Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada augustā un regulatora eksperti secina, ka šogad augustā elektroenerģijas biržas cenas ir zemākas nekā 2015. gadā, informē SPRK.

2016.gada augustā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija zemāka nekā iepriekšējos divos mēnešos un sasniedza 33,78 eiro/MWh – vienādā līmenī ar Lietuvas vidējo aritmētisko cenu. Savukārt Igaunijas vidējā aritmētiskā cena augusta mēnesī bija vienā līmenī ar Somijas un sastādīja 31,38 eiro/MWh.

Augustā starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu – starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 31%, bet starp Latviju-Lietuvu un Igauniju-Somiju sastrēgumu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā augusta mēnesī.

Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, var novērot, ka 2016.gadā praktiski visos mēnešos vidējās svērtās elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā 2015.gadā. Izņēmums ir šogad janvārī, kad nebija vēl pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma kabelis. Jāatzīmē, ka 2016.gada septembra cena ir aptuvena, jo vēl nav pieejami visi mēneša dati.

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Sākotnēji tikai viena apslimuša darbinieka dēļ uzņēmuma darbība negaidīti var apstāties pavisam. Lai izvairītos no šādas situācijas rašanās, laikus jāidentificē tie cilvēki, kuri darbā ieradušies neveseli, un jānovērš viņu kontakts ar veselajiem darbiniekiem. Katra darbinieka fiziska temperatūras mērīšana prasa papildu laiku un ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu, tādēļ uzņēmumam nepieciešams efektīvāks risinājums, ko piedāvā Vācijas ražotāja MOBOTIX termokamera.

ALTAS IT (ražotāja oficiālais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētājs Māris Balčuns stāsta: “Jau šobrīd vērojams, ka koronavīrusa izplatības novēršanai starp darbiniekiem daudzi uzņēmumi darba laika sākumā pie ieejas mēra temperatūru visiem, kas ierodas. Taču šī metode ievērojami palēnina darbinieku plūsmu, kavējot darba laika sākumu, un ne vienmēr ir efektīvs veids saslimušo darbinieku identificēšanai. Bieži vien pirmie darbinieki tiek pārbaudīti rūpīgāk, bet pēdējiem netiek pievērsta tikpat liela uzmanība. Tas palielina risku ielaist sasirgušo cilvēku darbavietā.”

ALTAS IT termokameru risinājumi, cilvēkam šķērsojot noteiktu zonu, uzreiz nosaka viņa ķermeņa temperatūru, bez kavēšanās ielaižot uzņēmumā tos darbiniekus, kuriem nav konstatēta paaugstināta temperatūra, un apturot tos, kuri nedrīkst doties uzņēmumā, ja viņiem ir drudža pazīmes. Termokameras jutība ir 0,02 grādi pēc Celsija, tādējādi tā ļauj precīzi identificēt potenciāli sasirgušās personas. Konstatējot šādu personu, uz noteiktu ierīci – datoru, tālruni vai citu viedierīci – tiek nosūtīts automatizēts paziņojums.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Jāņa Miklaševiča telekomunikāciju uzņēmums SIA «Ērika un Co» no Vecumnieku novada Misas ciema ilgu laiku bija pazīstams lielākoties Bauskas rajona teritorijā. Tomēr ar jauno gadu uzņēmums būs pārstāvēts daudzās jaunās vietās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Nav tā, ka esmu baigais magnāts, kas pārņem citu televīziju tīklus. Vienkārši citi kolēģi sāka biznesu tādā vecumā, kāds man ir tagad. Pēc 25 gadiem viņi ir pensijas vecumā un saprot, ka trūkst dukas noturēties tirgū. Tā es ik pa laikam kādu tīklu pārņemu vai nopērku,» stāsta J. Miklaševičs. Uzņēmējdarbībā kļūst arvien sarežģītāk. Katru gadu likumdošana paredz kādas jaunas izmaksas. Tāpēc uzņēmumam ir izdevīgi kļūt lielākam, jo tā pārmaiņām pielāgoties vieglāk.

