Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieviest jaunu Subsidētās enerģijas nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Tāpat ministrija piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura patērētājiem kompensēs OIK pieaugumu.

^{[17.42] Papildināta ar Latvenergo komentāru pēdējās divās rindkopās}

Pašlaik tie ir vēl tikai ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un EM iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajo mēnešu laikā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinoši pasākumi, 2014. gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.

EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Jaunieši atzinīgi vērtē iespēju vasarā strādāt un nopelnīt naudu, tā liecina pētījums par jauniešu profesijas izvēli un jauniešu iesaistīšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā.

Laikā no 2006.gada 13.-25.septembrim Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi ietvaros tika veikts Pētījums par skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā iesaistīto jauniešu profesijas izvēli. Tā mērķis bija novērtēt, vai jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir izvēlējušies nākotnē apgūstamo profesiju, un noskaidrot, cik lielā mērā dalība Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā ietekmē jauniešu profesijas izvēli.

Pētījumu veica biedrība Jauniešu konsultācijas. Telefonintervijās tika aptaujāti 1650 jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas šovasar un iepriekšējos divos gados piedalījās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Tika veiktas arī 15 intervijas ar darba devējiem, kuri nodarbina aptuveni 15% pasākumā iesaistīto jauniešu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Subsidētās nodarbinātības pasākumos darba līgumus ar bezdarbniekiem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā uz noteiktu laiku varēs slēgt ne tikai uz 12 mēnešiem, bet arī uz īsāku laiku, kas nav mazāks par 6 mēnešiem, informē Labklājības ministrija (LM).

Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus.

LM uzsver, ka pusgads ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta.

Subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, kā arī bezdarbnieki ar invaliditāti. Nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki ir cilvēki, kuri ilgstoši nevar atrast darbu, nav ieguvuši vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, ir vecāki par 50 gadiem, kuri vieni paši rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamiem.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam īstenošanu nodarbinātības jomā, atzinuši uzsāktās aktivitātes par stabilām, norādot, ka tās dod labu pamatu turpmākai nodarbinātības politikas veidošanai, Db.lv informēja Labklājības ministrija. Tomēr norādīts arī uz nepietiekamām iespējām strādājošiem cilvēkiem apvienot darba un ģimenes dzīvi.

EK uzsvēra, ka Latvijas darba tirgū novērojama stabila izaugsme, ko apliecina augsts nodarbinātības līmenis, īpaši gados vecāku iedzīvotāju vidū, kā arī aizvien sarūkošais bezdarba līmenis. Pozitīvi vērtēti arī programmā ietvertie mērķi, kas vērsti uz mūsu valsts ekonomisko izaugsmi un paredz veikt nepieciešamās izmaiņas daudzās jomās, piemēram, pastiprināt cīņu pret nelegālo un nereģistrēto nodarbinātību, modernizēt nodarbinātības dienestu piedāvātos pakalpojumus u.c.

Atzinība izteikta tām mūsu valstī realizētajām nodarbinātības aktivitātēm, kuru mērķis ir veicināt pilnīgu nodarbinātību un iesaistīt darba tirgū arī tādas iedzīvotāju grupas, kā piemēram, ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus, kuri darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, invalīdus, kā arī pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājus.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Jau 12 gadus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles, sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām, izstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānus konkrētām administratīvajām teritorijām. Izvērtējot katras pašvaldības situāciju nodarbinātības jomā un ņemot vērā vietējo specifiku, iespējas un vajadzības, tiek īstenoti dažādi nodarbinātību veicinošie pasākumi – algoti pagaidu darbi, bezdarbnieku subsidētā nodarbinātība, darba prasmju apguve, skolēnu darbs vasarā, bezdarbnieku apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, bezdarbnieku praktiskā apmācība pie darba devēja, darba meklētājiem piedāvātā neformālās izglītības programmu apguve (modulārā apmācība), liecina sniegtā informācija medijiem.

