Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Mazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījis Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzinuši – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kuri aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojoties fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra».

«Mēs ļoti jūtam lielveikalu spiedienu un konkurenci. Nespējam arī pircējiem piedāvāt akcijas un atlaides, jo maza apgrozījuma gadījumā to visu nosaka ražotāji, nevis tirgotāji, un mazajiem veikaliņiem ražotāji atlaides nepiedāvā,» stāstījusi veikala Pavasaris vadītāja, gan nevēlēdamās atklāt savu vārdu. Kāds preču piegādes aģents viņai pat teicis, ka ražotāji dzīvo tieši uz mazo veikaliņu rēķina, jo lielveikali tikai veido apgrozījumu, taču to nežēlīgās politikas dēļ par peļņu nevarot domāt.

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) dalībnieki. Šis ZRP priekšlikums 9.oktobrī tiks skatīts LTRK Padomes sēdē, un visdrīzākais pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei, teikts paziņojumā presei.

Ceturtdienas sēde, īstenojot ZRP ieceri – pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notika Jelgavas novada Elejā – LPKS «Latraps», kura ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem. «Protams, ka pats galvenais ir – lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā,» uzsvēra E.Ruža. Viņš arī norādīja uz to, ka diemžēl nereti par pārkāpumiem atbild legālais uzņēmējs, kuram nejauši gadījies iesaistīties kādās nodokļu shēmās, nevis to organizētājs.

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Veselības aprūpes budžeta plānošanā jāizskauž strausa plānošanas principi, kas degradē kopējo sistēmu un traucē ilgtermiņa plānošanu.

Ekonomiskās krīzes laiks ir beidzies, un veselības aprūpes jomā ir jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas, nevis jāturpina ierastā prakse, kad, apstiprinot veselības aprūpes budžetu, visiem ir skaidrs, ka tā nav pilnā summa, jo pēc pēc laika tiks prasīts papildu finansējums. «Krīzes laikā šāda situācija bija saprotama, tomēr tagad būtu jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas principiem,» DB norādīja Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega - Grāpe. Par esošo situāciju visiem ir skaidrs, ka tas vairāk atbilst strausa politikai, bet tā tikai sevi turpinām mānīt, turpina I. Zemdega-Grāpe.

2012. gadā pieņemtais SIA Polymold lēmums mainīt darbības virzienu no formu ražošanas plastmasas izstrādājumiem uz metālapstrādi veicinājis izaugsmi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Polymold kāpinājis apgrozījumu no 124 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 2,2 milj. eiro 2014. gadā. Izaugsme nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar uzņēmuma pārorientēšanos uz metālapstrādi tā vadības grožus uzņēmās Signe Strausa. «Uzņēmumā bija izveidojusies laba komanda. Atradām jaunas ražošanas telpas. Mums bija tikai daži metināmie aparāti un sākām strādāt. Tā kā mums nebija speciālu iekārtu, 2012. gadā apgrozījums nebija liels. Paši spējām tikai veikt metināšanas darbus, bet pārējo ņēmām ārpakalpojumā,» atminas uzņēmuma vadītāja. 2013. gadā līdz ar pusmiljonu lielām investīcijām iekārtu iegādē piedzīvots atspēriens. Metināšanas aparātam piepulcējās lāzergriešanas un metāla locīšanas iekārtas, virpa u.c. speciālā tehnika. Uzņēmums kļuva konkurētspējīgāks un ar saviem resursiem varēja sākt veikt sarežģītākus pasūtījumus. «2013. gadā mūs uzrunāja liels klients, zivju ražotājs no Liepājas, kurš mums uzticēja apgūt zivju pārstrādes līnijas pilno ciklu. Tas mums bija liels izaicinājums, jo līdz tam bijām veikuši samērā mazus un nesarežģītus darbus – izgriezām metāla detaļas un salocījām tās,» stāsta S. Strausa. Tajā pašā gadā veiksmīga sadarbība izveidojās arī SIA Aerodium, kas uzticēja jaunajam metālapstrādes nozares dalībniekam ražot sarežģītas vertikālā vēja tuneļa sastāvdaļas. Šis klients palicis uzticīgs Polymold vēl aizvien, un arī DB viesošanās reizē ražotnē atradās vēja tunelis, kuram tika veidotas nepieciešamās metāla detaļas.