Televīzijas apraide un interneta nodrošinājums notiek gan ar kabeļu, gan bezvadu tīkla palīdzību. «Bezvadu apraide ir smags rūpals. Ar kabeļiem ir vienkāršāk, un iespējas ir lielākas,» stāsta J. Miklaševičs. Viņš skaidro, ka interneta izmaksās dārgākā ir optikas kabeļa īre. «Rīgā interneta cenas var būt pavisam smieklīgas, jo saturs nemaksā tik dārgi, cik transportēšana. Mums laukos optiskā kanāla īre ir tūkstošos eiro mērāmi cipari,» uzsver uzņēmējs.

Telia Latvia interneta un datu pārraides pakalpojumus plāno atjaunot 2 līdz 3 stundu laikā, savukārt paša bojājuma pilnīga novēršana ir ilgāks process, Db.lv informēja Telia Latvija tirdzniecības direktors Mārtiņš Paurs.

«Pagaidām vēl ir traucēti Telia Latvija starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumu pieejamība Latvijā. Traucējumus Telia Latvija interneta pieslēgumā ir izraisījis maģistrālā optiskā kabeļa bojājums, kas nodrošina datu satiksmi ar Eiropu un Āziju,» skaidro Puurs.

Telia Latvija tehniskie speciālisti ir devušies uz kabeļa bojājuma vietu, kur sākti līnijas remontdarbi. Optiskajā maģistrālē Rīga – Valka ir konstatēti divu neatkarīgu optisko kabeļu bojājumi.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Uzņēmums Telia Latvija ir atjaunojis starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumus Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Joprojām tiek veikti bojātās līnijas remontdarbi, kas var ietekmēt interneta pakalpojuma pieejamību atsevišķās vietās Vidzemes reģionā. Šobrīd Telia Latvija kopā ar sadarbības partneriem novērš tehniskos bojājumus.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

Problēmas ar interneta pieslēgumu sākās pēc plkst.11. Uzņēmums Telia Latvija noskaidrojis, ka bojāts maģistrālais optiskais kabelis ārpus Rīgas apkaimes, kas nodrošinot datu satiksmi arī ar Eiropu un Āzijas valstīm. Patlaban uz bojājuma vietu esot devušies speciālisti, kas sāks līnijas remontdarbus. Interneta pakalpojumu nodrošināšanai pašlaik tiekot veikta datu plūsmas maršrutēšana caur citām līnijām.

Māršala salās ceturtdien izdevies atjaunot interneta pakalpojumus, kas šajā Klusā okeāna salu valstī gandrīz nebija pieejami trīs nedēļas saplīsuša zemūdens kabeļa dēļ.

Valsts vienīgais optiskais kabelis saplīsa decembra beigās. Telefona un interneta komunikācijas pēc tam tika pārslēgtas uz satelītiem.

Māršala salu iedzīvotāji un uzņēmēji ātri pārliecinājās par to, cik modernajai dzīvei svarīgs ir internets.

Aktivitāte sociālajos medijos krietni apsīka, jo piekļuve internetam bija ierobežota uz pāris stundām dienā. Uzņēmumi sūtīja darbiniekus fiziski nogādāt nepieciešamos dokumentus, nevarot tos nosūtīt pa e-pastu.

Māršala salu koledža bija spiesta par nedēļu atlikt pavasara semestra sākumu, jo bez interneta nevarēja nodrošināt studijas.

«Mani pamatīgi ietekmēja tas, ka tik ilgi nebija pieejams internets,» atzina otrā kursa studente Mailina Loiaka.

Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā, bojājuma dēļ nestrādās aptuveni nedēļu, pirmdien paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore Litgrid.

Kabelis bojāts Zviedrijas pusē un nedarbojas kopš piektdienas. Kā pastāstījis kompānijas vadītājs Daivis Virbicks, trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas.

Pirmdien elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Lietuvas zonā salīdzinājumā ar piektdienu pieaugusi par 40,6% - līdz 40,98 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā cēlusies par 27,3% - līdz 37,11 eiro.