2008.gadam Nodarbinātības valsts aģentūra un Latvijas pašvaldības izstrādāja 541 nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu: 508 pilsētām, pagastiem un novadiem, 7 republikas nozīmes pilsētām un 26 rajoniem. Pašvaldību nodarbinātības veicināšanas šā gada pasākumu plānu izstrādē neiesaistījās 11 pašvaldības – Aizkraukles rajona Aiviekstes un Sērenes pagasti, Bauskas rajona Stelpes pagasts, Jelgavas rajona Vircavas pagasts, Liepājas rajona Sakas novads, Embūtes, Gaviezes, Lažas un Vecpils pagasti, Ogres rajona Lielvārdes novads un Krapes pagasts.

Šogad tāpat kā iepriekšējos gados nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu galvenie mērķi ir:

• nodarbinātības veicināšana;

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Ja tiktu apstiprinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, būtiski pieaugtu obligātā iepirkuma kopējās izmaksas un līdz ar to valsts budžeta izdevumi obligātās iepirkumu kompensēšanai sasniegtu 6,82 miljonus eiro, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrs pagājušajā nedēļā atsauca no turpmākas virzības Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, ar kuriem tika rosinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, mainot tām elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulu, kas nebūtu atkarīga no dabasgāzes cenas.

Iepriekš sagatavotie grozījumi attiektos uz 23 ekspluatācijā nodotām koģenerācijas stacijām, kurās kā kurināmais tiek izmantota biomasa vai biogāze, ar kopējo uzstādīto jaudu 24,24 MW. Šis ražotāju loks tika izvēlēts pēc Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju priekšlikumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien publicēto 2006. gada ziņojumu "Nodarbinātība Eiropā" 2005. gadā Eiropas Savienībā nodarbinātība uzlabojās, lai gan tautsaimnieciskā izaugsme īslaicīgi palēninājās. Reformas ir sekmīgas. ES bezdarbs samazinājās gandrīz par pusi procentu punktu (pēdējos gados no 9,1 % līdz 8,7 %), turpretī nodarbinātība gandrīz divkāršojās (līdz 0,9 %).

Tomēr Eiropas Savienība joprojām nenodrošina pietiekamu nodarbinātību un darba ražīguma pieaugumu atbilstoši ES mērķiem. Neatliekami jāīsteno visaptverošas reformas.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla apsveica uzlabojumus, taču uzsvēra: "Lai gan sieviešu un gados vecāku darbinieku nodarbinātības līmenis ir audzis, kopējais vēlamais nodarbinātības līmenis - 70 % -netiek sasniegts pietiekami ātri." Turklāt "ir skaidrs, ka, lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles. Dienas kārtībā jābūt stingrai reformu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības pamatnostādnēm."

Ziņojumā uzsvērts, ka ir gūti sasniegumi (sieviešu un gados vecāku iedzīvotāju (vecumā no 55-64 gadiem) nodarbinātības līmenis nemitīgi pieaug) uzmanības centrā esošajās politikas jomās, lai nodarbinātu vairāk sieviešu un gados vecākus iedzīvotājus. Kopš 2000. gada Kipr, Igaunijā, Latvijā un Itālijā sieviešu nodarbinātība ir pieaugusi par apmēram 5 procentu punktiem vai vairāk un Spānijā -- par gandrīz 10 procentu punktiem. Sešpadsmit dalībvalstīs ir panākts, ka gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 5 procentu punktiem vai vairāk, īpaši strauji (par vairāk nekā 10 procentu punktiem) pieaugot Somijā, Ungārijā un Latvijā. Šādas sekmes gūtas, jo īstenota aktīvas novecošanas politika un notikušas pensiju sistēmu reformas.

Cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba, paredzēta virkne atbalsta pasākumu, kas veicinās bezdarbnieku motivāciju, kā arī iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā.

Aktivitātes īstenos Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ietvaros, informē Labklājības ministrija (LM).

LM veiks izmaiņas pasākuma Komersantu nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana nosacījumos, paredzot, ka atbalstu reģionālajai mobilitātei varēs saņemt arī tie nodarbinātie, kuri nodibinājušu dienesta attiecības un uzsākuši darbu publiskā sektora iestādē. Līdz šim šāda iespēja bija paredzēta tikai, uzsākot darbu pie komersanta.