Augstākā tiesa (AT) šodien vēl neizlēma par to, vai AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem.

Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30.janvārī apmierināja Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Swedbank par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa 6.martā to atstāja bez virzības līdz 12.aprīlim, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. Šo apgabaltiesas lēmumu banka apstrīdēja AT, kas rakstveida procesā sūdzību bija paredzējusi skatīt šodien.

AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem. To paredz Augstākās tiesas (AT) lēmums, kurā banka apstrīdēja Rīgas apgabaltiesas uzdevumu šo nodevu samaksāt.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru 6.martā bez virzības atstāta Swedbank apelācijas sūdzība, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. AT lēmums nav pārsūdzams.

T. Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30. janvārī apmierināja T. Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Bordelis un bēru māja kļuvuši par jaunākajiem labdariem diviem naudas grūtībās nonākušiem Grieķijas futbola klubiem, kas valsts ekonomikas krīzes dēļ cīnās par izdzīvošanu, vēsta Reuters.

Grieķijai pārdzīvojot smagāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, tūkstošiem uzņēmumu beiguši savu darbību un valsts finansējumu ir visai grūti iegūt.

Līdz ar to Jiannis Batziolas, Voukefalas futbola kluba, kas sacenšas A1 amatieru līgā, priekšsēdētājs, nolēmis vērsties pie vietējā bordeļa īpašnieces pēc palīdzības.

«Mums bija ļoti nopietnas finanšu problēmas, tāpēc es domāju - kāpēc gan ne?» skaidrojis Batziolas, kurš vadījis klubu kopš 2010. gada.

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

No sava amata atkāpies Japānas premjerministrs Naoto Kans (Naoto Kan), paverot ceļu Japānas sestajam līderim piecu gadu laikā, vēsta BBC.

Kana atkāpšanās esot saistīta ar kritiku par valsts vadību pēc 11. marta zemestrīces un cunami.

Jau jūnijā Kans solīja atkāpties no amata, ja parlaments pieņems konkrētus tiesību aktus. Nacionālā raidorganizācija NHK citējusi Kanu, kurš teicis: «Kā es solīju 2. jūnijā, es atkāpjos no Japānas Demokrātiskās partijas līdera amata.»

«Tiklīdz tiks izvēlēts jauns līderis es atkāpšos arī no premjerministra amata,» viņš turpinājis.

Augošā Ukrainas feministu grupa Femen, kuras dalībnieces parasti izceļas ar to, ka protestē puskailas, devusies eirotūrē. Viņas paviesojušās Parīzē, kur protestējušas pie Starptautiskā Valūtas fonda bijušā bosa Dominika Štrausa – Kāna dzīvokļa, vēsta ārvalstu mediji.

Ģērbušās kā istabenes, ar kailām krūtīm Femen aktīvistes protestējušas mazāk nekā stundu, jo iejaukusies policija.

Kustība vēlējusies parādīt savu atbalstu Francijas feministru kustībām, kas vēršas pret bijušo SVF vadītāju.

Femen pārstāves kliegušas Štrausam - Kānam: «Nāc lejā, ja esi vīrietis!», kā arī turējušas rokās plakātus: «Izdrāz mani Porshe Cayenne.»

Femen aktīvistes savas Eiropas tūres ietvaros apmeklē arī Itāliju, tai skaitā Vatikānu.

Pieprasot augstākas piena un gaļas cenas, simtiem sadusmotu lauksaimnieku pirmdien Francijas ziemeļos nobloķējuši piekļuvi Kānai.

Piensaimnieki, cūku un liellopu audzētāji jau svētdien ieradās Kānā, braucot ar aptuveni 300 traktoriem un cita veida lauksaimniecības tehniku.

Daudzi bija atveduši līdzi zemi un mēslus, ko izgāza pilsētas uzņēmumu priekšā, tostarp pie lopkautuves, produkcijas sadales uzņēmuma un gaļas pārstrādes fabrikas, ko daļēji vaino pie, viņuprāt, sliktās cenu situācijas.

Lauksaimnieku arodbiedrības FDSEA ģenerālsekretārs sacīja, ka «šī ir viena no lielākajām mobilizācijām pēdējos gados».

Arodbiedrība apņēmusies turpināt blokādi, līdz pie viņiem ieradīsies lauksaimniecības ministrs.

Pēc tikšanās ar lauksaimniekiem mazumtirgotāji un pārtikas industrijas vadītāji apsolīja paaugstināt iepirkuma cenas gaļai un piena produktiem. Tomēr lauksaimnieki apgalvo, ka vēl nav guvuši labumu no cenu palielināšanās lielveikalos un daudzviet valstī sākuši streikot.

Ukrainas feministu grupas Femen pārstāves, kas pasaulē atpazīstamību ieguvušas, jo protestē puskailas, savā Eiropas tūrē apciemojušas arī Itāliju un Vatikānu.

Itālijā Femen pārstāves bija nokrāsojušās Itālijas karoga krāsās un piedalījās protesta akcijā pret Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni.

Jau ziņots, ka šogad aizsākās tiesas process pret Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni, kurš ir apsūdzēts nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumu izmantošanā un sava amata pilnvaru pārkāpšanā. Tiesas rīcībā ir liecības 20 tūkstošu lapu apjomā, un 40 sievietes ir pieteikušās, lai liecinātu pret Itālijas premjerministru.

Vatikānā vienai no Femen aktīvistēm izdevies izlavīties cauri apsardzei un daļēji atkailināties Svētā Pētera bazilikas priekšā īsu brīdi pēc tam, kad Pāvests bija teicis savu svētdienas uzrunu.

Pēc lauksaimnieku protestiem vairāku dienu garumā Francijas valdība trešdien paziņojusi par 600 miljonu eiro pasākumu kopumu lauksaimnieku atbalstam, taču ceturtdien neapmierināto zemnieku protesta akcijas turpinās.

Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka valdība ir sadzirdējusi zemnieku bažas un redz viņu bailes no nākotnes, bet arī viņu vēlmi turpināt strādāt.

Daudzi lauksaimnieki apgalvo, ka cenu krituma un augošās konkurences dēļ viņi ir nonākuši uz bankrota sliekšņa.

Valss paziņoja, ka valdība atvieglos lauksaimniekiem nodokļu nomaksu un garantēs 500 miljonus eiro aizdevumos.

Protestu laikā zemnieki pilsētu ielās izgāza kūtsmēslus, bloķēja piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucēja tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēja A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

Pēc mēnešiem ilgām baumām par iespējamu filmu par nežēlastībā kritušo bijušo Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Dominiku Štrausu - Kānu (Dominique Strauss-Kahn) amerikāņu režisors apstiprinājis, ka patiešām plāno veidot šādu darbu ar aktieri Žerāru Depardjē galvenajā lomā, vēsta thelocal.fr.

Abels Ferrara franču izdevumam Le Monde pastāstījis, ka Depardjē spēlēs kopā ar franču aktrisi Izabellu Adjani (Isabelle Adjani), kura, savukārt, tēlos Štrausa - Kāna sievu Annu Sinklēru (Anne Sinclair).

Ferrara stāstījis, ka ticies ar Depardjē septembrī filmu festivālā.

«Viņš ir lielisks,» režisors sacījis Le Monde. «Viņam ir viss, ko filmas veidotājs varētu gribēt no aktiera.»

Scenārijs jau esot uzrakstīts, balstoties uz to, kas ziņots, kā arī režisora paša informācijas avotiem. «Man ir pašam savi detektīvi,» viņš teicis.

Db.lv jau rakstījis - Štrauss-Kāns bija spiests atkāpties no SVF vadītāja amata, jo tika arestēts Ņujorkā par seksuālu uzmākšanos viesnīcas darbiniecei.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss Kāns panācis izlīgumu ar Ņujorkas istabeni Nafisatu Dialo (Nafissatou Diallo), kas viņu apsūdzēja izvarošanas mēģinājumā.

Panāktā izlīguma nosacījumi netiek atklāti. Istabene no SVF bijušā vadītāja mēģināja piedzīt naudas kompensāciju par morālu, emocionālu un fizisku kaitējumu, kā arī viņas reputācijas iedragāšanu. D. Štrausa – Kāna advokāti nolieguši, ka istabenei tikušas samaksātas prāvas kompensācijas.

