sasnieguši pat 1000 dolārus. ? Pēdējo divu gadu laikā vīrusus savos datoros konstatējuši 66% aptaujāto personālo datoru īpašnieki.