To paredz otrdien, 29.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Lai veicinātu nodarbinātību, paaugstinot cilvēkresursu konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti, kā arī, lai stiprinātu Valmieras pilsētas pašvaldības savstarpējo sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāli, veicinot Valmieras pilsētas iedzīvotājus motivēti iesaistīties piedāvātajos pasākumos nodarbinātības problēmu risināšanai, Valmieras pašvaldība izstrādājusi nodarbinātības plānu 2007.gadam, Db.lv informēja Valmieras pilsētas pašvaldība.

Plānā definētas pašreizējās bezdarbu veicinošās problēmas, kā arī piedāvāti uzdevumi, lai tās risinātu. Dokuments iesniegts NVA Valmieras filiālei integrēšanai kopējā rajona plānā.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, pašvaldība 2007.gadā plānojusi veicināt uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot pašnodarbinātības un mazo uzņēmumu skaita pieaugumam pilsētā, palielināt darbaspēka piemērošanās spējas atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām, attīstīt izveidojušos sadarbības modeli starp pašvaldības Sociālās palīdzības nodaļas un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles speciālistiem, organizējot ikmēneša speciālistu tikšanās aktuālākās informācijas apmaiņai nodarbinātības jautājumos, izstrādāt motivācijas programmu pašvaldības redzeslokā nonākušiem bezdarbniekiem, lai veicinātu viņu informētību un iesaistīšanos par NVA piedāvātajām iespējām nodarbinātības jautājumu risināšanā, kā arī izsludināt sociālo pakalpojumu sniegšanas projektu konkursu, tādējādi iesaistot pilsētas sabiedriskās organizācijas pakalpojumu sniegšanā, kas vērsti arī uz nodarbinātības jautājumu risināšanu, bet sadarbībā ar NVA un citiem partneriem veicinot jauniešu motivāciju un informētību nodarbinātības jautājumos.

Lai mazinātu gadījumus, kad cilvēks apgūst nepiemērotu profesiju un strādā nepiemērotā darbā, Labklājības ministrija ir uzsākusi jaunu pilotprojektu, kura ietvaros bezdarbnieks vienu līdz trīs mēnešus var izmēģināt kādu profesiju Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde. Līdz ar to, pirms uzsākt ilgstošas darba attiecības, cilvēks var pārliecināties, vai viņš varēs strādāt konkrētā profesijā, un arī darba devējam tā ir laba iespēja pārliecināties par potenciālā darbinieka prasmēm un piemērotību attiecīgajam darbam. Latvijas bezdarbnieku apmācībām, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai kopš 2004. gada tiek izmantoti arī Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, un ar struktūrfondu atbalstu jaunas zināšanas un iemaņas ir ieguvuši 10 tūkstoši bezdarbnieku, t.sk. ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki, kuri darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī invalīdi. Pērn izstrādāti arī vairāki jauni pasākumi, kuros var piedalīties gan bezdarbnieki un darba meklētāji, gan arī paši darba devēji. Piemēram, darba devējs, kura uzņēmumā paredzēta kolektīvā atlaišana vai darbinieku skaita samazināšana, sadarbībā ar NVA jau pirms darbinieku atlaišanas var nodrošināt iespēju viņiem saņemt speciālista konsultācijas un apgūt jaunas darba tirgū nepieciešamās prasmes, kā, valodas, projektu vadību u.c. Tādējādi darbiniekiem tiek radītas iespējas savlaicīgi atrast jaunu darba vietu vai arī papildināt viņiem nepieciešamās prasmes. Pēdējos gados veiksmīgi turpinājušies iepriekšējos gados uzsāktie skolēnu nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā, kā arī subsidētās nodarbinātības pasākumi invalīdiem. Kopumā laikā no 2003. līdz 2005.gadam izveidotas vairāk kā 20 000 darba vietas skolēniem un gandrīz 1300 subsidētās darba vietas invalīdiem. Lai sagatavotu darba tirgum tos bezdarbniekus, kuri šobrīd nestrādā atkarības dēļ, LM plāno paplašināt pakalpojumu loku, piedāvājot ārstēšanās un rehabilitācijas pasākumus bezdarbniekiem, kas sirgst no alkohola, narkotiku un citām atkarībām. Sociālās integrācijas centrs (SIC) ir paplašinājis profesionālās rehabilitācijas piedāvājumu invalīdiem, lai cilvēki varētu sadzīvot ar savu invaliditāti un spētu strādāt piemērotu darbu. SIC ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu turpina paplašināt profesionālās rehabilitācijas piedāvājumu un ieviest jaunas un modernas apmācību metodes. Tāpat SIC pilnveido invalīdu profesionālās piemērotības noteikšanas sistēmu, lai ļautu cilvēkiem izvēlēties tādu profesiju, kas atbilstu gan viņa iespējām, gan vēlmēm. Speciālisti atzīst, ka nelielās algas nav vienīgais iemels, kādēļ cilvēki izvēlas nestrādāt Latvijā. Nodarbinātības situāciju būtiski ietekmē arī darba apstākļi un darba drošība, strādājošo informētība par savām tiesībām un apvienošanās to aizstāvībai. Tādēļ pēdējā laikā liela uzmanība tika pievērsta arī darba devēju un strādājošo izglītošanai un informēšanai par darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību jautājumiem un sociālā dialoga stiprināšanai. Šiem mērķiem LM arī turpmāk plāno izmantot struktūrfondu līdzekļus. Atgādinām, ka 2005.gada oktobrī valdība apstiprināja Latvijas nacionālo programmu 2005.-2008. gadam. Tās mērķis ir veicināt valsts izaugsmi un nodarbinātību. Programmas ietvaros atbildīgajām institūcijām katru gadu ir jāizstrādā informatīvais ziņojums, kurā tiek izvērtēts progress Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Līdz ar jaunā subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu OIK arī nākamgad un, iespējams, citos gados saglabātos pašreizējā līmenī – 1,89 sant./kWh, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš neslēpj, ka nepatīkamu efektu šīs izmaiņas nesīs centralizētās siltumapgādes klientiem vismaz 17 Latvijas pilsētās – apkures tarifi pieaugs vidēji 10–15% robežās.