Iepriekš izskanēja, ka bijušais SVF vadītājs prasības istabenei varētu izmaksāt pat sešus miljonus dolāru lielu kompensāciju.

N. Dialo D. Štrausu Kānu izvarošanā apsūdzēja aizvadītā gada vasarā, izraisot pamatīgu skandālu, kas D. Štrausam Kānam lika atkāpties no SVF vadītāja amata un sagrāva viņa politisko karjeru, tostarp izredzes kļūt par Francijas prezidentu.

Šis ripzāģis nav vis gluži parasts, tas ir ļoti īpašs, turklāt liels un jaudīgs, stāsta Indulis Uškāns, izrādot savu darbnīcu. Ja neņem vērā jaunos darbagaldus, izmaiņas kopš iepriekšējās viesošanās reizes Glūdas pagastā ir nelielas, tomēr ļoti būtiskas, vēsta laikraksts Diena, kas seko līdzi jaunā uzņēmēja gaitām.

I. Uškāns savu ražotni nolēma atvērt dzimtajā pusē - Jelgavas novada Glūdas pagastā. Viņa biznesa ideja ir vienkārša un reizē oriģināla: jaunais uzņēmējs plāno ražot izsmalcinātas mēbeles, par materiāliem izmantojot simtgadīgus dēļus no vecām, nojaucamām ēkām - šķūņiem, guļbūvēm un koka karkasa ēkām. Uzņēmējs plāno nodarboties arī ar senu mēbeļu remontu un restaurāciju, vecajā veidolā ieviešot nemanāmus, bet modernus akcentus, piemēram, mūsdienīgu furnitūru.

I. Uškāna veidotajā vidē aiz vecajiem koka vārtiem, kas joprojām stāv savā vietā, paslēpušies moderni žalūziju vārti, kas paceļami uz augšu, raksta Diena.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu atkārtoti ievēlēts Vitālijs Gavrilovs, bet par LDDK viceprezidentiem kļuvuši – Juris Biķis, A/S Latvijas Finieris, Uģis Magonis, A/S Latvijas Dzelzceļš, Vasilijs Meļņiks, SIA Eiroholdings, Ivars Strautiņš, A/S Turība, Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācija, Aiva Vīksna, SIA Lietišķais informācijas dienests.

22. martā ikgadējā LDDK biedru sapulcē vienkopus pulcējās nozaru asociāciju un uzņēmumu pirmās personas, kas ievēlēja jauno LDDK padomi uz nākamajiem trīs gadiem.

LDDK padomē darbu vairs neturpina pirmais LDDK prezidents un ilggadējs padomes loceklis Jānis Bertrands, Logu un durvju ražotāju asociācijas prezidents, Guntis Liepiņš, Latvijas Pašvaldību darba devēju organizācijas vadītājs, Gundars Strautmanis, SIA Lattelecom pārstāvis, kā arī savu dalību padomē pārtrauca A/S Latvijas Balzams.

Par jaunajiem padomes locekļiem kļuva Ināra Šure, A/S Aldaris valdes priekšsēdētāja, kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve, Imants Kanaška, Jelgavas uzņēmēju biedrības prezidents, Leonīds Ribiskis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, Juris Gulbis, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs.

Drīzāk internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums. Tā, analizējot saturu, īsi var raksturot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja Dzanuškāns & partneri izstrādāto, nu jau bēdīgi slaveno, pētījumu Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde – īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējošie mehānismi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dokumentā, ko Rīgas dome (RD) lepni dēvē par «rokasgrāmatu» un par ko samaksājusi 35 000 eiro jeb gandrīz 350 eiro par lapu, reti atrodami pašu autoru domugraudi. Tā vietā lieli teksta gabali pārkopēti no citiem internetā pieejamiem avotiem, un secinājumu un ieteikumu daļa nav pat lappuses garumā.

Pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt. Latvijas Radio, par to vēstot, pauda minējumu, ka tas patiesībā bijis veids, kā samaksāt Ušakova padomniekam Dzanuškānam, un ka dokuments nemaz nav izstrādāts. Domes pārstāvji attaisnojoties klāstīja, ka pētījumu uzreiz atklāt nevarēja, jo tajā atradušies sensitīvi dati. Dienu vēlāk tas tika publicēts pašvaldības datubāzē sus.lv.