Līdzīgi kā pirms gadiem norietu piedzīvoja peidžeri, līdzīgs liktenis ir taksofoniem. 2000.gadā Latvijā bija 3995 taksofoni, bet šogad to skaits ir samazinājies līdz 72, raksta Dienas bizness.

«Pagājušajā gadā apgrozījums no taksofoniem veidoja nedaudz vairāk par 10 tūkst. Ls, kas ir par 50% mazāk nekā pirms gada,» DB skaidroja Lattelecom Regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis. Jāatzīmē, ka atkarībā no tā, vai taksofons ir kabīnē uz ielas vai kādā slēgtā telpā, izmaksas par viena punkta uzturēšanu ir 350–800 Ls gadā. Vidēji no viena taksofona pērn tika iekasēti vien 67,6 Ls.

Par relatīvi rentablākajiem var vērtēt taksofonus ieslodzījumu vietās, Rīgas dzelzceļa stacijā un dažus Jūrmalas sanatorijās, kur pakalpojumus saņem ārvalstnieki. Taksofonu pakalpojumi zaudējumus rada kopš 2002. gada, tāpēc tie tiek rēķināti kā universālā pakalpojuma tīrās izmaksas kopš 2003. gada. Par universālā pakalpojuma tīro izmaksu kompensēšanu Lattelecom ar valsti ir noslēgts  administratīvais līgums, kurā tiek iekļauti zaudējumi, sākot ar 2006. gadu, un tos valsts paredz kompensēt līdz 2016. gadam. Par 2011. gadu tika aprēķināti zaudējumi 93,2 tūkst. Ls apmērā, par 2010. gadu – 95,9 tūkst. Ls, bet par 2009. gadu – 612,1 tūkst. Ls. 

«Taksofonu lietošanas apjoms ir pavisam sarucis, un to mūža gals jau ir saredzams. Šobrīd ar nosacījumiem, ka mums ir pienākums uzturēt tikai rentablos taksofonus, to uzturēšana ir universālā pakalpojuma saistību sastāvdaļa,» norādīja A. Kreilis. Šobrīd ir vairākas valstis Eiropas Savienībā, piemēram, Igaunija (no 2010. g.), Somija (no 2005. g.), Nīderlande (no 2008. g.) u.c., kur taksofonu uzturēšana vairs nav universālā pakalpojuma saistību sastāvdaļa, un pakalpojumi tiek sniegti tikai uz komerciāliem pamatiem. «Pašreizējā taksofonu zaudējumu kompensēšana no valsts puses vērtējama kā nelietderīga, jo tie netiek lietoti. Ir nopietni izvērtējama šādu universālā pakalpojuma saistību sabiedriskā lietderība. Taksofoni ir tikai viena no šā pakalpojuma saistībām, un tieši saistības attiecībā uz taksofonu nodrošināšanu ir vērtējamas kā nelietderīgas,» rezumēja A. Kreilis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra