Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

«Līgsti taksi – turi acis vaļā,» tāds vienkāršojot ir starptautiskās lidostas Rīga vēstījums ārvalstu tūristiem, kuri ierodas Latvijā. Pie bagāžas saņemšanas ārzemniekus sagaida informatīvs video, tālāk seko plakāti ar aicinājumu aplūkot izcenojumus uz taksometru durvīm.

Līdzīgi rīkojas policija, kad vairs netiek galā ar kabatas zagļiem. Izplata paziņojumus, ka pilsētā nav droši un cilvēkiem kādu brīdi pašiem rūpīgāk jāseko savām kabatām. Vairums to dara, tomēr vienmēr atradīsies kāds, kuram jānoklausās: «Mēs taču tev teicām. Pats vien esi vainīgs!»

Ir otrs aspekts – ziņas par iespējamām nepatikšanām izplatās ātrāk, ja tās skar daudzus un tiek izziņotas. Uz brīdi atcerēsimies Imantas pedofila tvarstīšanas laiku, kad uz visiem stūriem rēgojās bērnu izmantotāja fotorobots. Stāsts ir par to, ka šie plakāti ātri padarīja nervozus teju visus Rīgas iedzīvotājus. Cilvēki sāka aizdomīgi uzlūkot jebkuru vīrieti, kurš viens pats pastaigājās. Mammas nelaida bērnus spēlēties pagalmos, līdz varmāka tika notverts. Pēc notveršanas sabiedrības stress neizzuda vienā dienā.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

«Esmu internetā skatījusies bildes no negadījumiem un vienmēr domājusi, kā tā var notikt. Re, ka var,» stāsta Audi vadītāja Elīna, kuras auto priekšējā kreisā riepa, Jelgavā izbraucot no pagalma iepretī LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātei, netikusi līdz Svētes ielai, pazuda bedrē.

Kā novēroja reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas, drīz vien negadījuma vietā ieradās SIA Jelgavas ūdens darbinieki. Uzņēmuma Kanalizācijas dienesta vadītāja aizvietotājs Uldis Leja notikušo raksturo kā avārijas situāciju kanalizācijas cauruļvadā. Konkrētu avārijas iemeslu viņš uzreiz nevarēja nosaukt, vien lēš, ka pie vainas varētu būt vecs cauruļvads un lietus.

Negadījumā bojāts automašīnas kreisās puses bampers. Tā kā automašīnas panelī dega brīdinājuma lampiņa, tā ar evakuatoru nogādāta servisā, kur tiks pārbaudīts dzinējs un citi iespējamie bojājumi. «Dzelži ir dzelži, bet tas stress...» sajūtas raksturojusi Elīna.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Augot likmēm, bezmaksas pusdienas esot beigušās - procentu maksājumi augs straujāk nekā parādi vai ieņēmumi.

Kāds šajā pasaulē joprojām mēģina savilkt galus kopā tam, cik tad cilvēce pati sev ir parādā. Šajā ziņā bez kādiem īpaši lieliem pārsteigumiem ir redzams tas, ka globālā parādu nasta turpina augt, sasniedzot arvien jaunus rekordus. Proti, pasaules kopējais parāds – valdību, uzņēmumu un mājsaimniecību - šā gada pirmajā pusē ir palielinājies par 10 triljoniem līdz prātam īsti neaptveramu 307 triljonu atzīmei, liecina Institute of International Finance (IIF) dati.

Pasaules saistības 10 gados palielinājušās par 100 triljoniem ASV dolāru. Tātad var rēķināt, ka šis temps vismaz vidēji ir 10 triljoni ASV dolāru gadā.

Var pavērtēt arī globālā parāda attiecību pret visas ekonomikas apmēru. Te redzams, ka pasaules saistības pret IKP pirmā pusgada beigās atradušās pie 340% atzīmes. Tas ir mazliet vairāk nekā ceturksni iepriekš. Pirms pandēmijas šis rādītājs atradās pie 320% no IKP. Pēc tam pandēmijas ietvaros tas uzšāvās virs 360% no IKP. Savukārt, ekonomikām un inflācijai augot, tas atkal saruka (bet ne parādu kopējā summa ASV dolāru izteiksmē). Nu gan ir skaidrs tas, ka pasaules parāds pret IKP atkal atsācis palielināties. Lielā mērā visu šādu parāda pieaugumu nosaka pieaugušie valdību budžetu deficīti. Tas nozīmē, ka valdībām, lai aizbāztu finansējuma caurumus, jāmēģina nauda piesaistīt parāda tirgū.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

#Ir viens cits centrālās bankas padomes loceklis, kurš ir aizdomās turētais jau divus gadus, bet viņš netraucēti braukā uz Frankfurti un piedalās sēdēs.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

«Viņi [ECB] izrāda izteiktu neapmierinātību ar to, ka izpildvaras pārstāvji ir ierobežojuši centrālās bankas padomes locekļa funkcionalitāti, jo, piemēram, ir viens cits centrālās bankas padomes loceklis, kurš ir aizdomās turētais jau divus gadus, bet viņš netraucēti braukā uz Frankfurti un piedalās sēdēs.

Man šķiet, ka te veidojas liels, ja ne starptautisks, tad Eiropas Savienības mēroga konflikts.

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

Neskatoties uz straujāku Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, pasaules lielākais hedžfonds Bridgewater nupat atklājis, ka licis likmi uz vairāku Vecā kontinenta kompāniju akciju cenu kritumu. Turklāt šī likme nav nekāda mazā - tie esot 22 miljardi ASV dolāru, liecina pieejamā informācija.

Šādi jaunumi investīciju pasaulē ienesuši zināmu apmulsumu, jo atliek vien domāt, vai šis fonds gadījumā nezina ko vairāk par pārējiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bridgewater slavens ar to, ka lēmumus pieņem, balstoties uz tā saucamo Top-down investīciju procesa analīzi. Jau rakstīts, ka šis process sākas ar pasaules ekonomikas stāvokļa pētīšanu, kur uzmanība tiek pievērsta «lielajām» lietām, piemēram, reģionu IKP datiem, inflācijai, centrālo banku politikai utt. Pētot dažādus faktorus un nosakot tendences, tiek apzināta lielā bilde ekonomikā un finanšu tirgos. Kad tā ir salikta pa plauktiem, uzmanība pakāpeniski tiek pievērsta arvien sīkākām detaļām, kas tad attiecīgi noved pie konkrētiem investīciju lēmumiem.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.