Kā tomēr norādījis Virbicks, cenas kāpums saistīts ne tikai ar NordBalt bojājumu - Igaunijā un Somijā tā arī cēlusies par 25%.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas energosistēmā šai laikā iedarbinātas avārijas rezerves - Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas agregāti, bet noteiktās stundās saņemta palīdzība no kaimiņvalstīm - Latvijas un Igaunijas. Lietuvas uzņēmumi ražošanu nav palielinājuši, jo viņus acīmredzot nav apmierinājusi cena.

Google un piecas citas lielas kompānijas metušās uz vienu roku, lai būvētu kabeli zem Klusā okeāna, kas nodrošināšot «neticami ātru» internetu, vēsta BBC.

Kabelis, kuram dots nosaukums «Ātrāk» (Faster - angliski), savienos ASV ar Japānu un izmaksās aptuveni 300 miljonus ASV dolāru (225 miljonus eiro), informējis konsorcijs.

Pateicoties kabelim tikšot sasniegts interneta ātrums 60 terabaiti sekundē, kas ir pietiekami, lai nosūtītu vairāk nekā 2000 «nesaspiestas» HD filmas sekundē.

Kabelis sāks darboties līdz 2016. gadam.

Google sadarbojas ar Āzijas telekomunikāciju gigantiem - China Mobile, China Telecom, Global Transit, KDDI un SingTel.

Šodien Daugavpilī notiekošajā Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos sēdē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Baltkrievijas uzņēmums Beltelekom parakstīja vienošanos par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Jaunizveidotais savienojums ļaus nodrošināt datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tā sekmējot valsts konkurētspēju starptautiskā datu tranzīta tirgū, informē LVRTC.

Latvijas un Baltkrievijas operatoru tīklu savienojums paver iespējas elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gala lietotājiem Baltkrievijā un Ukrainā saņemt datu pārraides pakalpojumus Latvijā, Zviedrijā, Somijā.

Attīstot starptautiskos datu pārraides maršrutus, šā gada vasarā LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi un tālāk ar ievērojamu datu pārraides apmaiņas punktu Stokholmā. Jūras kabelis ne vien ļaus nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet šobrīd ir arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.

Dānijā dota zaļā gaisma 750 kilometrus garam kabelim, kas savienos Dāniju ar Apvienoto Karalisti, ziņo thelocal.dk.

Kabelis, kas būs pasaulē garākais, sniegs lielāku potenciālu Dānijai pārdot savu vēja enerģiju laikā, kad rodas tās pārpalikums. Kā piemērs, kad Dānijai būtu ieguvums, tiek minēta nedēļas nogalē notikusī vētra, kad tika saražots lielāks zaļās enerģijas apjoms nekā Dānija viena pati spēj izmantot.

To varēs pārdot Apvienotajai Karalistei, kur elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Dānijā.

Kabelis stiepsies no Vejenas Dānijā līdz Linkolnšīrai Apvienotajā Karalistē, aptuveni 170 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas.

Papildu jaunajam kabelim starp Rietumjitlandes Holstebro pilsētu un Dānijas - Vācijas robežu taps augstsprieguma tīkls, darbu sadalot divos projektos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau desmit gadus, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» uzsvēra Igaunijas kompānijas «Elering» sinhronizācijas projekta vadītājs Jāks Tuksams (Jaak Tuksam), kurš piebilda, ka sinhronizācija notiek pozitīvā virzienā.

«Par pārtraukšanu vai atvienošanos no Krievijas tirgus sākām domāt brīdī, kad ieguvām neatkarību, bet tas ir izaicinājums, lai konkurētu ar attīstītajām valstīm un pietuvotos tām, ne tikai būtu kā lietotāji,» viņš sacīja.

2006.gadā tika sperti pirmie soļi, lai atvērtu tirgu un sāka darboties Estlink. 2014.gadā tika uzsākts projekts Estlink2 un kopš tā brīža līdz 2016.gadam Baltijas valstīs ir četri savienojumi, mūsu enerģijas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas tirgū.

«Cita aina paveras tehniskajā jomā, jo tajā jomā joprojām esam atkarīgi no Krievijas. Sistēma darbojas labi, bet pie noteiktiem apstākļiem tā darbosies, saglabājot labas kaimiņu attiecības. Bet, ja ir dažādi politiskie viedokļi un nostādne, situācija var mainīties,» piebilda eksperts.