Cīņā ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no kuras galvenie ieguvēji ir dabasgāzes un atjaunojamo energoresursu (AER) īpašnieki, Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar jaunu risinājumu, ar kuru nākotnē, iespējams, varētu iegrožot šīs komponentes straujo kāpumu. Tas ir subsidētās enerģijas nodoklis, kas būs jāmaksā elektrības ražotājiem no sava OIK ietvaros saņemtā bruto atbalsta. Pašlaik izrēķinātās nodokļa likmes ir 14% dabasgāzes koģenerācijas stacijām un 10% AER stacijām.

Savukārt problēmas var būt arī vairāku AER staciju īpašniekiem, kurus papildu nodoklis var novest pie maksātnespējas. DB jau rakstījis, ka sākotnēji OIK izmaksu pieaugumu bija iecerēts kompensēt uz a/s Latvenergo valstij maksājamo dividenžu rēķina, taču ķeršanos klāt valsts budžeta ieņēmumiem noraidīja premjers Valdis Dombrovskis.

Tieslietu ministrija īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nolēmusi vienkāršot pieeju tiesiskās aizsardzības periodam.

Mainīs nosacījumus

Tieslietu ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie tikai šajā gadā darbu sākušā maksātnespējas likuma grozījumiem, un viens no būtiskākajiem labojumiem, kurus iecerējusi ministrija un Maksātnespējas administrācija, ir šīs latiņas pazemināšana. Iecerēts, ka īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums varēs iegūt TAP aizsardzību, ja pret šī procesa uzsākšanu neiebildīs vienkāršs kreditoru vairākums.

Centās septiņi

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Db pastāstīja, ka, kopš likums stājies spēkā, septiņi uzņēmēji centušies iegūt TAP aizsardzību. No šiem ierosinātajiem procesiem sešus tiesas jau ir izskatījušas, bet tikai vienā lietā pieņemts uzņēmējam vēlamais lēmums. Atlikušajos piecos gadījumos tiesiskās aizsardzības process nav bijis iespējams, jo tā uzsākšanu atbalstījuši mazāk kā divas trešdaļas uzņēmēja nenodrošināto kreditoru. Tādēļ šīm kompānijām ir uzsākts maksātnespējas process, kas faktiski nozīmē uzņēmuma likvidāciju un darba vietu zudumu. G. Bērziņš uzskata, ka šāds risinājums uzņēmējiem palīdzēs pārdzīvot krīzes laiku, bet kreditoru iespējamās pretenzijas viņš noraida. «Katrā darījumā ir vismaz divas puses, kurām jāizvērtē otras puses spēja pildīt saistības,» teica ministrs.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām iestādēm 2007. gadā paredzējusi veikt virkni pasākumu, kas, kā plānots, ierobežotu strādāšanu bez darba līguma un nodokļu nemaksāšanu. Jau sākot no nākamās nedēļas, Valsts darba inspekcija paredzējusi publiskot datus par tiem uzņēmumiem, kuros atklāti nelegāli nodarbināti cilvēki.