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā un nenoskaidrota iemesla dēļ pārtrauca darboties 18.martā, darbību atsāks ne agrāk kā pēc divām nedēļām.

Iepriekš tika ziņots, ka labošanas darbi turpināsies vismaz līdz piektdienai, 25.martam, tomēr Zviedrijas elektrības tīklu operators Svenska Kraftnat paziņojumā elektrības biržai Nord Pool ceturtdien informēja, ka starpsavienojums nedarbosies līdz 8.aprīlim.

«Mēs mēģinām noteikt bojājuma iemeslus,» norādīja kompānija.

Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operatora Litgrid ģenerāldirektors Daivis Virbicks šonedēļ paziņoja, ka problēma ir Zviedrijas pusē.

Pagājušā gada nogalē NordBalt testēšana tika apturēta saistībā ar ugunsgrēku netālu no Nībru apakšstacijas Zviedrijā. Janvārī tā atkal tika atsākta, bet 24.februārī saistībā ar bojājumu Zviedrijas pusē starpsavienojums nedarbojās vairāk nekā četras stundas.

No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Xiaomi Mi Mix 3 piedāvā savdabīgu ekrāna paplašināšanas veidu, priekšējās kameras paslēpjot zem nobīdāma ekrāna

Mēģinot «izstiept» ekrānu pēc iespējas lielāku, viedtelefonu ražotāji turpina nākt klajā ar radošiem risinājumiem korpusa priekšpuses atbrīvošanai no traucēkļiem. Pirkstu nospieduma lasītāji pārceļojuši uz aizmuguri vai iestrādāti ekrānā, un priekšējām kamerām tiek atvēlēts aizvien mazāk vietas. Ar atjautīgu risinājumu nācis klajā Ķīnas zīmols Xiaomi, faktiski atdzīvinot reiz ļoti iecienītu, bet nu jau aizmirstu telefona tipu – izbīdāmo jeb slaideri. Tieši tāds izskatās pērnā gada nogalē prezentētais Mi Mix 3.

Pirms pāris gadiem Latvijas tirgū oficiāli ienākušais Xiaomi pasaulē, jo īpaši austrumu puslodē, ir pazīstams jau kopš 2011. gada un pat uzaudzējis pamatīgu cienītāju pulku. Apgādājot Ķīnas un Indijas tirgu ar salīdzinoši lētām, taču jaudīgām viedierīcēm, tas kļuvis par ceturto lielāko telefonu ražotāju pasaulē. Taču Mi Mix 3 nav gluži kārtējais lētais ķīniešu produkts. Tas pat tiek dēvēts par Xiaomi inovatīvāko tālruni.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Ar "ZenBook Duo" klēpjdatoru "Asus" padara divu ekrānu ierīces pieejamākas plašākam lietotāju lokam.

Nebija pagājis pat pusgads kopš "Asus" izrādīja intriģējošo divu ekrānu klēpjdatoru "ZenBook Pro Duo", kad pa tā iemīto taciņu pie patērētājiem devās "vieglākā" versija "ZenBook Duo". Tas bija sagaidāms un loģisks solis, jo aptuveni 3000 eiro cenas dēļ sākotnējais modelis ir pa kabatai vien nelielam pircēju lokam. "Duo" reti izmantoto divu ekrānu risinājumu padara pieejamu vairāk lietotājiem, nelaupot īpaši daudz no oriģinālās ieceres.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

"ZenBook Pro Duo" aptaustījušajiem "Duo" vairs neizsauks tādu sajūsmu, kā "pirmatklājējiem". Abi ir ļoti līdzīgi, tomēr šādas tādas atšķirības "lec acīs". Pirmā no tām ir izmērs. "Duo" ir kompaktāks un vieglāks. Ja "Pro" modelim galvenais ekrāns ir 15 collas un sekundārais 14, tad "mazākais brālis" apveltīts ar 14 collu galveno un 12,6 collu sekundāro ekrānu virs tastatūras. Tas arī ir vienīgais skārienjutīgais šajā modelī.