Kā biznesa portālu Db.lv informēja LM, likumdošanas pilnveidošana un stingrāka kontrole nelegālo nodarbinātību padarīs nepievilcīgu gan darba devējiem, gan ņēmējiem.

Visi paredzētie pasākumi ir apkopoti pērn valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai.

Tā, piemēram, LM plāno veikt grozījumus Darba likumā u.c. darba tiesību normatīvajos aktos. Tie paredz veikt uzlabojumus darba laika uzskaitē, kā arī darba aizsardzībā, nosakot ģenerāluzņēmēja atbildību par nolīgtajiem apakšuzņēmējiem.

Vienlaikus šogad aktivizēsies darba devēju un sabiedrības informēšana par korektu darba tiesisko attiecību veidošanu, kā arī nereģistrētās nodarbinātības radītajām sekām. Jau sākot no nākamās nedēļas, Valsts darba inspekcija (VDI) paredzējusi publiskot datus par tiem uzņēmumiem, kuros atklāti nelegāli nodarbināti cilvēki, bet maijā turpināsies pērn iesāktā informatīvā kampaņa legālās nodarbinātības veicināšanai Darba līgums strādā!. Arī uzņēmumu apsekojumu laikā, darba inspektori turpinās izglītot uzņēmumos strādājošos par viņu darba tiesībām.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) no diviem pirmdien Ministru kabineta komitejā skatītajiem Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātās koncepcijas par ārvalstu darbaspēka piesaisti diviem iespējamiem risinājuma variantiem atbalsta valdības lēmumu mazināt šķēršļus un izmaksas viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā (koncepcijas 2.variants), Db.lv informēja LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne.

Tomēr LDDK norāda, ka koncepcijā par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā ir ņemti vērā vien nedaudz no LDDK iesniegtajiem priekšlikumiem, un būtiskākie ir palikuši ārpus koncepcijas.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Ir svarīgi atzīt, ka migrācijas pieaugums var sniegt ievērojamu atbalstu ekonomikas un nodarbinātības attīstībai, vēršot īpašu uzmanību situācijai reģionos un teritoriālajiem nodarbinātības plāniem, radot pārskatāmu un salīdzināmu nodarbinātības programmu un nepieciešamības gadījumā palielināt investīcijas viesstrādnieku adekvātai nodarbināšanai."

Ja sākumā skaļi izreklamētā dokumentā definētais mērķis bija noteikt valsts politiku attiecībā uz ārzemnieku uzņemšanu nodarbinātības kontekstā, tad tas darba gaitā tika sašaurināts jau uz nepieciešamības izvērtēšanu veicināt trešo valstu pilsoņu uzņemšanu nodarbinātības nolūkā. Tātad neskatoties uz to, ka uzņēmēji arvien asāk publiski pauž nepieciešamību pēc darbaspēka, valdība tikai doma par darbaspēka piesaistes nepieciešamību, bet sistēmas, ka risināt migrācijas jautājumus kopumā nav. Darbaspēka pieejamības un migrācijas procesu vadības jautājumu risināšanu kavē tas, ka valstī nav noteikta atbildīgā institūcija. LDDK aicina valdību rīkoties, lai izveidotu institucionālu sistēmu un darba koordināciju, lai valstī radītu efektīvu darbaspēka migrācijas vadību, izstrādātu īstermiņa un ilgtermiņa rīcības programmu un darbības stratēģiju darbaspēka kvalitātes nodrošināšanas un migrācijas politikai, nevis tikai aprobežoties ar birokrātisku procedūru izvērtēšanu un administratīvā sloga mazināšanu.